Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar Kultūras ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (26-TA-928), kas paredz pakāpeniski noteikt minimālo Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās, nosakot, ka no 2028. gada tam jāveido vismaz 10%, no 2029. gada – 20%, bet no 2030. gada – 30% no visa fonogrammu raidīšanas laika, kā arī paredz radio raidorganizācijām pienākumu regulāri iesniegt informāciju par šo prasību izpildi.

LTRK atbalsta mērķi veicināt Latvijas kultūras un mūzikas nozares attīstību, vienlaikus uzskatot, ka izvēlētajiem risinājumiem jābūt samērīgiem, ekonomiski pamatotiem un tie nedrīkst nesamērīgi ierobežot uzņēmējdarbības brīvību, mediju redakcionālo neatkarību un konkurenci. Tādēļ LTRK kategoriski iebilst pret likumprojekta virzību tā pašreizējā redakcijā un aicina veikt papildu izvērtējumu un pilnveidot regulējumu.

[1.] Redakcionālā neatkarība un regulējuma samērīgums
LTRK ieskatā obligātu mūzikas kvotu noteikšana būtiski ierobežo komercradio redakcionālo brīvību un iespējas patstāvīgi veidot programmu saturu, kas atbilst konkrētās radio stacijas formātam, auditorijai un komerciālajai stratēģijai. Radio programmas Latvijā ir ļoti atšķirīgas pēc satura koncepcijas, mērķauditorijas un muzikālā formāta, tādēļ vienādu kvotu piemērošana visām programmām nav pietiekami pamatota un neatbilst samērīguma principam. Īpaši problemātiska situācija var veidoties nišas radio stacijām, kuru repertuārs balstās uz konkrētiem žanriem, piemēram, elektronisko mūziku, roku, hiphopu, retro vai citiem specializētiem formātiem, kuros Latvijā radītas mūzikas piedāvājums nav pietiekams noteikto kvotu izpildei.

LTRK norāda, ka likumprojektā nav pienācīgi izvērtēta regulējuma atbilstība Satversmes 91., 100. un 105. pantam, Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. pantam un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā nostiprinātajām mediju un uzņēmējdarbības brīvībām. Tāpat nav analizēts, vai vienādu prasību piemērošana būtiski atšķirīgām radio programmām atbilst tiesiskās vienlīdzības principam.

[2.] Konkurētspēja un ekonomiskā ietekme
LTRK uzskata, ka piedāvātais regulējums var būtiski pasliktināt vietējo komercradio konkurētspēju. Latvijas radio stacijas konkurē ne tikai savā starpā, bet arī ar Spotify, YouTube, interneta radio un citām globālām digitālajām platformām, kurām līdzvērtīgas satura kvotas netiek piemērotas. Ja radio saturs vairs neatbildīs klausītāju pieprasījumam, auditorija var pāriet uz šīm platformām, tādējādi samazinot vietējo mediju auditoriju, reklāmas ieņēmumus un kopējo konkurētspēju.

Vienlaikus reklāmas ieņēmumi ir galvenais komercradio finansējuma avots. Auditorijas samazināšanās var negatīvi ietekmēt radio staciju spēju finansēt saturu, investēt tehnoloģijās, attīstīt kvalitatīvu žurnālistiku un nodrošināt darba vietas. Samazinoties radio ieņēmumiem, var samazināties arī autoratlīdzību un blakustiesību maksājumi Latvijas mūzikas autoriem, tādēļ nav pierādīts, ka kvotu ieviešana ilgtermiņā radīs pozitīvu ekonomisko efektu pašai mūzikas nozarei.

[3.] Nepietiekams ietekmes izvērtējums
LTRK ieskatā likumprojekta pamatojums nav balstīts visaptverošā ekonomiskā un konkurences analīzē. Nav veikta neatkarīga ietekmes izvērtēšana uz radio nozari, reklāmas tirgu, uzņēmumu rentabilitāti, auditorijas paradumiem un konkurences vidi. Tāpat nav analizēta iespējamā auditorijas reakcija uz obligātajām kvotām, nav veikta klausītāju pieprasījuma izpēte un nav izvērtēta alternatīvu risinājumu efektivitāte salīdzinājumā ar obligāto kvotu modeli.

