Atzinums

Par vienpusēju pieeju atlīdzības sistēmas pilnveidē.

Nav atbalstāma pieeja, kurā atlīdzības sistēmas pilnveide tiek skatīta, galvenokārt, caur mainīgās atlīdzības daļas ierobežošanu, neizvērtējot pamatalgas konkurētspēju.
Atlīdzības reformas mērķis bija nodrošināt stabilu, konkurētspējīgu un caurspīdīgu atlīdzību, stiprinot mēnešalgas nozīmi. Vienlaikus no ziņojuma nepārprotami izriet, ka praksē joprojām pastāv situācijas, kurās mēnešalga ir tuvu noteiktajam minimumam, un mainīgā atlīdzības daļa tiek izmantota kā būtisks instruments nodarbināto motivācijai un noturēšanai.
Šādos apstākļos papildu ierobežojumu noteikšana mainīgajai atlīdzības daļai, neparedzot risinājumus pamatalgas palielināšanai, rada risku nodarbināto aizplūšanai un institūciju kapacitātes mazināšanai.
Priekšlikums pirms pieņemt lēmumus par turpmāku mainīgās atlīdzības daļas ierobežošanu, nodrošināt visaptverošu izvērtējumu par pamatalgu konkurētspēju dažādās institūcijās un institūciju grupās.

-

Par pašvaldību situācijas neizvērtēšanu.
Nav korekti, ka informatīvajā ziņojumā ietvertie risinājumi tiek attiecināti arī uz pašvaldībām, neveicot padziļinātu pašvaldību atlīdzības sistēmas analīzi. Saskaņošanas procesā jau pamatoti tika norādīts, ka pašvaldībās atalgojuma līmenis un struktūra būtiski atšķiras no tiešās valsts pārvaldes, tostarp pastāv zemāks vidējais atalgojums un krietni lielāka atkarība no minimālās darba algas izmaiņām.
Priekšlikums:
1) skaidri nodalīt informatīvā ziņojuma tvērumu, neattiecinot to uz pašvaldībām;
2) vai arī nodrošināt pilnvērtīgu un atsevišķu pašvaldību situācijas analīzi un uz tās balstītus risinājumus.

-

Par atlīdzības nevienlīdzības neanalizēšanu.
Informatīvajā ziņojumā nav izvērtētas būtiskās mēnešalgu atšķirības līdzvērtīgos amatos starp dažādām institūcijām, kā arī nav piedāvāti risinājumi šo atšķirību mazināšanai – tiek konstatēts fakts, ka tas notiek/ir, bet risinājumi netiek piedāvāti, lai to novērstu. Norādāms, ka šādu atšķirību pastāvēšana neatbilst vienota darba devēja principam publiskajā sektorā, veicina iekšējo konkurenci par cilvēkresursiem un apgrūtina kvalificētu darbinieku noturēšanu.
Priekšlikums veikt padziļinātu analīzi par atlīdzības atšķirībām līdzvērtīgos amatos un izstrādāt priekšlikumus to mazināšanai, tai skaitā stiprinot vienotu atlīdzības salīdzināšanas pieeju.

-

Par vienotu pieeju atšķirīgos apstākļos.
Publiskajā sektorā praksē ir izveidojusies atšķirīga atlīdzības pieeja – valsts pārvaldes institūcijās joprojām tiek izmantoti dažādi mainīgās atlīdzības elementi (piemaksas, prēmijas, naudas balvas), kamēr pašvaldībās ierobežoto finanšu iespēju dēļ šādi instrumenti lielā mērā netiek piemēroti un ir veikta būtiska amata vietu optimizācija, turklāt to dara regulāri.
Šādos apstākļos vienotu ierobežojumu noteikšana, neņemot vērā atšķirīgos sākuma apstākļus, var vēl vairāk padziļināt esošās nevienlīdzības publiskajā sektorā.
Vienlaikus jānorāda, ka, ja publiskajā sektorā kopumā ir nepieciešama “jostu savilkšana”, tai jābūt vienlīdzīgi attiecināmai uz visām institūcijām, nodrošinot, ka taupības pasākumi vispirms tiek īstenoti tajās institūcijās, kurās ir lielākās iespējas optimizēt izdevumus, kas, kā izriet no ziņojuma, pavisam noteikti ir iespējams.

-

Par ziņojuma saturu un analītisko pamatojumu.
Kopumā informatīvais ziņojums vērtējams kā nepietiekami analītisks un nesniedz pārliecinošu pamatojumu piedāvātajiem risinājumiem. No ziņojuma izriet tendence saglabāt esošo atlīdzības sistēmu, tostarp attiecībā uz regulāru piemaksu, prēmiju un naudas balvu izmantošanu, nevis mērķtiecīgi to vienkāršot un optimizēt, virzoties uz stabilu/konkurētspējīgu ikmēneša atalgojumu (algu).
Ziņojumā ietvertie dati apliecina būtiskus izdevumus mainīgajai atlīdzības daļai, kas rada pamatu būtiskākai šo instrumentu pārskatīšanai. Vienlaikus secinājumi par atlīdzības izdevumu samazinājumu nav pilnībā pārliecinoši, ņemot vērā ziņojuma 2. tabulā atspoguļotos finanšu datus.
Papildus norādāms, ka:
- AUS dati neaptver visu publisko sektoru (noteikti neattiecas uz pašvaldībām), līdz ar to uz tiem balstīti secinājumi nav visaptveroši;
- par CVPS ieviešanas ietekmi ziņojumā nav sniegta pietiekama informācija.
Priekšlikums stiprināt ziņojuma analītisko daļu, balstot secinājumus visaptverošos datos un skaidri sasaistot tos ar piedāvātajiem risinājumiem.

-

Par finansējuma saglabāšanu no vakantajām amata vietām.
Ņemot vērā gan publiski pieejamo informāciju, gan ziņojumā ietverto finanšu informāciju (t.sk. par piemaksām, naudas balvām un prēmijām), pastāv risks, ka ilgstoši vakantās amata vietas var tikt uzturētas formāli, kas var mazināt resursu izmantošanas efektivitāti.
Priekšlikums apsvērt iespēju noteikt skaidrākus kritērijus šādu amata vietu izvērtēšanai un, ja tās ilgstoši netiek aizpildītas, lemt par to lietderību, tostarp izvērtējot iespēju attiecīgo finansējumu novirzīt valsts prioritāro mērķu īstenošanai, piemēram, drošības un aizsardzības jomā.

-

Priekšlikumi atlīdzības sistēmas pilnveidei.
Atlīdzības sistēmas pilnveidē būtu jāvirzās uz:
- pamatalgas kā galvenā atlīdzības elementa stiprināšanu. Stabila un pārdomāta pamatalgu sistēma ilgtermiņā samazina administratīvo slogu un veicina izdevumu pārskatāmību;
- izvērtēt iespējas pārskatīt prēmiju un naudas balvu piešķiršanas praksi, apsverot to biežuma mazināšanu un vairāk akcentējot šo instrumentu kā īpašos, izņēmuma gadījumos piemērojamu;
- izvērtēt piemaksu, tostarp par nozīmīgu ieguldījumu, piemērošanas pieeju, lai veicinātu to izmantošanu galvenokārt atsevišķos gadījumos un mazinātu priekšstatu par tām kā pastāvīgu atlīdzības sastāvdaļu.
- reālu amata vietu skaita optimizāciju publiskajā sektorā, tai skaitā atteikties no “vakanču bankām” un finansējuma saglabāšanu tām.

-