Atzinums

Lūdzam precizēt anotācijas 2. sadaļu, norādot projekta ietekmi uz fiziskajām un juridiskajām personām, par kurām tiks publicēta informācija. Projekts paredz publiskot piegādātāju vai līgumslēdzēju identificējošu informāciju un informāciju par tiem veiktajiem maksājumiem, turklāt piegādātājs vai līgumslēdzēja puse var būt arī fiziska persona.

Vienlaikus izziņā projektā paredzētā administratīvā sloga samērīgums pamatots ar sabiedrības ieguvumu, kas izrietēšot no lielākas valsts pārvaldes atklātības, publisko līdzekļu izmantošanas pārskatāmības un korupcijas risku mazināšanas. Minētais nav konsekvents ar anotācijas 2. sadaļā norādīto, ka projekts fiziskās un juridiskās personas neietekmē. Ja sabiedrības ieguvums tiek izmantots projektā izraudzītā risinājuma nepieciešamības un samērīguma pamatošanai, anotācijas 2. sadaļā identificējamas attiecīgās sabiedrības grupas un raksturojama konkrēti sagaidāmā ietekme. Savukārt, ja šāda ietekme nav identificējama un pamatojama, vispārīgs apgalvojums par sabiedrības ieguvumu nav izmantojams par pamatu projekta radītā administratīvā sloga samērīguma secinājumam.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 7.2. apakšsadaļā sniegto administratīvo izmaksu monetāro novērtējumu.

Projekts nosaka divus jaunus informācijas sniegšanas pienākumus institūcijām: projekta 1.1. apakšpunktā paredzēto pienākumu reizi ceturksnī apkopot un tīmekļvietnē publicēt informāciju par izdevumiem saistībā ar iepirkumiem un iepirkuma līgumiem un projekta 1.5. apakšpunktā paredzēto vienreizējo pienākumu paziņot Iepirkumu uzraudzības birojam tiešo saiti uz attiecīgo tīmekļvietnes sadaļu. Katrs informācijas sniegšanas pienākums 7.2. apakšsadaļā norādāms un novērtējams atsevišķi.

Aprēķina skaidrojumā ietverama atsauce uz konkrēto projekta normu, kas attiecīgo pienākumu nosaka, proti, attiecīgi uz projekta 1.1. apakšpunktā paredzēto MK noteikumu Nr. 445 20.9.¹ apakšpunktu un projekta 1.5. apakšpunktā paredzēto MK noteikumu Nr. 445 69. punktu.

Precizējot ceturkšņa informācijas publicēšanas izmaksu aprēķinu, nosakāms to institūciju skaits, uz kurām vienlaikus attiecas MK noteikumi Nr. 445 un Publisko iepirkumu likums un kurām 2027. gadā prognozējami publicējamie izdevumi.
Nav pamatoti aprēķinu attiecināt uz visām Publisko personu un iestāžu sarakstā reģistrētajām institūcijām. 

Aprēķinā visām 2308 institūcijām vienādi piemērotās 16 stundas pamatotas tikai ar norādi “teorētisks pieņēmums”, kas nav uzskatāms par pietiekamu aprēķina pamatojumu.
Projektā paredzētās darbības ir identificējamas un praktiski novērtējamas: datu iegūšana no grāmatvedības, iepirkumu un līgumu uzskaites sistēmām, attiecīgā ceturkšņa maksājumu atlase un sasaistīšana ar iepirkumiem un līgumiem, datu pārbaude un apkopošana, publicējamās informācijas sagatavošana un ievietošana tīmekļvietnē.
Tā kā pienākums noteikts valsts un pašvaldību institūcijām, ir iespējams iegūt faktiskos vai praktiskā izmēģinājumā balstītus datus par minēto darbību izpildei nepieciešamo laiku.

Vienlaikus projektā ietvertā institūciju mērķgrupa nav viendabīga. Pienākuma izpildei nepieciešamo laiku un izmaksas var būtiski ietekmēt institūcijas lielums, iepirkumu un maksājumu skaits, iepirkumu struktūra, izmantotās grāmatvedības un iepirkumu uzskaites sistēmas, datu automatizētas iegūšanas iespējas, kā arī tas, vai tīmekļvietnes un grāmatvedības funkcijas tiek nodrošinātas patstāvīgi vai centralizēti. Tādēļ atbilstoši paplašinātajam standarta izmaksu modelim mērķgrupa segmentējama pēc faktoriem, kuri būtiski ietekmē pienākuma izpildes izmaksas.

Katram segmentam atsevišķi nosakāms institūciju skaits, faktiskais pienākuma izpildes biežums un laika patēriņš, izmantojot attiecīgā segmenta reprezentatīvu institūciju datus vai praktisku pienākuma izpildes izmēģinājumu. Anotācijā norādāmi segmentēšanas kritēriji, datu ieguves metode, aprēķinā ietvertās darbības un iegūto vērtību pamatojums. Nosakot katra segmenta pienākuma izpildei nepieciešamo laiku, ņemams vērā attiecīgā segmenta institūcijām raksturīgais iepirkumu, līgumu un apstrādājamo maksājumu apjoms.

