Projekta ID
24-TA-1384Atzinuma sniedzējs
Ārvalstu investoru padome Latvijā
Atzinums iesniegts
25.06.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Plāna projekts
Iebildums
Ārvalstu investoru padome Latvijā (turpmāk – FICIL) ir iepazinusies ar atjaunināto Nacionāla klimata un enerģētikas plāna (turpmāk - NEKP) redakciju. Novērtējam apjomīgos laika un cilvēku resursus, ko Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk - KEM) ir ieguldījusi NEKP atjauninātās redakcijas izstrādē. Tomēr plāns vēl ir pilnveidojams un attīstāms, tādēļ FICIL apliecina savu ieinteresētību turpināt iesaistīties NEKP atjauninātās redakcijas tālākā apspriešanā un pilnveidošanā. Tāpat FICIL turpina norādīt, ka noteikta un jūtama loma valstij saistošo klimata mērķu sasniegšanā ir jāuzņemas visām nozarēm un industrijām. Minētais bez izņēmuma attiecas arī uz lauksaimniecību un mežsaimniecību, kurām arī ir samērīgi jāpiedalās valsts kopējo klimata politikas mērķu īstenošanā.
[1] FICIL konstatē, ka NEKP nav norādīti atjaunojamās enerģijas ražošanas mērķi dalījumā par izmantotajām tehnoloģijām. No vienas puses, FICIL izprot vēlmi saglabāt tehnoloģisku neitralitāti plānošanā. Tomēr, no otras puses, mērķu neizvirzīšana katrai no tehnoloģijām rada neskaidrību ap valsts ieskatā vēlamo privāto investīciju piesaisti, tādējādi atbalstot Latvijai saistošo klimata politiku mērķu sasniegšanu. Salīdzinot ar Lietuvas un Igaunijas NEKP, kur šādi mērķi ir noteikti, secināms, ka Latvijas NEKP nenodrošina iespēju investoriem vispusīgi un padziļināti novērtēt kopējās un katram tehnoloģiju veidam paredzētās attīstības iespējas.
[2] FICIL norāda, ka NEKP 1.4. apakšpunkts (9.-11.lapa) pēc būtības attiecas tikai uz elektroenerģiju. Tomēr rīcībpolitikas virzieni pēc šī izvērstā ievada attiecas uz elektroenerģiju, gāzveida kurināmo un siltumapgādi. Lai gāzveida kurināmā un siltumapgādes aktuālā situācija būtu labāk saprotama, FICIL lūdz papildināt 1.4.apakšpunkta ievadu ar ziņām arī par gāzveida kurināmā un siltumapgādes pašreizējo tirgu un tā būtiskāko problemātiku Latvijā.
[3] FICIL aicina pārformulēt NEKP 1.4. apakšpunkta sadaļu “Izaicinājumi”. No šīs sadaļas pašreizējās redakcijas rodas kļūdains priekšstats, ka pirms Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Latvijas enerģētikas politika nav bijusi vērsta uz energoneatkarību, energoresursu diversifikāciju un pašpietiekamību. Atjaunojamās enerģijas mērķi, tai skaitā primāro energoresursu mērķi, kā arī attiecīgi valsts atbalsta pasākumi, piemēram, finanšu stimuli nodokļu veidā atjaunojamās enerģijas izmantošanas veicināšanai pastāvēja vēl tad, kad Latvija tikai izvirzīja mērķi iestāties Eiropas Savienībā. Arī Enerģētikas attīstības pamatnostādņu 2007.–2016. gadam viens no trīs pamatmērķiem bija saglabāt un palielināt atjaunojamo energoresursu efektīvu izmantošanu un enerģijas ražošanu koģenerācijas procesā, plānojot kopējā valsts elektroenerģijas patēriņā 2010. gadā nodrošināt 49,3% atjaunojamo energoresursu īpatsvaru[1]. Tāpat arī Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2016.-2020. gadam tika izvirzīts mērķis palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas patēriņā līdz 20% 2020. gadā[2].
[4] NEKP 10.lapā minētas vairākas Latvijas priekšrocības – dabas resursi, kas likumsakarīgi iespējo Latvijai noteikto atjaunojamās enerģijas un klimata mērķu sasniegšanu. „Latvijā ir salīdzinoši zems iedzīvotāju blīvums, piemērota, līdzena topoloģija un piemērots vēja ātrums izmaksu efektīvai vēja enerģijas izmantošanai elektroenerģijas ražošanai“. FICIL norāda, ka ne zems iedzīvotāju blīvums, ne līdzena topoloģija nav dabas resurss. Iedzīvotāju blīvums var būt priekšrocība un trūkums transformācijas (īpaši patēriņa) kontekstā. FICIL aicina pie dabas resursiem norādīt Baltijas jūras piekrasti un salīdzinoši seklo iekšzemes jūru, nepārprotami norādot, ka šīs priekšrocības ir piemērotas vēja enerģijas ražošanas iekārtu izvietošanai.
