Atzinums

Valsts kontrole atbalsta likumprojektu “Grozījumi Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā”, apzinoties, ka ir nepieciešams mainīt radošo personu atbalsta pasākumu sistēmu un virzīt likumprojektu  iesniegšanai Saeimā. Vienlaikus Valsts kontrole uztur iepriekš paustos iebildumus par likumprojektu un iesaistīsies likumprojekta izskatīšanā Saeimā. 

Valsts kontroles uzturētie iebildumi grozījumiem Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā.

Valsts kontrole atkārtoti vērš uzmanību, ka, piešķirot atbalstu pensijas vecumu sasniegušajām radošajām personām sadzīves apstākļu nodrošināšanai un pašnodarbinātām radošajām personām, kuru valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts gadā ir mazāks par 12 Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām, ir jāņem vērā Latvijas Republikas Satversme, kas nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma priekšā. Valsts kontroles ieskatā pašnodarbināto un pensijas vecumu sasniegušo personu atbalsta regulējuma satversmības riski nav pienācīgi izvērtēti.

Par atbalsta stipendiju pensijas vecumu sasniegušajām radošajām personām sadzīves apstākļu nodrošināšanai

Valsts kontrole iebilst nevienlīdzīgai atbalsta pasākumu sistēmai pensijas vecumu sasniegušajām radošajām personām.

Grozījumi Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā (15.panta otrās daļas 4.punktā) paredz, ka: "pensijas vecuma sasniegušajām radošajām personām ienākumi tiks vērtēti šādā kārtībā: Uz šā likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktās atbalsta stipendijas saņemšanu var pieteikties personas, kuru vecuma pensija un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamie ienākumi divpadsmit kalendāra mēnešu laikā pirms atbalsta stipendijas pieprasījuma iesniegšanas vidēji katrā mēnesī kopā nepārsniedz iepriekšēja kalendārā gada vidējo vecuma pensiju Latvijā vairāk kā divas reizes." Atbilstoši likumprojekta anotācijā norādītājam 2021.gadā vidējā vecuma pensija Latvijā bija 431,67 euro, kas nozīmē, ka atbalsta stipendiju 2022.gadā varētu saņemt pensijas vecumu sasniegušās radošās personas, kuru ienākumi nepārsniedz 863,34 euro. Likumprojekta anotācijā nav norādīts pamatojums šāda ienākumu limita noteikšanai.
Valsts kontrole atkārtoti vērš uzmanību, ka pārējām radošajām personām, lai kvalificētos atbalsta stipendijai šīs programmas ietvaros, ienākumi nevar pārsniegt 75% no minimālās mēnešalgas. 2022.gadā tie ir 375 euro.
Līdz ar to Valsts kontrole atkārtoti norāda, ka arī tagad, precizējot grozījumus Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā pēc Valsts kontroles 10.02.2022. sniegtā  atzinuma, tiek noteiktas atšķirīgas prasības radošo personu ienākumu vērtēšanā.
Kultūras ministrija 21.04.2022. izziņā likumprojektam “Grozījumi Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā” norāda, ka: "Kultūras ministrijas ieskatā saskaņā ar Likumu radošajām personām piešķirtais atbalsts nevar tikt uzskatīts sociālo pabalstu, jo atšķirībā no pabalstiem, Valsts sociālo pabalstu likuma izpratnē, ar kuru noteikts, ka pabalsts ir valsts atbalsts naudas izmaksu veidā, kuru saņem pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgas personas situācijās, kad ir nepieciešami papildu izdevumi vai kad šīs personas nespēj gūt ienākumus, Radošo personu atbalsta pasākumu programmas ietvaros piešķirto stipendiju mērķis ir veicināt radošo personu darbības turpināšanu, tādējādi mazinot riskus, ka radošā persona nespēj gūt pietiekamus ienākumus cilvēka cienīgas dzīves nodrošināšanai. Līdz ar to arī radošajām personām, kas ir sasniegušas pensijas vecumu, sniegtais atbalsts nedublē valstī esošo sociālā atbalsta sistēmu, jo tam ir cits mērķis. Vienlaikus šīm personām sniegtais atbalsts daļēji kompensē nevienlīdzīgo radošo personu vecuma pensijas aprēķina metodiku, proti, apstākli, ka radošais darbs, kas nav veikts uz darba līguma pamata, netiek ieskaitīts šo personu darba stāžā, līdz ar to radošajām personām nereti ir zemākas vecuma pensijas nekā citiem vecuma pensijas saņēmējiem".
Valsts kontrole vērš uzmanību, ka pensijas vecumu sasniegušām radošajām personām tiek sniegta atbalsta stipendija sadzīves apstākļu nodrošināšanai nevis radošās darbības veikšanai, līdz ar to Valsts kontroles ieskatā tas pēc būtības ir sociālais pabalsts. Tāpēc šāda veida atbalsta stipendija būtu vērtējama kontekstā ar valsts kopējo sociālās palīdzības sistēmu, jo plānotais ienākumu limits 2022.gadā būtu 863,34 euro, kas būtiski pārsniedz noteiktos limitus dažādiem valsts un pašvaldību sociālo atbalstu veidiem.
Likumprojekts “Grozījumi Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā” paredz, ka atbalsta stipendija sadzīves apstākļu nodrošināšanai pensiju vecumu sasniegušajām radošajām personām nepārsniedz triju minimālo mēnešalgu apmēru (2022.gadā tas būtu 1500 euro), bet anotācijā nav norādīts pamatojums šādam atbalsta apmēram.
Tādējādi joprojām tiek saglabāta nevienlīdzīga un netaisnīga sistēma pret pārējām pensijas vecuma personām.
Valsts kultūrkapitāla fonda atbalsts sadzīves apstākļu nodrošināšanai neiekļaujas vienotajā sistēmā un nenodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret pārējiem pensionāriem, kuru ienākumi ir pat būtiski zemāki par likumprojektā paredzēto, bet kuriem ir tiesības pretendēt tikai uz valsts un/vai pašvaldības nodrošināto atbalstu.
Valsts kontroles ieskatā, sniedzot papildu atbalstu pensijas vecumu sasniegušajām radošajām personām ārstniecības izmaksu un komunālo maksājumu segšanai, valstī tiek radīta dubulta sociālā atbalsta sistēma.  
Aicinām Kultūras ministriju sadarbībā ar Labklājības ministriju kā atbildīgo iestādi par valsts politikas izstrādi valsts sociālo pabalstu jomā veikt visaptverošu Radošo personu atbalsta pasākumu programmas izvērtēšanu par atbalsta stipendiju sniegšanu pensijas vecumu sasniegušajām radošajām personām sadzīves apstākļu nodrošināšanai (īslaicīgai daļējai ārstniecības izmaksu un komunālo maksājumu segšanai), salāgojot to ar kopējo valsts politiku sociālo pabalstu jomā.