Valsts institūciju un pašvaldību institūciju izmaksas norādāmas atsevišķi.

Vienlaikus precizējama aprēķinā izmantotā stundas izmaksu likme. Anotācijā pašlaik izmantota sabiedriskajā sektorā nodarbināto vidējā bruto darba samaksa, no tās aprēķinot likmi 11,04 euro stundā. Atbilstoši no 2026. gada 1. augusta piemērojamajai pieejai administratīvo izmaksu aprēķinā izmantojamas darbaspēka izmaksas stundā, nevis bruto darba samaksa. Anotācijā norādāms izmantotais datu avots, periods.

Pēc subjektu skaita, mērķgrupas segmentu, pienākuma izpildes biežuma, laika patēriņa un stundas izmaksu likmes precizēšanas pārrēķināms projekta radītais administratīvo izmaksu palielinājums.

-

Anotācijā grozījumu mērķis noteikts – paredzēt informācijas publicēšanu līdz brīdim, kad stāsies spēkā grozījumi Publisko iepirkumu likumā (turpmāk – PIL). Tomēr nav ņemts vērā, ka PIL paredzētās informācijas publicēšanas pienākuma spēkā stāšanās apzināti atlikta līdz 2028. gada 1. janvārim, lai sagatavotu digitālo vidi un informācija nebūtu jāapkopo un jāpublicē manuāli. Turklāt, attiecinot projektā paredzēto pienākumu tikai uz PIL ietvaros veiktajiem iepirkumiem, netiek sasniegts mērķis publicēt informāciju par visiem izdevumiem no pirmā iztērētā euro, kā tas paredzēts no 2028. gada 1. janvāra.

Valsts kanceleja uztur iepriekš izteikto iebildumu par projektā paredzētā pienākuma praktisko īstenojamību un radīto administratīvo un finansiālo slogu. Izziņā iebilduma neņemšana vērā pamatota ar Valdības rīcības plānā noteiktā pasākuma izpildi, kā arī vispārīgi norādīts uz informācijas publiskošanas nozīmi valsts pārvaldes atklātības, publisko līdzekļu efektīvas izmantošanas un korupcijas risku mazināšanas nodrošināšanā un secināts, ka radītais administratīvais slogs ir samērīgs ar sabiedrības ieguvumu.
Norādām, ka Valdības rīcības plānā noteiktais uzdevums ir projekta izstrādes pamatojums, taču pats par sevi nepamato projektā izraudzītā risinājuma nepieciešamību un samērīgumu. Tā izpilde neatbrīvo projekta izstrādātāju no tiesību aktu projektu izstrādei un ietekmes izvērtēšanai noteikto prasību ievērošanas, tostarp pienākuma izvērtēt alternatīvus risinājumus, projekta praktisko īstenojamību, radītās administratīvās un finansiālās izmaksas un to samērīgumu ar konkrēti sagaidāmajiem ieguvumiem. Izziņā ietvertie vispārīgie apgalvojumi par informācijas publiskošanas nozīmi raksturo projekta mērķi un iespējamos ieguvumus, bet bez attiecīga izvērtējuma un salīdzinājuma nepamato, ka tieši projektā paredzētais decentralizētais publicēšanas risinājums ir nepieciešams un ka tā radītais slogs ir samērīgs. Tādēļ minētie apgalvojumi nav pietiekams pamatojums Valsts kancelejas iebilduma neņemšanai vērā.

Jau šobrīd PIL ir noteiktas prasības informācijas publicēšanai par iepirkuma līgumu izpildi Publikāciju vadības sistēmā un Elektronisko iepirkumu sistēmā (PIL 9. panta 19.^1 daļa, 33.^1 pants, 60. panta desmitā daļa un ar to saistītais regulējums). Tādējādi Noteikumu projektā paredzētais pienākums paralēli publicēt pasūtītāja tīmekļvietnē informāciju, kas daļēji pārklājas ar minētajās sistēmās jau publicējamo informāciju, rada dublējošu datu apstrādi un publicēšanu, nenodrošinot jau pieejamo datu atkalizmantošanu.
Tā kā PIL jau regulē līgumu izpildes paziņojumu publicēšanas pienākumu un kārtību, papildu, plašāka un biežāka publicēšanas pienākuma noteikšana Ministru kabineta noteikumos attiecībā uz pasūtītāju tīmekļvietnēm nav pietiekami pamatota. Īpaši jāņem vērā, ka Noteikumu projektā paredzētais pienākums daļēji pārklājas ar likumā noteikto publicēšanas pienākumu, vienlaikus paredzot atšķirīgu un intensīvāku regularitāti – informācijas apkopošanu un publicēšanu reizi ceturksnī, nevis pēc līguma izpildes, kā to paredz PIL.

