Atzinums

Ja šis likums attiecas tikai uz pašvaldību kapsētām, tad likuma nosaukumam tas skaidri arī jāpasaka. Tikai jautājums par to, vai privātās kapsētas varēs tik ierīkotas brīvi neievērojot nekādus normatīvos aktus.

Pašvaldību kapsētu likums.

Darba grupā vienojāmies, ka kapavietas lietotājs nav atbilstošs termins, jo kapavietu lieto mirušais (atdusas kapavietā). Atbilstošāks termins būtu kapavietas uzturētājs.

6) kapavietas uzturētājs – persona, kurai piešķirtas kapavietas izmantošanas tiesības;

svītrot uzturēšanai, jo uzturēšanas pamatprasības jau atrunātas šā panta 1.punktā

3) pamatprasības kapavietas piešķiršanai;

Pamatojumu skatīt pie likuma 1.panta 6.punkta

4) pašvaldības, kapsētas apsaimniekotāja un kapavietas uzturētāja kompetenci;

Ja šis likums tiešām attiecas tikai uz pašvaldībām kā kapsētu īpašniekiem, tad lūdzam šo daļu mainīt vietām ar otro daļu, attiecīgi nepieciešamības gadījumā, precizējot likumprojektā iekšējās atsauces.

-

Likumprojekta izstrādes darba grupā diskutējām par to, ka visām kapsētām nav iespējams noteikt darba laiku un tas arī nebūtu nepieciešams. Tāpat runājām par to, ka tas būtu pašvaldības izlemšanas jautājums, gan saistībā ar to, ka tā ir publiskā ārtelpa pēc būtības, gan kapsētas specifikas (iežogojums, atrašanas vieta, iedzīvotāju paradumi kapsētas apmeklējumam u.c.).

(2) Lēmumā par kapsētas izveidošanu nosaka kapsētas nosaukumu, darba laiku, ja nepieciešams, un robežas, kā arī kapsētā iespējamos apbedījuma veidus.

pamatojumu skatīt pie likuma 3.panta otrās daļas

1) pie ieejas kapsētā izvieto norādi ar kapsētas nosaukumu, kurā ietver vārdu “kapsēta” vai “kapi”, kā arī norāda kapsētas darba laiku, ja tāds noteikts, kapsētas apsaimniekotāja nosaukumu un kontaktinformāciju;

Iebilstam šā nosacījuma iekļaušanai likumā. tas būtu kapsētas apsaimniekošanas jautājums, ko izlemj katrs pats kapsētas īpašnieks (pašvaldība) un kapsētas apsaimniekotājs, ņemot vērā pieejamos budžeta līdzekļus. Pretējā gadījumā japapildina anotācija ar ietekmi uz pašvaldību budžetiem, cik izmaksās visu pašvaldību kapsētu aprīkošana ar žogiem. Lūdzam tāpat paredzēt finansējuma avotu šāda uzdevuma izpildei, jo atbilstoši Pašvaldību likuma 4.panta piektajai daļai -  Nododot pašvaldībai jaunu autonomo funkciju vai uzdevumu, kura izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos, vienlaikus pašvaldībai nosakāmi finansējuma avoti šīs funkcijas vai uzdevuma izpildes nodrošināšanai.

-

Jautājums par labierīcībām būtu risināms kapsētas apsaimniekošanas noteikumos un no likuma svītrojams. Papildus pamatojums tāds pats kā pie likuma 4.panta pirmās daļas 2.punkts

-

Lūzam papildināt likuma 1.pantu ar kulta ēku un koplietošanas objektu skaidrojumu.

-

Tā kā likums nosaka kapsētas un kapavietu uzturēšanas pamatprasības, šajā normā būtu jābūt deleģējumam, ka pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt papildus uzturēšanas prasības.

(2) Pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka papildus kapsētas un kapavietu uzturēšanas prasības, tajā skaitā, kapsētā esošo kulta ēku un citu koplietošanas objektu, ja tādi ir, izmantošanas kārtību .

pamatojumu skatīt pie likuma 3.panta otrās daļas

(3) Ikvienai personai ir atļauts uzturēties kapsētā, ievērojot cieņpilnu attieksmi, tās darba laikā, ja tāds noteikts.

