Atzinums

Ņemot vērā informatīvā ziņojuma 54.lapā uzskaitītos ierosinājumus par pasākumiem, ir minēta jauna nodokļa ieviešana, kas izrietētu no SEG emisijām un dotu iespēju šī nodokļa ieņēmumus novirzīt kompensējošajiem pasākumiem. Lūdzam skaidrot, kas ar šo pasākumu ir domāts, kāds nodoklis ir paredzēts, kāds ir paredzets nodokļa subjekts, tā apliekamā bāze, kā arī kāda nodokļu likme tiktu piemērota konkrēti kurām SEG emisijām, kas būtu šī nodokļa administrējošā iestāde un kādi nodokļa ieņēmumi ir plānoti? 

-

7. tabulā., "Koksnes ķīmiskā pārstrāde", daļā "Draudi" ir minēts: "SEG emisiju pieaugums citos sektoros;".
Lūdzam minēt sektorus.

-

Lūdzam pēc iespējas izmantot vienādu skaitlisko vērtību attēlošanas pieeju.
Pēc iespējas izvelēties mērvienību (ha) un izvairīties no citam mērvienībām (kha.; tūkst. ha; milj. ha).

-

Ziņojuma 6.3. daļa ir aprakstīta ZIZIMM mērķa scenārija projektā iekļauto pasākumu ietekme uz zemes apsaimniekošanu un resursu ieguvi. Bet nav minēts tā efekts uz SEG emisijām un piesaisti.
Lūdzam izvērtēt iespēju pievienot sekundāro efektu uz SEG emisijām un piesaisti.
Kas notiek ar SEG emisijām / piesaisti meža platībās, kur ir aizliegta mežsaimnieciskā darbība vai nav atļauta galvenā cirte, kad notiek plaša koku novecošana?

-

Ziņojumā 6.2. daļā (56.lpp.) ir minēts "Apmežojamā platība ir paredzēta ~310 kha".
6. tabulā ar apmežošanu ir saistīti pasākumi #3; 4; 6; 8; 10, kuriem kopēja ietekmēta platība ir 384 kha.
6. tabulā ir piedāvāta informācija par SEG emisijas samazinājuma daudzumu (tonnas CO2 ekv. / ha) un tam nepieciešamu gadu skaitu. Tas ļauj aprēķināt, ka tikai pasākumi #3; 4; 6; 8; 10 veido vidēji gadā ~3495,59 kt. CO2 ekv. piesaisti, kas ir vairāk nekā scenārija projekta aprēķināts.
Lūdzam pārbaudīt informāciju.

Aprēķins:
6. tabulā pasākumi kuri ir saistīti ar apmežošanu; ietekmēta platība; SEG emisijas samazinājums (tonnas CO2 ekv. / ha) / gadu skaitu; SEG emisijas samazinājums vidēji gada laikā:
P.3. = 80 kha; 354/120; 236 kt. CO2 ekv. gadā
P.4. = 80 kha; 1660/120; 1 106,67 kt. CO2 ekv. gadā
P.6. = 150 kha; 1079/120; 1 348,75 kt. CO2 ekv. gadā
P.8. = 44 kha; 2155/120; 790,17 kt. CO2 ekv. gadā
P.10. = 30 kha; 56/120; 14 kt. CO2 ekv. gadā
Kopā ir 384 kha. Un kopā piesaiste vidēji ir 3495,59 kt. CO2 ekv. gadā

-

Ziņojumā 6.2. daļā (54.lpp.) ir minēts "[..] ZIZIMM mērķa scenārija projektā iekļautie pasākumi tiek noteiktajā laikā pilnībā īstenoti...".
Lūdzam pievienot ziņojumam (var būt pielikumā) scenārija projekta aprakstu ar visiem pasākumiem un pasākumu īstenošanas termiņiem.
Lūdzam pievienot scenārija projekta īstenošanai nepieciešamu provizorisku finansēšanas daudzumu (ar sadalījumu pa gadiem).

-

Ziņojuma 54.lpp. ir minēts: "Papildus vērtējama meža apsaimniekošanas paņēmienu maiņa – kailciršu vietā izvēloties izlases cirtes un veicot lapu koku sugu nomaiņu uz skuju koku mežaudzēm."
Lūdzam izvērtēt vai tas neiet pretī "bioloģiskas daudzveidības" mērķim?
Lūdzam ziņojumā minēt cik lielu lapu koku platību ir iespējams aizvietot ar skuju koku mežiem, pirms tas negatīvi ietekmes / veidos riskus "bioloģiskai daudzveidībai"?

-

Ziņojuma 6. tabulā "izmaksas, ieņēmumu" kolonnā par 11. pasākumu ir minēts: "Izmaksas nav ņemtas vērā, jo SEG emisiju mazināšanas efekta nodrošināšanai nav nepieciešami papildus ieguldījumi".
Lūdzam pārbaudīt, vai šobrīd pieejamās "koksnes ķīmiskas pārstrādes" iekārtas ļauj nodrošināt SEG piesaisti ap 1 milj. tonnas CO2 ekv.
Lūdzam minēt izmaksas, kuras ir nepieciešamas, lai atjaunotu iekārtu darbību, vai izmaksas, kuras ir nepieciešamas papildus jaudas nodrošināšanai.

