Atzinums

Lūdzam papildināt likumprojekta spēkā stāšanās noteikumu ar likumprojekta spēkā stāšanās datumu attiecīgā locījumā vai citu spēkā stāšanās nosacījumu atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 30. punktā noteiktajam vai izslēgt likumprojektā noteikumu par likuma spēkā stāšanās laiku.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 68.3. apakšpunktam grozījumu likumprojekta ievaddaļā cita starpā ietver norādi uz likuma un tā grozījumu publikācijām laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (laikraksta nosaukums, attiecīgo laikraksta numuru izdošanas gadu un numuru uzskaitījums).

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta ievaddaļu.

-

Norādām, ka likumprojekta 1. pantā ietvertajā Ārstniecības likuma 1. panta 33. punktā minētā termina "ārsts stažieris" skaidrojums daļēji dublē likumprojekta 10. pantā ietvertā Ārstniecības likuma 39.¹ pantā noteikto. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.3. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē pašā normatīvā akta projektā ietverto normatīvo regulējumu.

Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 10. pantā ietvertajā Ārstniecības likuma 39.¹ pantā pirmo teikumu un izslēgt likumprojekta 11. pantā ietvertajā Ārstniecības likuma 43.² pantā pirmo teikumu.

-

Vēršam uzmanību, ka termina "ārsts stažieris" skaidrojumu noteic likuma "Par prakses ārstiem" 1. panta 3. punkts. Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.2. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu.

Papildus norādām, ka lai arī likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā "Risinājuma apraksts" par likumprojekta 1. pantu norādīts, ka Ārstniecības likumu nepieciešams papildināt ar termina "ārsts stažieris" skaidrojumu, jo ar likumprojektu "Par likuma "Par prakses ārstiem" atzīšanu par spēku zaudējušu" (21-TA-238) tiek paredzēts atzīt par spēku zaudējušu likumu "Par prakses ārstiem", minētais likumprojekts vēl ir izstrādes stadijā.

Ievērojot minēto, aicinām papildināt Ārstniecības likuma 1. pantu ar termina "ārsts stažieris" skaidrojumu vienlaikus ar vai pēc likumprojekta "Par likuma "Par prakses ārstiem" atzīšanu par spēku zaudējušu" spēkā stāšanās.

-

Norādām, ka atbilstoši likumprojekta 1. pantam Ārstniecības likumu paredzēts papildināt ar vienību, kas noteic termina "klīniskais ceļš" skaidrojumu. Vienlaikus likumprojekta 3. pantā par Ārstniecības likuma papildināšanu ar 9.1 pantu tiek lietots termins "pacientu ceļš". Lai nodrošinātu likumprojektā lietotās terminoloģijas vienveidīgu lietojumu, lūdzam vērtēt nepieciešamību precizēt likumprojekta 1. pantā ietvertajā Ārstniecības likuma 1. panta 31. punktā minēto terminu vai  precizēt likumprojekta 3. pantu par Ārstniecības likuma papildināšanu ar 9.1 pantu, aizstājot vārdus "pacientu ceļiem" ar vārdiem "klīniskajiem ceļiem".

-

Vēršam uzmanību, ka Ārstniecības likuma 1. pantā jau ir 30 punkti. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 1. pantu atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 71. un 74. vai 75. punktā noteiktajam, vienlaikus nepieciešamības gadījumā precizējot likumprojekta 16. pantā ietvertajā Ārstniecības likuma pārejas noteikumu 36. punktā norādīto atsauci uz Ārstniecības likuma 1. panta 32. punktu un likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļu "Problēmas apraksts" par likumprojekta 1. panta pamatojumu.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta pirmajai daļai valsts informācijas sistēmu izveido, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, kuros norādīti vismaz valsts informācijas sistēmas pārzinis, valsts informācijas sistēmā iekļaujamā informācija, valsts informācijas sistēmas pārzinim noteiktās funkcijas, uzdevumi un mērķi, kuru izpildei nepieciešamās informācijas apriti nodrošina, izveidojot valsts informācijas sistēmu, kārtību, kādā nodod informāciju iekļaušanai valsts informācijas sistēmā, un nosacījumi piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai. Norādām, ka likumprojekta 2. pantā paredzētajā Ārstniecības likuma 9. panta trešajā daļā noteiktais pilnvarojums Ministru kabinetam ietver tikai daļu no Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 2. pantā ietvertā Ārstniecības likuma 9. panta trešo daļu, vienlaikus precizējot likumprojekta 1.3. sadaļā "Risinājuma apraksts" par likumprojekta 2. pantu norādīto.