Sk.apamatojumu pie likuma 1.panta 6.punkta

1) uzturēt un sakopt kapsētas teritoriju, kas nav nodota kapavietas uzturētājiem, tostarp uzturēt tehniskā kārtībā šā likuma 4. panta pirmajā daļā minētos labiekārtojuma elementus;

Pamatojumu skatīt pie likuma 1.panta 6.punkta. Papildus ierosinām lietošanas tiesibas aizstāt ar uzturēšanas tiesībām.

3) kopt atbilstoši pašvaldības noteiktai kārtībai bezpiederīgo mirušo un nezināmu (neidentificētu) mirušo kapavietas, kā arī kapavietas, kuru uzturēšanas tiesības kapavietas uzturētājam ir atņemtas sakarā ar kapavietas nekopšanu;

pamatojumu skatīt pie likuma 3.panta otrās daļas

4) ja kapsētai ir noteikts darba laiks, nodrošināt, ka ārpus kapsētas darba laika kapsēta ir slēgta apmeklētājiem;

Pamatojumu skatīt pie likuma 1.panta 6.punkta

6) ierādīt kapavietas uzturētājam pašvaldības piešķirto kapavietu;

Pamatojumu skatīt pie 1.panta 6.punkta

4) kapavietas uzturētāja vārds, uzvārds, personas kods (ja tāds ir) vai dzimšanas datums, adrese un tālruņa numurs;

Pamatojumu skatīt pie likuma 1.panta 6.punkta. papildus lietošanu ierosinām aizstāt ar uzturēšanu, jo pēc būtības notiek nevis kapavietas lietošana, bet uzturēšana

5) lēmuma par kapavietas piešķiršanu uzturēšanā, lēmuma par kapavietas atzīšanu par nekoptu un citu ar kapavietas uzturēšanu saistītu lēmumu datums un numurs (ja tāds ir);

Ņemot vērā Valdības rīcības plānā paredzēto apņemšanos macināt administratīvo slogu un birokrātiju, lūdzam pamatot šādu ziņu iekļaušanas nepieciešamību un paskaidrot, kādiem mērķiem šī uzkrātā informācija tiks izmantota. Aicinām šo punktu svītrot, vai paredzēt, ka šo informāciju var uzkrāt pašvaldība, ja tai šāda informācja nepieciešama pašvaldības autonomo funkciju veikšanai, to paredzot kā vienu no kapsētas un kapavietu uzturēšanas nosacījumiem pašvaldības saistošajos noteikumos.

-

Svītrot no otrās daļas vārdus “savā oficiālajā”, jo reģistra ierakstu veikšana ir reģistra veicēja (iestādes, kuras pārziņā nodota kapavietu piešķiršana) kompetence, savukārt, pašvaldības tīmekļvietnes uzturēšanu un informācijas ievietošanu tajā ir citas pašvaldības iestādes kompetence. Šāda veida un apjoma informācijas publicēšana pašvaldības tīmekļvietnē var būt arī tehniski neiespējams risinājums, līdz ar to pašvaldības tīmekļvietnē var tikt publicēta informācija uz tīmekļvietni, kur kapsētu reģistra uzturētāja ievadītā informācija par kapsētām atrodama.
 

(2) Pašvaldība publiski nodrošina par katru kapsētu šādu informāciju:

skatīt iepriekš izteiktos iebildumus par termina "Lietošana" un "uzturēšana" lietošanu. 

