Atzinums

Apakšpunktā izmantotais termins "apakš komersants" nav juridiski korekts. Termins "komersants" tiek izmantots, lai norādītu uz tiesību subjekta reģistrācijas statusu Komercreģistrā, savukārt normas juridiskā konstrukcija liek domāt, ka ar jēdzienu "apakš komersants" tiek domāts cits komersants vai cits saimnieciskās darbības subjekts, kuram ar komersantu ir noslēgts uzņēmuma līgums par kādas daļas no pasūtījuma/uzdevuma saistību izpildi. Šādā gadījumā rosinām, līdzīgi kā Publisko iepirkumu likumā izmantot terminu "apakšuzņēmējs" — komersanta nolīgta persona vai savukārt tās nolīgta persona, kura veic piegādes vai sniedz pakalpojumus komersanta iepirkuma līguma izpildei. 

5) piegādes drošībai būtisku komersanta apakšuzņēmēju, iesaisti un savstarpējās sadarbības organizēšanu

Norma paredz, ka gadījumos, kad saņemta informācija par stratēģiskā partnera - kapitālsabiedrības maksātnespējas procesa pazīmēm, vai komersants saskaras ar citiem (tai skaitā – iepriekš neparedzētiem) būtiskiem riskiem, kas apdraud stratēģiskās partnerības līguma un stratēģiskās partnerības ietvara preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas līgumu izpildi, Aizsardzības ministrijai ir pienākums visos gadījumos virzīt priekšlikumu par valsts līdzdalības iegūšanu vai izšķirošas ietekmes iegūšanu stratēģiskā partnera kapitālsabiedrībā. 
Piekrītam, ka atsevišķos gadījumos valsts līdzdalības iegūšana stratēģiskā partnera kapitālā var būt stratēģiski un ekonomiski pamatots risinājums, tomēr, ņemot vērā, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās un otrās daļas noteikumiem, publiskas personas līdzdalības iegūšanas pamats ir ne vien stratēģiskā nozīmība, bet arī ekonomiskais pamatojums (apstākļi, kas liecina, ka citādā veidā nav iespējams efektīvi sasniegt noteiktos mērķus), nav pamatots risinājums, kurš paredz, ka valsts līdzdalība stratēģiskā partnera kapitālsabiedrībā jāiegūst jebkurā risku gadījumā. Stratēģiskā partnera maksātnespējas pazīmju un citu risku iestāšanās ne vienmēr ir šķērslis līguma saistību izpildei, vai līguma attiecību izbeigšanai un alternatīva risinājuma rašanai atkarībā no sadarbības veida, tās ietvaros noslēgtajiem līgumiem un to izpildes stadijas, kā arī konstatēto risku specifikas.
Līdz ar norādīto, rosinām precizēt normu, nosakot, ka tikai gadījumos, kad, izvērtējot likuma 7. panta astotajā daļā saņemto informāciju, Aizsardzības ministrija konstatē, ka apdraudējumu stratēģiskās partnerības līguma un stratēģiskās partnerības ietvaros noslēgto preču piegādes vai pakalpojumu līgumu izpildei nav iespējams novērst attiecīgā stratēģiskās partnerības līguma ietvaros, un citādā veidā nav iespējams sasniegt stratēģiskās partnerības mērķus vai alternatīvi risinājumi ir ekonomiski nepamatoti, Aizsardzības ministrija Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktā kārtībā var sagatavot un virzīt priekšlikumu par valsts līdzdalības iegūšanu vai izšķirošas ietekmes iegūšanu stratēģiskā partnera kapitālsabiedrībā.

Šāda normas redakcija nodrošinātu ekonomiskā (lietderības) izvērtējuma nepieciešamību katrā stratēģiskās partnerības līdzdalības iegūšanas gadījumā un samazinātu risku, ka publiskie līdzekļi bez vispusīga lietderības izvērtējuma tiek izmantoti privāto kapitālsabiedrību maksātspējas atjaunošanai, it īpaši gadījumos, kad valsts līdzdalības iegūšana var nebūt piemērots instruments likuma 7.panta astotajā daļā minēto risku novēršanai.

