Projekta ID
23-TA-2178Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
19.08.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Vēršam uzmanību, ka Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā (turpmāk - likums) pašreiz jau ir izmantots termins "jaunuzņēmumus pārstāvoša organizācija" (sk. likuma 4. panta trešo daļu un 15. panta otrās daļas 5. punktu). Attiecīgi, ja ar likumprojektā izmantoto terminu "jaunuzņēmumu interešu pārstāvoša publiska vai privāta persona" domāts likumā jau izmantotais termins, lūdzam ievērot terminoloģisku konsekvenci un likumprojektā lietot terminu, kas jau tiek izmantots likumā.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Norādām, ka Tieslietu ministrijai joprojām ir bažas par izvēlētā tiesību institūta - līdzdarbības līguma - atbilstību izvirzītā mērķa sasniegšanai (sk. likumprojekta 2. pantā ietverto regulējumu), tādēļ lūdzam izvērtēt iespējamās alternatīvas attiecīgā mērķa sasniegšanai (piemēram, komercdarbības atbalsta programmas veidošana), neparedzot līdzdarbības līguma noslēgšanu, vai sniegt skaidrojumu, kādēļ izvēlēta tieši minētā līguma slēgšana. Proti, vēršam uzmanību, ka pretēji Valsts pārvaldes iekārtas likuma (turpmāk - Pārvaldes likums) 49. panta pirmajā daļā minētajam no anotācijā sniegtā skaidrojuma neizriet, par kāda tieši valsts pārvaldes uzdevuma pilnvarošanu likumprojektā ir runa (sk. arī atzinuma 4. iebildumā paustos apsvērumus), savukārt tas, ka no likumprojektā ietvertā regulējuma izriet, ka pie noteiktiem apstākļiem varētu tikt piešķirts komercdarbības atbalsts, varētu būt pretrunā ar minētajiem sabiedriskā labuma (nekomerciāliem) nolūkiem.
Papildus lūdzam izvērtēt un precizēt likumprojektu un tā anotāciju, ievērojot, ka:
1) šobrīd likumprojekta 2. pantā līdztekus līdzdarbības līgumam minēta arī "vienošanās" (sk. likuma 3.1 panta otro daļu), tomēr "vienošanās" likumprojektā minēta tikai likuma 3.1 panta otrajā daļā, bet nav minēta trešajā daļā, tādēļ nepieciešams izvērtēt un precizēt likumprojekta 2. pantu vai skaidrot, kādēļ tas nav nepieciešams likumprojekta anotācijā. Papildus saistībā ar minēto vienošanos (sk. arī atzinuma 4. punktā ietverto iebildumu) norādām, ka no anotācijā ietvertajiem skaidrojumiem nav pilnībā skaidrs, par kādu vienošanos ir runa, tādēļ nepieciešams salāgot anotācijā ietverto informāciju. Proti, anotācijā dažviet ir norādes, no kurām varētu secināt, ka ar publiskām personām paredzēts slēgt deleģēšanas līgumu ("Valsts Pārvaldes uzdevumu deleģēšanu citai publiskai personai paredz VPIL 40. panta pirmā un trešā daļa, nosakot, ka publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai (pilnvarotā persona) pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. [..] Šajā gadījumā deleģējamā Valsts pārvaldes uzdevuma saturs, deleģēšanas pieļaujamība un nosacījumi deleģēšanai, t.sk., deleģēto Valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanas uzraudzība, tiks noteikta attiecīgajos MK noteikumos."). Tomēr, ja paredzēts slēgt deleģēšanas līgumu, nepieciešams sniegt atbilstošu skaidrojumu anotācijā un norādīt, vai ir izvērtēta iespēja slēgt deleģēšanas līgumu gan ar privātpersonu, gan ar publisku personu. Turklāt cituviet anotācijā ir minēts arī sadarbības līgums ("Vienlaikus, lai sniegtu iespēju nodrošināt caurskatāmu procedūru, kā tiek veikta sadarbības līguma slēdzēju atlase [..]", kā arī dažviet ir norādes uz to, ka ar jaunuzņēmumu intereses pārstāvošām personām tiks slēgts iepirkuma līgums "Līgumi tiks slēgti ievērojot Publiskā iepirkuma likuma vai Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumu Nr. 104 “Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem” nosacījumus un Valsts pārvaldes iekārtas likumu (turpmāk – VPIL).";