[5] NEKP 15. lappusē minēti izaicinājumi transporta sektorā. FICIL lūdz šajā sadaļā papildus norādīt arī izaicinājumu, kas izriet no lielās elektroauto un konvencionālo degvielu auto iegādes cenas atšķirības. Bez finansiāla atbalsta privātajiem uzņēmumiem sava autoparka nomaiņa uz elektroauto ir izteikti finanšu ietilpīga.
[6] NEKP 18.lappusē ir aprakstīta transporta nozares rīcībpolitika. FICIL norāda, ka transports ir saistīts ar ceļa, ostu un lidostu nozari, tādēļ šī sektora turpmākā attīstībā ir nepieciešami ievērojami resursi. Tos nav iespējams nodrošināt, neplānojot piesaistīt ievērojamu apjomu privāto investīciju. Tāpat būtu jāizvērtē iespēja piesaistīt finansējumu no CEF Transport Alternative Fuels Infrastructure Facility (AFIF) programmas[3], tādējādi padarot pieejamu līdzfinansējumu projektiem Latvijā.
[7] FICIL atzīmē, ka NEKP redakcijā joprojām ir konstatējamas iekšējas pretrunas. NEKP 26.lappusē aplūkota iespēja un vajadzība Latvijai kļūt par atjaunojamās enerģijas eksportētāju valsti. No vienas puses, ir uzsvērta iespēja aizpildīt iztrūkumu reģiona paredzamajā atjaunojamās enerģijas pieprasījumā. Tomēr, no otras puses, ir uzsvērta teju piespiedu vajadzība eksportēt, lai apgūtu Latvijā saražotās atjaunojamās enerģijas pārpalikumu pēc vietējā tirgus paredzamā pieprasījuma apgūšanas.
[8] NEKP 2.2.apakšpunktā paredzēts izstrādāt vēja un saules parku paātrinātas apguves teritorijas. Tomēr, FICIL uzsver, ka NEKP nav atrodamas ziņas par plānotiem nacionāla līmeņa pasākumiem un līdzšinējo ierobežojošo kritēriju izvērtējumu. FICIL norāda, ka valsts līmenī ir jārod skaidrība par vēja un saules parku zonējumu, pieļaujamo ietekmi uz ainavu, kritērijiem vēja parku kumulatīvās ietekmes novērtēšanai. Tāpat ir jāizstrādā stratēģija, ka visi atjaunojamās enerģijas projektu attīstītāji var piedalīties izmaksu segšanā monitoringa, prevencijas, mīkstinošo un kompensējošo pasākumu nodrošināšanai (t.sk. drošības un mērījumu radari, jaunas dabas aizsardzības teritorijas, sabiedrības izglītošanas pasākumi u.c.). Turklāt, neskatoties uz to, ka NEKP saules enerģija tiek norādīta kā viens no attīstības virzieniem, NEKP 3.1.3.sadaļā par saules enerģijas ražošanas attīstības mērķiem nav minēts nekas cits, kā vien nepieciešamība attīstīt tiesisko regulējumu. FICIL norāda, ka tiesiskais regulējums viens pats nenodrošinās konkrētu mērķus sniegšanu saules enerģijas ražošanā.
[9] NEKP 52.lapā, tabulas 3.1.3.8.rindā norādīts mērķis X MW uzkrājošo tehnoloģiju. FICIL lūdz labot drukas kļūdu un šajā pozīcijā norādīt konkrētu mērķi.
FICIL norāda, ka enerģijas uzglabāšana NEKP nav analizēta pietiekami detalizēti. Nevalstiskā organizācija “Energy Storage Coalition”[4] 2023./2024.gada vērtējumā par NEKP norādīja, ka tajā iztrūkst detalizēts enerģijas uzglabāšanas potenciāla novērtējums, kā arī tajā nav pietiekami apzināti ierobežojumi un šķēršļi, kas kavē enerģijas uzglabāšanu. Lai pārvarētu šos šķēršļus, dalībvalstīm ieteikts detalizēti novērtēt fleksibilitātes potenciālu, ko dotu īsa, vidēja vai ilga termiņa enerģijas uzglabāšanas iespējas. Secīgi dalībvalstis tiek aicinātas NEKP ietvaros attīstīt vispusīgu enerģijas uzglabāšanas stratēģiju un saglabāt tehnoloģiski neitrālu pieeju, lai atbilstoši tirgus principiem ļautu attīstīties dažādiem enerģijas uzkrāšanas veidiem. FICIL īpaši uzsver, ka arī Eiropas Komisija rekomendē dalībvalstīm izvirzīt enerģijas uzglabāšanas mērķus un integrēt tos enerģētikas sektora klimata pielāgošanās instrumentos.
