Atzinums

Projekts, tostarp tajā lietotie termini, saskaņojams ar Administratīvās atbildības likuma regulējumu.

Projekta 5. punktā paredzēts, ka uzskaites punktus reģistrē dienā, kad "lēmums par administratīvā soda piemērošanu stājas spēkā un kļūst neapstrīdams". Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtais lēmums stājas spēkā ar brīdi, kad beidzas termiņš tā pārsūdzēšanai un tas nav pārsūdzēts, bet, ja lēmums ir pārsūdzēts, – ar brīdi, kad sūdzība ir noraidīta (Administratīvās atbildības likuma 159. panta pirmā daļa, līdzīgi noteikts arī šā likuma 230. pantā). Līdz ar to, ja reģistrācijas atskaites punkts ir lēmuma spēkā stāšanās diena, tad nav nepieciešamas papildu norādes par pārsūdzēšanu vai tamlīdzīgi.
Turklāt administratīvā pārkāpuma procesā pastāv tiesības "pārsūdzēt" nolēmumu, nevis to "apstrīdēt". Līdz ar to arī projektā lietotie termini nav saskaņoti ar Administratīvās atbildības likumu.
 

-

Lūdzam projekta anotācijā sniegt argumentētu izvērtējumu paredzētā regulējuma atbilstībai samērīguma principam.

Atbilstoši Satversmes tiesas nolēmumos attīstītajai judikatūrai, izvērtējot atbilstību samērīguma principam, jāpārbauda:
1) vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai jeb vai ar izraudzīto līdzekli var sasniegt leģitīmo mērķi;
2) vai šāda rīcība ir nepieciešama jeb vai leģitīmo mērķi nevar sasniegt ar indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem;
3) vai ierobežojums ir atbilstošs jeb vai labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām nodarīto kaitējumu. Ja, izvērtējot tiesību normu, tiek atzīts, ka tā neatbilst kaut vienam no šiem kritērijiem, tā neatbilst arī samērīguma principam un ir prettiesiska (sal. sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2015-03-01 25. punktu).

Paskaidrojam, ka gadījumos, piemēram, kad persona vada transportlīdzekli alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, personai atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 62. pantam var tikt piemērots naudas sods un tiesību atņemšana. Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 17. panta regulējumam šādos gadījumos personai tiesības ir jāiegūst no jauna. 
Vienlaikus gan projekts, gan arī spēkā esošie Ministru kabineta 2004. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 551 "Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumi" par transportlīdzekļu vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē paredz personai piemēroti līdz pat 8 pārkāpuma uzskaites punktus.
Ievērojot minēto, lūdzam projekta anotācijā sniegt izvērtējumu, cik samērīgi ir personai soda izpildes laikā apturēt reģistrēto uzskaites punktu noilguma termiņa atskaiti un atsākt atskaiti pēc soda izpildes (piemēram, gadījumos, kad persona izdara pārkāpumu atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 62 panta trešajai daļai). Proti, šādos gadījumos persona pēc soda izpildes un tiesību iegūšanas no jauna var uzsākt dalību ceļu satiksmē ar 8 pārkāpuma uzskaites punktiem un tā automātiski būs ietekmēšanas līdzekļa subjekts atbilstoši projektā noteiktajam regulējumam.

-

Lūdzam norādīt pamatojumu uzskaites punktu reģistrēšanai no jauna, ja lēmuma par soda piemērošanu izpilde ir apturēta.

Ja lēmuma izpilde kaut kāda iemesla dēļ ir apturēta (piemēram, prokurora protesta gadījumā), tad nav saskatāms pamats dzēst uzskaites punktus un pēc tam tos reģistrēt no jauna (attiecīgi tas, domājams, ietekmē noilgumu). Ja lēmuma izpilde ir apturēta, tad arī lēmuma par uzskaites punktu reģistrēšanu darbība būtu apturama.
Papildus minētajam izpildes apturēšana nav saistāma tikai ar sūdzību par administratīvā soda piemērošanu. Projektā apturēšanas vai atjaunošanas pamati nav regulējami un tas nav arī nepieciešams.
 

