Atzinums

Noteikumu projekta 7.punktā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests reizi ceturksnī līdz nākamā mēneša pēdējam datumam sniedz informāciju Maksātnespējas kontroles dienestam. Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu darba devējam par darbinieku ir jāiemaksā katru mēnesi. Nav skaidrs, kādēļ ir izvēlēts tieši šāds informācijas sniegšanas laika ietvars - vienu reizi ceturksnī.

Lūdzam anotācijā aprakstīt, kādēļ noteikumu projekta 7.punktā ir izvēlēts tieši ceturkšņa laika ietvars, par kuru Valsts ieņēmumu dienestam jāsniedz informācija Maksātnespējas kontroles dienestam.
 

-

Ministru kabineta noteikumu projekta "Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2023. gadā"  (turpmāk – Ministru kabineta noteikumu projekts) 7.5. apakšpunkts paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests reizi ceturksnī līdz nākamā mēneša pēdējam datumam sniedz Maksātnespējas kontroles dienestam informāciju par valsts nodevas daļu no mikrouzņēmumu nodokļa.
Informējam, ka saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 1. panta 4. punktu mikrouzņēmumu nodoklis ir nodoklis, kas ietver:
a) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par mikrouzņēmuma īpašnieku,
b) mikrouzņēmuma īpašnieka iedzīvotāju ienākuma nodokli par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumu daļu.
Atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 8. panta pirmajai daļai mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus Valsts ieņēmumu dienests attiecina šādi:
1) 80 procenti — valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;
2) 20 procenti — iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Savukārt saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 2.¹ pantu, ja mikrouzņēmumam ir darbinieks, darbinieka ienākumus no mikrouzņēmuma apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (algas nodokli) saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un darbinieku apdrošina kā darba ņēmēju saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu".
Ņemot vērā minēto, mikrouzņēmumu nodoklis neietver uzņēmējdarbības riska valsts nodevu. Tādējādi lūdzam svītrot Ministru kabineta noteikumu projekta 7.5. apakšpunktu, kā arī precizēt Ministru kabineta noteikumu projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.3. sadaļā ietverto informāciju par Ministru kabineta noteikumu projekta 7. punktu.
 

-

Noteikumu projekta 7.punkta apakšpunktos ir uzskaitīta informācija, kāda Valsts ieņēmumu dienestam būs jāsniedz Maksātnespējas kontroles dienestam, taču anotācijā nav sniegta plašāka informācija par to, kādēļ līdz šim Maksātnespējas kontroles dienests ir varējis veikt savas funkcijas bez šādas informācijas saņemšanas no Valsts ieņēmumu dienesta un kas ir mainījies (piemēram, veikti grozījumi normatīvajā regulējumā) un radījis nepieciešamību tieši šobrīd iegūt šo informāciju. Proti, ja šī informācija ir nepieciešama Maksātnespējas kontroles dienesta uzdevumu/funkciju izpildei, tad būtu jāapraksta izmaiņas, kas radījušas nepieciešamību Maksātnespējas kontroles dienestam iegūt šo informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta savu funkciju izpildei.
 

-

Noteikumu projekta 7.punkta apakšpunktos ir uzskaitīta informācija, kāda Valsts ieņēmumu dienestam būs jāsniedz Maksātnespējas kontroles dienestam. Norādām, ka informācija par nodokļu maksātāju ir konfidenciāla un ir aizliegts izpaust par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāciju, izņemot likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos. Proti, atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.panta otrās daļas 5.punktam Valsts ieņēmumu dienests var sniegt informāciju par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas citu valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai vai speciālajās tiesību normās par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu noteikto regulēšanas funkciju izpildes nodrošināšanai, kā arī valsts institūciju funkciju izpildes nodrošināšanai — informāciju, kura ir vienīgi nodokļu administrācijas rīcībā vai kuru nodokļu administrācijai atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt.
Līdz ar to lūdzam anotācijā atspoguļot to normatīvo regulējumu, no kura izriet tās Maksātnespējas kontroles dienesta funkcijas, kuras būs iespējamas izpildīt tikai tajā gadījumā, ja tas saņems no Valsts ieņēmumu dienesta noteikumu projektā norādīto informāciju, tāpat lūdzam anotācijā parādīt, kā saņemtā informācija tiks izmantota.

Lūdzam papildināt anotāciju ar iepriekš minēto informāciju un izvērtējamu par informācijas sniegšanas pamatojumu.
 

-

Ministru kabineta noteikumu projekta 2. punkts paredz, ka valsts nodevas apmērs pārskata mēnesī ir 0,36 euro. Darba devējs valsts nodevu aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības un par kuru netiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis.
Ministru kabineta noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļā ir minēts, ka, ņemot vērā to, ka sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis piemērojams tikai 65 dienas un, turpinot darba tiesiskās attiecības ar darba ņēmēju pēc 65 dienām , nodokļi (tostarp URVN) tiek maksāti vispārējā kārtībā, kā arī to, ka personas līdz 18 gadu vecumam sezonas lauksaimniecības darbos parasti tiek nodarbinātas tikai skolēnu vasaras brīvdienās, tad, lai ievērotu vienlīdzības principu un stimulētu lauksaimniekus sezonas lauksaimniecības darbos nodarbināt arī personas līdz 18 gadu vecumam (nepalielinot nodokļu slogu darba devējiem), darba devējam nav jāmaksā URVN par darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības un par kuru tiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis.
Vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar 2022. gada 12. maija grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (stājās spēkā 2022. gada 19. maijā) ir veikti grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz palielināt minētajā likumā noteikto dienu skaitu, kad sezonas darbos nodarbinātā ienākumam var piemērot sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu – no 65 kalendāra dienām līdz 90 kalendāra dienām. Tādējādi sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu var piemērot līdz 90 kalendāra dienām. Savukārt, sākot ar nākamo dienu pēc tam, kad sasniegts 90 dienu ierobežojums, sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājs no sezonas laukstrādnieku ienākuma ietur algas nodokli likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajā kārtībā.
Ņemot vērā minēto, lūdzam aizstāt Ministru kabineta noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļā skaitli un vārdu "65 dienas" ar skaitli un vārdiem "90 kalendāra dienas" (attiecīgā locījumā).

-