[10] FICIL ieskatā, ūdeņraža jautājumi NEKP nav skatīti pietiekami detalizēti. Nevalstiskā organizācija “Hydrogen Europe”[5] ir izvērtējusi dalībvalstu NEKP saistībā ar RED III direktīvas pakotni. Attiecībā uz Latvijas NEKP norādīts, ka tajā iztrūkst ziņas par finansējumu, ieskaitot nodokļu stimulus, lai iedrošinātu un atbalstītu ūdeņraža projektu attīstību. Latvijas NEKP iztrūkst arī konkrēti līdzekļi un mēri, lai sabalansētu ūdeņraža izmantošanu transportā ar noteiktajiem mērķiem. Nav izvirzīti konkrēti mērķi ūdeņraža ražošanai vai izmantojamai elektrolīzes jaudai.
[11] Lai sasniegtu Latvijai saistošos klimata politikas mērķus, uzskatām par nepietiekamu un nepietiekami pamatotu NEKP 3.1.3.3.apakšpunktā ietverto pasākumu: „VES attīstības sauszemē darbības ietvaros ir jāizstrādā iespējamie kompensācijas mehānismi vēja parku attīstībai valsts mežu zemēs oglekļa dioksīda piesaistes zudumu (ja tādi radīsies) kompensēšanai (ar oglekļa dioksīda piesaistes palielināšanu citās darbībās).“ Proti, FICIL iebilst pret to, ka NEKP tiek iekļautas ziņas tikai par aktivitātēm attiecībā uz vēja parku izveidi valsts mežu zemēs. Vēja parki ir jāattīsta ne tikai valsts meža zemēs, bet arī privātās teritorijās. NEKP nav ietverti pasākumi vēja parku attīstīšanai ārpus valsts meža zemēm. Turklāt ir jāmazina administratīvais slogs, jāpilnveido būvatļauju izsniegšanas kārtība un jāsakārto tīkla jaudu pieejamības normatīvais regulējums.
[12] FICIL lūdz precizēt, vai NEKP 3.1.3.16.punktā noteiktie dekarbonizācijas plāni attiecas arī uz atjaunojamās enerģijas projektu operatoriem?
[13] NEKP 3.1.3.20.apakšpunktā norādīts, ka fosilā kurināmā izmantošanas pakāpeniska ierobežošana attieksies tostarp uz rūpniecības produkcijas ražošanas iekārtām. Paredzēts izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, lai noteiktu, ka sākot ar 2030.gadu Latvijā rūpniecības produkcijas ražošanas iekārtās būs aizliegts izmantot cieto fosilo kurināmo (ogles, kūdra, kūdras briketes, degakmens u.c.). Sākot ar 2040.gadu šajās iekārtās būs aizliegts izmantot šķidro fosilo kurināmo (LPG, dīzeļdegviela, mazuts u.c.). Savukārt sākot ar 2050.gadu šajās iekārtās būs aizliegts izmantot dabasgāzes kurināmo, izņemot bāzes jaudas nodrošinošās iekārtas ar jaudu >100MW vai iekārtas, kurās ir ieviesti kompensējošie emisiju samazināšanas pasākumi. Darbības ietvaros varētu tikt noteikti ierobežojumi attiecībā uz ārkārtas kurināmo, kas būtu izmantojams tikai enerģētiskās krīzes izsludināšanas gadījumā, un minētais izņēmums attiektos tikai uz mazāko CO2 emisiju šķidro fosilo kurināmo, kur šāds kurināmais būtu izmantojams no valsts naftas rezervēm. FICIL ieskatā, šāda pieeja ir vērtējama kā salīdzinoši agresīva un, lai plānotu šādu aizliegumu secību ar katrreizēju 10 gadu intervālu, ir detalizēti jāvērtē rūpniecības produkcijas ražošanas iekārtu tehnoloģiju attīstības un inovāciju tempi, kā arī ir jāpārliecinās, vai rūpniecības produkcijas ražošanas iekārtu tehnoloģiju maiņa spēs tehniski un finansiāli atpelnīties katras šādas iterācijas ietvaros.