-

Projekta 33. punkts šobrīd paredz, ka informācijas apmaiņa starp Sodu reģistru un transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistru, kā arī Sodu reģistru un traktortehnikas un tās vadītāju informatīvo sistēmu notiek elektroniski, pamatojoties uz Iekšlietu ministrijas Informācijas centra noslēgto līgumu ar Ceļu satiksmes drošības direkciju un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūru. Vienlaikus šobrīd projektā netiek paredzēts jebkāds tiesiskais regulējums par traktortehnikas vadītāju soda punktu piemērošanas sistēmu, kā arī nekādā veidā netiek  paredzēta Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras kompetence šīs sistēmas piemērošanā. Turklāt Ministru kabineta 2019. gada 30. aprīļa noteikumos Nr.186 “Traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvās sistēmas noteikumi” soda punktu reģistrācija netiek paredzēta, savukārt Ministru kabineta 2019. gada 30. aprīļa noteikumos Nr.185 “Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra noteikumi” 1.punkts paredz, ka šai reģistrā netiek iekļauta traktortehnika. Tāpat arī projekta anotācijā par projekta izpildē iesaistītajām institūcijām un to sadarbību netiek sniegta jebkāda informācija. Ievērojot minēto, projektu un tā anotāciju nepieciešams atbilstoši papildināt, lai traktortehnikas vadītāju soda punktu piemērošanas sistēma un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras kompetence tiktu noteikta un anotācijā skaidrota nepārprotami. Tāpat arī projekta anotācijā būtu jāsniedz informācija, ja traktortehnikas vadītāju soda punktu piemērošanas sistēmas darbību nodrošinās valsts akciju sabiedrība “Ceļu satiksmes drošības direkcija” esošā regulējuma ietvaros. Nobeigumā vēlamies norādīt, ka šobrīd Ministru kabineta 2004. gada 21. jūnija noteikumu Nr.551 “Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumi” 3. punkts atsevišķi nosaka uzskaites punktu reģistrāciju transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā un traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā, bet projektā šāds regulējums netiek saglabāts un izmaiņas netiek skaidrotas.

-

Lūdzam projekta anotācijā sniegt argumentētu pamatojumu izmaiņām saistībā ar administratīvajiem pārkāpumiem, par kuriem piešķir pārkāpumu uzskaites punktus, un pārkāpumu uzskaites punktu skaitu salīdzinājumā ar Ministru kabineta 2004. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 551 "Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumi" noteikto.
Projekta anotācijā ir norādīts, ka ņemot vērā situāciju satiksmē un aktualitātes satiksmes drošības uzlabošanai, reģistrējamo uzskaites punktu skaits par atsevišķiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem nav samērīgs ar bīstamību. To apliecina gan CSDD veiktais smago ceļu satiksmes negadījumu izpētes pilotprojekts (https://www.csdd.lv/petijumi/petijumi), gan arī ceļu satiksmes negadījumu statistikas rādītāji (https://www.csdd.lv/celu-satiksmes-negadijumi/ikmenesa-dati). Tādēļ izstrādājot projektu, ir pārskatīts par konkrētiem pārkāpumiem reģistrējamo uzskaites punktu skaits. Ir palielināts uzskaites punktu skaits par pārkāpumiem, kas tiešā veidā apdraud satiksmes drošību. Vienlaikus ir samazināts uzskaites punktu skaits par pārkāpumiem, kas tiešā veidā neietekmē satiksmes drošību. 
Lūdzam papildināt projekta anotāciju ar detalizētāku informāciju un izvērtējumu par katru pārkāpumu, par kuru tiek samazināts vai palielināts pārkāpumu uzskaites punktu skaits, kā arī sniegt pamatojumu par apsvērumiem vai kritērijiem, balstoties uz kuriem ir veiktas izmaiņas regulējumā. Projekta anotācija arī neatklāj, kā ir izvēlēts paredzētais punktu skaits un kā tas saskan ar pārkāpuma smagumu (to raksturo par pārkāpumu piemērojamais soda veids un tā apmērs).