2) no likumprojekta 2. pantā ietvertā likuma 3.1 panta trešajā daļā ietvertā pilnvarojuma Ministru kabinetam, šķiet, izriet, ka noteiktos gadījumos paredzēts sniegt komercdarbības atbalstu jaunuzņēmumu intereses pārstāvošām publiskām un privātām personām, savukārt no anotācijā ietvertā skaidrojuma iespējams secināt, ka paredzēts tieši izslēgt komercdarbības atbalsta piešķiršanu ("MK noteikumos tiks ievērotas MK noteikumu Nr. 317 IV. nodaļā minētās prasības konkursa par līdzdarbības līguma vai vienošanās slēgšanu, tādējādi līdz ar MK noteikumu tvērumu tiek ievērotas prasības, kas nepārkāpj komercdarbības atbalstu regulējošo normatīvo aktu prasības un izslēdz komercdarbības atbalstu pret līdzdarbības līguma vai vienošanās slēdzēju, jo tiek veikta objektīvu, caurskatāmu un nediskriminējošu atlases procedūru."). Attiecīgi lūdzam precizēt anotācijā ietverto skaidrojumu, nodrošinot tā atbilstību likumprojektā paredzētajam regulējumam. Alternatīvi lūdzam sniegt pamatotu skaidrojumu par likumprojekta regulējumu kontekstā ar anotācijā ietverto informāciju.
Papildus lūdzam izvērtēt un precizēt likumprojektu un tā anotāciju, ievērojot, ka:
1) šobrīd likumprojekta 2. pantā līdztekus līdzdarbības līgumam minēta arī "vienošanās" (sk. likuma 3.1 panta otro daļu), tomēr "vienošanās" likumprojektā minēta tikai likuma 3.1 panta otrajā daļā, bet nav minēta trešajā daļā, tādēļ nepieciešams izvērtēt un precizēt likumprojekta 2. pantu vai skaidrot, kādēļ tas nav nepieciešams likumprojekta anotācijā. Papildus saistībā ar minēto vienošanos (sk. arī atzinuma 4. punktā ietverto iebildumu) norādām, ka no anotācijā ietvertajiem skaidrojumiem nav pilnībā skaidrs, par kādu vienošanos ir runa, tādēļ nepieciešams salāgot anotācijā ietverto informāciju. Proti, anotācijā dažviet ir norādes, no kurām varētu secināt, ka ar publiskām personām paredzēts slēgt deleģēšanas līgumu ("Valsts Pārvaldes uzdevumu deleģēšanu citai publiskai personai paredz VPIL 40. panta pirmā un trešā daļa, nosakot, ka publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai (pilnvarotā persona) pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. [..] Šajā gadījumā deleģējamā Valsts pārvaldes uzdevuma saturs, deleģēšanas pieļaujamība un nosacījumi deleģēšanai, t.sk., deleģēto Valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanas uzraudzība, tiks noteikta attiecīgajos MK noteikumos."). Tomēr, ja paredzēts slēgt deleģēšanas līgumu, nepieciešams sniegt atbilstošu skaidrojumu anotācijā un norādīt, vai ir izvērtēta iespēja slēgt deleģēšanas līgumu gan ar privātpersonu, gan ar publisku personu. Turklāt cituviet anotācijā ir minēts arī sadarbības līgums ("Vienlaikus, lai sniegtu iespēju nodrošināt caurskatāmu procedūru, kā tiek veikta sadarbības līguma slēdzēju atlase [..]", kā arī dažviet ir norādes uz to, ka ar jaunuzņēmumu intereses pārstāvošām personām tiks slēgts iepirkuma līgums "Līgumi tiks slēgti ievērojot Publiskā iepirkuma likuma vai Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumu Nr. 104 “Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem” nosacījumus un Valsts pārvaldes iekārtas likumu (turpmāk – VPIL).";