[14] Nepieciešams juridiski atļaut izveidot oglekļa uztveršanas, uzglabāšanas un utilizācijas vērtību ķēdi. Pateicoties tehnoloģiskajam progresam šādu iespēju izmantošana varētu nodrošināt pievienoto vērtību Latvijas ekonomikai, finansēm un sabiedrībai, padarot rūpniecību videi draudzīgāku, uzlabojot apkārtējo vidi, radot jaunas darbavietas, kā arī nodrošinot peļņas un nodokļu ieņēmumu palielinājumu. Ņemot vērā šo jomu būtisko īpatsvaru Eiropas Savienības plānošanas dokumentos, FICIL ieskatā arī NEKP būtu nepieciešams detalizēti ietvert stratēģiju par oglekļa uztveršanu, uzglabāšanu un utilizāciju. Šādu priekšlikumu izsaka arī Eiropas Komisija, kas aicina NEKP norādīt CO2 emisiju apjomu, ko varētu uztvert katru gadu līdz 2030. gadam, norādot arī avotu un sniedzot detalizētu informāciju par to, kā uztvertais CO2 tiks transportēts. Tāpat Komisija aicina apzināt kopējo CO2 uzglabāšanas jaudu un iesūknēšanas apjomus, kas tiks darīti pieejami līdz 2030. gadam. Balstoties uz iepriekš minēto, FICIL aicinātu arī pārskatīt Klimata likuma projektu, lai novērstu CO2 uzglabāšanas un transportēšanas aizliegumu. FICIL aicina pēc iespējas ātrāk veikt izvērtējumu par iespējām Latvijā, un plānotajos pētījumos pēc iespējas iesaistīt privāto sektoru. Visbeidzot, būtu nepieciešams īstermiņā un vidējā termiņā neaprobežoties tikai ar atļauju uzņēmumiem īstenot oglekļa atkalizmantošanu, bet rast iespējas ļaut īstenot arī oglekļa noglabāšanas iespējas, kas ietvertas arī Eiropas Savienības tiesību aktos.
[15] NEKP 3.1.5.1.apakšpunktā noteikts, ka rūpnieciskās ražošanas komersantiem ar augstām SEG emisijām tiks noteikts pienākums līdz 2040.gadam pilnībā dekarbonizēties. FICIL norāda, ka oglekļa uztveršanas iekārtu efektivitāte ir 90-95%, bet ne 100%. Turklāt FICIL uzsver, ka oglekļa uztveršanas iekārtu energopatēriņš būtiski (eksponenciāli) pieaug, jo augstāka ir šo iekārtu efektivitāte. Tādēļ, pirms noteikt šādu prasību, ir jāizvērtē tehniskie un finanšu aspekti, lai izvairītos no nesamērīga un neattaisnota energopatēriņa pieauguma rūpnieciskās ražošanas iekārtās. Turklāt FICIL uzsver, ka pie finansējuma pieejamības šajā apakšpunktā ir norādīts tikai Innovation Fund finansējums, taču nav norādītas nekādas ziņas par vietējiem finansējuma vai atbalsta instrumentiem.
[16] 3.4.9.apakšpunktā svītrojama vai pilnveidojama teikuma daļa, kas apgalvo, ka “Latvijā valsts atbalsta ietvaros tiek piešķirts valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai no AER vai koģenerācijā”. Minētais atbalsts uzņēmumiem netiek piešķirts kopš 2012.gada. Atbalstu turpina saņemt tikai tie uzņēmumi, kas šīs tiesības bija saņēmuši pirms moratorija ieviešanas un no tām nav atteikušies.
Noslēgumā vēlamies uzsvērt, ka FICIL atzinīgi vērtē KEM organizētās tikšanās pavasarī, nodrošinot pēc iespējas plašu nozares un sabiedrības iesaisti iepriekš sagatavotās NEKP redakcijas komentēšanā. Tomēr turpmāk būtu ieteicams pilnveidot sadarbību, padarot to pārskatāmāku un caurspīdīgāku. Proti, NEKP komentēšanā iesaistītajām pusēm nav zināmi citu izteiktie viedokļi un priekšlikumi. Turklāt ne visiem bija praktiska iespēja iesaistīties arī paralēli organizētajās darba grupās pa vairākiem tēmu blokiem, lai izsekotu kopējam viedokļu klāstam un kompromisiem, kas tiek pielemti. FICIL apzinās un izprot, ka atgriezeniskās saites nodrošināšana katram viedokļa paudējam prasītu ievērojamus laika un cilvēku resursus. Taču vismaz izteikto viedokļu apkopošana un publiskošana būtu ieteicama, kā arī atjauninātas redakcijas komentēšanai pirms tās iesniegšanas Eiropas Komisijā būtu veltāms ilgāks laiks, kurā KEM objektīvi var pagūt iepazīties ar visiem izteiktajiem komentāriem un izdarīt precizējumus NEPK redakcijā.
[1] Ministru kabineta 2006. gada 1. augusta (prot. Nr.34 46.§) rīkojums Nr. 129 “Par Enerģētikas attīstības pamatnostādnēm 2007.–2016. gadam”.
