Atzinums

Par nekustamā īpašuma īpašnieka tiesībām organizēt neatkarīgas, attiecīgajā jomā akreditētas laboratorijas trokšņa rādītāja mērījumus un zemas frekvences trokšņa mērījumus
Noteikumu projekta 13. punkts paredz, ka nekustamā īpašuma īpašnieks, kura nekustamais īpašums atrodas divu kilometru rādiusā no vēja elektrostacijas torņa ietekmējamā teritorijā, var jebkurā laikā organizēt neatkarīgas, attiecīgajā jomā akreditētas laboratorijas trokšņa rādītāja mērījumus ietekmējamā teritorijā un zemas frekvences trokšņa mērījumu veikšanu novērtēšanas vietā. Ar laboratorijas atzinumu šīs darbības ierosinātājs vēršas Veselības inspekcijā, kas konstatē šajos noteikumos norādīto trokšņa robežlielumu ievērošanu. Ja tiek konstatēts šajos noteikumos norādīto trokšņa robežlielumu pārsniegums, elektroenerģijas ražotājs sedz izdevumus, kas saistīti ar trokšņa mērījumiem. Ja trokšņa robežlielumu pārsniegums netiek konstatēts, izdevumus par trokšņa mērījumiem sedz šīs darbības ierosinātājs.

Troksnis ir viens no piesārņojuma veidiem, kā tas izriet no likuma „Par piesārņojumu” 1.panta 7.punktā sniegtās piesārņojuma definīcijas. Atbilstoši likuma „Par piesārņojumu” 49.panta otrajai daļai trokšņa robežlielumu ievērošanu kontrolē Veselības inspekcija, kā arī attiecīgās pašvaldības institūcijas, kurām pašvaldība ir deleģējusi minēto funkciju. Šī paša likuma 18.1 panta trešā daļa cita starpā deleģē Ministru kabinetu noteikt  trokšņa rādītājus, to piemērošanas kārtību un novērtēšanas metodes, trokšņa novērtēšanai un samazināšana. Atbilstoši, trokšņa kontrole sīkāk tiek regulēta Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 16 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” (Noteikumi Nr. 16). Saskaņā ar šo noteikumu 12. punktu veselības inspekcija, pamatojoties uz attiecīgu iesniegumu, kontrolē saimnieciskas darbības (izņemot ar mūzikas atskaņošanu saistītas darbības) vai iekārtu (ieskaitot ventilācijas, saldēšanas iekārtas, kompresorus un liftus), vai satiksmes radītā trokšņa robežlielumu ievērošanu. Respektīvi, Veselības inspekcijai ir pietiekami skaidri noteikta kompetence trokšņa kontrolē, kas aprobežojas ar trokšņa kontroli, ja troksni rada saimnieciskā darbība vai iekārtas vai satiksme. Savukārt trokšņa mērījumus, saskaņā ar noteikumu Nr. 16 11. punktu, veic laboratorijas, kas akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī.

Izstrādātais Noteikumu projekts paredz, ka trokšņa rādītāja mērījumus ietekmējamā teritorijā un zemas frekvences trokšņa mērījumus novērtēšanas vietā var pasūtīt nekustamā īpašuma īpašnieks no jebkuras, paša izvēlētas, akreditētas laboratorijas. Vienlaikus Noteikumu projekts paredz mērījumu pasūtītājam pienākumu ar iegūtajiem rezultātiem vērsties Veselības inspekcijā, taču nenosaka Veselības inspekcijai skaidru pienākumu katrā gadījumā pārbaudīt iesniegtajā laboratorijas atzinumā norādīto faktu un secinājumu pamatotību, ja atzinums norāda uz iespējamu trokšņa robežlielumu pārsniegumu. Tādējādi Noteikumu projektā nav noteikts, ka gadījumā, ja iesniegtā laboratorijas atzinuma rezultāti norāda uz iespējamu trokšņa robežlielumu pārsniegumu, Veselības inspekcijai būtu obligāti jāveic kontrolmērījumi, izmantojot pašas izvēlētu un uzticamu akreditētu laboratoriju. Tāds regulējums rada neskaidrību par Veselības inspekcijas rīcību, vienlaikus pieļaujot iespēju sodīt, neveicot sākotnēji iesniegtā atzinuma secinājumu neatkarīgu pārbaudi.