(9) Ja, izvērtējot likuma 7. panta astotajā daļā saņemto informāciju, Aizsardzības ministrija konstatē, ka apdraudējumu stratēģiskās partnerības līguma un stratēģiskās partnerības ietvaros noslēgto preču piegādes vai pakalpojumu līgumu izpildei nav iespējams novērst attiecīgā stratēģiskās partnerības līguma ietvaros, un citādā veidā nav iespējams sasniegt stratēģiskās partnerības mērķus vai alternatīvi risinājumi ir ekonomiski nepamatoti, Aizsardzības ministrija Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktā kārtībā var sagatavot un virzīt priekšlikumu par valsts līdzdalības iegūšanu vai valsts izšķirošas ietekmes iegūšanu stratēģiskā partnera kapitālsabiedrībā.

Tiesību akta projekta tekstā aizsardzības industrijai stratēģiski nozīmīgo pētījumu, ražojumu u.c. galarezultāta kopuma apzīmēšanai tiek izmantots termins "produkti", nesaistot tos ar turpmāku civiltiesisko apriti (atsavināšanu).Termins "prece" tiesību aktos tiek izmantots, lai apzīmētu tādus produktus, kas paredzēti turpmākai civiltiesiskai apritei pret atlīdzību - pārdošanai. 
Ņemot vērā norādīto, rosinām aizstāt normā izmantoto terminu "prece" ar terminu "produkti". 

(4) Aizsardzības ministrijas vai kapitālsabiedrības, kurā valsts ir ieguvisi līdzdalību, patstāvīgi realizētus fundamentālos un lietišķos pētījumu projektus, kuru ietvaros tiek izmantoti (radīti) stratēģiskas nozīmes produkti, vai izmantota (radīta) tāda informācija, kuras izpaušana var radīt kaitējumu valsts drošībai, Aizsardzības ministrija finansē no tai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, nepiemērojot Zinātniskās darbības likumā noteiktās prasības zinātniskās darbības finansēšanai.

Apakšpunkta aktuālā redakcija paredz, ka īpaši militārām vajadzībām izstrādātu vai pielāgotu aizsardzības industrijas produktu testēšanās procesā tiek izmantoti Aizsardzības ministrijas valdījumā esoši specializēti produkti, preces vai infrastruktūra, aizstājot iepriekšējo apakšpunkta redakciju, ka testēšanas procesā tiek izmantoti Aizsardzības ministrijas valdījumā esoši specializēti materiāltehniskie līdzekļi vai infrastruktūra. 
Uzskatām, ka iepriekšējā panta redakcija precīzāk atbilda testēšanas procesa specifikai, jo viss Aizsardzības ministrijas un tās padotības iestāžu valdījumā esošais īpašums apzīmējams ar jēdzienu "materiāltehniskie līdzekļi" vai "infrastruktūra" un ne vienmēr būs uzskatāms par "preci" vai "specializētu produktu". 
Tāpat arī vēršam uzmanību, ka testēšanas procesu, visticamāk, Aizsardzības ministrijas uzdevumā veiks kāda no tās padotībā esošām iestādēm, tādēļ rosinām attiecīgi precizēt normu.

2) veikt īpaši militārām vajadzībām izstrādātu vai pielāgotu aizsardzības industrijas produktu (tai skaitā – to būtisku sastāvdaļu vai prototipu) testēšanu, izmantojot Aizsardzības ministrijas vai tās padotības iestāžu valdījumā esošus materiāltehniskos līdzekļus vai infrastruktūru;