2) no likumprojekta 2. pantā ietvertā likuma 3.1 panta trešajā daļā ietvertā pilnvarojuma Ministru kabinetam, šķiet, izriet, ka noteiktos gadījumos paredzēts sniegt komercdarbības atbalstu jaunuzņēmumu intereses pārstāvošām publiskām un privātām personām, savukārt no anotācijā ietvertā skaidrojuma iespējams secināt, ka paredzēts tieši izslēgt komercdarbības atbalsta piešķiršanu ("MK noteikumos tiks ievērotas MK noteikumu Nr. 317 IV. nodaļā minētās prasības konkursa par līdzdarbības līguma vai vienošanās slēgšanu, tādējādi līdz ar MK noteikumu tvērumu tiek ievērotas prasības, kas nepārkāpj komercdarbības atbalstu regulējošo normatīvo aktu prasības un izslēdz komercdarbības atbalstu pret līdzdarbības līguma vai vienošanās slēdzēju, jo tiek veikta objektīvu, caurskatāmu un nediskriminējošu atlases procedūru."). Attiecīgi lūdzam precizēt anotācijā ietverto skaidrojumu, nodrošinot tā atbilstību likumprojektā paredzētajam regulējumam. Alternatīvi lūdzam sniegt pamatotu skaidrojumu par likumprojekta regulējumu kontekstā ar anotācijā ietverto informāciju.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Atkārtoti lūdzam izvērtēt likumprojekta 2. pantā ietvertā likuma 3.1 panta trešajā daļā paredzēto pilnvarojumu Ministru kabinetam, tā saturu un robežas un atbilstību tiesību aktam (sk. arī atzinuma 5. punktā ietverto iebildumu), ko iecerēts izdot, kā arī sniegt izvērstākus skaidrojumus anotācijā par noteikumu saturisko ietvaru (sk. arī atzinuma 6. punktā ietverto iebildumu). Citastarp norādām, ka šobrīd pilnvarojums neatbilst juridiskās tehnikas prasībām - nav korekti formulēts, līdz ar ko tas nav pilnībā precīzs un skaidrs ("Ministru kabinets nosaka jaunuzņēmumu izveides popularizācijas un aktivitāšu īstenošanai atbalstāmās aktivitātes un to izpildes nosacījumus īstenošanas kārtību"). Lūdzam arī likumprojektā precizēt vai anotācijā skaidrot, kā īstenošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
No likumprojekta un tā anotācijas izriet, ka likumprojekta 2. pantā ietvertajā likuma 3.1 panta pirmajā daļā minētas aktivitātes, par kuru izpildi Ekonomikas ministrija slēgs līdzdarbības līgumu vai vienošanos ar privātpersonām vai publiskām personām.
Saistībā ar minēto atkārtoti vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Pārvaldes likuma 49. panta pirmajā daļā noteikto privātpersonu ar līdzdarbības līgumu var pilnvarot veikt pārvaldes uzdevumu, kurš neietver pārvaldes lēmuma pieņemšanu vai sagatavošanu, ja to veic sabiedriskā labuma (nekomerciālos) nolūkos, tas ir lietderīgi, lai veicinātu sabiedrības iesaistīšanu valsts pārvaldē, un to var veikt vismaz tikpat efektīvi. Anotācijā minēts, ka līdzdarbības līguma vai vienošanās ietvaros tiks paredzēts, ka likumprojektā minētās jaunuzņēmumu interešu pārstāvošās publiskās vai privātās personas varēs īstenot tādas aktivitātes, kā piemēram, organizēt investīciju sesijas, apmācības, meistarklases jaunuzņēmumiem un investoriem, organizēt starptautiska līmeņa pasākumus, t.sk., konferences, ka arī īstenot apmācību ciklus jaunuzņēmumiem, u.c.
Anotācijā nav minēts, ka attiecīgo aktivitāšu īstenošana ir valsts pārvaldes uzdevums un tās šobrīd veic Ekonomikas ministrija. Vienlaikus nav minēts, ka šobrīd šīs aktivitātes privātpersonām ir liegts veikt, tāpēc ir nepieciešams slēgt līdzdarbības līgumu vai vienošanos, ar kuru privātpersonas vai publiskas personas tiks pilnvarotas šos valsts pārvaldes uzdevumus veikt.
Iepriekš Tieslietu ministrija lūdza pamatot, ka likumprojekta 2. pantā ietvertajā likuma 3.1 panta pirmajā daļā minētās aktivitātes ir valsts pārvaldes uzdevums. Ņemot vērā to, ka šāds pamatojums nav sniegts, atkārtoti lūdzam šādu pamatojumu sniegt.