-

Vēršam uzmanību, ka no likumprojekta 2. pantā ietvertajiem grozījumiem par Ārstniecības likuma 9. panta papildināšanu ar 1.¹ daļu izriet, ka Ministru kabinets nosaka to, ka tiek izveidots ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrs, ka tas tiek papildināts, uzturēts, kā arī ka tiek apturēts ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrācijas termiņš un ka tiek veikta ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrācijas anulēšana, nevis paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā šīs darbības tiek veiktas. Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir atzinusi, ka likumā dotā pilnvarojuma Ministru kabinetam saturs atklāj tā būtību un jēgu, tādējādi pilnvarojošās normas saturam ir jābūt skaidram. Pilnvarojuma apjoms nozīmē to, ciktāl Ministru kabinets var rīkoties, izstrādājot un izdodot tiesību normas (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 20.-21. punktu). Tāpat norādām, ka, formulējot likumprojektā pilnvarojuma normu, jāņem vērā arī Administratīvā procesa likuma 11. pantā ietvertais likuma atrunas princips. Proti, Ministru kabineta noteikumi var būt par pamatu privātpersonai nelabvēlīgam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja Latvijas Republikas Satversmē, likumā vai starptautisko tiesību normā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību. Tādēļ tiesību normai, ar kuru likumdevējs pilnvaro Ministru kabinetu noregulēt Latvijas Republikas Satversmē noteikto personas pamattiesību īstenošanas kārtību vai noteikt šo tiesību īstenošanas ierobežojumus, ir jābūt skaidrai un precīzai. Nav pieļaujama pamattiesību ierobežošana, atsaucoties uz neskaidru vai pārprotamu likumdevēja pilnvarojumu (Valsts kanceleja. Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata, 2016. 38.-39. lpp.).

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 2. pantā ietvertajā Ārstniecības likuma 9. panta 1.¹ daļā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam, vienlaikus precizējot likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā "Problēmas apraksts" un "Risinājuma apraksts" par likumprojekta 2. pantu norādīto.

-

Likumprojekta 5. pants paredz papildināt Ārstniecības likumu ar 26. pantu ar viens prim daļu, nosakot, ka ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā atsaka reģistrēt vai pārreģistrēt ārstniecības personu vai ārstniecības atbalsta personu,  un atjaunot ārstniecības personas vai ārstniecības atbalsta personas reģistrācijas termiņu reģistrā, ja attiecīgajai ārstniecības personai vai ārstniecības atbalsta personai ir noteikta ierobežota rīcībspēja. Anotācijā attiecībā uz minēto normu nav nedz problēmas apraksts, nedz tas kā risinājums problēmas tieši novērsīs (piemēram, cik personas ar ierobežotu personu ir reģistrētas, pārreģistrētas vai termiņi atjaunoti, cik personas ar ierobežotu rīcībspēju veic aktīvu darbību, kādas sekas ir radušās šādas normas neesamības dēļ, kādas sekas var radīt ārstniecības atbalsta persona ar ierobežotu rīcībspēju). Proti, nav aprakstīta situācija un gadījumi, vai un kādas problēmas pastāv un kādēļ tās ir jānovērš, tāpat anotācijā nav izvērsts satversmības izvērtējums. Vēršam uzmanību, ka personas rīcībspēja tiek ierobežota konkrētā jomā un apjomā gandrīz 10 gadus, līdz ar to nav saprotams, kādēļ šāda norma ir nepieciešama šobrīd.

Ar minēto normu tiek ierobežotas un aizskartas tādu personu tiesības, kuru rīcībspēja ir ierobežota ar tiesas nolēmumu, proti, paredzēts atteikt šādu personu reģistrāciju, pārreģistrāciju vai reģistrācijas termiņa ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā atjaunošanu. Tieslietu ministrijas ieskatā minētā norma ierobežo personas cilvēktiesības.

[1] Atbilstoši Civillikumam un Civilprocesa likumam personai rīcībspēju var ierobežot tiesa tikai noteiktā jomā un apmērā, turklāt tikai tādā apjomā, kādā tā nespēj saprast savas darbības nozīmi vai nespēj savu darbību vadīt, turklāt tikai mantiskajās tiesībās. Tiesa personiskajās nemantiskajās tiesībās rīcībspēju ierobežot nedrīkst. Likumdevējs, nosakot, kādas personas reģistrēt ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, rada tādas faktiskas sekas, ka konkrētas personas rīcībspēja tiek ierobežota plašāk nekā tiesas nolēmumā. Rīcībspējas ierobežošana ierobežo personas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 96. pantā garantētās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Valsts var izvirzīt noteiktas prasības, taču tām ir jābūt pamatotām, un tās vērtējamas kā attiecīgo pamattiesību ierobežojums, kam jābūt noteiktam atbilstoši Satversmes 116. pantam. Latvijas Republikas Satversmes 116. pants noteic, ka personas tiesības, kas noteiktas Satversmes 96. pantā var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Līdz ar to normā iekļautajam ierobežojumam ir jāatbilst Satversmes 116. pantam.