Ņemot vērā Satversmes tiesas 2019. gada 5. marta sprieduma lietā Nr. 2018-08-03 ietverto atziņu, ka demokrātiskai tiesiskai valstij ir pienākums, regulējot ar miruša cilvēka apbedīšanu saistītus jautājumus, aizsargāt cilvēka cieņu arī pēc viņa nāves, kas tiklab nozīmē vienādus tiesiskus un faktiskus apstākļus visiem. Un, ņemot vērā  VARAM 05.12.2019. vēstuliNr.1-18/11339, kur minēts, ka pašvaldībai nav tiesību aizliegt apglabāt pašvaldības kapsētās personas, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta nav bijusi pašvaldības administratīvā teritorija.
Anotācijā ir minēts, ka tāpat, vadoties no pašlaik pašvaldībās ieviestās kārtības, saglabātas tiesības kapavietu piešķirt arī pēc iesniedzēja brīvas izvēles, ja kapsētā jau ir iesniedzēja lietošanā esoša, brīva kapavieta. Attiecīgi, ja līdz likuma spēkā stāšanās brīdim šāda vieta nav tikusi rezervēta, tad tiek liegta iespēja apglabāt citā administratīvajā teritorijā.
Priekšlikums Ļaut pašvaldībām īpašos gadījumos, kas ir ārpus laulības un likuma projekta minētas radniecības, piemēram, krustvecāki un krustbērni, tantes,onkuļi u.c., neatkarīgi no mirušā  deklarētās dzīvesvietas  atļaut, paredzot atrunu saistošajos noteikumos, tikt apglabātam. Jo praksē un teorijā ģimene ir saprotama katram individuāli savādāk, ņemot vērā emocionālo saikni

(2) Kapavietu piešķir pašvaldība atbilstoši mirušā pēdējai vai iesniedzēja deklarētās dzīvesvietas adresei vai norādītajai papildu dzīvesvietas adresei vai atbilstoši iesniedzēja izvēlei, ja kapsētā atrodas iesniedzēja uzturēšanā esoša brīva kapavieta. Pašvaldība saistošajos noteikums var noteikt, var piešķirt kapavietu citām personām, ja pašvaldības kapsētās ir brīvas kapavietas.

Administratīvā un birokrātiskā sloga mazināšanas nolūkos, aicinām paredzēt, ka miršanas apliecības pieprasīšana ir iespējama via piļaujama tajos gadījumos, kad Fizisko personu reģistrā nav iespējams pārliecināties par miršanas faktu. 

-

skatīt iepriekš izteiktos iebuldumus par vārdu "lietošana" un uzturēšana" lietošanu

(3) Iesniegumu par kapavietas piešķiršanu (vai mirušā apbedīšanu – gadījumā, ja iesniedzēja uzturēšanā jau ir brīva kapavieta) iesniedz attiecīgajai pašvaldībai, uzrādot mirušā miršanas apliecību, ja to izsniegusi citas pašvaldības dzimtsarakstu nodaļa vai citas valsts kompetentā institūcija.

Šis ir kapsētas īpašnieka un kapsētas apsaimniekotāja jautājums par to, kā tiek piešķirtas kapavietas. Ja ir bažas, ka pašvaldības nesniegs informāciju par pieejamām kapavietām, tad varētu atstāt pirmo teikumu. Kopumā ierosinām šo daļu svītrot

Svītrot piekto daļu.

Likuma izstrādes darba grupā iebildām pret to, ka jāpieņem lēmums. Kapavietas piešķiršana var būt faktiskā rīcība, kuru arī var pārsūdzēt. Turklāt kapavietas piešķiršana ir risināma bez liekas kavēšanās. Aicinām nenoteikt termiņus un neuzlikt pienākumu pieņemt rakstveida lēmumu. Turklāt ne vienmēr varēs iesniegt rakstveida iesniegumu, ja noticis miršanas fakts un jāveic apbedīšana. Aicinām šo jautājumu risināt katrai pašvaldībai pašai savos saistošajos noteikumos.

-

pamatojumu skatīt pie likuma 1.panta 6.punkta

(7) Kapavietas uzturētāja nāves gadījumā  kapavietas uzturēšanas tiesības pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā  var tikt nodotas citām personām.

tiesas sprieduma spēkā esamība noteikta speciālajos normatīvajos aktos. 

(9) Pieteikumu par lēmuma par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību pārsūdzēšanu var iesniegt Administratīvajā rajona tiesā. 

Apstādījumu jautājums nav likuma jautājums, tas ir kapsētas apsaimniekošanas jautājums.