[2] Ministru kabineta 2016. gada 9. februāra (prot. Nr.6 42. §) rīkojums Nr. 571 “Par Enerģētikas attīstības pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam”.
[3] Vairāk par AFIF programmu: https://cinea.ec.europa.eu/funding-opportunities/calls-proposals/cef-transport-alternative-fuels-infrastructure-facility-afif-call-proposal_en#:~:text=Description,along%20the%20TEN%2DT%20network
[4] https://energystoragecoalition.eu/necps-2023/
[5] https://hydrogeneurope.eu/
[1] FICIL konstatē, ka NEKP nav norādīti atjaunojamās enerģijas ražošanas mērķi dalījumā par izmantotajām tehnoloģijām. No vienas puses, FICIL izprot vēlmi saglabāt tehnoloģisku neitralitāti plānošanā. Tomēr, no otras puses, mērķu neizvirzīšana katrai no tehnoloģijām rada neskaidrību ap valsts ieskatā vēlamo privāto investīciju piesaisti, tādējādi atbalstot Latvijai saistošo klimata politiku mērķu sasniegšanu. Salīdzinot ar Lietuvas un Igaunijas NEKP, kur šādi mērķi ir noteikti, secināms, ka Latvijas NEKP nenodrošina iespēju investoriem vispusīgi un padziļināti novērtēt kopējās un katram tehnoloģiju veidam paredzētās attīstības iespējas.
[2] FICIL norāda, ka NEKP 1.4. apakšpunkts (9.-11.lapa) pēc būtības attiecas tikai uz elektroenerģiju. Tomēr rīcībpolitikas virzieni pēc šī izvērstā ievada attiecas uz elektroenerģiju, gāzveida kurināmo un siltumapgādi. Lai gāzveida kurināmā un siltumapgādes aktuālā situācija būtu labāk saprotama, FICIL lūdz papildināt 1.4.apakšpunkta ievadu ar ziņām arī par gāzveida kurināmā un siltumapgādes pašreizējo tirgu un tā būtiskāko problemātiku Latvijā.
[3] FICIL aicina pārformulēt NEKP 1.4. apakšpunkta sadaļu “Izaicinājumi”. No šīs sadaļas pašreizējās redakcijas rodas kļūdains priekšstats, ka pirms Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Latvijas enerģētikas politika nav bijusi vērsta uz energoneatkarību, energoresursu diversifikāciju un pašpietiekamību. Atjaunojamās enerģijas mērķi, tai skaitā primāro energoresursu mērķi, kā arī attiecīgi valsts atbalsta pasākumi, piemēram, finanšu stimuli nodokļu veidā atjaunojamās enerģijas izmantošanas veicināšanai pastāvēja vēl tad, kad Latvija tikai izvirzīja mērķi iestāties Eiropas Savienībā. Arī Enerģētikas attīstības pamatnostādņu 2007.–2016. gadam viens no trīs pamatmērķiem bija saglabāt un palielināt atjaunojamo energoresursu efektīvu izmantošanu un enerģijas ražošanu koģenerācijas procesā, plānojot kopējā valsts elektroenerģijas patēriņā 2010. gadā nodrošināt 49,3% atjaunojamo energoresursu īpatsvaru[1]. Tāpat arī Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2016.-2020. gadam tika izvirzīts mērķis palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas patēriņā līdz 20% 2020. gadā[2].
[4] NEKP 10.lapā minētas vairākas Latvijas priekšrocības – dabas resursi, kas likumsakarīgi iespējo Latvijai noteikto atjaunojamās enerģijas un klimata mērķu sasniegšanu. „Latvijā ir salīdzinoši zems iedzīvotāju blīvums, piemērota, līdzena topoloģija un piemērots vēja ātrums izmaksu efektīvai vēja enerģijas izmantošanai elektroenerģijas ražošanai“. FICIL norāda, ka ne zems iedzīvotāju blīvums, ne līdzena topoloģija nav dabas resurss. Iedzīvotāju blīvums var būt priekšrocība un trūkums transformācijas (īpaši patēriņa) kontekstā. FICIL aicina pie dabas resursiem norādīt Baltijas jūras piekrasti un salīdzinoši seklo iekšzemes jūru, nepārprotami norādot, ka šīs priekšrocības ir piemērotas vēja enerģijas ražošanas iekārtu izvietošanai.
[5] NEKP 15. lappusē minēti izaicinājumi transporta sektorā. FICIL lūdz šajā sadaļā papildus norādīt arī izaicinājumu, kas izriet no lielās elektroauto un konvencionālo degvielu auto iegādes cenas atšķirības. Bez finansiāla atbalsta privātajiem uzņēmumiem sava autoparka nomaiņa uz elektroauto ir izteikti finanšu ietilpīga.