-

Neatkarīgi no šā projekta virzības lūdzam saprātīgā laikā izvērtēt pēc būtības Ceļu satiksmes likumā un Ministru kabineta noteikumos noteikto pārkāpumu uzskaites punktu sistēmu. Izveidojams precīzs, viegli saprotams un uztverams, mūsdienām atbilstošs un sistēmisks regulējums, precīzi nodalot likumdevēja un izpildvaras kompetenci.

1. Latvijas tiesību sistēmā pārkāpumu uzskaites punkti ierasti tika aplūkoti kā nesodoša rakstura papildu ietekmēšanas līdzeklis. Šādu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas mērķis nav sodīt transportlīdzekļu vadītājus par izdarītajiem pārkāpumiem, bet gan nodrošināt satiksmes drošību, mazinot iespēju, ka satiksmē piedalās tādi transportlīdzekļu vadītāji, kuru zināšanu vai prasmju, kā arī apzinīgas attieksmes pret satiksmes noteikumu ievērošanu trūkums apdraud pārējos satiksmes dalībniekus. Pārkāpumu uzskaites punktu sistēma un ietekmēšanas līdzekļu piemērošana ir preventīvs pasākums ceļu satiksmes drošībai, kurā nozīme tiek piešķirta visu personas pieļauto pārkāpumu kopumam. Šīs sistēmas mērķis nav sodīt personu par kādu konkrētu pārkāpumu. Tādējādi ietekmēšanas līdzeklis un tā papildu tiesiskās sekas netiek piemērots tieši par konkrētu krimināltiesiska rakstura nodarījumu un tā mērķis nav personu sodīt. Līdz ar to pārkāpumu uzskaites punktu sistēmai un ietekmēšanas līdzekļiem vispārīgi nav krimināltiesiska soda raksturs (Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 7. oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-103/2019 15. punkts).

Eiropas Savienības Tiesa 2021. gadā vērtēja jautājumu, vai piekļuve datiem par pārkāpumu uzskaites punktiem atbilst datu par "noziedzīgiem nodarījumiem" apstrādei Vispārīgās datu aizsardzības regulas 10. panta izpratnē. Tiesa secināja, ka nav strīda par to, ka pārkāpumu uzskaites punktu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem noteikšanai, tāpat kā naudas sodu vai citu sodu, ko var izraisīt šo pārkāpumu izdarīšana, uzlikšanai ir ne vien kaitējuma, ko, iespējams, izraisījuši minētie pārkāpumi, novēršanas mērķis, bet arī sodīšanas mērķis (Eiropas Savienības Tiesas 2021. gada 22. jūnija sprieduma lietā C-439/19 89. punkts). Līdz ar to ir pamats apgalvojumam, ka uzskaites punkti arī ir krimināltiesiska rakstura sankcija vai vismaz tās sastāvdaļa. Attiecīgi šāda veida sankciju noteikšana ir ekskluzīva likumdevēja kompetence. Ministru kabinets varētu regulēt tikai pakārtotus to piemērošanas aspektus.

2. Arī šobrīd nav saprotama sistēma, kā ir nošķirta likumdevēja un Ministru kabineta kompetence. Ceļu satiksmes likuma 43.¹ pantā šķietami ir izveidota pārkāpumu uzskaites punktu sistēma. Ir noteikts maksimālais punktu skaits kopumā un par vienu pārkāpumu atsevišķi, noteikts punktu iedarbības (spēkā esības) laiks un uzskaitīti iespējamie ietekmēšanas līdzekļi. Tomēr likumā esošais regulējums pats par sevi nav piemērojams. Būtībā pārkāpumu uzskaites punktu sistēmu izveido Ministru kabinets. Likumdevēja noteiktie kritēriji nav pietiekami, ne lai izraudzītos pārkāpumam atbilstošu uzskaites punktu skaitu, ne lai saprastu, kuru ietekmēšanas līdzekli piemērot (izņemot tiesību izmantošanas aizliegumu) un kāda ir šo līdzekļu bardzības hierarhija.