Asociācijas ieskatā, nekustamā īpašuma īpašnieka izvēlētās laboratorijas atzinums var kalpot par pamatu Veselības inspekcijas kontroles uzsākšanai, bet tas pats par sevi nevar būt pietiekams pamats galīgai atziņai un tiesisku seku piemērošanai.

Veselības inspekcija ir kompetentā institūcija, kurai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir piešķirtas tiesības veikt trokšņa kontroli un lemt par attiecīgu tiesisko seku piemērošanu, tās lēmumiem būtu jābūt balstītiem uz pietiekami pārbaudītiem, objektīviem un ticamiem faktiem un apstākļiem.

Ņemot vērā minēto, Asociācija ierosina precizēt Noteikumu projekta 13. punktu, paredzot Veselības inspekcijas pienākumu katrā gadījumā, kad iesniegts atzinums, kurš nav labvēlīgs vēja elektrostacijām, veikt iesniegtā atzinuma pārbaudi, organizējot kontrolmērījumus ar Veselības inspekcijas izvēlētu akreditētu laboratoriju. Asociācijas ieskatā šāds regulējums nodrošinātu objektīvu, pārbaudāmu un tiesiski skaidru procedūru, kā arī pienācīgu līdzsvaru starp privātpersonas tiesībām iesniegt laboratorijas atzinumu un valsts institūcijas pienākumu pirms tiesisko seku piemērošanas pārliecināties par konstatētā pārkāpuma reālu esību.

-

Vēja enerģijas asociācija, reģistrācijas numurs 40008036843 (Asociācija), ir iepazinusies ar Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto  Noteikumu projektu „Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības“ (26-TA-1439) (Noteikumu projekts) un sniedz savus komentārus par Noteikumu projektā iekļauto regulējumu un lūdz tos ņemt vērā Noteikumu projekta turpmāko redakciju sagatavošanā. Vienlaikus Asociācija ir konsultējusies ar vairākiem turbīnu ražotājiem un noskaidrojusi to viedokli par izstrādāto regulējumu, kā piemēram,  vēja turbīnu ražotājiem Vestas un Enercon, kurus Asociācija lūdz ņemt vērā turpmākajā regulējuma izstrādē.

Asociācija lūdz KEM, izstrādājot turpmākās Noteikumu projekta redakcijas, kā arī nosakot tehniskās prasības un aprēķinu metodikas, izvērtēt to atbilstību šobrīd Eiropas tirgū pieejamo vēja elektrostaciju tehniskajai dokumentācijai un turbīnu ražotāju standarta datu kopām. Tāpat, izstrādājot tehniskās prasības un aprēķinu metodikas, Asociācija ierosina konsultēties ar nozares ekspertiem un personām, kuras plānotais regulējums ietekmēs visvairāk, tostarp turbīnu ražotājiem, lai pārrunātu attiecīgos jautājumus un izvērtētu viņu sniegtos priekšlikumus un komentārus. Vēja turbīnu ražotāji ir pauduši gatavību piedalīties šādās konsultācijās un nepieciešamības gadījumā sniegt KEM detalizētu tehnisko skaidrojumu par Noteikumu projektā paredzēto prasību praktisko piemērošanu, aprēķinu metodikām un tehnisko datu pieejamību. Šādu konsultāciju un praktiskās pieredzes izvērtēšanas trūkums var radīt risku, ka Noteikumu projektā tiek noteiktas tehniskās prasības un aprēķinu metodikas, kuru praktiska izpilde nav pilnībā savietojama ar tirgū pieejamo vēja elektrostaciju tehniskajām iespējām un ražotāju standarta tehnisko dokumentāciju, tādējādi radot nevajadzīgu administratīvo un tehnisko slogu regulējuma piemērošanai.