LTRK uzskata, ka nav pietiekami pamatota cēloņsakarība starp obligātu kvotu ieviešanu un Latvijas mūzikas nozares attīstību. Kvotas pašas par sevi neveicina jaunu skaņdarbu radīšanu, negarantē lielāku atbalstu jaunajiem vai neatkarīgajiem māksliniekiem un var radīt situāciju, kurā papildu atskaņojumus iegūst jau šobrīd populārākie producenti un izpildītāji.

LTRK arī norāda, ka nav izvērtēta regulējuma ietekme uz mazajiem un reģionālajiem radio, konkurenci starp komercradio un sabiedriskajiem medijiem, apraides atļauju ekonomisko vērtību, kā arī radio uzņēmumu ilgtermiņa investīcijām un saimnieciskās darbības ilgtspējai.

[4.] Administratīvais slogs un tiesiskā nenoteiktība
LTRK norāda, ka likumprojekts rada būtisku papildu administratīvo slogu gan komercradio, gan valsts pārvaldei. Radio stacijām būs jāpielāgo tehniskās sistēmas, jāidentificē fonogrammas, jāuzkrāj un jāapstrādā dati, kā arī regulāri jāsniedz atskaites, savukārt valsts institūcijām būs jānodrošina šo prasību uzraudzība un kontrole. Tas ir pretrunā valdības izvirzītajam mērķim mazināt birokrātiju un administratīvo slogu uzņēmējiem.

Vienlaikus regulējumā saglabājas būtiska tiesiskā nenoteiktība. Likumprojektā nav pietiekami skaidri definēti fonogrammu kvalificēšanas kritēriji, nav vienotas datubāzes, kas ļautu droši identificēt Latvijā radītu mūziku, nav skaidri noteikta atbildība kļūdainu metadatu gadījumos, kā arī nav paredzēta saistoša mehānisma, kas radio stacijām ļautu iepriekš pārliecināties par fonogrammas atbilstību likuma prasībām. Turklāt būtiski regulējuma piemērošanas aspekti tiks noteikti Ministru kabineta noteikumos tikai pēc likuma pieņemšanas, tādējādi uzņēmējiem likuma pieņemšanas brīdī nebūs zināma pilna regulējuma praktiskā piemērošanas kārtība. Tāpat nav pietiekami noregulēta atbildības piemērošanas kārtība, tehnisku kļūdu novēršanas mehānisms un izņēmumi objektīvām situācijām, kad kvotu nav iespējams izpildīt.

[5.] Praktiskās piemērošanas riski
LTRK ieskatā regulējuma praktiskā piemērošana rada virkni neatbildētu jautājumu. Nav skaidrs, kā tiks klasificētas starptautiski kopradītas fonogrammas, remiksi, kaverversijas, koncertieraksti, mākslīgā intelekta radīti ieraksti un citi sarežģīti gadījumi. Tāpat nav analizēts risks, ka ierobežota repertuāra apstākļos radio stacijas būs spiestas biežāk atkārtot vienas un tās pašas dziesmas, mazinot muzikālā satura daudzveidību un klausītāju interesi.

LTRK norāda arī uz risku, ka kvotas var tikt formāli izpildītas, samazinot kopējo mūzikas apjomu programmās, tādējādi nesasniedzot likumprojekta mērķi palielināt Latvijā radītas mūzikas faktisko atskaņojumu. Tāpat nav analizēta regulējuma kumulatīvā ietekme kopā ar citiem komercradio jau šobrīd piemērotajiem pienākumiem.

[6.] Alternatīvi risinājumi
LTRK uzskata, ka Latvijas mūzikas nozares attīstības izaicinājumi primāri risināmi ar pašas nozares stiprināšanu, nevis nosakot papildu pienākumus komercradio. Efektīvāki risinājumi būtu mērķtiecīgs atbalsts jauno mākslinieku attīstībai, producentu darbam, ierakstu industrijai, Latvijas mūzikas eksportam un starptautiskās konkurētspējas veicināšanai.
 

-