-

Ziņojuma 6. tabulā prognozējamā ietekme par pirmo pasākumu ir minēts: "Emisijas ir 3% no piesaistes krājas papildpieaugumā, kas veidojas mēslojuma ietekmē."
Lūdzam pārbaudīt šo informāciju.
Ja mēslojumi 7-10 gadu laikā nodrošina papildus piesaisti 18 tonnas CO2/ha un veido papildus emisijas 670 kg (0,67 tonnas) CO2 ekv./ha, tad emisijas veido (0,67 / 18 * 100%) ~3,7% no piesaistes krājas papildpieaugumā. 3,7% ir tuvāk 4% nekā 3%.
Ja ziņojumā ir kļūda, lūdzam pārbaudīt minētus ciparus arī pārējiem pasākumiem.

-

Ziņojuma 6. tabulā "izmaksas, ieņēmumu" kolonnā par pirmo pasākumu ir minēts: "CO2 ekv. izmaksas: meža apsaimniekošanas ciklā (61 gada laikā) ir 1,1 EUR tonna-1 CO2".
Lūdzam pārbaudīt šo informāciju.
Ja izmaksas mēslojumiem ir 350 euro/ha un mēslošana ļauj veidot papildus (18-0,67=) 17,33 tonnas CO2/ha, izmaksas par piesaisti CO2 ekv. ir 350 euro/ha / 17,33 tonnas CO2 ekv./ha = 20,20 euro / tonnu CO2 ekv.
Ja ziņojumā ir kļūda, lūdzam pārbaudīt minētus ciparus arī pārējiem pasākumiem.

-

Lūdzam ziņojumā 6.1. daļā precizēt pasākumu ietekmi uz CO2 emisijām / piesaisti un ar tiem saistītiem izmaksām / ieņēmumiem.
Piemērām: 1. pasākums "meža augšņu ielabošana" - ietekmētā platība no 4 līdz 18 tūkst. ha gadā veido papildus piesaisti no 9,90 kt. CO2 ekv. līdz 44,56 kt. CO2 ekv. gadā.
Nepieciešams finansējums šī piesaistes daudzuma nodrošināšanai ir no 1,4 milj. euro līdz 6,3 milj. euro.

Aprēķini:
(4000 ha * (18 tonnas CO2/ha - 0,67 tonnas CO2 ekv/ha.) / 7 gadi = 9,90 kt. CO2 ekv. gadā)
(350 euro/ha * 4 000 ha = 1 400 000 euro)

-

Lūdzam plašāk aprakstīt meža vecumstruktūras problemātiku un ar to saistītas koku ciršanas apjomu svārstības.
Nav iespējams ierobežot ciršanas apjomus un cerēt, ka ja tie būs vienādi, tad arī piesaiste būs vienāda. Pēc kāda laika būs nepieciešams palielināt ciršanas apjomus saistībā ar mežu novecošanu. Pretēja gadījumā samazināsies dzīvas biomasas daudzums (palielināsies emisijas) "meža zemēs" saistībā ar mirušiem kokiem. Tas var būtiski samazināt CO2 piesaisti, pat veidot emisijas.

-

Ziņojumā 4.2. daļā (Enerģētika) ir minēts "Koksnes pieejamību galvenās cirtes ierobežojumu gadījumā kompensēs galvenokārt kopšanas cirtes, pieaugot gan kopšanas ciršu platībai, gan intensitātei."
Saistībā ar to, lūdzam iekļaut informāciju / analīzi par iespējamo ietekmi uz SEG emisijām transporta sektorā (daļa no enerģētikas nozares). Teorētiski iespējams, ka kopšanas cirtēs tehnikai ir vairāk jāpārvietojas gan starp objektiem (kokiem), gan starp teritorijām (mežiem).

-

Zem 9. attēla ir minēts: "9. attēla tabulā redzams, ka no LIZ ar novērtējumu zemāku par 25 ballēm lauksaimnieciskā ražošana 2016. gadā nenotika vismaz 30 000 ha platību."
Lūdzam paskaidrot par kādu pozīciju / pozīciju kopumu ir runa?

-

Lūdzam pārskatīt saīsinājumu / abreviatūru izmantošanu ziņojumā.
Piemēram:
1) Ziņojumā nav minēts kas ir "GEP" (izmantots 8. un 9. attēlos);
2) Saīsinājums "LIZ" (lauksaimniecībā izmantojamās zemes) ir paskaidrots tikai kad "LIZ" ir sastopams ceturtā reizē (un nav minēts saīsinājumu sarakstā).