-

Asociācija aicina šī noteikumu projekta tvērumu attiecināt tikai uz sauszemes vēja elektrostacijām, bet atkrastes vēja enerģijas specifikai izstrādāt atsevišķu regulējumu, ņemot vērā būtiskās tehniskās, vides un ekspluatācijas atšķirības starp sauszemes un jūrā izvietotām vēja elektrostacijām.

-

Par vēja parka definīciju
Noteikumu projekta 3.5. punkts nosaka, ka vēja parks ir divu vai vairāku, savstarpēji funkcionāli saistītu, vienā pieslēgumā pieslēgtu vēja elektrostaciju kopums un tām nepieciešamā infrastruktūra.

Asociācija vērš uzmanību, ka šāda vēja parka definīcija neatbilst spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam. Proti, Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 „Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi“ 2.25. punkts nosaka, ka vēja parks ir vienotā sistēmā saslēgtu piecu vai vairāk vēja elektrostaciju grupa, kurā atsevišķas vēja elektrostacijas ir izvietotas ne tālāk kā 2 km attālumā cita no citas.

Ņemot vērā minēto, Asociācija aicina precizēt Noteikumu projektā ietverto vēja parka definīciju, nodrošinot tās atbilstību spēkā esošajam regulējumam un novēršot atšķirīgu definīciju radītu tiesisko nenoteiktību un interpretācijas riskus.
 

-

Par trokšņa robežvērtību piemērošanas metodiku

Noteikumu projekta 6. punktā noteikts, ka vēja elektrostaciju radītais vides trokšņa līmenis nedrīkst pārsniegt 40 dB(A), savukārt vēja elektrostaciju radītais vides trokšņa A-izsvarotais skaņas spiediena līmenis pie nominālās jaudas nedrīkst pārsniegt 45 dB(A) ietekmējamā teritorijā.

Asociācijas ieskatā no Noteikumu projekta pašreizējās redakcijas nav pietiekami skaidra šo abu robežvērtību piemērošanas metodika un savstarpējā saistība.

Lūdzam Noteikumu projektā vai anotācijā precizēt 40 dB(A) un 45 dB(A) robežvērtību novērtēšanas metodiku, skaidri nosakot: a) kāds konkrēti trokšņa rādītājs tiek novērtēts katras robežvērtības gadījumā; b)vai atbilstība 40 dB(A) un 45 dB(A) prasībām tiek noteikta, balstoties uz modelēšanas rezultātiem, faktiskajiem trokšņa mērījumiem vai abiem; c) kādi vēja ātrumi un citi meteoroloģiskie un turbīnas darbības apstākļi piemērojami novērtējumam; d) kāds laika intervāls piemērojams atbilstības noteikšanai; e) kā 6. punktā noteiktās prasības sasaistāmas ar 9. punktā paredzēto vēja elektrostacijas skaņas jaudas līmeņa (L_WA) datu izmantošanu pie vēja ātrumiem 6 m/s un 8 m/s 10 m augstumā.

Papildus lūdzam precizēt Noteikumu projektā lietoto jēdzienu “nominālā jauda”, nosakot, vai ar to saprotama konkrētās vēja elektrostacijas ražotāja noteiktā nominālā jauda vai konkrētajā ekspluatācijas režīmā sasniegtā jauda, tostarp gadījumos, kad vēja elektrostacija darbojas samazinātas jaudas vai trokšņa emisijas režīmā. Lūdzam precizēt, kā šī definīcija piemērojama 6. un 7. punktā noteikto trokšņa robežvērtību novērtēšanā.