Risinājums paredz likumprojekta 7. panta devītajā daļā noteikt Aizsardzības ministrijai pienākumu Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma, kā arī saistītā Valsts pārvaldes iekārtas likuma (turpmāk - VPIL) noteiktā kārtībā iesniegt priekšlikumus par valsts līdzdalības iegūšanu vai valsts izšķirošas ietekmes iegūšanu stratēģiskā partnera uzņēmumā (ciktāl tāda jau nepastāv), gadījumā, ja Aizsardzības ministrija konstatē, ka likumprojekta 7. panta astotajā daļā identificēto apdraudējumu stratēģiskās partnerības līguma un tās ietvara līgumu izpildei nav iespējams novērst attiecīgā stratēģiskās partnerības līguma ietvaros.
(Iepriekšējā panta redakcija paredzēja Aizsardzības ministrijai pienākumu sagatavot un iesniegt izvērtējumu attiecībā uz līdzdalības iegūšanu).
Risinājums, kurš paredz obligātu pienākumu iesniegt priekšlikumu valsts līdzdalības iegūšanai nav atbalstāms, jo atbilstoši VPIL 88.panta otrajai daļai, līdzdalības iegūšanas pamatojumam jāaptver ne vien stratēģiskie aspekti, bet arī ekonomiskās lietderības jautājumi. Likumprojekta 7.panta astotajā daļā norādīto risku tvērums ir tik plašs, ka to apjomā ietilpst arī tādi riski, kurus nav iespējams novērst ar līdzdalības iegūšanu (piemēram, kapitālsabiedrības veiktspējai būtisku darbinieku nodarbinātība), tehnoloģiju un infrastruktūras, piegādes ķēžu u.c. riski, tādēļ valsts līdzdalības iegūšana (publisko līdzekļu ieguldīšana) šādu risku gadījumā var izrādīties nelietderīga un risku nemazinoša. Līdz ar norādīto, 7.panta devītās daļas norma ir pretrunā VPIL 88.panta regulējumam.
Līdzīgu iemeslu dēļ nav atbalstāms arī Anotācijā norādītais risinājums, kas paredz Aizsardzības ministrijas piegādes komisijas nolikumā iekļaut pienākumu komisijai laicīgi sagatavot attiecīgo stratēģisko partnerību ietvaram un VPIL 88. pantam atbilstošus dokumentus (ciktāl attiecīgajā brīdī iespējams paredzēt saistītos riska faktorus). VPIL 88.panta otrā daļa paredz ekonomiskā (lietderības) izvērtējuma sagatavošanu pirms publiskas personas līdzdalības iegūšanas, un šāda dokumenta izstrāde nav iespējama atrauti no faktiskajiem apstākļiem un aktuālajiem riskiem.
Līdz ar norādīto, neviens no VPIL 88.pantā un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā norādītājiem dokumentiem, uz kā pamata var tikt iegūta valsts līdzdalība kapitālsabiedrībā, nav sagatavojams preventīvi.
Neskatoties uz norādīto, Aizsardzības ministrijas piegādes komisijas nolikumā var tikt iekļauts pienākums komisijai izstrādāt un līgumos ar stratēģiskajiem partneriem iekļaut noteikumus attiecībā uz stratēģiskā partnera akcionāra apņemšanos atsavināt (nodot) kapitāla daļas valstij, ja augstākā lēmējinstitūcija 7.panta devītās daļas kārtībā attiecīgi lēmusi par līdzdalības iegūšanu kapitālsabiedrībā.
 

-

Termins "prece" specifiski apzīmē turpmākai civiltiesiskai apritei paredzētu mantu vai citus produktus. Ņemot vērā, ka Nacionālie bruņotie spēki (turpmāk - NBS) iegādājas preces pašpatēriņam (plašākā nozīmē) un pārsvarā gadījumu neveic iegādāto preču tālākpārdošanu, vēlams izvairīties no termina "preces" lietošanas attiecībā uz NBS valdījumā esošu īpašumu. Rosinām aizstāt normā frāzi "ar citām Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošajām precēm" ar frāzi "ar citiem Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošajiem produktiem". 

-

Apakšpunkta formulējums paredz, ka katrā stratēģiskās partnerības līgumā tiek veidots individuāls auditēšanas mehānisms stratēģiskās partnerības ietvara preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas līgumiem. 

Ņemot vērā, ka normatīvā akta projektā netiek atšifrēts jēdziens "stratēģiskās partnerības līguma ietvara līgums", rosinām precizēt normas tekstu, norādot, ka auditēšanas mehānisms vai auditēšanas kārtība tiek izstrādāta "stratēģiskās partnerības ietvaros noslēgto preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas līgumiem". 

9) stratēģiskās partnerības ietvaros noslēgto preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas līgumu auditēšanas mehānismu un kārtību.

Vēršam uzmanību, ka jēdziens "lietošana" ietver tādu civiltiesisko attiecību veidu, kur lietotājam ir pienākums atdot lietojumā esošo īpašumu tā īpašniekam pēc lietošanas tiesību izbeigšanās. Gadījumā, ja normā paredzētas tāds Aizsardzības ministrijas tiesību apjoms, kas ietver aizsardzības industrijas komersantu militārām vajadzībām īpaši izstrādātu vai pielāgotu produktu prototipu (tai skaitā – to būtiskas sastāvdaļu) izmantošanu, pārveidošanu un integrēšanu citos produktos vai tādu izlietošanu, pēc kuras produkta prototipa atdošana nav iespējama, kā arī, ja paredzētās kompensācija komersantam domāta kā atlīdzība par produkta prototipa īpašuma tiesību pārņemšanu, aicinām izmantot terminu "valdījumā" vai "īpašumā".

-