Atzinums

 
Iebildums
Iebildumi par  likumprojekta grozījumiem likumā "Par piesārņojumu" (25-TA-1311)
1. Vispārīgās piezīmes
Likumprojekta anotācijā un piedāvātajos grozījumos ir paredzēts būtiski mainīt vides pārraudzības un kontroles institucionālo kārtību, nododot Enerģētikas un vides aģentūras kompetences Valsts vides dienestam (VVD).
Tomēr šāda pieeja rada nopietnus riskus tiesiskumam, sabiedrības līdzdalībai un efektīvai vides aizsardzībai. Pašreizējā redakcijā likumprojekts neatbilst Satversmes 115. pantā nostiprinātajām ikviena tiesībām uz labvēlīgu vidi un rada draudus tiesiskās paļāvības principam, labas pārvaldības principam un objektivitātes principam.
2. Vides politikas pārvaldības problēmas
Pašlaik vides aizsardzības politikas izstrāde un ieviešana praktiski ir nodota Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) pārziņā. Tomēr nevienas ministrijas nolikumā (tostarp KEM nolikumā) nav noteikta skaidra atbildība par valsts vides politikas īstenošanu un nodrošināšanu.
Prakse rāda, ka KEM prioritizē enerģētikas sektora attīstību, nereti enerģētikas intereses nostādot augstāk par vides aizsardzības interesēm. Šāds pieejas veids ir pretrunā sabiedrības interešu aizsardzībai un valsts ilgtspējīgas attīstības mērķiem.
3. Varas un funkciju centralizācijas riski
Likumprojekts paredz plašu VVD kompetenču paplašināšanu, tajā skaitā:
-vides uzraudzību,
-atļauju izsniegšanu,
-tehnisko noteikumu sagatavošanu,
-ietekmes uz vidi novērtējuma izvērtēšanu,
-apstrīdēšanas procedūru izskatīšanu.
Šāda funkciju centralizācija vienas iestādes ietvaros rada būtiskus riskus:
Samazinās caurskatāmība – lēmumu pieņemšana vienas institūcijas iekšienē apgrūtina sabiedrības un neatkarīgo ekspertu kontroli.
Zūd objektivitāte – ja VVD ģenerāldirektors izskata sūdzības par paša iestādes pieņemtajiem lēmumiem, tiek pārkāpts tiesības uz taisnīgu procesu un objektivitātes princips (“pats par sevi izskata pārsūdzību”).
Pārslodze – VVD jau šobrīd veic plašu uzdevumu spektru. Papildu funkciju nodošana būtiski samazinās uzraudzības kvalitāti un efektivitāti.
Šāda pieeja neatbilst labas pārvaldības principam, kas nostiprināts Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā.
4. Ietekme uz vides aizsardzību un sabiedrības tiesībām
Pēc grozījumu pieņemšanas VVD ģenerāldirektoram būs tiesības vienpersoniski pārskatīt sūdzības par VVD lēmumiem plašā jautājumu lokā, tostarp:
-atkritumu apsaimniekošanas atļaujas;
-pārrobežu atkritumu sūtījumi;
-zemes dzīļu izmantošanas licences un to atcelšana;
-administratīvie pārkāpumi zemes dzīļu izmantošanas un ogļūdeņražu ieguves jomā;
-videi nodarītā kaitējuma novēršanas pasākumi;
-ekomarķējuma un vides vadības sistēmu uzraudzība;
-ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras;
-rūpniecisko avāriju riska novērtējums;
-degvielas uzpildes staciju uzraudzība;
-tehniskie noteikumi vidi ietekmējošām darbībām;
-radiācijas drošības, ūdens apsaimniekošanas un īpaši aizsargājamo teritoriju jautājumi;
-SEG atļaujas degvielas un kurināmā tirdzniecībai.
Šāda centralizācija padara VVD ietekmējamu un rada risku, ka lēmumu kvalitāte kritīsies, ņemot vērā pārmērīgo uzdevumu apjomu. Pastāv reāla iespēja, ka tiks pieņemti un īstenoti neatgriezeniski lēmumi (piemēram, par atkritumu poligoniem, pārstrādes rūpnīcām u. tml.) bez pietiekamas ārējas kontroles un neatkarīgas izvērtēšanas.
Tas tiešā veidā apdraud Satversmes 115. pantā noteiktās tiesības uz labvēlīgu vidi un sabiedrības tiesības uz informāciju un līdzdalību, kas nostiprinātas arī Orhūsas konvencijā.
5. Secinājums
Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatām, ka likumprojekta grozījumi:
neatbilst Satversmei un labas pārvaldības principiem;
rada būtisku varas koncentrāciju vienas iestādes ietvaros;
apdraud vīdes aizsardzības kvalitāti un sabiedrības tiesības uz taisnīgu procesu;
palielina korupcijas un interešu konflikta riskus.
Iebilstam pret likumprojekta grozījumu pieņemšanu un aicinām Saeimu un Ministru kabinetu veikt papildu izvērtējumu, iesaistot neatkarīgus vides ekspertus, sabiedrību un nevalstiskās organizācijas, lai nodrošinātu tiesiski pamatotu un ilgtspējīgu risinājumu.
 

