Atzinums

Veselības ministrijas ieskatā noteikumu 1. punktā patlaban ietvertais regulējums juridiski attiecināms tikai uz apdzīvotām vietām (aglomerācijām), kurām netiek izstrādātas trokšņu kartes, respektīvi - netiek attiecināts uz Rīgas pilsētu. Tas savukārt radīs problēmas sūdzību izskatīšanā par satiksmes un rūpniecisko objektu radīto vides troksni Latvijas galvaspilsētā. Nepieciešama tālāka diskusija un, iespējams, atgriešanās pie iepriekšējā formulējuma, jo šie noteikumi pēc būtības papildina 21-TA-849 “Trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu trokšņa pārvaldībai izstrādes noteikumi”, līdz ar to noteikumu ietvaram nav kardināli jāatšķiras. 
 

-

Veselības ministrija uztur 22.12.2021. atzinumā sniegto iebildumu un atkārtoti vērš uzmanību, ka līdz ar “Trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu trokšņa pārvaldībai izstrādes noteikumu" (21-TA-849) pieņemšanu spēku zaudēs prasības trokšņa robežlielumiem telpās un to kontrolei. Savukārt būvnormatīvs, kurā plānots iekļaut iekštelpu trokšņa prasības, visdrīzāk tomēr nav piemērojams ēkām, kas nodotas ekspluatācijā līdz jaunā būvnormatīva pieņemšanai, vai arī nepieciešama juridiska konsultācija, kā MK 16.06.2015. noteikumos Nr.312 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 016-15 "Būvakustika"" (21-TA-886) iekļautie nosacījumi varēs tikt piemēroti visu to ēku ekspluatācijas laikā, kuras attiecībā uz būvakustikas prasībām ir projektētas un uzceltas pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, respektīvi - neievērojot prasības būvakustikai. Bez tam MK 16.06.2015. noteikumi Nr. 312 līdz šim brīdim nav tikuši sasaistīti ar konkrētiem trokšņu lieluma normatīviem iekštelpās.
Saskaņā ar iepriekš pausto, lūdzam 7. punktā precizēt Veselības inspekcijas atbildības loku, norādot, ka Veselības inspekcija kontrolē rūpniecisko objektu vai satiksmes radītā trokšņa diskomfortu iedzīvotājiem to dzīvesvietas un publisko ēku iekštelpās, novērtējot tā atbilstību noteikumu 2. pielikumā (tas pievienots zemāk un jāiekļauj noteikumos) iekštelpām noteiktajiem trokšņa robežlielumiem, bet par atbildīgo attiecībā uz vides trokšņa robežlielumu/mērķlielumu kontroli ārtelpu vides trokšņa objektos (satiksme, rūpniecība) noteikt citu institūciju vai arī pārformulēt prasību, norādot, ka vides troksnis ārtelpā tiek kontrolēts pastarpināti, novērtējot trokšņa diskomfortu iedzīvotājiem to dzīvesvietas un publisko ēku iekštelpās. 
Paskaidrojam, ka Veselības inspekcijai nav savas laboratorijas, bet trokšņa mērīšanas pakalpojumu tā iepērk kā ārpakalpojumu, turklāt ārpakalpojuma sniedzēju kapacitāte šādu mērījumu veikšanai ir ierobežota.
Trokšņa raksturs pēc tā iedarbības uz iedzīvotājiem ir atšķirīgs no citiem veselību ietekmējošiem vides faktoriem, piemēram, no gaisa piesārņojuma cilvēks ir pasargāts savā dzīves telpā, respektīvi - iekštelpās. Savukārt attiecībā uz troksni ir gluži pretēji, - tas visvairāk traucē un rada dažādu ietekmi uz veselību tieši iekštelpās, jo īpaši nakts laikā. 
Saskaņā ar iepriekš pausto uzsveram, ka jābūt trokšņa kontrolei iekštelpās, kur cilvēki pavada lielāko savas dzīves laiku, ko savās vadlīnijas ir norādījusi arī Pasaules Veselības organizācija, uzsverot ka vides troksnis kā tāds ir svarīgs tikai tādā aspektā, cik lielā mērā tas ietekmē troksni iekštelpās.  

2. pielikums. Trokšņa robežlielumi iekštelpās

Nr. p.k.	Telpas lietošanas funkcija	Trokšņa robežlielumi telpās1
		LAeq,T (dBA) dienā  no plkst. 7:00  līdz 19:00 (LAeq, 07−19)	LAeq,T (dBA) vakarā no plkst. 19:00 līdz 23:00 (LAeq, 19−23)	LAeq,T (dBA) naktī no plkst. 23:00 līdz 7:00 (LAeq, 23−07)
1.	Izglītības un audzināšanas iestāžu mācību telpas un lasītavas, apspriežu telpas	35	35	-
2.	Ārstniecības iestāžu kabineti	40	40	40
3.	Dzīvojamās telpas un guļamtelpas (tai skaitā bērnu iestādēs un sociālās aprūpes iestādēs)2	35	35	30
4.	Ārstniecības un rehabilitācijas stacionāru slimnieku palātas2	35	30	30
5.	Viesnīcu, viesu māju un moteļu numuri	40	35	35
6.	Skatītāju (klausītāju) zāles un sakrālās telpas	30	30	30
7.	Biroju un publisko pakalpojumu sniedzēju apmeklētāju pieņemšanas telpas	45	45	-

Piezīmes.
¹ Lai novērtētu troksni telpās, izmanto L_Aeq,T – trokšņa rādītājs, kas raksturo noteiktā diennakts daļā (diena, vakars vai nakts) telpā radīto troksni un L_Amax – trokšņa rādītāju, kas raksturo telpā radīto skaņas spiediena maksimālo līmeni un kuram novērtējumā ir indikatīvs raksturs
Trokšņa robežlielumi nodrošināmi normālā telpu ekspluatācijas režīmā, tas ir, telpās ar aizvērtiem logiem un durvīm (izņemot ražotāja iebūvētos ventilācijas kanālus), ieslēgtu piespiedu ventilāciju un gaisa kondicionēšanu, kā arī apgaismojumu, neņemot vērā telpu izmantošanas funkcionālo (fona) troksni, piemēram, atskaņoto mūziku, darbinieku un apmeklētāju sarunas.
² Trokšņa rādītāja L_Amax robežlielums naktī ir par 20 dBA lielāks nekā attiecīgais trokšņa rādītāja L_Aeq,T robežlielums naktī.