Ievērojot minēto, lūdzam anotāciju papildināt ar izvērtējumu par normas atbilstību Satversmes 96. un 116. pantam.

Papildus vēršam uzmanību arī uz ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām principiem, īpaši 12. pantā iekļautajiem, kas noteic, ka personām ar invaliditāti līdzvērtīgi ar citiem ir rīcībspēja visās dzīves jomās.

Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt, vai likumprojekta 5. pants atbilst minētajā konvencijā nostiprinātajiem principiem. Vienlaikus lūdzam noskaidrot Latvijas Republikas Tiesībsarga, biedrības Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem „ZELDA” un citu personu ar invaliditāti nevalstisko organizāciju viedokli par minēto normu.

[2] Saskaņā ar Ārstniecības likuma 1. panta 2. punktu ārstniecības persona ir persona, kam ir medicīniskā izglītība (proti, likumā noteiktajā kārtībā atzītai izglītības programmai atbilstošs zināšanu un prasmju kopums medicīnas jomā, ko apliecina izglītības iestādes izsniegts izglītības dokuments) un kas nodarbojas ar ārstniecību, proti, kas veic profesionālu un individuālu slimību profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu, medicīnisku rehabilitāciju un pacientu aprūpi. Ārstniecības persona ir tiesīga patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību attiecīgajā profesijā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei, ja tā ir reģistrēta ārstniecības personu reģistrā (Ārstniecības likuma 26. pants). Saskaņā ar Ārstniecības likuma 1. panta 25. punktu ārstniecības atbalsta persona (piemēram, ģenētiķis, solārija darbinieks, logopēds u.c.) ir persona, kurai nav tiesību nodarboties ar ārstniecību, bet kura ir tieši iesaistīta veselības aprūpes procesa nodrošināšanā. Ārstniecības atbalsta persona ir tiesīga iesaistīties veselības aprūpes procesa nodrošināšanā, ja tā ir reģistrēta ārstniecības atbalsta personu reģistrā (Ārstniecības likuma 12.1 pants). Izvērtējot Ārstniecības likumā iekļautās prasības, lai persona varētu strādāt par ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu, var secināt, ka tās ir šādas: a) atbilstoša izglītība; b) reģistrācija ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā; c) iegūts ārstniecības personas vai ārstniecības atbalsta personas sertifikāts. Ārstniecības likumā nav paredzētas citas prasības, kas noteiktu, kādas personas var vai nevar mācīties, kārtot eksāmenus, iegūt sertifikātus un strādāt par ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām.

Tieslietu ministrija secina, ka personām, kurām ar tiesas spriedumu ir ierobežota rīcībspēja, tiek liegta iespēja strādāt par ārstniecības vai ārstniecības atbalsta personu, jo šādas personas nav reģistrētas ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā un tādēļ nav tiesīgas praktizēt. Tādējādi normā iekļautais nosacījums ierobežo personu, kuras vēlas strādāt kā ārstniecības vai ārstniecības atbalsta personas vai kuras ir ieguvušas izglītību vai sertifikātu attiecīgā nozarē, Satversmes 106. pantā garantētās tiesības uz darbu.

