Atzinums

Likumprojekta 5. pants paredz papildināt likumu ar 29.² pantu un tā otrās daļas 4.punktā nosakot, ka valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašniekam ir tiesības ierosināt publiskai personai piederoša nekustamā īpašuma, kas atrodas lidlauka teritorijas (arī turpmākajai attīstībai nepieciešamā teritorijā) robežās, atsavināšanu. Šajā gadījumā nekustamais īpašums tiek atsavināts valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašniekam Publiskas personas mantas atsavināšanās likumā noteiktajā kārtībā, kas piemērojama minētā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētajām personām par minētajā likumā paredzēto nosacīto cenu. Atsavināšana veicama Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumos Nr.109 “Kārtība kādā atsavināma publiskas personas manta” noteiktajā kārtībā, kas piemērojama Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4.panta ceturtajā daļā minētajām personām.
Vēršam uzmanību, ka Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4.panta ceturtajā daļā ir uzskaitītas konkrētas personas, kuras var ierosināt publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu. Vienlaikus Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 14.pana pirmā daļa paredz, ja izsludinātajā termiņā ir saņemts pirmpirkuma tiesību izmantošanas pieteikums no personas, kurai ir pirmpirkuma tiesības un kura nav minēta šā likuma 4.panta ceturtajā daļā, tā var iegūt publiskas personas mantu par izsolē nosolīto augstāko cenu.
Ņemot vērā minēto, veidojas pretruna starp likumprojektā un  Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteikto regulējumu. Attiecīgi lūdzam izvērtēt un precizēt Likumprojekta 5. pantā iekļauto likumu 29.² panta otrās daļas regulējumu attiecībā uz valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieka noteikto pirmpirkuma tiesību izmantošanu - iegādājoties nekustamo īpašumu par par izsolē nosolīto augstāko cenu.

Vienlaikus pie minētās normas nav saprotams trešajā daļā paredzētais, ka valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieks šā panta otrās daļas 2.-5.punktā minētajos gadījumos rīkojas nekustamā īpašuma īpašnieka vārdā. Lūdzam attiecīgo normu skaidrot.

-

Likumprojekta 5.panta 29.² panta sestā daļa paredz, ka saskaņā ar likuma "Par aviāciju" 29.² pirmo daļu, pēc apbūves tiesības izbeigšanās ēka (būve) pāriet valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieka pārvaldīšanā. 
Ievērojot minēto, lūdzam attiecīgi skaidrot, kā ēka(būve) pāries valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieka pārvaldīšanā, ja saskaņā ar 29.² panta pirmo daļu valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieka pārvaldīšanā tiek nodots valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka teritorijā (arī turpmākajai attīstībai nepieciešamajā teritorijā) esošais publiskai personai piederošais nekustamais īpašums.

-

Likumprojekta anotācija norādīts, ka ievērojot apbūves tiesību objekta specifiku un tā izbūvei nepieciešamos ieguldījumus, jau sludinot konkursu par apbūves tiesību piešķiršanu, var iekļaut noteikumus, ka  pēc apbūves tiesību līguma termiņa beigām, apbūves tiesīgajam izmaksā atlīdzību, izpildoties noteiktiem kritērijiem.
Lūdzam sniegt detalizētāku informāciju/skaidrojumu par anotācijā norādīto, proti, kas izvērtēts kurā gadījumā šāds noteikums tiks iekļauts un kuros nē? Kas būs tie noteicošie kritēriji?

-

 Likumprojekta 5.panta 29.² piektā daļa nosaka, ka valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašniekam pārvaldīšanā nodotā nekustamā īpašuma nomas, īres vai apbūves tiesības termiņš, kā arī valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašniekam vai ar tā  starpniecību citām juridiskajām vai fiziskajām personām nodibināto servitūtu tiesību termiņš drīkst pārsniegt 30 gadus. Nosakot termiņu, kas garāks par 30 gadiem, tiek ņemti vērā sekojoši kritēriji: plānoto nepieciešamo ieguldījumu apjoms, līguma izpildes rezultātā tapušā objektā vai tajā sniedzamo pakalpojumu nepieciešamība  valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka darbībai un/vai turpmākai attīstībai, kā arī nekustamā īpašuma tirgus tendences un pieprasījumu pēc līguma izpildes rezultātā tapušā objektā vai tajā sniedzamiem pakalpojumiem.

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta anotācijā norādīts, ka valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašniekam ir atļauts pārvaldīt nekustamo īpašumu, īrēt vai nodot to citiem saskaņā ar nomas, īres vai apbūves tiesībām uz noteiktu laiku, kas nevar pārsniegt 30 gadus. Tomēr gadījumos, kad plānotie ieguldījumi ir būtiski, un ja objekts vai sniegtie pakalpojumi ir būtiski aviācijas lidlauka darbībai un attīstībai, termiņš var pārsniegt 30 gadus.

Ievērojot minēto, lūdzam attiecīgi precizēt likumprojekta 5.panta 29.² piekto daļu. Vienlaikus, ņemot vērā, ka nedz no likumprojekta, nedz anotācijas neizriet, kāds būtu maksimālais termiņš, lūdzam attiecīgi ar detalizētu skaidrojumu papildināt anotāciju saistībā ar norādīto termiņu, gadījumiem, kad termiņš varētu būt garāks par 30 gadiem.
Tāpat, attiecībā uz minēto : ''Nosakot termiņu, kas garāks par 30 gadiem, tiek ņemti vērā sekojoši kritēriji ''' lūdzam sniegt skaidrojumu kurš šos kritērijus vērtēs, kurš pieņems attiecīgu lēmumu, ka konkrētajā gadījumā termiņš var pārsniegt 30 gadus. Lūdzam skaidrot arī to, kā tiks izvērtēti norādītie kritēriji.