-

 
Iebildums
Iebildumi par  likumprojekta grozījumiem likumā "Par piesārņojumu" (25-TA-1311)
1. Vispārīgās piezīmes
Likumprojekta anotācijā un piedāvātajos grozījumos ir paredzēts būtiski mainīt vides pārraudzības un kontroles institucionālo kārtību, nododot Enerģētikas un vides aģentūras kompetences Valsts vides dienestam (VVD).
Tomēr šāda pieeja rada nopietnus riskus tiesiskumam, sabiedrības līdzdalībai un efektīvai vides aizsardzībai. Pašreizējā redakcijā likumprojekts neatbilst Satversmes 115. pantā nostiprinātajām ikviena tiesībām uz labvēlīgu vidi un rada draudus tiesiskās paļāvības principam, labas pārvaldības principam un objektivitātes principam.
2. Vides politikas pārvaldības problēmas
Pašlaik vides aizsardzības politikas izstrāde un ieviešana praktiski ir nodota Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) pārziņā. Tomēr nevienas ministrijas nolikumā (tostarp KEM nolikumā) nav noteikta skaidra atbildība par valsts vides politikas īstenošanu un nodrošināšanu.
Prakse rāda, ka KEM prioritizē enerģētikas sektora attīstību, nereti enerģētikas intereses nostādot augstāk par vides aizsardzības interesēm. Šāds pieejas veids ir pretrunā sabiedrības interešu aizsardzībai un valsts ilgtspējīgas attīstības mērķiem.
3. Varas un funkciju centralizācijas riski
Likumprojekts paredz plašu VVD kompetenču paplašināšanu, tajā skaitā:
-vides uzraudzību,
-atļauju izsniegšanu,
-tehnisko noteikumu sagatavošanu,
-ietekmes uz vidi novērtējuma izvērtēšanu,
-apstrīdēšanas procedūru izskatīšanu.
Šāda funkciju centralizācija vienas iestādes ietvaros rada būtiskus riskus:
Samazinās caurskatāmība – lēmumu pieņemšana vienas institūcijas iekšienē apgrūtina sabiedrības un neatkarīgo ekspertu kontroli.
Zūd objektivitāte – ja VVD ģenerāldirektors izskata sūdzības par paša iestādes pieņemtajiem lēmumiem, tiek pārkāpts tiesības uz taisnīgu procesu un objektivitātes princips (“pats par sevi izskata pārsūdzību”).
Pārslodze – VVD jau šobrīd veic plašu uzdevumu spektru. Papildu funkciju nodošana būtiski samazinās uzraudzības kvalitāti un efektivitāti.
Šāda pieeja neatbilst labas pārvaldības principam, kas nostiprināts Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā.
4. Ietekme uz vides aizsardzību un sabiedrības tiesībām
Pēc grozījumu pieņemšanas VVD ģenerāldirektoram būs tiesības vienpersoniski pārskatīt sūdzības par VVD lēmumiem plašā jautājumu lokā, tostarp:
-atkritumu apsaimniekošanas atļaujas;
-pārrobežu atkritumu sūtījumi;
-zemes dzīļu izmantošanas licences un to atcelšana;
-administratīvie pārkāpumi zemes dzīļu izmantošanas un ogļūdeņražu ieguves jomā;
-videi nodarītā kaitējuma novēršanas pasākumi;
-ekomarķējuma un vides vadības sistēmu uzraudzība;
-ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras;
-rūpniecisko avāriju riska novērtējums;
-degvielas uzpildes staciju uzraudzība;
-tehniskie noteikumi vidi ietekmējošām darbībām;
-radiācijas drošības, ūdens apsaimniekošanas un īpaši aizsargājamo teritoriju jautājumi;
-SEG atļaujas degvielas un kurināmā tirdzniecībai.
Šāda centralizācija padara VVD ietekmējamu un rada risku, ka lēmumu kvalitāte kritīsies, ņemot vērā pārmērīgo uzdevumu apjomu. Pastāv reāla iespēja, ka tiks pieņemti un īstenoti neatgriezeniski lēmumi (piemēram, par atkritumu poligoniem, pārstrādes rūpnīcām u. tml.) bez pietiekamas ārējas kontroles un neatkarīgas izvērtēšanas.
Tas tiešā veidā apdraud Satversmes 115. pantā noteiktās tiesības uz labvēlīgu vidi un sabiedrības tiesības uz informāciju un līdzdalību, kas nostiprinātas arī Orhūsas konvencijā.
5. Secinājums
Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatām, ka likumprojekta grozījumi:
neatbilst Satversmei un labas pārvaldības principiem;
rada būtisku varas koncentrāciju vienas iestādes ietvaros;
apdraud vīdes aizsardzības kvalitāti un sabiedrības tiesības uz taisnīgu procesu;
palielina korupcijas un interešu konflikta riskus.
Iebilstam pret likumprojekta grozījumu pieņemšanu un aicinām Saeimu un Ministru kabinetu veikt papildu izvērtējumu, iesaistot neatkarīgus vides ekspertus, sabiedrību un nevalstiskās organizācijas, lai nodrošinātu tiesiski pamatotu un ilgtspējīgu risinājumu.
 

-