Atzinums

Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka jautājums par papildu nepieciešamo finansējumu Tieslietu ministrijai un Augstākajai tiesai projektā ietverto normu izpildei tiks izskatīts likumprojekta "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem.
Norādām, ka nav atbalstāma tādu likumprojektu pieņemšana, kuru īstenošana var netikt nodrošināta nepietiekamā finansējuma dēļ, un ņemot vērā, ka saskaņā ar Ministru kabineta 17.03.2023. rīkojumu Nr.130 “Par likumprojekta "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" sagatavošanas grafiku” ministrijām priekšlikumus par prioritārajiem pasākumiem un to īstenošanai nepieciešamo finansējumu jāiesniedz Finanšu ministrijā un Valsts kancelejā līdz šī gada 30.jūnijam un informatīvā ziņojuma "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2024., 2025. un 2026. gadam" izskatīšana Ministru kabinetā paredzēta šī gada 15.augustā, likumprojekta tālāka virzība ir atliekama līdz brīdim, kad Ministru kabinetā tiks pieņemti lēmumi par tā īstenošanai papildu nepieciešamā finansējuma piešķiršanu. Kā arī aicinām Tieslietu ministriju un Augstāko tiesu izvērtēt iespējas likumprojektā noteikto normu izpildi nodrošināt tai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, atbilstoši precizējot anotācijas 3.sadaļu.

 

-

Grozījumi KPL 528. pantā paredz noteikt, ka notiesājoša sprieduma rezolutīvajā daļā norāda tiesas lēmumu tajā skaitā par dzīvojamās telpas īres vai nomas līgumu spēkā esamību saskaņā ar šī likuma 357. panta ceturto daļu, ja tie ir reģistrēti publiskā reģistrā.

Anotācijā, pamatojot minēto grozījumu, skaidrots: “KPL 357. panta ceturtā daļa paredz, ka, ja noziedzīgi iegūtu mantu — nekustamo īpašumu — atdod pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, dzīvojamās telpas īres vai nomas līgumi, kas noslēgti pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas, nav spēkā. KPL 356. panta 1.¹ daļa turklāt nosaka, ka, ja manta tiek atzīta par noziedzīgi iegūtu, tai uzliktais arests, apgrūtinājumi, aizliegumi un ķīlas tiesības, tai skaitā visi uz publiskajā reģistrā reģistrējamu mantu ierakstītie apgrūtinājumi un aizlieguma atzīmes, ir dzēšamas. Tomēr tiesneši, kuri skata zemesgrāmatu lietas, ir norādījuši uz šī regulējuma  nepietiekamību praksē. Proti, Kriminālprocesa likumā jāiekļauj specifisks regulējums, kas paredzētu, ka tiesa, pieņemot spriedumu, tā rezolutīvajā daļā lemj (norāda), ka zemesgrāmatā ierakstītā lietu tiesība – īres vai nomas tiesība – nav spēkā (atbilstoši KPL 357. panta ceturtajai daļai). Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma noteikumiem, tiesnesis, kurš skata konkrēto zemesgrāmatu lietu, drīkst lūgumu izpildīt tikai tādā apjomā, kādā tiesa ir taisījusi spriedumu. Tiesnesim zemesgrāmatu jautājumos ir ļoti šaura kompetence, un tiesnesis, izskatot saņemto nostiprinājuma lūgumu, ir tiesīgs dzēst tikai tos apgrūtinājumus un aizlieguma atzīmes, par ko ir lēmusi tiesa, izskatot konkrēto krimināllietu."

Lūdzam anotācijā skaidrot, vai problemātika nepastāv arī attiecībā uz  KPL 356. panta 1.¹ daļā minētā regulējuma piemērošanu praksē -vai arī šādā gadījumā notiesājoša sprieduma rezolutīvajā daļā nav norādāms tiesas lēmums tajā skaitā par uzliktā aresta, apgrūtinājumu, aizlieguma un ķīlas tiesību, tai skaitā visu uz publiskajā reģistrā reģistrējamu mantu ierakstīto apgrūtinājumu un aizlieguma atzīmju spēkā esamību/neesamību un attiecīgi – dzēšanu publiskajos reģistros.
 

-