(1) Koku un kokkrūmu stādīšana kapavietā saskaņojama ar kapsētas apsaimniekotāju pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

pamatojumu skatīt pie likuma 1.panta 6.punkta

9. Kapavietas uzturētāja tiesības un pienākumi

pamatojumu skatīt pie likuma 1.panta 6.punkta

(1) Kapavietas uzturētājam ir šādas tiesības:

pamatojumu skatīt pie likuma 1.panta 6.punkta

3) atbrīvot kapavietu no labiekārtojuma elementiem, ko kapavietas uzturētājs nav novietojis, par to informējot kapsētas apsaimniekotāju.

pamatojumu skatīt pie likuma 1.panta 6.punkta

(2) Kapavietas uzturētājam ir šādi pienākumi:

Ir reliģijas, kas neviedo Latvijas kultūrtelpai pierastās kapu kopiņas, bet novieto plāksnes (islams), lūgums šo pienākumu vispārināt, lai netiktu diskriminēti citu tradīciju, reliģiju pārstāvji. Lūgums skaidrojumu minētajam termiņam, kāpēc 3 mēneši, nevis mēnesis vai 4.
 

2) triju mēnešu laikā, ja to pieļauj gadalaiks un laikapstākļi, pēc apbedīšanas sakopt kapavietu atbilstoši kultūrvēsturiskajā un reliģiskajām tradīcijām, tai skaitā novākt vītušos ziedus, vainagus, zarus, izveidot kapa kopiņu;

skatīt iebildumu pie likuma 6.panta pirmās daļas 6.punkta

-

skatīts iepriekš izteiktos iebilsdumus šajā jomā

10. Kapavietas atzīšana par nekoptu un uzturēšanas tiesību atņemšana

Iebildums
Vispārīgs  komentārs.
1)         nav saprotams, kas likumprojekta izpratnē ir ilgstoši nekopta kapavieta. Kāda būs tā robeža jeb gadu skaits, kad pašvaldība varēs pieņemt lēmumu, ar kuru atzīst kapavietu par nekoptu? Vienai pašvaldībai tie būs pieci gadu, citai 10.
2)         kura pašvaldība institūcija būs tiesīga pieņemt 10.panta otrajā daļā minēto lēmumu – dome, pašvaldības izpilddirektors?


Likumprojektā noteiktais regulējums ir nepilnīgs un nepieciešams deleģējums pašvaldībai domes saistošajos noteikumos detalizētāk noteikt kārtību, kādā kapavieta tiek atzīta par nekoptu un atņemtas kapavietas lietošanas tiesības (piemēram, kā 15 ha lielā kapsētā apsaimniekotājs varēs konstatēt, ka kapavieta ir sakopta, ja uz šo brīdi par nekoptām jau ir atzītas vairāki simti kapavietu, bet kapavietas lietotājam pat nav pienākums paziņot par kapavietas sakopšanu).
Bez tam Likumā lēmuma par kapavietas atzīšanu par nekoptu pieņemšanas kompetences nodošana izlemšanai pašvaldībai, respektīvi domei, ir pārāk politizēta. Nav saprotams, kā deputāti varētu balsot, piemēram, pret lēmumu par kapavietas atzīšanu par nekoptu, kaut arī juridiski lēmums būtu pamatots. Lietderīgāk ir lēmumu pieņemšanu nodot pašvaldības deleģētai iestādei vai izveidotai komisijai.
Lūdzam papildināt pantu un panta daļas ar regulējumu par pašvaldības tiesībām deleģēt lēmuma par kapavietas atzīšanu par nekoptu  pieņemšanu iestādei vai izveidotai komisijai.


Priekšlikums.
Reizi gadā kapsētu apsaimniekotāja izveidota kapavietu komisija apseko nekoptās kapavietas, sagatavo aktu par katru nekopto kapavietu un marķē to ar noteikta parauga brīdinājuma zīmi.
Brīdinājuma zīmes paraugs un informācija, kur vērsties, redzot šādu zīmi uzturētajā kapavietā, tiek izvietota uz informācijas stenda kapsētā.
Kapavietu komisija pēc minētā akta sagatavošanas kapavietas uzturētājam, ja tas ir zināms, uz viņa norādīto adresi nosūta:
1. akta kopiju;
2. brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību pārtraukšanu ar uzaicinājumu trīs mēnešu laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas novērst aktā konstatētos pārkāpumus.
Ja kapavietu komisija ir sagatavojusi aktu un nav iespējams identificēt kapavietas uzturētāju, kapsētu apsaimniekotājs organizē informācijas par nekopto kapavietu ievietošanu uz informācijas stenda kapsētā, kā arī citur, ievērojot likumā noteiktos informācijas pieejamības ierobežojumus, norādot kapsētu, kurā atrodas nekoptā kapavieta, sektoru, rindu, vietu, kā arī brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību izbeigšanu un uzaicinājumu kapavietas uzturētājam vai viņa pilnvarotai personai trīs mēnešu laikā no publikācijas dienas sakopt kapavietu un ierasties pie kapsētu apsaimniekotāja.
Ja kapavietas uzturētājs vai viņa pilnvarotā persona pēc trešā akta sagatavošanas noteiktajā termiņā nesakopj kapavietu, kapavieta pāriet pašvaldības valdījumā.