Papildus anotācijā norādīts, ka Pārvaldes likuma VI nodaļā "Sabiedrības līdzdalība valsts pārvaldē" ietverts regulējums par sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldē, tostarp līdzdarbības līgumu vai vienošanos, bet Pārvaldes likuma VI nodaļā "Sabiedrības līdzdalība valsts pārvaldē" nav minēta vienošanās.
Turklāt atkārtoti vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Pārvaldes likuma 49. panta pirmo daļu līdzdarbības līgumu slēdz tikai ar privātpersonu. Savukārt ar publisku personu var slēgt starpresoru vienošanos vai sadarbības līgumu (sk. Pārvaldes likuma VII nodaļu).
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt likumprojekta 2. pantā ietvertajā likuma 3.1 panta otrajā daļā paredzēto regulējumu un precizēt to, kā arī attiecīgi precizēt anotācijā ietverto informāciju.
Saistībā ar minēto atkārtoti vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Pārvaldes likuma 49. panta pirmajā daļā noteikto privātpersonu ar līdzdarbības līgumu var pilnvarot veikt pārvaldes uzdevumu, kurš neietver pārvaldes lēmuma pieņemšanu vai sagatavošanu, ja to veic sabiedriskā labuma (nekomerciālos) nolūkos, tas ir lietderīgi, lai veicinātu sabiedrības iesaistīšanu valsts pārvaldē, un to var veikt vismaz tikpat efektīvi. Anotācijā minēts, ka līdzdarbības līguma vai vienošanās ietvaros tiks paredzēts, ka likumprojektā minētās jaunuzņēmumu interešu pārstāvošās publiskās vai privātās personas varēs īstenot tādas aktivitātes, kā piemēram, organizēt investīciju sesijas, apmācības, meistarklases jaunuzņēmumiem un investoriem, organizēt starptautiska līmeņa pasākumus, t.sk., konferences, ka arī īstenot apmācību ciklus jaunuzņēmumiem, u.c.
Anotācijā nav minēts, ka attiecīgo aktivitāšu īstenošana ir valsts pārvaldes uzdevums un tās šobrīd veic Ekonomikas ministrija. Vienlaikus nav minēts, ka šobrīd šīs aktivitātes privātpersonām ir liegts veikt, tāpēc ir nepieciešams slēgt līdzdarbības līgumu vai vienošanos, ar kuru privātpersonas vai publiskas personas tiks pilnvarotas šos valsts pārvaldes uzdevumus veikt.
Iepriekš Tieslietu ministrija lūdza pamatot, ka likumprojekta 2. pantā ietvertajā likuma 3.1 panta pirmajā daļā minētās aktivitātes ir valsts pārvaldes uzdevums. Ņemot vērā to, ka šāds pamatojums nav sniegts, atkārtoti lūdzam šādu pamatojumu sniegt.
Papildus anotācijā norādīts, ka Pārvaldes likuma VI nodaļā "Sabiedrības līdzdalība valsts pārvaldē" ietverts regulējums par sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldē, tostarp līdzdarbības līgumu vai vienošanos, bet Pārvaldes likuma VI nodaļā "Sabiedrības līdzdalība valsts pārvaldē" nav minēta vienošanās.
Turklāt atkārtoti vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Pārvaldes likuma 49. panta pirmo daļu līdzdarbības līgumu slēdz tikai ar privātpersonu. Savukārt ar publisku personu var slēgt starpresoru vienošanos vai sadarbības līgumu (sk. Pārvaldes likuma VII nodaļu).