[6] NEKP 18.lappusē ir aprakstīta transporta nozares rīcībpolitika. FICIL norāda, ka transports ir saistīts ar ceļa, ostu un lidostu nozari, tādēļ šī sektora turpmākā attīstībā ir nepieciešami ievērojami resursi. Tos nav iespējams nodrošināt, neplānojot piesaistīt ievērojamu apjomu privāto investīciju. Tāpat būtu jāizvērtē iespēja piesaistīt finansējumu no CEF Transport Alternative Fuels Infrastructure Facility (AFIF) programmas[3], tādējādi padarot pieejamu līdzfinansējumu projektiem Latvijā.
[7] FICIL atzīmē, ka NEKP redakcijā joprojām ir konstatējamas iekšējas pretrunas. NEKP 26.lappusē aplūkota iespēja un vajadzība Latvijai kļūt par atjaunojamās enerģijas eksportētāju valsti. No vienas puses, ir uzsvērta iespēja aizpildīt iztrūkumu reģiona paredzamajā atjaunojamās enerģijas pieprasījumā. Tomēr, no otras puses, ir uzsvērta teju piespiedu vajadzība eksportēt, lai apgūtu Latvijā saražotās atjaunojamās enerģijas pārpalikumu pēc vietējā tirgus paredzamā pieprasījuma apgūšanas.
[8] NEKP 2.2.apakšpunktā paredzēts izstrādāt vēja un saules parku paātrinātas apguves teritorijas. Tomēr, FICIL uzsver, ka NEKP nav atrodamas ziņas par plānotiem nacionāla līmeņa pasākumiem un līdzšinējo ierobežojošo kritēriju izvērtējumu. FICIL norāda, ka valsts līmenī ir jārod skaidrība par vēja un saules parku zonējumu, pieļaujamo ietekmi uz ainavu, kritērijiem vēja parku kumulatīvās ietekmes novērtēšanai. Tāpat ir jāizstrādā stratēģija, ka visi atjaunojamās enerģijas projektu attīstītāji var piedalīties izmaksu segšanā monitoringa, prevencijas, mīkstinošo un kompensējošo pasākumu nodrošināšanai (t.sk. drošības un mērījumu radari, jaunas dabas aizsardzības teritorijas, sabiedrības izglītošanas pasākumi u.c.). Turklāt, neskatoties uz to, ka NEKP saules enerģija tiek norādīta kā viens no attīstības virzieniem, NEKP 3.1.3.sadaļā par saules enerģijas ražošanas attīstības mērķiem nav minēts nekas cits, kā vien nepieciešamība attīstīt tiesisko regulējumu. FICIL norāda, ka tiesiskais regulējums viens pats nenodrošinās konkrētu mērķus sniegšanu saules enerģijas ražošanā.
[9] NEKP 52.lapā, tabulas 3.1.3.8.rindā norādīts mērķis X MW uzkrājošo tehnoloģiju. FICIL lūdz labot drukas kļūdu un šajā pozīcijā norādīt konkrētu mērķi.
FICIL norāda, ka enerģijas uzglabāšana NEKP nav analizēta pietiekami detalizēti. Nevalstiskā organizācija “Energy Storage Coalition”[4] 2023./2024.gada vērtējumā par NEKP norādīja, ka tajā iztrūkst detalizēts enerģijas uzglabāšanas potenciāla novērtējums, kā arī tajā nav pietiekami apzināti ierobežojumi un šķēršļi, kas kavē enerģijas uzglabāšanu. Lai pārvarētu šos šķēršļus, dalībvalstīm ieteikts detalizēti novērtēt fleksibilitātes potenciālu, ko dotu īsa, vidēja vai ilga termiņa enerģijas uzglabāšanas iespējas. Secīgi dalībvalstis tiek aicinātas NEKP ietvaros attīstīt vispusīgu enerģijas uzglabāšanas stratēģiju un saglabāt tehnoloģiski neitrālu pieeju, lai atbilstoši tirgus principiem ļautu attīstīties dažādiem enerģijas uzkrāšanas veidiem. FICIL īpaši uzsver, ka arī Eiropas Komisija rekomendē dalībvalstīm izvirzīt enerģijas uzglabāšanas mērķus un integrēt tos enerģētikas sektora klimata pielāgošanās instrumentos.