Satversmes 106. pants noteic, ka ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Tas nozīmē, ka personai ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos, ņemot vērā visu to spēju, zināšanu un prasmju kopumu, kas raksturo konkrētās personas sagatavotību un piemērotību zināma darba izpildei, ņemot vērā gan izglītību, gan praktisko pieredzi konkrētā darbā, gan arī citas zināšanas, prasmes un iemaņas, ko attiecīgā persona ieguvusi un attīstījusi. Līdz ar to valsts nedrīkst noteikt personām citus ierobežojošus kritērijus kā vien spēju un kvalifikācijas prasības, bez kurām persona nevarētu pildīt attiecīgā amata pienākumus. Valsts var noteikt prasības, saskaņā ar kurām personai, izvēloties noteiktu nodarbošanos, ir jāapliecina savas spējas un kvalifikācija. Piemēram, var pieprasīt nokārtot valsts noteiktus pārbaudījumus vai iegūt izglītību mācību procesā, kas tiek atzīts Latvijā. Taču prasībām ir jābūt pamatotām, un tās vērtējamas kā attiecīgo pamattiesību ierobežojums, kam jābūt noteiktam atbilstoši Satversmes 116. pantam.[1] Latvijas Republikas Satversmes 116. pants noteic, ka personas tiesības, kas noteiktas Satversmes 106. pantā var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Līdz ar to, kā to atzinusi Satversmes tiesa, 106. pantā nostiprināto tiesību ierobežojums vērtējams atbilstoši 116. panta kritērijiem, proti, a) tam jābūt noteiktam ar likumu; b) tam jāatbilst leģitīmam mērķim, kuru valsts vēlas sasniegt, nosakot šo ierobežojumu; c) tam jāatbilst samērīguma principam.[2]

Ievērojot minēto, normā iekļautais ierobežojums, kas nav saistīti ar personas profesionālo sagatavotību, zināšanām, kompetenci un prasmēm konkrētā nozarē, ir jāatbilst Satversmes 116. pantam. Tādējādi lūdzam anotāciju papildināt ar izvērtējumu par normas atbilstību Satversmes 106. un 116. pantam.

[3] Pat, ja šāda norma atbilstu Satversmei, ņemot vērā, ka rīcībspēju ierobežo konkrētā jomā un apjomā mantiskās tiesībās, normas pašreizējā redakcija, Tieslietu ministrijas ieskatā, ir pārāk visaptveroša un no anotācijas nav izprotams, ar kādiem rīcībspējas ierobežojumiem persona nevar reģistrēties par ārstniecības vai ārstniecības atbalsta personu. Tāpat, ņemot vērā, ka rīcībspēju ierobežo uz laiku un to var arī atjaunot, tad no tiesību normas nav saprotams, kas notiek, ja persona ir reģistrēta ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, bet reģistrācijas laikā personai tiek ierobežota rīcībspēja vai tā tiek atjaunota. Tādējādi lūdzam nepieciešamības gadījumā precizēt normu un anotācijā skaidrot normas būtību, nepieciešamību un pamatojumu, kā arī iekļaut anotācijā izvērtējumu par to, ar kādiem noteiktajiem rīcībspējas ierobežojumiem tiek atteikta personu reģistrācija, pārreģistrācija, reģistrācijas termiņa apturēšana ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā.


[1] Autoru kolektīvs prof. R.Baloža zinātniskā vadībā. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011. 495.-496.;

[2] Satversmes tiesas 2003. gada 20. maija spriedums lietā Nr. 2002-21-01, Secinājumu daļas 2.punkts.
 

-

Ārstniecības likuma 28. pants noteic, ka medicīniskās izglītības diploma iegūšana ļauj ārstniecības personai līdz reģistrācijai ārstniecības personu reģistrā darboties ārstniecībā tikai tādas ārstniecības personas uzraudzībā vai vadībā, kurai ir sertifikāts un kura ir reģistrēta normatīvajos aktos par ārstniecības personu reģistru noteiktajā kārtībā. Likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā "Problēmas apraksts" par likumprojekta 6. pantu skaidrots, ka minēto normu nepieciešams izslēgt no Ārstniecības likuma, jo "no 2016. gada 1. jūnija informāciju par ārstniecības personas medicīniskās izglītības dokumentu, kas apliecina profesionālās kvalifikācijas iegūšanu profesijā vai pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē, izglītības iestāde, kura attiecīgo izglītības dokumentu izsniegusi, papīra vai elektroniska dokumenta formā iesniedz Veselības inspekcijā piecu darbdienu laikā pēc izglītības dokumenta izsniegšanas. Līdz ar to nav nepieciešams noteikt tiesības darboties ārstniecībā  personām ar iegūtu medicīniskās izglītības dokumentu līdz to reģistrācijai ārstniecības personu reģistrā".

Norādām, ka atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumu Nr. 317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" (turpmāk – Noteikumi Nr. 317) 4. punktam Veselības inspekcija ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā iekļauj informāciju par noteiktu specialitāšu ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām, kuras apguvušas atbilstošas akreditētas izglītības programmas un ieguvušas diplomu attiecīgajā profesijā. Taču no Noteikumiem Nr. 317 izriet, ka izglītības iegūšanas fakts pats par sevi nav pietiekams personas reģistrēšanai ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā. Proti, Noteikumu Nr. 317 3. nodaļā noteikta kārtība, kādā ārstniecības persona vai ārstniecības atbalsta persona iesniedz iesniegumu par reģistrāciju ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā. Tādējādi Tieslietu ministrijas ieskatā likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā "Problēmas apraksts" par likumprojekta 6. pantu norādītais pamatojums Ārstniecības likuma 28. panta izslēgšanai nav pietiekams. Turklāt, izslēdzot Ārstniecības likuma 28. pantu, faktiski ārstniecības personai zūd nepieciešamība reģistrēties ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā pēc atbilstošas izglītības iegūšanas.