-

Par zemas frekvences trokšņa robežvērtību piemērošanas metodiku
Noteikumu projekta 7. punktā paredz, ka vēja elektrostaciju radītais summārais zemas frekvences trokšņa līmenis nedrīkst pārsniegt 20 dB(A), savukārt vēja elektrostaciju radītais zemas frekvences trokšņa līmenis pie nominālās jaudas nedrīkst pārsniegt 25 dB(A) novērtēšanas vietā. Vienlaikus 8. punkts paredz izmantot Noteikumu projekta pielikumā noteikto aprēķina metodi, bet 9. punkts – izmantot ražotāja datus par skaņas jaudu (L_WA), kas noteikta pie vēja ātrumiem 6 m/s un 8 m/s 10 m augstumā.

Asociācijas ieskatā no Noteikumu projekta pašreizējās redakcijas nav pietiekami skaidri izsecināma 7., 8. un 9. punktā ietverto prasību piemērošanas metodika un savstarpējā saistība zemas frekvences trokšņa novērtēšanā.

Lūdzam precizēt Noteikumu projekta 7. punktu, kā arī tā sasaisti ar 8. un 9. punktu, lai no Noteikumu projekta būtu viennozīmīgi saprotams: a) kāds konkrēti trokšņa rādītājs tiek mērīts un novērtēts, piemērojot 20 dB(A) un 25 dB(A) robežvērtības; b) pie kādiem vēja ātrumiem veicama attiecīgā zemas frekvences trokšņa līmeņa novērtēšana un kā 20 dB(A) un 25 dB(A) robežvērtības sasaistāmas ar 9. punktā noteiktajiem 6 m/s un 8 m/s; c) kādos vēja elektrostacijas darbības režīmos piemērojama katra no 7. punktā noteiktajām robežvērtībām, tostarp kā nosakāms darbības režīms, kas uzskatāms par “nominālo jaudu”.

Par zemas frekvences trokšņa aprēķina veikšanai  nepieciešamajiem elektroenerģijas ražotāja datiem par iekārtas skaņas emisiju attiecīgajās frekvenču joslās
Asociācija norāda, ka Noteikumu projektā paredzētā zemas frekvences trokšņa aprēķina veikšanai ir nepieciešami vēja elektrostacijas ražotāja dati par iekārtas skaņas emisiju attiecīgajās frekvenču joslās. Tomēr, kā norādījuši vēja elektrostaciju ražotāji, standarta tehniskajā dokumentācijā ne vienmēr ir pieejami skaņas jaudas līmeņa dati par frekvencēm, kas ir zemākas par 20 Hz.

Ņemot vērā minēto, Asociācija lūdz precizēt regulējumu, paredzot skaidru kārtību gadījumiem, kad ražotājs nevar nodrošināt skaņas jaudas līmeņa datus par atsevišķām frekvenču joslām, jo īpaši 10, 12,5 un 16 Hz diapazonā.
 

-

Par vairāku vēja elektrostaciju operatoru atbildību par trokšņa līmeni
Lūdzam precizēt, kā tiek sadalīta atbildība par trokšņa robežvērtību ievērošanu gadījumā, ja vienā teritorijā atrodas vairāku neatkarīgu operatoru dažādu ražotāju vēja elektrostacijas un kopējo trokšņa līmeni veido vairāki neatkarīgi trokšņa avoti.

Nepieciešams skaidri noteikt katra operatora atbildību par trokšņa robežvērtību ievērošanu tā pārvaldīto vēja elektrostaciju radītajam trokšņa līmenim un ieguldījumam kopējā trokšņa līmenī. Nevar pastāvēt situācija, kur vienam operatoram var tikt uzlikts pienākums nodrošināt kopējā trokšņa līmeņa atbilstību robežvērtībai, ja tās pārsniegumu rada arī citu operatoru pārvaldītās vēja elektrostacijas.

Vienlaikus lūdzam precizēt metodiku kumulatīvās trokšņa ietekmes un katra operatora individuālā ieguldījuma noteikšanai, tostarp nosakot, kā šādos gadījumos vērtējama un sadalāma atbildība par trokšņa robežvērtību pārsniegšanu. Lūdzam skaidri noteikt, kādi katras vēja elektrostacijas trokšņa emisijas dati izmantojami šādā aprēķinā un kā rīkoties gadījumos, kad par atsevišķām, tostarp ekspluatācijā esošām vai vecākām, vēja elektrostacijām nav pieejami dati tādā apjomā vai formātā, kāds paredzēts Noteikumu projektā.
 

