Atzinums

Rail Baltica projekta īstenošanas likuma 7.panta trešajā daļā noteikts, ja Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamais nekustamais īpašums ir atzīts par bezīpašnieka lietu vai tādu bezmantinieku mantu, uz kuru nav pieteikti kreditoru prasījumi vai pretenzijas, zvērināts notārs pēc akta par mantojuma lietas izbeigšanu taisīšanas notariālo aktu grāmatas izrakstu nosūta Valsts ieņēmumu dienestam, kas attiecīgi bezīpašnieka lietu vai bezmantinieku mantu nodod Satiksmes ministrijas valdījumā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. No minētās normas konstatējams, ka Ministru kabinetam dots deleģējums noteikt kārtību, kādā īpašumi Rail Baltica projekta īstenošanai tiks nodoti Satiksmes ministrijai. Neskatoties uz to, šajā grozījumu punktā paredzēts īpašumu nodot arī Zemkopības ministrijai un sabiedrībai ar ierobežotu atbildību ,,Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (skatīt arī 32.14.1.apakšpunktu), līdz ar to lūdzam pamatot, ka šīs noteikumu projektā ietvertās tiesību normas atbilst likumā dotajam deleģējumam.  

Saskaņā ar Civillikuma 416.pantu valsts atzīst parādus, kuri nodrošināti ar hipotēku un komercķīlu, kā arī tos parādus, kuri noteikti kā kreditoru pretenzijas. Savukārt Civillikuma 705.pants paredz, ka uzaicinājumā norādītajā termiņā nepieteiktās kreditoru pretenzijas dzēš [..].
Ievērojot minēto, lūdzam skaidrot, kas šajā apakšpunktā saprotams ar jēdzienu ,,kreditoru prasījumi" un kā tie atšķiras no ,,kreditoru pretenzijām", kā arī lūdzam izvērtēt, vai būtu nepieciešams lietot abus šos jēdzienus vienlaikus.


 

-

Konkrētajā punktā paredzēts, ka nekustamo īpašumu, kas ar spēkā stājušos Ministru kabineta rīkojumu nodots pašvaldības īpašumā, bet pašvaldība to vēl nav paspējusi nostiprināt zemesgrāmatā, minētajos gadījumos būtu nododams Satiksmes ministrijas valdījumā ar pašvaldības lēmumu.
 Saskaņā ar likuma ,,Par Valsts ieņēmumu dienestu” (turpmāk arī – VID likums) 8.panta 3.punktu Valsts ieņēmumu dienests uzskaita valstij piekritīgo mantu, nodrošina kontroli par tās novērtēšanu, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā. Kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā, nosaka Ministru kabinets.
Ministru kabineta 2013.gada 26.novembra noteikumos Nr.1354 ,,Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” (turpmāk arī – Noteikumi) paredzēta kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk arī – VID) kontrolē valstij piekritīgo īpašumu apriti – uzskaiti un nodošanu tālāk. Ievērojot minēto, Tieslietu ministrijas ieskatā pirmšķietami Noteikumi nebūtu attiecināmi uz gadījumiem, kad par rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu (pēc tā pirmreizējās apzināšanas un uzskaites, un nodošanas kompetentajai valsts iestādei) jau ir lēmis Ministru kabinets.

Turklāt Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 ,,Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 12.punktā paredzēts, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atsavinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, [..], ministrija noteikta kārtībā iesniedz izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu. Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma projekta izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtu likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā. Tādējādi Satiksmes ministrijai, pirms Ministru kabinets ir apstiprinājis rīkojuma projektu, jau ir tiesības pārņemt nekustamo īpašumu savu funkciju nodrošināšanai. Tādējādi nav skaidrs, kādēļ nepieciešams papildus piedāvātais Noteikumu punkts, ja pašreizējā situācija pieļauj pieprasīt nekustamo īpašumu.

Vienlaikus arī lūdzam atkārtoti izvērtēt un skaidrot, vai piedāvātais Noteikumu punkts  atbilst  VID likumā dotajam deleģējumam Ministru kabinetam.

Papildus minētajam norādām, ka nav arī skaidrs, kā paredzēts ar Ministru kabineta lēmumu pašvaldībai nodoto nekustamo īpašumu nodot Satiksmes ministrijai, ja tiek atstāts spēkā konkrētais Ministru kabineta rīkojums. Lūdzam skaidrot, vai nebūtu jāizdod jauns Ministru kabineta rīkojums, ar kuru atceļ iepriekšējo rīkojumu un vai Noteikumu punktā piedāvātā procedūra nav pretēja Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajai kārtībai. 




 

-

Nepareizi izdarīta atsauce uz 32.2.apakšpunktu, jo minētais apakšpunkts neparedz nekādu Valsts ieņēmumu dienesta kārtību. Šī kļūda ir ne tikai konsolidētajā versijā, bet arī noteikumu grozījumu projektā un vairākās vietās anotācijā.
Ievērojot minēto, lūdzam labot 45.punktā pieļauto kļūdu, izsakot to šādā redakcijā: ,,Ja Valsts ieņēmumu dienests šo noteikumu 32.² punktā noteiktajā [..]”. Tāpat lūdzam labot pieļauto kļūdu anotācijā un grozījumu projektā.
 

-