Papildus minētajam Noteikumu projektā paredzētā risinājuma atbilstība samērīguma principam nav pietiekami pamatota. Pienākums apkopot un publicēt informāciju katras institūcijas tīmekļvietnē rada būtisku administratīvo slogu, savukārt ievērojama daļa attiecīgās informācijas jau ir pieejama centralizētajās iepirkumu informācijas sistēmās. Pienākuma izpilde var prasīt papildu cilvēkresursu piesaisti vai esošo resursu novirzīšanu no citām nozīmīgām funkcijām, taču šī ietekme nav salīdzināta ar konkrēti sagaidāmajiem sabiedrības ieguvumiem.
Turklāt Noteikumu projekts paredz attiecīgā regulējuma piemērošanu tikai vienu gadu. Lai izpildītu projektā noteikto pienākumu, iestādēm un citām projekta tvērumā ietvertajām institūcijām praksē var būt nepieciešams pielāgot iekšējos procesus un datu aprites kārtību, nodrošināt publicējamo datu kvalitātes kontroli un organizēt papildu publicēšanas mehānismu savā tīmekļvietnē. Ja informācijas apjoma dēļ pienākumu nav iespējams izpildīt ar esošajiem cilvēkresursiem, institūcijām var rasties nepieciešamība piesaistīt papildu darbiniekus vai pielāgot digitālus risinājumus. Šādu resursu ieguldīšana risinājumā, kas nepieciešams tikai ierobežotā laikposmā līdz centralizētās sistēmas ieviešanai, var nebūt ekonomiski lietderīga. Projekta anotācijā šīs praktiskās sekas un iespējamās izmaksas nav pienācīgi izvērtētas.

Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot projekta 1.1. apakšpunktu un ar to saistītos 1.4.–1.6. apakšpunktus, līdz PIL 9.^3 panta spēkā stāšanās brīdim saglabājot pašreizējo informācijas publicēšanas kārtību. Ja terminētais publicēšanas pienākums tiek saglabāts, anotācijā sniedzams datos balstīts tā praktiskās īstenošanas, nepieciešamības un samērīguma izvērtējums, tostarp salīdzinot administratīvās un iespējamās finansiālās izmaksas ar konkrēti sagaidāmajiem ieguvumiem un izvērtējot jau pieejamo datu atkalizmantošanas iespējas.

-

Lūdzam papildināt anotācijas 1.3. apakšsadaļā sniegto prasību un izmaksu samērīguma izvērtējumu, nodalot informāciju, kas jau tiek sniegta Iepirkumu uzraudzības birojam un ir publiski pieejama līgumu reģistrā, no informācijas, kuras publicēšanas pienākums ar projektu tiek noteikts no jauna.
Attiecībā uz jau publiski pieejamo informāciju lūdzam pamatot tās atkārtotas publicēšanas nepieciešamību katras institūcijas tīmekļvietnē un norādīt, kā tiks novērsta manuāla un dublējoša datu ievade.
Samērīguma izvērtējumā projekta radītās administratīvās un atbilstības izmaksas salīdzināmas ar konkrēti sagaidāmajiem ieguvumiem. Vienlaikus pamatojams, kāpēc pārejas periodā nav iespējams izmantot mazāk apgrūtinošu risinājumu, piemēram, jau publicētās informācijas automatizētu pārņemšanu vai attēlošanu institūcijas tīmekļvietnē vai atsauces uz attiecīgo informāciju Iepirkumu uzraudzības biroja līgumu reģistrā ievietošanu.

-

Lūdzam papildināt anotācijas 1.3. apakšsadaļā sniegto skaidrojumu par projekta 1.2. apakšpunktā paredzēto MK noteikumu Nr. 445 55.2. apakšpunkta grozījumu, norādot, vai ar to tiek tikai precizēta Elektronisko iepirkumu sistēmas datu turētāja institucionālā piederība vai arī grozījuma īstenošanai būs nepieciešams noslēgt jaunu vai grozīt esošo vienošanos starp Valsts kanceleju un Iepirkumu uzraudzības biroju, kā arī veikt tehniskus datu apmaiņas risinājuma pielāgojumus.
Ja šādas darbības ir nepieciešamas, anotācijā norādāmas iesaistīto institūciju veicamās darbības, to īstenošanai nepieciešamie resursi un finansējuma avots, attiecīgi precizējot anotācijas 3., 7. un 8.1.2. apakšsadaļu.

-

Lūdzam projektu saskaņot ar Datu valsts inspekciju.
Projekts paredz publiskot piegādātāju vai līgumslēdzēju identificējošu informāciju un tiem veikto maksājumu datus, savukārt piegādātājs var būt arī fiziska persona. Līdz ar to projekts skar personas datu apstrādes jautājumus un ir saskaņojams ar kompetento institūciju.

-