Atzinums

Biedrība “Zaļā brīvība” (turpmāk – biedrība) ir iepazinusies grozījumu projekta un ar dokumenta “Koku ciršanas Satversmības izvērtējums” (turpmāk – izvērtējums) atjaunoto versiju.

1. Lai gan tagad izvērtējumā iekļautā tabula iekļauj aili “Secinājumi par ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību, ir/nav nepieciešams, kāpēc”, redzams, ka tā aizpildīta formāli, nevis pēc būtības, diemžēl, vietām ir pat pavirši aizpildīta (skatīt iebildi par 15.2 punktu zemāk). Par nevienu no grozījumu punktiem Zemkopības ministrija neatzīst, ka tam varētu būt nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, kaut gan, kā uzsvērām iepriekš, ir acīmredzami, ka tāds var būt  un visticamāk būs – gan kailciršu platību palielināšanai (15.2) gan izlases cirtes atvērumu palielināšanai (26.), gan vieglākai apšu izciršanai (vecas apses ir būtisks, bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgs struktūras elements – mājvieta daudzām aizsargājamām sūnu, ķērpju, sēņu un putnu sugām, 29.6), gan ekoloģisko koku samazināšanai, atkāpjoties no iepriekš pieņemtajām, no vides un dabas aizsardzības viedokļa – uzlabotajām normām, gan citiem punktiem, uz ko norāda LOB, LDF, VARAM.. Pie viena no galvenajiem kritizētajiem punktiem (15.2), kas paredz pieļaujamo kailciršu platību palielināšanu  lielākajā daļā mežu tipu – atbilde par vajadzību pēc ietekmes uz vidi novērtējumu vispār nav dota.

2. Joprojām ir spēkā iepriekš paustais arguments - ZM pati dokumenta sākumā atsaucas IVN likumu un  Biotopu direktīvas 10. apsvērumu: “Likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” iekļautas tiesību normas, kas izriet arī no Biotopu direktīvas. Atbilstoši Biotopu direktīvas 10. apsvērumam jāvērtē visi plāni vai programmas, kas varētu būtiski ietekmēt tās teritorijas saglabāšanas mērķus, kura ir vai tiks noteikta par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju” un secina, ka “tādējādi tas apstāklis, ka teritorija, kurā atrodas Eiropas nozīmes aizsargājama suga vai biotops, vēl nav atzīta par Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju, nav iemesls tam, lai neveiktu stratēģisko novērtējumu, ja ir iespējama ietekme uz šādu teritoriju.” Tomēr izvērtējumā ZM pat nepieļauj iespēju, ka varētu tikt ietekmētas dabas vērtības nākotnes aizsargājamās teritorijās, piemēram, ES nozīmes biotopi vai aizsargājamu sugu atradnes, kas nākotnē varētu tikt iekļautas ĪADT, taču tāda iespēja acīmredzami pastāv. Tāpat joprojām nav vērtēti arī citi vides aspekti (ietekme uz kopējo meža bioloģisko daudzveidību ārpus  ĪADT, meža fragmentāciju un citiem aspektiem).

3. Joprojām uzskatām, ka acīmredzami, ka izvērtējuma saturs nav uzskatāms par atbilstošu stratēģiskā izvērtējuma saturam, un SIVN veikšanas kārtībai, kas definēta likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 23.1  pantā un citos pantos. Zaļās brīvības, LOB, LDF, VARAM atzinumos minētās, būtiskās pārmaiņas nav vērtētas vides pārskatā, šim pārskatam nav veikta sabiedriskā apspriešana.  Uzsveram atkārtoti, ka situācija joprojām pēc būtības neatšķiras no situācijas ar MKN “Par koku ciršanu mežā” grozījumiem, ar kuriem tika samazināts galvenās cirtes caurmērs un kurus atcēla Satversmes tiesa (spriedums 2024. gada 8. aprīlī lietā Nr. 2023-01-03.
 

-