3. Ceļu satiksmes likumā ir noteikts, ka atbilstoši izdarītajam pārkāpumam reģistrētie punkti ir spēkā divus līdz piecus gadus atkarībā no pārkāpuma smaguma. Ministru kabineta noteikumos (arī projektā) ir paredzēti tikai divi noilguma termiņi – divi vai pieci gadi. Lai arī formāli tas ietilpst likumā noteiktajās robežās, pastāv šaubas, vai šāda pieeja atbilst likuma jēgai noteikt spēkā esības laiku atkarībā no pārkāpuma smaguma. Turklāt šādu būtisku jautājumu vajadzētu regulēt likumdevējam.

Kā minēts Tieslietu ministrijas atzinumā, tad nav redzami kritēriji, kā ir izvēlēts pārkāpumam atbilstošais punktu skaits. Dažkārt punktu izvēle neatbilst iespējamam sodam par pārkāpumu, kam tieši vajadzētu raksturot pārkāpuma smagumu (piem., par smagāku pārkāpumu ir paredzēts lielāks punktu skaits, salīdzinot ar vieglāku administratīvo pārkāpumu). Tāpat nav norādīts, kā ir izvēlēti pārkāpumi, saistībā ar kuriem vispār piemērojami uzskaites punkti.

Projekta anotācijā ir skaidrots: "Ir palielināts uzskaites punktu skaits par pārkāpumiem, kas tiešā veidā apdraud satiksmes drošību. Vienlaikus ir samazināts uzskaites punktu skaits par pārkāpumiem, kas tiešā veidā neietekmē satiksmes drošību." Rodas jautājums, kāpēc par pārkāpumiem, kas neietekmē satiksmes drošību būtu piemērojami uzskaites punkti. Tāpat secināms, ka tie pārkāpumi, kas nav minēti pielikumā esošajā uzskaitījumā, pat netiešā veidā neietekmē satiksmes drošību. Tas savukārt rada šaubas par to, vai šādiem pārkāpumiem vispār būtu jābūt administratīvajiem pārkāpumiem.

4. Ceļu satiksmes likumā ir uzskaitīti iespējamie ietekmēšanas līdzekļi. Tomēr, ja neskaita tiesību izmantošanas aizliegumu, nav noteikts, kādos gadījumos tos piemēro, kāda ir to bardzības hierarhija, vairāku līdzekļu piemērošanas iespējamība u. tml. būtiski jautājumi. Pilnvarojumā minētā "ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas kārtība" nevarētu ietvert iepriekš minētos jautājumus.
Projektā lietotie ietekmēšanas līdzekļu apzīmējumi neatbilst Ceļu satiksmes likumā lietotajiem apzīmējumiem (piem., nav tāda līdzekļa kā "teorētiskais eksāmens un vadīšanas eksāmens").

5. Kopumā pilnvarojums Ministru kabinetam pamatā ir vērsts uz procesuāliem aspektiem. Par to liecina regulējamo jautājumu konkretizējums Ceļu satiksmes likuma 43.¹ panta septītajā daļā (pēc vārda "reglamentējot"). Punktu reģistrēšanas un dzēšanas kārtība, ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas kārtība tipiskā gadījumā neietver dzēšanas vai piemērošanas pamatus (gadījumus u. tml.). Kā jau iepriekš norādīts, sistēmiski nav nošķirts, kuri jautājumi ir likumdevēja un kuri izpildvaras kompetencē. Vairāku projekta punktu un likuma normu regulējamie jautājumi ir līdzvērtīgi. Nevar apgalvot, ka Ministru kabineta noteikumi būtu tikai likuma detalizācija, palīglīdzeklis likuma īstenošanai vai tehniska rakstura normas.

6. Izvērtējams arī apmācību un korekcijas grupu īstenošanas regulējums. Salīdzinājumam izmantojami par transportlīdzekļa vadīšanu apreibinošu vielu ietekmē sodītas personas uzvedības korekcijas programmas regulējuma sagatavošanas materiāli (2023. gada 22. jūnija likums "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā").
 

-

Aicinām papildināt regulējumu, norādot katram ietekmēšanas līdzeklim tā piemērotāju. 

-