Projekta ID
24-TA-1881Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
31.03.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu konsolidētā versija
2.1 Ārstniecības personu specialitātēs ir attiecināms Ārstniecības likuma 26. panta otrajā daļā noteiktais un nav attiecināms Ārstniecības likuma 26. panta pirmajā daļā noteiktais.
Iebildums
Lūdzam svītrot Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2024.gada 18.jūnija noteikumos Nr.391 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība"" (turpmāk – projekts) 1.1.apakšpunktā ietverto 2.1 punktu un attiecīgi lūdzam svītrot arī projekta 1.34.apakšpunktā ietverto 86.punktu.
Projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā) (turpmāk – anotācija) ir norādīts, ka nozarē plaši tiek pielietota ārstniecības iestādes vadītāja noteikta nesertificētās ārstniecības personas profesionālā darba uzraudzība attiecīgajā specialitātē sertificēta speciālista vadībā, bet šobrīd normatīvais regulējums šādu uzraudzības un vadības formu paredz tikai šādos gadījumos: 1) medicīnas izglītības programmu studējošiem, medicīnas asistentiem; 2) rezidentiem; 3) ārstiem stažieriem (ārsts, zobārsts). Tāpat anotācijā ir norādīts, ka, lai ieviestu vienotu skaidrojumu par Ārstniecības likuma 26.panta pirmajā un otrajā daļā ietvertajām normām, ir nepieciešams to ietvert Ministru kabineta 2024.gada 18.jūnija noteikumos Nr.391 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība"(turpmāk – noteikumi Nr.391).
Tieslietu ministrijas ieskatā minētās problēmas risināšanai nav nepieciešams veikt grozījumus noteikumos Nr.391, jo jau šobrīd spēkā esošā Ārstniecības likuma 26.panta otrā daļa noteic, ka patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību konkrētā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē (izņemot konkrētu māsas profesijas specialitāti) atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei atļauts ārstniecības personām, kuras ir sertificētas un reģistrētas ārstniecības personu reģistrā. Patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību konkrētā māsas profesijas specialitātē atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei atļauts māsām, kuras reģistrētas ārstniecības personu reģistrā un ieguvušas izglītības dokumentu par attiecīgās specialitātes apguvi.
Attiecīgajā situācijā aicinām ar informatīvām kampaņām un tml. informēt ārstniecības personas par Ārstniecības likuma 26.panta pirmās un otrās daļas pareizu interpretāciju, vienlaikus ārstniecības personām, kuras nav ieguvušas attiecīgo sertifikātu, nosakot saprātīgu termiņu sertifikāta iegūšanai.
Projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā) (turpmāk – anotācija) ir norādīts, ka nozarē plaši tiek pielietota ārstniecības iestādes vadītāja noteikta nesertificētās ārstniecības personas profesionālā darba uzraudzība attiecīgajā specialitātē sertificēta speciālista vadībā, bet šobrīd normatīvais regulējums šādu uzraudzības un vadības formu paredz tikai šādos gadījumos: 1) medicīnas izglītības programmu studējošiem, medicīnas asistentiem; 2) rezidentiem; 3) ārstiem stažieriem (ārsts, zobārsts). Tāpat anotācijā ir norādīts, ka, lai ieviestu vienotu skaidrojumu par Ārstniecības likuma 26.panta pirmajā un otrajā daļā ietvertajām normām, ir nepieciešams to ietvert Ministru kabineta 2024.gada 18.jūnija noteikumos Nr.391 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība"(turpmāk – noteikumi Nr.391).
Tieslietu ministrijas ieskatā minētās problēmas risināšanai nav nepieciešams veikt grozījumus noteikumos Nr.391, jo jau šobrīd spēkā esošā Ārstniecības likuma 26.panta otrā daļa noteic, ka patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību konkrētā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē (izņemot konkrētu māsas profesijas specialitāti) atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei atļauts ārstniecības personām, kuras ir sertificētas un reģistrētas ārstniecības personu reģistrā. Patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību konkrētā māsas profesijas specialitātē atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei atļauts māsām, kuras reģistrētas ārstniecības personu reģistrā un ieguvušas izglītības dokumentu par attiecīgās specialitātes apguvi.
Attiecīgajā situācijā aicinām ar informatīvām kampaņām un tml. informēt ārstniecības personas par Ārstniecības likuma 26.panta pirmās un otrās daļas pareizu interpretāciju, vienlaikus ārstniecības personām, kuras nav ieguvušas attiecīgo sertifikātu, nosakot saprātīgu termiņu sertifikāta iegūšanai.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu konsolidētā versija
44. Piešķirtā sertifikāta derīguma termiņš sākas ar (sertifikāts stājas spēkā) nākamo dienu pēc sertifikācijas padomes lēmuma datuma.