 

-

pamatojumu skatīt pie 1.panta 6.punkta

(4) Pašvaldība lemj par kapavietas uzturēšanas tiesību atņemšanu kapavietas uzturētājam, ja kapavieta netiek sakopta triju gadu laikā no ​šā panta otrajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas.

pamatojumu skatīt pie likuma 1.panta 6.punkta

(6) Pēc šā panta ceturtajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas pašvaldība var lemt par kapavietas uzturēšanas tiesību atjaunošanu kapavietas uzturētājam vai piešķiršanu citai personai, ievērojot šā likuma 7. panta septītās daļas ​ nosacījumus, līdz brīdim, kamēr kapavietas uzturēšanas tiesības nav piešķirtas citai personai ​šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā.

Iebildums
Šādā gadījumā līdz 15 vai līdz 20 gadiem, šāds saskaņojums būtu jāsaņem no Veselības inspekcijas, pēc kā tikai pašvaldību informē un saskaņo laiku.
Priekšlikums.
Paredzēt iespēju pārapbedīt mirušo, pārvietot urnu vai izcelt apbedītu mirušo, lai kremētu, tikai ar kapavietas lietotāja iesniegumu vai notariāli apstiprinātu kapavietas lietotāja saskaņojumu.
 

-

pamatojumu skatīt pie likuma 1.panta 6.punkta

(1) Par kapavietas uzturētāja, kuram rezervēta kapavieta, vai cita mirušā apbedīšanu, ja kapavietas uzturētāja uzturēšanā jau ir brīva kapavieta, iesniedzējs vai kapavietas uzturētājs iesniedz pašvaldībai iesniegumu, un pašvaldība to izskata šā likuma 7. pantā noteiktajā kārtībā.

pamatojumu skatīt pie likuma 1.panta 6.punkta

(2) Apbedīšanu vai urnas novietošanu kolumbārijā var veikt, ja kapsētas apsaimniekotājs ir ierādījis kapavietas uzturētājam piešķirto kapavietu un kapavietas uzturētājs ir informējis kapsētas apsaimniekotāju par apbedīšanas vai urnas novietošanas laiku.

pamatojumu skatīt pie 1.panta 6.punkta

(1) Pārapbedīt mirušo, pārvietot urnu vai izcelt apbedītu mirušo, lai kremētu, var, pamatojoties uz kapavietas uzturētāja iesniegumu vai mirušā piederīgo (sākot ar laulāto vai, ja tāda nav, pirmās pakāpes radiniekiem) iesniegumu ar kapavietas uzturētāja saskaņojumu, ko iesniedz pašvaldībai.

Pamatojumu skatīt pie likuma 1.panta 6.punkta

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās darbības veic kapsētas apsaimniekotāja uzraudzībā, ciktāl tās notiek kapsētas teritorijā. Kapavietas uzturētāja pienākums ir sakopt kapavietu pēc šo darbību veikšanas.

pamatojumu skatīt pie likuma 1.panta 6.punkta

(3) Pašvaldība pieņem lēmumu par kapavietas uzturēšanas tiesību anulēšanu, ja kapavietā vairs nav apbedīts neviens kapavietas uzturētāja piederīgais vai nav novietota urna kolumbārijā. Šādā gadījumā kapavietas uzturētāja pienākums ir atbrīvot kapavietu no labiekārtojuma elementiem un sakopt kapavietu viena mēneša laikā no lēmuma stāšanās spēkā.