 

 

-

Uzturam Finanšu ministrijas 08.06.2023. iebildumu par likumprojekta 6. pantu (precizētā likumprojekta 5. pants) un atkārtoti skaidrojam, ka jebkādu publisko resursu, tai skaitā, nekustamo īpašumu nodošana īpašumā vai pārvaldīšanā saimnieciskās darbības veikšanai būtu vērtējama komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma kontekstā. Šobrīd no likumprojekta 5. panta, ar kuru papildina likumu "Par aviāciju" ar 29.² pantu, joprojām nav skaidrs, kā tiks nodrošināts, ka, piemēram, nododot pārvaldīšanā valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka teritorijā esošo publiskai personai piederošo nekustamo īpašumu, valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieks par pārvaldīšanā nodoto īpašumu maksās atlīdzību, kas nav mazāka par tirgus cenu. Atkārtoti vēršam uzmanību, ka tas var kvalificēties kā komercdarbības atbalsts, jo šobrīd nav sniegts pamatojums, ka noteiktā atlīdzība ir uz tirgus principiem balstīta, t.i., tādu, kas līdzīgā gadījumā būtu jāmaksā darījuma attiecībās starp tirgus dalībniekiem. Vienlīdzīgi minētais princips būtu attiecināms arī uz pirmpirkuma tiesību izmantošanu. Vienlaikus nevaram piekrist izziņā sniegtajam skaidrojumam, ka "izmantojot pirmpirkuma tiesības, nekustamā īpašuma pārdevēja panāktā vienošanās ar potenciālo pircēju kalpo kā pierādījums, ka racionāls tirgus dalībnieks būtu veicis šādu pašu darījumu", jo vienošanās starp darījuma pusēm ne vienmēr var atspoguļot patieso tirgus cenu un tādējādi nonākot pretrunā ar izziņā skaidrojumā pieminēto Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3. pantu, un attiecīgi radot komercdarbības atbalsta sniegšanas risku. Papildus joprojām nevar izslēgt arī pasākuma selektīvo raksturu, jo tas attiecas tikai uz valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauku īpašniekiem.
Skaidrojam, ka komercdarbības atbalsta esamību ir iespējams izslēgt, ja darījumi notiek par neatkarīga vērtētāja noteiktu tirgus cenu. Ņemot vērā minēto, atkārtoti lūdzam precizēt likumprojekta 5. pantu, novēršot dažādas interpretācijas riskus, nodrošinot to, ka darījumi tiek īstenoti, pamatojoties uz tirgus nosacījumiem, tādējādi nodrošinot komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma principu ievērošanu. Lūdzam atbilstoši papildināt/precizēt arī anotācijā sniegto skaidrojumu.

-

Lūdzam precizēt, ņemot vērā, ka likumprojekts neparedz 29.² panta otrās daļas 5.punktu un septīto daļu.
Vienlaikus lūdzam precizēt anotāciju, detalizēti skaidrojot ar likumprojekta 15.pantā paredzēto pārejas noteikumu 52.punktā nepieciešamos grozījumus un to atbilstību Ministru kabineta noteiktajam deleģējumam. Piemēram, anotācijā norādīts, ka nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2018.gada 19.jūnija noteikumu Nr.350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesību noteikumi” 2.punktā, papildinot to ar 2.11.apakšpunktu šādā redakcijā: "2.11. valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieka pārvaldīšanā nodotā zemesgabala vai tā daļas iznomāšanu vai apbūves tiesību piešķiršanu, izņemot nomas maksas vai apbūves tiesību maksas aprēķināšanas kārtību;”, vienlaikus nav sniegta informācija, kurš normatīvais regulējums noteikts minēto jautājumu.
 

-

Anotācijā norādīts, ka atbilstoši likumprojektā noteiktajam, likumprojekts ietekmēs tās fiziskās personas, kuru īpašumā atrodas nekustamais īpašums lidlauka teritorijā (arī turpmākajai attīstībai nepieciešamā teritorijā). Likumprojektā paredzētas valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašniekam tiesības juridiskajām un fiziskajām personām piederošo zemi lidlauka teritorijā (arī turpmākajai attīstībai nepieciešamā teritorijā) apgrūtināt ar sev nepieciešamo servitūtu, ciktāl tas nepadara neiespējamu zemes izmantošanu atbilstoši tās lietošanas mērķim un ja šāds apgrūtinājums ir nepieciešams valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka funkciju nodrošināšanai, un tam nevar izmantot kādu no valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieka īpašumā vai pārvaldīšanā esošajām zemēm. Aprobežojums ierakstāms zemesgrāmatā atzīmes veidā Zemesgrāmatu likumā noteiktajā kārtībā. Pārējos gadījumos, realizējot minētās tiesības, tiek nodibināts servitūts. Ja fiziskā persona (zemes īpašnieks) un valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieks nevar vienoties par servitūta nodibināšanas noteikumiem, valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašniekam ir tiesības izveidot servitūtu un ierakstīt zemesgrāmatā atzīmes veidā servitūtu bez zemes īpašnieka piekrišanas. Par servitūta nodibināšanu valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieks zemes īpašniekam maksā vienreizēju atlīdzību. Atlīdzība nav augstāka par pieciem procentiem no zemes kadastrālās vērtības gadā uz servitūta nodibināšanas brīdi.  

Lūdzam minēto informāciju no likumprojekta anotācijas dzēst, ņemot vērā, ka minētais no likumprojekta tika svītrots.
 

-