-

Ziņojumā 4.2. daļā (Lauksaimniecības zeme) ir minēts, ka "Pasākumi, kuri vērsti uz šo organisko augšņu apmežošanu, purvu hidroloģiskā režīma atjaunošanu, rada tiešu ietekmi uz pārtikas un citas lauksaimniecības produkcijas ražošanu šajās augsnēs."
Lūdzam precizēt ietekmes būtību (pozitīva, vai negatīva).

-

Ziņojumā 4.2 daļā (Koksnes resursi un mežsaimniecības nozare) ir minēti pasākumi "lai ilgtermiņā palielinātu oglekļa piesaisti mežā".
Lūdzam pārbaudīt, vai visi minētie pasākumi ietekmē oglekļa piesaisti "ilgtermiņā" un "mežā".
Piemēram: "koksnes produktu izmantošana nacionālā līmenī" neattiecas uz "oglekļa piesaisti mežos" (vairāk ZIZIMM sektorā); "produktivitātes veicinoši pasākumi" vairāk attiecas uz oglekļa piesaisti īstermiņā, nevis ilgtermiņā.

-

Lūdzam izvērtēt iespēju informatīvā ziņojumā minēt paskaidrojumus izmantotajam terminam: "īstermiņa" un "ilgtermiņā".

-

Ziņojumā 4.2. daļā (Koksnes resursi un mežsaimniecības nozare) ir minēta iespēja "palielināt platības, kurās tiek ierobežota saimnieciskā darbība".
Lūdzam izvērtēt nepieciešamību minēt pieejas atšķirības atkarībā no teritorijas īpašumtiesībām. Vai ir iespējams ar vienādu pieeju vienādi efektīvi ierobežot saimniecisko darbību gan valsts mežos, gan privātajos mežos? Kādi riski / sekas pastāv tādas pieejas realizēšanas gadījumā?

-

Lūdzam pārbaudīt, vai plašāk paskaidrot 3. tabulā aprakstīto formulu par 2030.g. ZIZIMM sektora SEG emisijas mērķi. (formula ir minēta arī virs 6. attēla un 86. atsaucē)
Jautājumi saistībā ar formulu:
1) Vai tieši lielāka piesaiste 2016.-2018.g. palielina 2030.g. CO2 piesaistes mērķi?
2) Kāpēc tik būtiski atšķiras dati par ZIZIMM sektora emisijām 2020.g. un 2023.g. inventarizācijas aktos? Vai ir iespējams jau šodien prognozēt tuvāk kādam ciparam būs 2032.g. SEG inventarizācijas dati par emisijām 2016.-2018.g.?

-

Lūdzam precizēt informāciju 4.1. sadaļā.
"[..] - ikgadēji 2021. - 2025.gada periodā sasniegt 1709,00 kt CO2 ekv.". Vai šeit runa ir par neto emisijām, vai neto piesaisti?

-

Lūdzam paskaidrot, kā veidojas cipari 2. tabulā, vai pievienot atsauci uz informācijas avotu.

-

Lūdzam paskaidrot, kāpēc 2. tabulā paredzētais nepieciešamais publiskais finansējums "LA 7.2." (5 gadu periodam) ir 4,6 reizes mazāks nekā 7 gadu periodam.

-

Lūdzam paskaidrot par 2. tabulas rindām "LA 7.2." un "LA 7.8.", kāpēc netiek veidots provizorisks rādītājs "īstenošanas apjomām", piemērām, balstoties uz 2014.-2020.g. datiem?

-

Lūdzam paskaidrot, kāpēc pastāv tik liela atšķirība starp datiem 1. un 2. tabulās. Piemērs: rindas "8.1." no 1. tabulas un "LV 7.1." no 2. tabulas izskatās ka sniedz informāciju par vienu un to pašu, vai ļoti līdzīgu ideju. Taču publiskais finansējums 2. tabulā par 1 (īstenošanas apjoma) ha ir 10 reizes mazāks par faktiskiem datiem par 2014. - 2020. g. (1. tabula). Ja iekļaut aprēķinā plānoto valsts papildu finansējumu (nav minēta budžeta pozīcija / programma), finansējums ir 2 reizes mazāks nekā faktiskiem datiem.

-

Lūdzam iekļaut skaidrojumus / definīcijas / aprakstus ziņojumā izmantotajiem termiņiem.
Piemēram: 2.2.2. sadaļā izmantoti termini (15.lpp.) - "bioloģiskā lauksaimniecība un agromežsaimniecība".

-

Informatīva ziņojumā ir minēta nepieciešamība izvērtēt ZIZIMM sektorā veicamo / plānoto pasākumu kopuma ietekmi citām nozarēm.
Lūdzam izvērtēt nepieciešamību iekļaut analīzi arī par citu nozaru ietekmi uz kopēja (SEG emisijas) mērķa sasniegšanu. Citās nozarēs pastāv "nesamazināmas emisijas" (jeb nenovēršamās SEG emisijas, kā minēts 3. tabulā), kuras iespējams līdzsvarot arī ar ZIZIMM sektora starpniecību.

-