Ievērojot minēto, lūdzam vērtēt iespēju izslēgt likumprojekta 6. pantu.

-

Likumprojekta 7. pants paredz precizēt Ārstniecības likuma 29. panta pirmajā daļā ietverto pilnvarojumu Ministru kabinetam. Norādām, ka no minētās normas izriet, ka Ministru kabinets nosaka ārstniecības personu sertifikāciju un resertifikāciju, sertifikācijas eksāmenu, sertifikāta anulēšanu un tā darbības apturēšanu un tālākizglītības punktu saskaņošanu, nevis kārtību, kādā šie pasākumi vai darbības tiek veikti. Turklāt nav skaidrs, kas saprotams ar vārdkopu "tālākizglītības punktu saskaņošana". Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 46. punktam likumprojektā neietver pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus jautājumā, kas nav ietverts likumprojektā.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 7. pantā ietvertā Ārstniecības likuma 29. panta pirmās daļas redakciju, nodrošinot skaidru un nepārprotamu tiesību normas un ar to noteiktā pilnvarojuma Ministru kabinetam saturu.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ārstniecības likuma 1. panta 1. punktam ar terminu "ārstniecība" saprot profesionālu un individuālu slimību profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu, medicīnisko rehabilitāciju un pacientu aprūpi. Tādējādi termins "ārstniecība" ietver arī pacientu aprūpi.

Ievērojot minēto, lūdzam svītrot likumprojekta 8. pantā ietvertā Ārstniecības likuma 31. pantā vārdus "un pacientu aprūpi".

-

Norādām, ka atbilstoši Farmācijas likuma 1. panta 3. punktam farmaceitisko darbību, kuru veic farmaceits individuāli vai kopīgi ar aptiekas darbiniekiem, lai nodrošinātu farmaceitisko aprūpi Farmācijas likumā noteiktajā kārtībā iekārtotā un licencētā aptiekā apzīmē ar terminu "farmaceita prakse". Informējam, ka atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 2.2. apakšpunktam normatīvā akta projekta tekstu raksta, ievērojot valsts valodas literārās un gramatiskās normas, kā arī juridisko terminoloģiju un pareizrakstības prasības.

Tādējādi, lai nodrošinātu vienveidīgu terminu lietojumu nozares normatīvajos aktos, lūdzam vērtēt iespēju aizstāt likumprojekta 12. pantā ietvertajā 53.³ pantā vārdus "darbojas atbilstoši savai kompetencei" ar vārdiem "veic farmaceita praksi".

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Farmācijas likuma 1. panta 4. punkta pirmajam teikumam veselības aprūpes sastāvdaļu, ko savas kompetences ietvaros veic farmaceits, sniedzot farmakoterapeitiskās konsultācijas, informāciju par zālēm un to lietošanu, apzīmē ar terminu "farmaceitiskā aprūpe". Tādējādi likumprojekta 12. pantā ietvertais Ārstniecības likuma 53.⁴ panta 1. punkts faktiski dublē Farmācijas likuma 1. panta 4. punktā noteikto. Informējam, ka atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.2. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu.

Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 12. pantā ietvertā Ārstniecības likuma 53.⁴ panta 1. punktu vai precizēt to, nosakot, ka farmaceita, kas strādā aptiekā vai slēgta tipa aptiekā, ārstniecības iestādē, kurā nav slēgta tipa aptiekas, vai kā klīniskais farmaceits ārstniecības aprūpē, uzdevums veselības aprūpē ir nodrošināt farmaceitisko aprūpi attiecīgās veselības aprūpes iestādes pacientiem.

-

Likumprojekta 14. pants paredz papildināt Ārstniecības likumu ar 69. trīs prim pantu. Tā otrā daļa paredz, ka iesniegumu tiesai ar pamatojumu ārstniecības iestādes maiņai iesniedz persona, kam ārstēšana psihiatriskajā ārstniecības iestādē noteikta kā medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis kriminālprocesā, šīs personas likumiskais pārstāvis, vai arī ārstniecības iestāde, kurā saskaņā ar tiesas lēmumu ārstējas minētā persona.