[10] FICIL ieskatā, ūdeņraža jautājumi NEKP nav skatīti pietiekami detalizēti. Nevalstiskā organizācija “Hydrogen Europe”[5] ir izvērtējusi dalībvalstu NEKP saistībā ar RED III direktīvas pakotni. Attiecībā uz Latvijas NEKP norādīts, ka tajā iztrūkst ziņas par finansējumu, ieskaitot nodokļu stimulus, lai iedrošinātu un atbalstītu ūdeņraža projektu attīstību. Latvijas NEKP iztrūkst arī konkrēti līdzekļi un mēri, lai sabalansētu ūdeņraža izmantošanu transportā ar noteiktajiem mērķiem. Nav izvirzīti konkrēti mērķi ūdeņraža ražošanai vai izmantojamai elektrolīzes jaudai.
[11] Lai sasniegtu Latvijai saistošos klimata politikas mērķus, uzskatām par nepietiekamu un nepietiekami pamatotu NEKP 3.1.3.3.apakšpunktā ietverto pasākumu: „VES attīstības sauszemē darbības ietvaros ir jāizstrādā iespējamie kompensācijas mehānismi vēja parku attīstībai valsts mežu zemēs oglekļa dioksīda piesaistes zudumu (ja tādi radīsies) kompensēšanai (ar oglekļa dioksīda piesaistes palielināšanu citās darbībās).“ Proti, FICIL iebilst pret to, ka NEKP tiek iekļautas ziņas tikai par aktivitātēm attiecībā uz vēja parku izveidi valsts mežu zemēs. Vēja parki ir jāattīsta ne tikai valsts meža zemēs, bet arī privātās teritorijās. NEKP nav ietverti pasākumi vēja parku attīstīšanai ārpus valsts meža zemēm. Turklāt ir jāmazina administratīvais slogs, jāpilnveido būvatļauju izsniegšanas kārtība un jāsakārto tīkla jaudu pieejamības normatīvais regulējums.
[12] FICIL lūdz precizēt, vai NEKP 3.1.3.16.punktā noteiktie dekarbonizācijas plāni attiecas arī uz atjaunojamās enerģijas projektu operatoriem?
[13] NEKP 3.1.3.20.apakšpunktā norādīts, ka fosilā kurināmā izmantošanas pakāpeniska ierobežošana attieksies tostarp uz rūpniecības produkcijas ražošanas iekārtām. Paredzēts izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, lai noteiktu, ka sākot ar 2030.gadu Latvijā rūpniecības produkcijas ražošanas iekārtās būs aizliegts izmantot cieto fosilo kurināmo (ogles, kūdra, kūdras briketes, degakmens u.c.). Sākot ar 2040.gadu šajās iekārtās būs aizliegts izmantot šķidro fosilo kurināmo (LPG, dīzeļdegviela, mazuts u.c.). Savukārt sākot ar 2050.gadu šajās iekārtās būs aizliegts izmantot dabasgāzes kurināmo, izņemot bāzes jaudas nodrošinošās iekārtas ar jaudu >100MW vai iekārtas, kurās ir ieviesti kompensējošie emisiju samazināšanas pasākumi. Darbības ietvaros varētu tikt noteikti ierobežojumi attiecībā uz ārkārtas kurināmo, kas būtu izmantojams tikai enerģētiskās krīzes izsludināšanas gadījumā, un minētais izņēmums attiektos tikai uz mazāko CO2 emisiju šķidro fosilo kurināmo, kur šāds kurināmais būtu izmantojams no valsts naftas rezervēm. FICIL ieskatā, šāda pieeja ir vērtējama kā salīdzinoši agresīva un, lai plānotu šādu aizliegumu secību ar katrreizēju 10 gadu intervālu, ir detalizēti jāvērtē rūpniecības produkcijas ražošanas iekārtu tehnoloģiju attīstības un inovāciju tempi, kā arī ir jāpārliecinās, vai rūpniecības produkcijas ražošanas iekārtu tehnoloģiju maiņa spēs tehniski un finansiāli atpelnīties katras šādas iterācijas ietvaros.
