Atzinums

Anotācijā ārkārtējās situācijas izsludināšana pamatota galvenokārt ar nepieciešamību piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/2116 3. panta 2. punktā paredzēto teritoriālo pieeju, lai lauksaimniekiem nebūtu individuāli jāpierāda smagu meteoroloģisko apstākļu iestāšanās. Vienlaikus no Regulas (ES) 2021/2116 neizriet prasība teritoriālās pieejas piemērošanai valstī obligāti ieviest likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” paredzēto īpašo tiesisko režīmu.
Norāde, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana ir “Latvijā izvēlētais tiesiskais risinājums”, pati par sevi nepamato šā risinājuma tiesisko nepieciešamību. Anotācijā jāpaskaidro, kādēļ smagu meteoroloģisko apstākļu un to skartās teritorijas atzīšanu Regulas (ES) 2021/2116 piemērošanai nav iespējams nodrošināt ar citu Ministru kabineta vai kompetentās iestādes lēmumu, neieviešot īpašu tiesisko režīmu.
Lūdzam papildināt anotāciju ar šādu izvērtējumu un skaidri nodalīt Regulas (ES) 2021/2116 3. panta 2. punktā paredzēto teritoriālo pieeju no ārkārtējās situācijas izsludināšanas nacionālo tiesību izpratnē. Ja ārkārtējās situācijas režīms nepieciešams arī citu rīkojuma projektā paredzēto pasākumu īstenošanai, anotācijā norādāms, kuri pasākumi bez šā režīma nebūtu īstenojami vai būtu būtiski apgrūtināti.
 

-

Rīkojuma projekta 4.1. apakšpunktā Lauku atbalsta dienestam uzdots piemērot Regulas (ES) 2021/2116 3. panta 2. punktā paredzēto teritoriālo pieeju, nepieprasīt lauksaimniekiem individuālu paziņojumu un saglabāt tiesības saņemt atbalstu arī gadījumos, kad nelabvēlīgu meteoroloģisko apstākļu dēļ nav iespējams vai ir apgrūtināts izpildīt atbalsta saņemšanas nosacījumus.
Šāds formulējums ir pārāk vispārīgs un var radīt priekšstatu, ka tiesības uz atbalstu saglabājamas automātiski attiecībā uz visām intervencēm un visiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem. Anotācijā savukārt pamatoti norādīts, ka teritoriālā pieeja neatbrīvo no visām prasībām un ka jākonstatē saikne starp atzītajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem un konkrētā nosacījuma neizpildi.
Lūdzam precizēt 4.1. apakšpunktu, nosakot, ka teritoriālā pieeja piemērojama Zemkopības ministrijas identificētajām intervencēm un konkrētajiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem, kuru izpildi tieši ietekmējuši atzītie nelabvēlīgie meteoroloģiskie apstākļi, saglabājot prasību konstatēt cēloņsakarību starp šiem apstākļiem un konkrētā nosacījuma neizpildi.
 

-

Anotācijas 1.2., 1.3. un 2.1. apakšsadaļā joprojām ietverti formulējumi, kas var radīt nepamatotu priekšstatu, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana pati par sevi rada pamatu nodokļu maksājumu atvieglojumiem, kredītsaistību pārskatīšanai vai līgumu neizpildes atzīšanai par nepārvaramu varu.
Ārkārtējās situācijas izsludināšana pati par sevi neatbrīvo personu no civiltiesisko saistību izpildes, automātiski nenodibina nepārvaramas varas esību konkrētās līgumattiecībās, nerada kredītiestādēm pienākumu pārskatīt līgumus un nerada Valsts ieņēmumu dienestam patstāvīgu pamatu atkāpties no nodokļu regulējuma. Konkrētie risinājumi piemērojami atbilstoši attiecīgās jomas normatīvajam regulējumam, līguma noteikumiem, cēloņsakarībai un individuālajiem faktiskajiem apstākļiem.
Lūdzam attiecīgi precizēt anotāciju, īpaši 2.1. apakšsadaļā nodalot rīkojuma projekta tiešās juridiskās sekas no risinājumiem, kurus kompetentās iestādes, kredītiestādes vai līgumpartneri var piemērot individuālā kārtībā.
 