Lūdzam skaidrot, kādas personas ir domātas ka "personas likumiskais pārstāvis". Lūdzam skaidrot, kas būtu pilngadības personas likumiskais pārstāvis (vai tas ir domātas Pacientu tiesību likuma 7. panta pirmajā daļā minētās personas vai citas). Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Civillikuma ietvertajam regulējumam, aizgādnis ir pilngadīgas personas pārstāvis tikai tādās jomās un apmērā, kā ir noteikts tiesas nolēmumā par personas rīcībspējas ierobežošanu. Tāpat būtiski, ka ja speciālajos likumos aizgādnim nav piešķirtas īpašas tiesības pārstāvēt personu nemantiskajās tiesības, aizgādnim šādu tiesību pārstāvēt personu nav un, piemēram, nav tiesību iesniegt šādu iesniegumu, jo šādos jautājumos aizgādnis nav personas likumiskais aizgādnis.

Lūdzam attiecīgi papildināt anotāciju ar skaidrojumu, kā arī nepieciešamības gadījumā, lūdzam precizēt tiesību normu.

-

Likumprojektā ir ietverti grozījumi, uz kuru nepieciešamību norādīja ar 2019. gada 28. marta Veselības ministrijas rīkojuma Nr.75 izveidotās darba grupas par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa izpildi eksperti un ir kopumā pozitīvi vērtējami. Tomēr jānorāda, ka gan praktiķi Tieslietu ministrijas darba grupās, gan eksperti dažādos forumos pēdējo gadu laikā ir norādījuši, ka medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu izpildē, it īpaši saistībā ar ambulatoro ārstēšanu medicīnas iestādē, ir saskatāmas problēmas. Proti, nav saprotama izpildes kārtība un nosacījumi, kā arī personas, kurai noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis tiesības un pienākumi. Līdz ar to Tieslietu ministrija uztur arī Veselības ministrijas darba grupā pausto nostāju, ka ir nepieciešams izveidot speciālu tiesisko regulējums par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu izpildi. Tas ir būtiski, lai gan persona, kurai noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, tās pārstāvim, gan personai, kas nodrošina šāda līdzekļa izpildi, ir skaidra un noteikta kārtība, lai varētu sekmīgi realizēt personai piemērotā piespiedu līdzekļa izpildi.  Tieslietu ministrijas ieskatā šāds regulējums varētu būt kā speciāls regulējums Ministru kabineta noteikumu veidā, kurā tiktu ietverti arī tehniskie un organizatoriskie jautājumi. Līdz ar to Ārstniecības likumā būtu nepieciešams ietvert deleģējumu, kas paredzētu Ministru kabineta noteikumu izstrādi.

-

Ārstniecības likumu paredzēts papildināt ar jaunu 69.² pantu, kas cita starpā paredz, ka persona, kurai kriminālprocesā noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis un, kura ārstniecības iestādē ierodas pirmo reizi, tiek iepazīstināta ar iestādē noteikto medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa izpildes kārtību, ar parakstu apliecinot, ka informāciju ir sapratusi un apņemas to ievērot.

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam (Krimināllikuma 68.-70.pants) medicīniska rakstura piespiedu līdzekli tiesa piemēro personām, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus un ir atzītas par nepieskaitāmām vai ierobežoti pieskaitāmām un sirgst ar psihiskiem traucējumiem, kas liedz tām saprast vai vadīt savu darbību.