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt likumprojekta 2. pantā ietvertajā likuma 3.1 panta otrajā daļā paredzēto regulējumu un precizēt to, kā arī attiecīgi precizēt anotācijā ietverto informāciju.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Likumprojekta anotācijā attiecībā uz likumprojekta 2. pantā ietverto likuma 3.1 panta trešo daļu skaidrots, ka, lai sniegtu iespēju nodrošināt caurskatāmu procedūru, kā tiek veikta sadarbības līguma slēdzēju atlase, likumprojekta 2. pantā ietvertā likuma 3.1 panta trešā daļa paredz, ka tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kuros tiks noteikta atšķirīga kārtība, papildinot jau Ministru kabineta 2014. gada 17. jūnija noteikumos Nr. 317 "Kārtība, kādā tiešās pārvaldes iestādes slēdz un publisko līdzdarbības līgumus, kā arī piešķir valsts budžeta finansējumu privātpersonām valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai un uzrauga piešķirtā finansējuma izlietojumu" (turpmāk – noteikumi Nr. 317) un Pārvaldes likuma 46. pantā noteiktos nosacījumus. Saistībā ar minēto vēršam uzmanību, ka no 3.1 panta trešajā daļā noteiktā pilnvarojuma Ministru kabinetam neizriet, ka tiks noteikta atšķirīga līdzdarbības līgumu slēgšanas kārtība attiecībā uz likumprojekta 2. pantā ietvertajā likuma 3.1 panta trešajā daļā minētajiem gadījumiem. Noteikumos Nr. 317 ir noteikta detalizēta līdzdarbības līgumu slēgšanas kārtība. Ja ir nepieciešams noteikt papildu nosacījumus vai no noteikumos Nr. 317 paredzētā atšķirīgus nosacījumus, lūdzam norādīt, kādi nosacījumi noteikumos Nr. 317 ir nepietiekami vai nepiemēroti likumprojekta 2. pantā ietvertajā likuma 3.1 panta trešajā daļā minētajiem gadījumiem, tādējādi izvērtējot Ministru kabinetam dodamā pilnvarojuma saturu un robežas. Vēršam uzmanību, ka noteikumu Nr. 317 14.4. un 14.5. apakšpunkts paredz, ka konkursa nolikumā nosaka privātpersonai nepieciešamos resursus un kompetenci, lai veiktu pārvaldes uzdevumu, un dokumentus, kas nepieciešami, lai apliecinātu privātpersonas spēju un kompetenci veikt pārvaldes uzdevumu (privātpersonas resursi, finansiālais stāvoklis, personāla kvalifikācija, pieredze, citi iestādes noteiktie rādītāji). Ievērojot minēto, iestāde konkursa nolikumā ir tiesīga noteikt privātpersonu kvalifikācijas nosacījumus. Noteikumu Nr. 317 14.2. apakšpunkts paredz, ka konkursa nolikumā nosaka pārvaldes uzdevumu, tā aprakstu, veikšanas laiku un vietu. Tādējādi veicamās aktivitātes iestāde ir tiesīga noteikt konkursa nolikumā.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams pamatot, kāpēc ar likumprojekta 2. pantā ietvertajā likuma 3.1 panta trešajā daļā noteikto ir paredzēts, ka attiecīgos nosacījumus noteiks Ministru kabinets, proti, kāpēc tos saskaņā ar noteikumos Nr. 317 noteikto nevar noteikt pati Ekonomikas ministrija.
Turklāt atkārtoti vēršam uzmanību , ka saskaņā ar Pārvaldes likuma 49. panta pirmo daļu līdzdarbības līgumu slēdz tikai ar privātpersonu. Savukārt ar publisku personu var slēgt starpresoru vienošanos vai sadarbības līgumu (sk. Pārvaldes likuma VII nodaļu).
Ievērojot minēto, atkārtoti lūdzam izvērtēt likumprojekta 2. pantā ietverto likuma 3.1 panta trešo daļu un attiecīgi precizēt to, kā arī papildināt anotāciju ar atbilstošu informāciju.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams pamatot, kāpēc ar likumprojekta 2. pantā ietvertajā likuma 3.1 panta trešajā daļā noteikto ir paredzēts, ka attiecīgos nosacījumus noteiks Ministru kabinets, proti, kāpēc tos saskaņā ar noteikumos Nr. 317 noteikto nevar noteikt pati Ekonomikas ministrija.
Turklāt atkārtoti vēršam uzmanību , ka saskaņā ar Pārvaldes likuma 49. panta pirmo daļu līdzdarbības līgumu slēdz tikai ar privātpersonu. Savukārt ar publisku personu var slēgt starpresoru vienošanos vai sadarbības līgumu (sk. Pārvaldes likuma VII nodaļu).