[14] Nepieciešams juridiski atļaut izveidot oglekļa uztveršanas, uzglabāšanas un utilizācijas vērtību ķēdi. Pateicoties tehnoloģiskajam progresam šādu iespēju izmantošana varētu nodrošināt pievienoto vērtību Latvijas ekonomikai, finansēm un sabiedrībai, padarot rūpniecību videi draudzīgāku, uzlabojot apkārtējo vidi, radot jaunas darbavietas, kā arī nodrošinot peļņas un nodokļu ieņēmumu palielinājumu. Ņemot vērā šo jomu būtisko īpatsvaru Eiropas Savienības plānošanas dokumentos, FICIL ieskatā arī NEKP būtu nepieciešams detalizēti ietvert stratēģiju par oglekļa uztveršanu, uzglabāšanu un utilizāciju. Šādu priekšlikumu izsaka arī Eiropas Komisija, kas aicina NEKP norādīt CO2 emisiju apjomu, ko varētu uztvert katru gadu līdz 2030. gadam, norādot arī avotu un sniedzot detalizētu informāciju par to, kā uztvertais CO2 tiks transportēts. Tāpat Komisija aicina apzināt kopējo CO2 uzglabāšanas jaudu un iesūknēšanas apjomus, kas tiks darīti pieejami līdz 2030. gadam. Balstoties uz iepriekš minēto, FICIL aicinātu arī pārskatīt Klimata likuma projektu, lai novērstu CO2 uzglabāšanas un transportēšanas aizliegumu. FICIL aicina pēc iespējas ātrāk veikt izvērtējumu par iespējām Latvijā, un plānotajos pētījumos pēc iespējas iesaistīt privāto sektoru. Visbeidzot, būtu nepieciešams īstermiņā un vidējā termiņā neaprobežoties tikai ar atļauju uzņēmumiem īstenot oglekļa atkalizmantošanu, bet rast iespējas ļaut īstenot arī oglekļa noglabāšanas iespējas, kas ietvertas arī Eiropas Savienības tiesību aktos.
[15] NEKP 3.1.5.1.apakšpunktā noteikts, ka rūpnieciskās ražošanas komersantiem ar augstām SEG emisijām tiks noteikts pienākums līdz 2040.gadam pilnībā dekarbonizēties. FICIL norāda, ka oglekļa uztveršanas iekārtu efektivitāte ir 90-95%, bet ne 100%. Turklāt FICIL uzsver, ka oglekļa uztveršanas iekārtu energopatēriņš būtiski (eksponenciāli) pieaug, jo augstāka ir šo iekārtu efektivitāte. Tādēļ, pirms noteikt šādu prasību, ir jāizvērtē tehniskie un finanšu aspekti, lai izvairītos no nesamērīga un neattaisnota energopatēriņa pieauguma rūpnieciskās ražošanas iekārtās. Turklāt FICIL uzsver, ka pie finansējuma pieejamības šajā apakšpunktā ir norādīts tikai Innovation Fund finansējums, taču nav norādītas nekādas ziņas par vietējiem finansējuma vai atbalsta instrumentiem.
[16] 3.4.9.apakšpunktā svītrojama vai pilnveidojama teikuma daļa, kas apgalvo, ka “Latvijā valsts atbalsta ietvaros tiek piešķirts valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai no AER vai koģenerācijā”. Minētais atbalsts uzņēmumiem netiek piešķirts kopš 2012.gada. Atbalstu turpina saņemt tikai tie uzņēmumi, kas šīs tiesības bija saņēmuši pirms moratorija ieviešanas un no tām nav atteikušies.
Noslēgumā vēlamies uzsvērt, ka FICIL atzinīgi vērtē KEM organizētās tikšanās pavasarī, nodrošinot pēc iespējas plašu nozares un sabiedrības iesaisti iepriekš sagatavotās NEKP redakcijas komentēšanā. Tomēr turpmāk būtu ieteicams pilnveidot sadarbību, padarot to pārskatāmāku un caurspīdīgāku. Proti, NEKP komentēšanā iesaistītajām pusēm nav zināmi citu izteiktie viedokļi un priekšlikumi. Turklāt ne visiem bija praktiska iespēja iesaistīties arī paralēli organizētajās darba grupās pa vairākiem tēmu blokiem, lai izsekotu kopējam viedokļu klāstam un kompromisiem, kas tiek pielemti. FICIL apzinās un izprot, ka atgriezeniskās saites nodrošināšana katram viedokļa paudējam prasītu ievērojamus laika un cilvēku resursus. Taču vismaz izteikto viedokļu apkopošana un publiskošana būtu ieteicama, kā arī atjauninātas redakcijas komentēšanai pirms tās iesniegšanas Eiropas Komisijā būtu veltāms ilgāks laiks, kurā KEM objektīvi var pagūt iepazīties ar visiem izteiktajiem komentāriem un izdarīt precizējumus NEPK redakcijā.
[1] Ministru kabineta 2006. gada 1. augusta (prot. Nr.34 46.§) rīkojums Nr. 129 “Par Enerģētikas attīstības pamatnostādnēm 2007.–2016. gadam”.
[2] Ministru kabineta 2016. gada 9. februāra (prot. Nr.6 42. §) rīkojums Nr. 571 “Par Enerģētikas attīstības pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam”.
[3] Vairāk par AFIF programmu: https://cinea.ec.europa.eu/funding-opportunities/calls-proposals/cef-transport-alternative-fuels-infrastructure-facility-afif-call-proposal_en#:~:text=Description,along%20the%20TEN%2DT%20network
[4] https://energystoragecoalition.eu/necps-2023/
[5] https://hydrogeneurope.eu/
Piedāvātā redakcija
-