Ņemot vērā minēto, pastāv risks, ka atsevišķos gadījumos persona, kurai piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, atsakās iepazīties ar iestādē noteikto medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa izpildes kārtību vai arī objektīva iemesla dēļ (psihiskais stāvoklis) to nesaprot. Šāda situācija ārstniecības personālam var sarežģīt piespiedu līdzekļa izpildes uzsākšanu, jo, kā norādīts arī likumprojekta anotācijā, tikai gadījumā, ja persona sapratusi, kas no viņas tiek gaidīts, var prasīt izpildi. Līdz ar to aicinām precizēt noteikumu projektu, paredzot risinājumu situācijām, kad persona atsakās iepazīties ar iestādē noteikto medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa izpildes kārtību vai arī šo kārtību nesaprot un tāpēc nevar sniegt apliecinājumu par iepazīšanos ar to.
Jā
Iebildums
Likumprojektā ir ietverti grozījumi, uz kuru nepieciešamību norādīja ar 2019. gada 28. marta Veselības ministrijas rīkojuma Nr.75 izveidotās darba grupas par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa izpildi eksperti un ir kopumā pozitīvi vērtējami. Tomēr jānorāda, ka gan praktiķi Tieslietu ministrijas darba grupās, gan eksperti dažādos forumos pēdējo gadu laikā ir norādījuši, ka medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu izpildē, it īpaši saistībā ar ambulatoro ārstēšanu medicīnas iestādē, ir saskatāmas problēmas. Proti, nav saprotama izpildes kārtība un nosacījumi, kā arī personas, kurai noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis tiesības un pienākumi. Līdz ar to Tieslietu ministrija uztur arī Veselības ministrijas darba grupā pausto nostāju, ka ir nepieciešams izveidot speciālu tiesisko regulējums par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu izpildi. Tas ir būtiski, lai gan persona, kurai noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, tās pārstāvim, gan personai, kas nodrošina šāda līdzekļa izpildi, ir skaidra un noteikta kārtība, lai varētu sekmīgi realizēt personai piemērotā piespiedu līdzekļa izpildi.  Tieslietu ministrijas ieskatā šāds regulējums varētu būt kā speciāls regulējums Ministru kabineta noteikumu veidā, kurā tiktu ietverti arī tehniskie un organizatoriskie jautājumi. Līdz ar to Ārstniecības likumā būtu nepieciešams ietvert deleģējumu, kas paredzētu Ministru kabineta noteikumu izstrādi.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta anotācijas 1.2.punkta sadaļā "Spēkā stāšanās termiņš" norādīto informāciju atbilstoši likumprojektā noteiktajam.

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekts paredz kopumā sešus dažādus pilnvarojumus Ministru kabinetam, taču likumprojekta anotācijas 1.2. sadaļas "Mērķa apraksts" otrajā teikumā norādīts tikai viens no tiem. Ievērojot minēto un tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam vērtēt nepieciešamību atbilstoši precizēt likumprojekta anotācijas 1.2. sadaļas "Mērķa apraksts" otro teikumu.

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā "Problēmas apraksts" par likumprojekta 12. pantu norādītais neatbilst likumprojekta 12. pantā ietvertā Ārstniecības likuma 53.⁵ panta redakcijai.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā "Problēmas apraksts" par likumprojekta 12. pantu norādīto, vienlaikus vērtējot nepieciešamību precizēt likumprojekta 12. pantā ietvertā Ārstniecības likuma 53.⁵ panta redakciju.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam papildināt likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļas "Problēmas apraksts" par likumprojekta 12. pantu ietverto atsauci uz likumprojekta 12. pantā paredzēto Ārstniecības likuma 53.⁵ pantu, norādot, ka minētais pants nosaka klīniskā farmaceita, kas ieguvis augstāko izglītību klīniskajā farmācijā un strādā slēgta tipa aptiekā vai ārstniecības iestādē papildu uzdevumus.

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā "Problēmas apraksts" par likumprojekta 12. pantu norādītais neatbilst likumprojekta 12. pantā ietvertā Ārstniecības likuma 53.⁴ panta redakcijai.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā "Problēmas apraksts" par likumprojekta 12. pantu norādīto, vienlaikus vērtējot nepieciešamību precizēt likumprojekta 12. pantā ietvertā Ārstniecības likuma 53.⁴ panta redakciju.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam precizēt likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā "Problēmas apraksts" par likumprojekta 10. un 11. pantu norādīto atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumu Nr. 317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" 3.2. nodaļā noteiktajam.

-

Norādām, ka atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumu Nr. 317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" 3. punktam ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra pārzinis un turētājs ir Veselības inspekcija.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā "Problēmas apraksts" par likumprojekta 10. un 11. pantu norādīto.

-

Vēršam uzmanību, ka Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir atzinusi, ka jēdziens "kārtība" nozīmē norises īstenošanas veidu vai darbības organizāciju. Pilnvarojumā Ministru kabinetam minētais vārds "kārtība" pamatā piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikumos regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 20. punktu). Vienlaikus tas neizslēdz Ministru kabineta tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ciktāl netiek pārkāpts attiecīgais pilnvarojums. Tāpat jāņem vērā, ka Ministru kabineta noteikumos nevar būt iekļautas tādas materiālās normas, kas veidotu no pilnvarojošā likuma būtiski atšķirīgas tiesiskās attiecības (sk. Satvermes tiesas 2011. gada 6. maija sprieduma lietā Nr. 2010-57-03 13.3. punktu).

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā "Problēmas apraksts" par likumprojekta 2. pantu norādīto.