-

Krīzes vadības centrs neapšauba nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu plašo ģeogrāfisko izplatību, tomēr anotācijā nav pietiekami pamatota visas Latvijas teritorijas būtiska skāruma un ārkārtējās situācijas tiesiskā režīma nepieciešamības savstarpējā saikne:
1) Anotācijā un meteoroloģisko datu pielikumā ietvertā informācija apliecina, ka 2026. gada nelabvēlīgie meteoroloģiskie apstākļi skāruši dažādus Latvijas reģionus, tomēr to intensitāte un faktiskās sekas teritorijās bijušas atšķirīgas. Atbilstoši likumam “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura teritoriālajam tvērumam jāatbilst faktiskā apdraudējuma izplatībai un īpašo pasākumu nepieciešamībai. Savukārt nelabvēlīgu meteoroloģisko apstākļu konstatēšana dažādos reģionos pati par sevi neapliecina, ka visā valsts teritorijā pastāv būtisks valsts apdraudējums un nepieciešams īpašais tiesiskais režīms.
2) Arī Regulas (ES) 2021/2116 3. panta 2. punkta piemērošanai jāpamato, ka smagie meteoroloģiskie apstākļi būtiski skāruši precīzi noteikto teritoriju. Regulas teritoriālā pieeja un ārkārtējās situācijas izsludināšana nacionālo tiesību izpratnē ir nošķirami tiesiskie instrumenti.
Ievērojot iepriekšminēto, lūdzam anotācijā papildināt meteoroloģiskos datus ar teritoriāli salīdzināmu izvērtējumu par faktisko ietekmi uz lauksaimniecisko darbību un pamatot, kādēļ visā valsts teritorijā nepieciešams ārkārtējās situācijas tiesiskais režīms un kādēļ par būtiski skartu teritoriju Regulas (ES) 2021/2116 izpratnē nosakāma visa Latvijas teritorija, kā arī kādi īpašie pasākumi veicami visā valstī (ārkārtējas situācijas tiesiskā režīma pamats) un kādi ir šķēršļi to īstenošanai vispārējā tiesiskajā kārtībā.

-

Anotācijas 4. sadaļā norādīts, ka projekts neietekmē spēkā esošo tiesību normu sistēmu. Minētais neatbilst rīkojuma projekta saturam, jo tā 3.5. apakšpunktā Zemkopības ministrijai tieši uzdots sagatavot grozījumus Ministru kabineta 2019. gada 3. decembra noteikumos Nr. 582.
Lūdzam anotācijas 4. sadaļā norādīt, ka projekts skar spēkā esošo tiesību normu sistēmu, un ietvert informāciju par paredzētajiem grozījumiem, to mērķi un plānoto izstrādes termiņu.
 

-

Rīkojuma projekta 2. punkts gramatiski un saturiski precizējams. Pašreizējais formulējums “Zemkopības ministriju par atbildīgo institūciju darbību koordinācijai ārkārtējās situācijas laikā” nenosaka koordinējamo darbību tvērumu un var radīt neskaidrību par normatīvajos aktos noteikto katastrofas pārvaldīšanas subjektu kompetenci.
Ierosinām rīkojuma projekta 2. punktu izteikt šādā redakcijā: “2. Noteikt Zemkopības ministriju par atbildīgo institūciju ārkārtējās situācijas ietvaros īstenojamo lauksaimniecības nozares pasākumu koordinācijai.”
Attiecīgi Anotācijā būtu skaidrojams, ka minētais uzdevums nemaina Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā noteikto kompetenču sadalījumu katastrofu pārvaldīšanā pēc katastrofas veida.
 

-

Rīkojuma projekta 3.3. apakšpunktā paredzēta informācijas apkopošana par meliorācijas sistēmu stāvokli un prioritāri atjaunojamiem vai pārbūvējamiem objektiem. Nepieciešams precizēt šo apakšpunktu vai papildināt Anotāciju, lai būtu skaidrs šī uzdevuma praktiskais rezultāts, izpildes termiņš, iesaistīto institūciju atbildība un saikne ar ārkārtējās situācijas laikā veicamajiem pasākumiem.
 

-

Rīkojuma projekta 4.2. apakšpunktā trūkst darbības vārda. Ierosinām to izteikt šādā redakcijā: “4.2. informēt lauksaimniekus par iespēju ziņot par 2026. gada nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu skartajām lauksaimniecības platībām un šo apstākļu radītajiem postījumiem, iesniedzot informāciju Lauku atbalsta dienesta Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā vai mobilajā lietotnē.”
 

-