-

Par Veselības inspekcijas veicamo trokšņa robežlielumu nosacījumu ievērošanas pārbaudi
Noteikumu projekta 12. punkts nosaka, ka Veselības inspekcija, pamatojoties uz attiecīgu iesniegumu, organizē Noteikumu projektā noteikto trokšņa robežlielumu nosacījumu ievērošanas pārbaudi. Ja pārbaudes laikā Veselības inspekcija konstatē, ka elektroenerģijas ražošanas iekārtu radītais troksnis novērtēšanas vietā nav dzirdams, trokšņa mērījumus neveic. Ja pārbaudes laikā troksnis ir dzirdams, tiek veikti trokšņa mērījumi. Elektroenerģijas ražotājs sedz izdevumus, kas saistīti ar trokšņa mērījumiem, ja tiek konstatēts šajos noteikumos norādīto trokšņa robežlielumu pārsniegums. 

Asociācija vērš uzmanību, ka Noteikumu projektā izmantotais kritērijs „troksnis nav dzirdams“ nav pietiekami skaidrs un objektīvi interpretējams.
Pirmkārt, Noteikumu projekts nenosaka kritērijus pēc kuriem Veselības inspekcija nosaka, vai elektroenerģijas ražošanas iekārtu radītais troksnis konkrētajā novērtēšanas vietā ir uzskatāms par dzirdamu.

Otrkārt, nav skaidrs, kā pārbaudes laikā tiks nodalīts vēja elektrostacijas radītais troksnis no fona trokšņa un kādi objektīvi mērījumu vai novērtēšanas kritēriji tiks izmantoti, lai noteiktu, vai konkrētais troksnis ir uzskatāms par dzirdamu.

Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt Noteikumu projekta 12. punktu, nosakot skaidru, objektīvu un atkārtojamu metodiku elektroenerģijas ražošanas iekārtu radītā trokšņa dzirdamības noteikšanai, tostarp paredzot kritērijus šā trokšņa nošķiršanai no fona trokšņa. Tas nodrošinātu vienveidīgu un objektīvi pārbaudāmu minētās normas piemērošanu praksē.
 

-

Par vizuālo ietekmi
Asociācija lūdz precizēt mirgošanas laika aprēķina metodiku, skaidri nosakot, vai 18. punktā noteiktās 8 stundas gadā un 30 minūtes dienā attiecas uz teorētiski iespējamo maksimālo (“worst case”) mirgošanas laiku vai uz prognozēto faktisko (“real case/expected”) mirgošanas laiku, ņemot vērā faktiskos meteoroloģiskos un citus apstākļus.

Lūdzam arī precizēt, kādi pieņēmumi un ievaddati izmantojami mirgošanas laika aprēķinā, lai nodrošinātu vienotu un salīdzināmu metodiku visiem vēja elektrostaciju projektiem.

-

Par temperatūras mērīšanu 10 m augstumā
Noteikumu projekta 26.2. apakšpunktā kā viens no nosacījumiem vēja elektrostacijas darbības apturēšanai noteikta gaisa temperatūra 10 m augstumā virs zemes, kas pārsniedz 10 °C. Vienlaikus vēja elektrostaciju standarta meteoroloģiskie sensori temperatūru parasti nosaka turbīnas gondolas augstumā.

Lūdzam precizēt, kādā veidā operatoram paredzēts nodrošināt gaisa temperatūras noteikšanu 10 m augstumā reāllaikā un kādi datu avoti vai mērījumu metodika šim nolūkam ir pieļaujama. Lūdzam arī precizēt, vai temperatūras noteikšanai ir pieļaujams izmantot citā augstumā veiktus mērījumus ar atbilstošu pārrēķina metodiku vai citus reprezentatīvus meteoroloģiskos datus.

-