-

Norādām, ka kārtību, kādā rezidents ārpus rezidentūras studiju programmas var strādāt apgūstamajā specialitātē ārstniecības iestādē, ar kuru rezidentam nav noslēgts darba līgums par rezidentūras programmas apguvi, noteic Ministru kabineta 2009. gada 24. marta noteikumu Nr. 268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu" (turpmāk – Noteikumi Nr. 268) 13.¹ punkts. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 268 13.¹ punktā noteiktajam rezidents ārpus rezidentūras studiju programmas var strādāt apgūstamajā specialitātē ārstniecības iestādē, ar kuru rezidentam nav noslēgts darba līgums par rezidentūras programmas apguvi tikai tad, ja persona strādā attiecīgajā specialitātē sertificēta speciālista vadībā, kura darba stāžs attiecīgajā specialitātē pēc ārstniecības personas sertifikāta iegūšanas ir ne mazāks kā pieci gadi, un, ja par personas darbu ārpus rezidentūras studiju programmas ir atbildīgs attiecīgajā specialitātē sertificēts ārstniecības iestādes speciālists, kura darba stāžs attiecīgajā specialitātē pēc ārstniecības personas sertifikāta iegūšanas ir ne mazāks kā pieci gadi.

Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļu "Problēmas apraksts" par likumprojekta 1. pantu.

-

Vēršam uzmanību, ka profesija "ārsts stažieris" ir noteikta Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumu Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām" pielikuma 3.7.1. sadaļā.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļu "Problēmas apraksts" par likumprojekta 1. pantu.

-

Norādām, ka atbilstoši likumprojekta 1. pantā ietvertajam Ārstniecības likuma 1. panta 31. punktam klīniskais ceļš tiek izstrādāts atbilstoši klīniskajam algoritmam vai klīniskajām vadlīnijām.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļas "Problēmas apraksts" par likumprojekta 1. un 3. pantu atbilstoši likumprojektā noteiktajam.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 15. punktam anotācijas sadaļu par normatīvā akta projekta izstrādes nepieciešamību aizpilda visiem projektiem.

Ievērojot minēto, lūdzam aizpildīt likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļu "Pašreizējā situācija".

-

Lūdzam papildināt likumprojekta anotācijas 4.2. sadaļu "Cita informācija" ar norādi uz institūciju, kura izstrādās likumprojekta 2., 3. un 4. pantā minētos Ministru kabineta noteikumus.

-

Norādām, ka atbilstoši likumprojekta 2. pantam ar likumprojektu iecerēts ieviest tiešsaistes pirmās palīdzības sniegšanas apmācības sistēmu, kas cita starpā nodrošinās iespēju iestādēm, kurām savu funkciju pildīšanai nepieciešama informācija par pirmās palīdzības pamatzināšanu kursu apguvušām personām, veikt elektronisku informācijas apmaiņu. Ievērojot minēto, lūdzam aizpildīt likumprojekta anotācijas 8.1.3. sadaļu.

-

Norādām, ka atbilstoši likumprojekta 2. pantam ar likumprojektu iecerēts ieviest tiešsaistes pirmās palīdzības sniegšanas apmācības sistēmu, nodrošinot, ka ikvienam vienuviet ir iespēja iegūt informāciju par pirmās palīdzības apmācību iespējām, reģistrēties apmācībām un veikt citas ar pirmās palīdzības apgūšanu saistītas darbības. Ievērojot minēto, lūdzam aizpildīt likumprojekta anotācijas 8.1.3. sadaļu.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 16. pantā ietvertā Ārstniecības likuma pārejas noteikumu 39. punkta redakciju, nosakot, ka grozījumi par Ārstniecības likumā 9.1 un 10.2 panta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2024. gada 2. janvārī.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 16. pantā ietvertā Ārstniecības likuma pārejas noteikumu 38. punkta redakciju, nosakot, ka grozījumi Ārstniecības likuma 9. pantā par trešās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2023. gada 1. jūlijā.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam precizēt likumprojekta anotācijas 1.2. sadaļas "Mērķa apraksts" pirmo teikumu, aizstājot vārdu "likumā" ar vārdiem "Ārstniecības likumā (turpmāk – likums)".

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam precizēt likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļu "Risinājuma apraksts" par likumprojekta 13. pantu, norādot, ka, lai uzsvērtu, ka pacientam ārstēšanās gaitā ir ne tikai tiesības, bet arī Pacientu tiesību likumā noteiktie pienākumi, attiecīgi precizēts Ārstniecības likuma 69.¹ panta pirmās daļas 1. punkts.
 

-