Iebildums
Tā kā projekta anotācijā nav norādīti apstākļi, kāpēc konkrētajā gadījumā ir nepieciešams atkāpties no Administratīvā procesa likuma 70.panta pirmajā daļā noteiktās administratīvā akta paziņošanas kārtības (sk. arī Tieslietu ministrijas 11.02.2025. atzinumu), lūdzam svītrot projekta 1.14.apakšpunktā ietverto 44.punktu.
Vēršam uzmanību, ka no Administratīvā procesa likuma 70.panta otrās daļas izriet, ka administratīvo aktu paziņo adresātam atbilstoši Paziņošanas likumam.
Savukārt saskaņā ar Paziņošanas likuma 9.panta trešo daļu dokumentu paziņo, izmantojot iestādes pārziņā esošo speciālo tiešsaistes formu, ja adresāts rakstveidā izteicis vēlmi saņemt dokumentu attiecīgajā veidā. Šādai dokumenta paziņošanai piemērojamas elektronisko dokumentu apriti regulējošās tiesību normas. Dokuments, kas paziņots, izmantojot iestādes pārziņā esošo speciālo tiešsaistes formu, uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas.
Vēršam uzmanību, ka no Administratīvā procesa likuma 70.panta otrās daļas izriet, ka administratīvo aktu paziņo adresātam atbilstoši Paziņošanas likumam.
Savukārt saskaņā ar Paziņošanas likuma 9.panta trešo daļu dokumentu paziņo, izmantojot iestādes pārziņā esošo speciālo tiešsaistes formu, ja adresāts rakstveidā izteicis vēlmi saņemt dokumentu attiecīgajā veidā. Šādai dokumenta paziņošanai piemērojamas elektronisko dokumentu apriti regulējošās tiesību normas. Dokuments, kas paziņots, izmantojot iestādes pārziņā esošo speciālo tiešsaistes formu, uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Noteikumu konsolidētā versija
45.1 Ja sertificējamā ārstniecības persona sertifikācijas eksāmenu nav nokārtojusi, tad ārstniecības persona ir tiesīga strādā kā stažieris specialitātē sertificētas ārstniecības personas vadībā. Ārstniecības persona visā profesionālās darbības laikā var strādāt stažiera amatā ne ilgāk kā piecus gadus (skaitot summāri). Ārstiem attiecināms Ārstniecības likuma 39.¹ pants, zobārstiem - Ārstniecības likuma 43.² pants.
Iebildums
Ņemot vērā izziņas 5.punktā norādīto skaidrojumu, no kā izriet, ka projekta 1.15.apakšpunktā ietvertais 45.1punkts attiecas uz citām ārstniecības personām, nevis ārstu stažieri, lūdzam svītrot projekta 1.15.apakšpunktā ietverto 45.1punktu (vienlaikus precizējot projekta 2.punktu) vai papildināt anotāciju ar pamatojumu par pilnvarojumu Ministra kabinetam noteikt ārstniecības personas tiesības strādāt kā stažieris specialitātē.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ārstniecības likuma 29.panta pirmo daļu Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek organizēta ārstniecības personu sertifikācija un resertifikācija, sertifikācijas eksāmens un tā norise, kā arī sertifikāta anulēšanas un darbības apturēšanas kārtību. Savukārt saskaņā ar minētā likuma 48.pantu Ministru kabinets nosaka prasības attiecībā uz tālākizglītību, kā arī apgūtās tālākizglītības novērtēšanas un apstiprināšanas kārtību. Proti, Ministru kabinetam noteiktais pilnvarojums attiecas uz sertifikācijas un resertifikācijas procesuālo kārtību, kā arī uz prasību noteikšanu ārstniecības personu tālākizglītībai.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ārstniecības likuma 29.panta pirmo daļu Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek organizēta ārstniecības personu sertifikācija un resertifikācija, sertifikācijas eksāmens un tā norise, kā arī sertifikāta anulēšanas un darbības apturēšanas kārtību. Savukārt saskaņā ar minētā likuma 48.pantu Ministru kabinets nosaka prasības attiecībā uz tālākizglītību, kā arī apgūtās tālākizglītības novērtēšanas un apstiprināšanas kārtību. Proti, Ministru kabinetam noteiktais pilnvarojums attiecas uz sertifikācijas un resertifikācijas procesuālo kārtību, kā arī uz prasību noteikšanu ārstniecības personu tālākizglītībai.
Piedāvātā redakcija
-