Atzinums

Tieslietu ministrijā ir izskatīts Aizsardzības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku sniegto maksas pakalpojumu cenrādis un izdevumu segšanas kārtība aizturētiem kuģiem” (turpmāk – projekts) un par to izsakām šādus iebildumus.
Projektā zem nosaukuma esošajā noteikumu izdošanas norādē nepieciešams svītrot Likuma par budžetu un finanšu vadību 5. panta devītās daļas norādi, jo šādi izteikts projekts neatbilst izveidotajai valsts pārvaldes iestāžu maksas pakalpojumu sistēmai. Likuma par budžetu un finanšu vadību 5. panta devītā daļa paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par valsts tiešās pārvaldes iestāžu sniegto maksas pakalpojumu cenrāžu apstiprināšanu. Valsts pārvaldes sistēmas ietvaros tikai Nacionālos bruņotos spēkus var interpretēt kā iestādi ar atsevišķu budžetu, nevis to struktūrvienības Jūras spēkus vai Krasta apsardzi, attiecīgi arī atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 5. panta devītajai daļai maksas pakalpojumu cenrādis būtu jāveido Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Turklāt valsts tiešās pārvaldes iestāžu sniegtie maksas pakalpojumi ir brīvprātīgi un privātpersonai ir tiesības izvēlēties iestādes pakalpojumus saņemt vai ne. Tādējādi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma (turpmāk – likums) 44. panta ceturtajā daļā paredzēto pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību par izdevumu segšanu, kas saistīti ar Krasta apsardzes aizturētā kuģa nogādāšanu un uzturēšanu ostā, enkurvietā vai patvēruma vietā, kas nepārprotami paredz piespiedu mehānismu represīvo funkciju ietvaros ar obligātu maksājumu un tos nevar interpretēt kā iestādes sniegtus maksas pakalpojumus, lai arī tā būtu valstij piederošu Krasta apsardzes kuģu izmantošana vai citas pakārtotas darbības. Ievērojot minēto, projektu piedāvājam veidot atbilstoši likuma 44. panta ceturtajā daļā paredzētajam pilnvarojumam, līdzīgi kā tiek izteikts valsts nodevas vai citu obligāto maksājumu regulējums, nesaistot to ar iestādes maksas pakalpojumiem.
 

-

Projekta 1. punktu saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 100.2. apakšpunktā noteikto nepieciešams izteikt precīzi atbilstoši likuma 44. panta ceturtajā daļā noteiktajam pilnvarojumam – “Noteikumi nosaka kārtību, kādā sedz izdevumus, kas saistīti ar Krasta apsardzes aizturēta kuģa nogādāšanu un uzturēšanu ostā, enkurvietā vai patvēruma vietā.”.

-

Projekta 2., 3., 4. un 5. punktu, kā arī nodaļu “II. Krasta apsardzes sniegtie maksas pakalpojumi īpašuma glābšanai jūrā” nepieciešams svītrot, jo minētās normas ir pretrunā ar likuma pilnvarojumu, kas neparedz veidot regulējumu par glābšanas darbiem jūrā. Šāda veida normas nevar veidot arī valsts pārvaldes iestādes cenrāža ietvaros, jo Jūras kodeksa XXVII nodaļa pietiekami tieši nosaka glābšanas darbu samaksas principus, proti, Jūras kodekss samaksas aprēķināšanai faktiski paredz līgumiskas attiecības un civiltiesiskus nosacījumus ar ierobežojumiem un tas neatbilst maksas pakalpojumu veidošanas (konstantas summas par noteiktiem pakalpojumiem) un piemērošanas nosacījumiem. Papildus var norādīt, ka projekta 2. punktā piedāvātais regulējums ir pretrunā ar tiesību normu hierarhiju, jo projektā – Ministru kabineta noteikumos nevar paredzēt vispārīgu normu par “normatīvajos aktos noteiktiem gadījumiem”, kas tādējādi pieļauj Jūras kodeksa normu par glābšanas darbiem un maksas par tiem nepildīšanu vai citādu ierobežošanu.

-

Projekta 6. punktu nepieciešams precizēt un vārdu “cenrādis” svītrot, jo šāds pielikuma apzīmējums var radīt maldinošu priekšstatu par normatīvo aktu. Tādējādi pielikuma apzīmējumam piedāvājam izvēlēties likuma 44. panta ceturtajā daļā noteikto par Krasta apsardzes izdevumiem. Vienlaikus nepieciešams precizēt pielikumu, svītrojot tajā pakalpojumus, kas nosaka glābšanas darbu izpildi.

-

Projekta 7. punktu nepieciešams precizēt vai svītrot, jo šobrīd tajā noteiktais tiesiskais regulējums par komersanta piesaisti atbilstoši attiecīgā komersanta noteiktajai maksai neatbilst likuma 44. panta trešajā daļā esošajam regulējumam un ceturtajā daļā esošajam pilnvarojumam. Likuma 44. pants kopumā neparedz, ka Krasta apsardze šo uzdevumu var deleģēt privātpersonai. Tieslietu ministrijas ieskatā projektā paredzētais regulējums ir tiešā veidā saistīts ar Ministru kabineta 2016. gada 14. jūnija noteikumos Nr.363 “Kuģu kontroles, pārbaudes un aizturēšanas kārtība Latvijas ūdeņos” (turpmāk – noteikumi Nr.363) noteikto regulējumu, kas izdoti atbilstoši likuma 44. panta otrajā daļā esošajam pilnvarojumam. Atbilstoši noteikumiem Nr.363 tikai Krasta apsardz veic kuģa aizturēšanu un nogādāšanu ostā, tāpat arī Krasta apsardze faktiski aiztur kuģi Latvijas ūdeņos līdz brīdim, kamēr institūcija, kas kompetenta izskatīt pārkāpumu, ir pieņēmusi lēmumu vai ir tiesas spriedums par kuģa arestu. Tādējādi Krasta apsardze ir institūcija, kas pilnā apmērā nodrošina visas darbības ar kuģu aizturēšanu un projekta anotāciju piedāvājam papildināt ar informāciju par izdevumu segšanu atbilstoši noteikumos Nr.363 paredzētajām procedūrām. Papildus vēlamies norādīt, ka komersanta iesaiste Krasta apsardzes uzdevumu veikšanā kā valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšana būs pieļaujama, ja tas tiks noteikts ar likumu, bet arī šādā gadījumā samaksa komersantam par deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildi jānosaka ar Ministru kabineta noteikumiem.

-

Projekta 10.punktu piedāvājam izteikt atbilstoši noteikumos Nr.363 noteiktajam regulējumam, jo tikai Krasta apsardz veic kuģa aizturēšanu un nogādāšanu ostā, tāpat arī Krasta apsardze faktiski aiztur kuģi Latvijas ūdeņos līdz brīdim, kamēr institūcija, kas kompetenta izskatīt pārkāpumu, ir pieņēmusi lēmumu vai ir tiesas spriedums par kuģa arestu. Tādējādi Krasta apsardze ir institūcija, kas pilnā apmērā nodrošina visas darbības ar kuģu aizturēšanu. Projekta anotācijā informācija par noteikumu Nr.363 regulējuma ietekmi uz projektu netiek sniegta. Ievērojot minēto, projekta 10. un 11. punktu piedāvājam veidot tādējādi, ka arī visu maksājumu organizēšanā Krasta apsardze ir vadošā institūcija, proti, aizturētā kuģa maksājumi tiek veikti ar Krasta apsardzes iesaisti.

-