Ievērojot minēto, atkārtoti lūdzam izvērtēt likumprojekta 2. pantā ietverto likuma 3.1 panta trešo daļu un attiecīgi precizēt to, kā arī papildināt anotāciju ar atbilstošu informāciju.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Anotācija (ex-ante)
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Iebildums
Atkārtoti lūdzam aizpildīt likumprojekta anotācijas 4. sadaļu, ņemot vērā, ka likumprojekta 2. pantā paredzēts pilnvarojums Ministru kabinetam izdot noteikumus. Minētajā sadaļā lūdzam sniegt pamatojumu, kādēļ šādu pilnvarojumu Ministru kabinetam ir nepieciešams ietvert likumprojektā, kā arī aprakstīt jauno Ministru kabineta noteikumu saturisko ietvaru.
Piemēram, bet ne tikai, lūdzam izvērstāk skaidrot, kas domāts ar kvalifikācijas nosacījumiem. Citastarp aicinām izvērtēt un paredzētā pilnvarojuma Ministru kabinetam kontekstā skaidrot, kā paredzēts konstatēt, ka persona ir jaunuzņēmumu intereses pārstāvoša persona (piemēram, paredzēti kādi noteikti kritēriji, lai konstatētu, ka persona ir jaunuzņēmumu intereses pārstāvoša persona), ņemot vērā, ka likumā vai likumprojektā nav skaidrots attiecīgais termins. Ja minēto plānots noteikt Ministru kabineta noteikumos, tostarp noteikt, kāds tiesiskais statuss var būt attiecīgajām personām, tad lūdzam to norādīt anotācijā, skaidrojot noteikumu saturisko ietvaru.
Piemēram, bet ne tikai, lūdzam izvērstāk skaidrot, kas domāts ar kvalifikācijas nosacījumiem. Citastarp aicinām izvērtēt un paredzētā pilnvarojuma Ministru kabinetam kontekstā skaidrot, kā paredzēts konstatēt, ka persona ir jaunuzņēmumu intereses pārstāvoša persona (piemēram, paredzēti kādi noteikti kritēriji, lai konstatētu, ka persona ir jaunuzņēmumu intereses pārstāvoša persona), ņemot vērā, ka likumā vai likumprojektā nav skaidrots attiecīgais termins. Ja minēto plānots noteikt Ministru kabineta noteikumos, tostarp noteikt, kāds tiesiskais statuss var būt attiecīgajām personām, tad lūdzam to norādīt anotācijā, skaidrojot noteikumu saturisko ietvaru.
Piedāvātā redakcija
-
7.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Aicinām redakcionāli precizēt likumprojekta 2. pantā ietvertā likuma 3.1 panta pirmās daļas beigas, piemēram, vārdus "nodrošina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kas noteikta šī panta trešajā daļā" aizstāt ar vārdiem "nodrošina atbilstoši šī panta trešajai daļai" v. tml. Norādām, ka panta trešajā daļā ir noteikta nevis pati kārtība, bet gan tikai pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt attiecīgo kārtību.
Piedāvātā redakcija
-
8.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Likumprojekta anotācijā ir ietverts šāds skaidrojums par likumprojekta 3. un 4. pantu: "[..] Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā nepieciešams tehniski sakārtot normas, tiek dzēstas atsauces uz de minimis normu, kas tiek iestrādātas Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 74 "Jaunuzņēmumu atbalsta programmu pieteikšanas un administrēšanas kārtība" (turpmāk - MK Nr. 74), kur tiek paredzēta pāreja no vienas de minimis regulas uz otru – no Komisijas Regulu Nr. 1407/2013 uz Komisijas Regulu 2023/2831." Saistībā ar minēto lūdzam izvērtēt un skaidrot, vai Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma 13. panta otrajā daļā paredzētais pilnvarojums ir pietiekams, lai no likuma izslēgto regulējumu turpmāk ietvertu Ministru kabineta noteikumos. Ja izvērtējuma rezultātā tomēr tiek secināts, ka pilnvarojums nav pietiekams, lūdzam precizēt likuma 13. panta otrajā daļā ietverto pilnvarojumu Ministru kabinetam.
Piedāvātā redakcija
-
9.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Aicinām precizēt pantu atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām (proti, nevis "Dzēst 9. pantu", bet gan "Izslēgt 9. pantu").
Piedāvātā redakcija
-
10.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Atkārtoti lūdzam likumprojekta anotācijā skaidrot pamatojumu konkrētajam likumprojekta spēkā stāšanās termiņam. Alternatīvi lūdzam nodrošināt likumprojekta spēkā stāšanos vispārējā kārtībā, neietverot norādi par likuma stāšanos spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Piedāvātā redakcija
-