Uzdodot pašvaldībai šādu kompetenci, lūgums norādīt, cik īsāku periodu pašvaldība drīkst atļaut, gadu, desmit vai 15.
Papildus norādīt, ka iesniedzējam  jāsaņem kompetentas iestādes saskaņojums pirms šīs procedūras gadījumā, ja virsapbedījumu veic ātrāk par 20 gadiem.
 

-

Pēdējo 3 gadu laikā pašvaldībām jau ir bijis pienākums pārskatīt saistošos noteikumus gan dēļ administratīvi teritoriālās reformas, gan dēļ Pašvaldību likuma spēkā stāšanās. Lūdzam noteikt vai nu garāku termiņu saistošo noteikumu izdošanai vai paredzēt, ka esošie saitošie noteikumi piemērojami tiktāl ciktāl tie nav pretrunā ar likumu līdz jaunu saistošo noteikumu izdošanai.

-

Lūdzam svītrot pārejas noteikumu. Pašvaldības kapsētu atbilstību nodrošinās budžeta ietvaros. Ja valsts nodrošinās atbilstības nodrošināšanai nepiciešamo finansēju, tad šāds ierobežots periods var tikt noteikts.

-

1. Lai praksē nerastos interpretācijas atšķirības, lūdzam likumprojekta anotāciju papildināt ar skaidrojumu par Pašvaldību likuma 45.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktā pilnvarojuma ietvaru - izdot saistošos noteikumus par kapsētu izmantošanu un paredzēt par to administratīvo atbildību – kontekstā ar Kapsētu likumā minēto pilnvarojumu pašvaldībām.
2. Lai praksē nodrošinātu likumā noteikto normu ievērošanu, lūdzam papildināt likumu ar administratīvās atbildības sadaļu un pašvaldības tiesībām izdot tiesiskus pienākumus nosakošus administratīvos aktus.
3.Ar mērķi izslēgt pārpratumus, lūgums uzreiz noteikt likuma projekta anotācijā par kādiem pārkāpumiem pašvaldība drīkst paredzēt administratīvo atbildību.  Kā arī, ņemot vērā, ka tiek izveidots jauns likums, kas pamatā attiecas uz pašvaldību kapsētām, tad būtu  lūgums pilnveidot tā, lai nav nepieciešami saistošie noteikumi un dažāda pieeja, nosakot  to vienā pilnvērtīgā likumā. Attiecīgi anotācijā likuma projekta izstrādātājs pats to norāda: “Minētos jautājumus ir iespējams un nepieciešams regulēt vienoti, tādējādi mazinot normatīvismu un sekmējot tiesisko skaidrību iedzīvotājiem par viņu tiesībām un pienākumiem.” Jo savādāk ir tieši pretējs efekts, vairāk tiesību aktu, kas regulē vienu jomu.
4. Likumā nav minēts par kultūras vērtībām, kas nav ar kultūras pieminekļu statusu, kā rīkoties ar tiem. Iespējams kā speciālās aprites priekšmetiem, varētu noteikt regulējumu par rīcību ar demontētajiem kapu pieminekļiem, plātnēm, ja tiek veikts virsapbedījums, lai tie nav jānogādā sadzīves atkritumu sadaļā.
5. Noteikt skaidru pārejas laiku un vēlamo rīcību, kas notiek ar iepriekš slēgtajiem līgumiem (pirms gadiem 10 un senāk), vai ir jāizdod jauni lēmumi šiem gadījumiem.
6. Paredzēt jau likumā procedūru, ja persona ir ļaunprātīgi, nesaskaņojot apglabājusi mirušo citai personai rezervētā, piešķirtā kapa vietā. Saprotams, ka tuvākos 20 gadus atjaunot iepriekšējo stāvokli nebūs iespējams.
 

-

LPS aicina pēc iebildumu apstrādes, bet pirms nosūtīšanas elektroniskajai saskaņošanai via pirms starpinstitūciju sasaukšanas, organizēt vai nu atsevišķu tikšanos ar pašvaldībām vai atkāroti organziēt darba grupu, lai apspriestu izteiktos iebildumus.

-

Aicinām papildināt normu ne tikai ar kultūrvēsturiskajā tradīcijām, bet arī reliģiskajām tradīcijām, ja vien nav domāts ar kultūrvēsturiskajām tradīcijām aptver arī reliģiskās tradīcijas.

-