Atzinums

Projekta ID
25-TA-453
Atzinuma sniedzējs
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija
Atzinums iesniegts
03.08.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Par  Ārstniecības likuma 10.³ panta redakcijas grozījumiem Ārstniecības likumā

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija (LLĢĀA) neatbalsta piedāvāto Ārstniecības likuma 10.³ panta redakciju, kas paredz Nacionālajam veselības dienestam obligātu pienākumu visos līgumos ar ārstniecības iestādēm un aptiekām iekļaut nosacījumus par zaudējumu atlīdzināšanu un līgumsoda piemērošanu.
Asociācijas ieskatā norma rada vairākus būtiskus juridiskus, praktiskus un nevienlīdzības riskus.
1. Norma pārkāpj samērīguma principu
Piedāvātā redakcija paredz obligātu līgumsoda iekļaušanu visos līgumos neatkarīgi no pārkāpuma rakstura, smaguma vai sekām. Līgumsodam ir jābūt izņēmuma līdzeklim konkrētu līgumsaistību nodrošināšanai, nevis automātiskai sastāvdaļai visās līgumattiecībās. Līdz ar to netiek nodrošināts tiesiskās valsts un samērīguma princips.
2. Nepamatots dubultās atbildības risks
Norma vienlaikus paredz gan zaudējumu atlīdzināšanu, gan līgumsoda piemērošanu. Gadījumos kad ārstniecības iestāde jau atlīdzina valstij radušos faktiskos zaudējumus, papildus līgumsods var radīt nesamērīgu dubultu finansiālu sankciju par vienu un to pašu pārkāpumu.
3. Pārāk plašs deleģējums Ministru kabinetam
Likuma projekts paredz Ministru kabinetam noteikt- līgumsoda piemērošanas gadījumus, līgumsoda apmēru, samaksas kārtību kā arī ieturējumu veikšanas kārtību. Šāds deleģējums ir pārāk plašs, jo būtiski ierobežo ārstniecības iestāžu mantiskās tiesības, bet pašā likumā nav noteikti pietiekami skaidri kritēriji, kad līgumsods piemērojams.
4. Neskaidrs jēdziens "zaudējumi"
Grozījumi nenosaka kādi zaudējumi var tikt prasīti, kā tiks pierādīts to apmērs, kāda būs cēloņsakarība starp ārstniecības iestādes rīcību un valsts zaudējumiem. Tas rada tiesisko nenoteiktību un var novest pie atšķirīgas interpretācijas un nevienlīdzīgas piemērošanas.
5. Veselības aprūpes līgumu īpatnības
Nacionālā veselības dienesta līgumi nav tipiski civiltiesiski darījumi starp līdzvērtīgiem partneriem.
Valsts ir vienīgais publiskā finansējuma pasūtītājs, bet ārstniecības iestādēm ir ierobežotas iespējas vienoties par līguma noteikumiem. Tādēļ līgumsoda mehānisma paplašināšana vēl vairāk palielina pušu nevienlīdzību.
6. Kontroles un uzraudzības mehānismu iespējas
Nacionālajam veselības dienestam jau pašlaik ir tiesības veikt pārbaudes, pieprasīt nepamatoti izmaksāto līdzekļu atmaksu, apturēt vai izbeigt līgumu, piemērot citus līgumā paredzētos tiesiskos līdzekļus. Līdz ar to nav pierādīta nepieciešamība ieviest vēl vienu obligātu finansiālu sankciju mehānismu. Atbilstoši labas likumdošanas principiem pirms jaunu sankciju ieviešanas būtu nepieciešams izvērtēt vai esošie instrumenti nav pietiekami efektīvi. Ņemot vērā, ka jau patlaban noteiktu medikamentu, ierīču un pakalpojumu pieejamība ir pārregulēta ar dažādām birokrātiskām barjerām, tiek veidots vēl papildus sankciju un atbildības mehānisms, kas negatīvi ietekmēs pieejamību ierobežotajiem valsts apmaksātajiem paklapojumiem.
7. Negatīva ietekme uz primārās veselības aprūpes pieejamību
Papildu finansiālie riski palielinās ģimenes ārstu prakšu administratīvo un finansiālo slogu. Izmaiņas mazinās vēlmi slēgt līgumus ar Nacionālo veselības dienestu, apgrūtinās jaunu prakšu veidošanu un pasliktinās primārās veselības aprūpes pieejamību reģionos. Ņemot vērā jau esošo ģimenes ārstu trūkumu, šādu sankciju ieviešana nav savienojama ar valsts deklarēto mērķi stiprināt primāro veselības aprūpi.
LLĢĀA aicina svītrot normas daļu "…Līgumos ar ārstniecības iestādēm un aptiekām Nacionālais veselības dienests iekļauj pienākumu ārstniecības iestādei vai aptiekai atlīdzināt zaudējumus, maksāt līgumsodu. Ministru kabinets nosaka gadījumus, kādos maksājams līgumsods un līgumsoda apmēru..."
Ja likumdevējs uzskata par nepieciešamu eskalēt līgumsodu lomu, attīstīt kontroles un sankciju mehānismu, tam jābūt piemērojamam tikai smagu, būtisku vai atkārtotu līguma pārkāpumu gadījumos, skaidri nosakot piemērošanas kritērijus sadarbības līgumos ar Nacionālo veselības dienestu, nodrošinot samērīguma principa ievērošanu un nepieļaujot vienlaicīgu nesamērīgu zaudējumu atlīdzību.

Ar cieņu,
Dr. Ainis Dzalbs
LLĢĀA prezidents


 
Piedāvātā redakcija
-