Par atbalsta stipendiju pašnodarbinātām radošajām personām, kuru valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts gadā ir mazāks par 12 Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām

Valsts kontrole iebilst nevienlīdzīgai atbalsta pasākumu sistēmai pašnodarbinātām radošajām personām par minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu no valsts budžeta līdzekļiem.

Grozījumi Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā paredz jaunu atbalsta stipendijas veidu, tas ir, pašnodarbinātām radošajām personām, kuru valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts gadā ir mazāks par 12 Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām. Grozījumos ir paredzēts, ka Valsts kultūrkapitāla fonds katru gadu līdz 23.jūnijam valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā veic Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras aprēķinātās minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par iepriekš minētajām personām. Atkārtoti vēršam uzmanību, ka likumprojekta anotācijā nav sniegta informācija par nepieciešamo valsts budžeta finansējuma apjomu, lai īstenotu šo aktivitāti.
Valsts kontrole apzinās, ka grozījumu nepieciešamību Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā pamato 27.11.2020. pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, ar kuru likums papildināts ar 20.4 pantu, kura vienpadsmitajā daļā noteikts, ka pašnodarbinātais, kurš ieguvis radošās personas statusu atbilstoši Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likuma 12.pantam un kura obligāto iemaksu objekts gadā ir mazāks par 12 Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām, minimālo obligāto iemaksu veikšanai ir tiesīgs lūgt finanšu atbalstu Valsts kultūrkapitāla fonda Radošo personu atbalsta pasākumu programmā, un par šīm personām Valsts kultūrkapitāla fonds veic minimālās obligātās iemaksas valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā.
Tomēr Valsts kontrole vērš uzmanību, ka likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir izdalīta tikai šo pašnodarbināto radošo personu grupa, par kuru minimālās obligātās iemaksas valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā veic, izmantojot valsts budžeta līdzekļus. Valsts kontroles ieskatā šādi izveidotā sistēma nav vienlīdzīga pret pārējām pašnodarbinātām personām (kas neatbilst radošo personu statusam), kurām minimālās obligātās iemaksas ir jāveic no pašu līdzekļiem.
Aicinām Kultūras ministriju sadarbībā ar Labklājības ministriju, kas ir atbildīga par valsts politikas izstrādi sociālās apdrošināšanas jomā, veikt izvērtējumu par to, cik vienlīdzīgi un taisnīgi no valsts budžeta līdzekļiem ir veikt minimālās obligātās iemaksas valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā atsevišķai pašnodarbināto radošo personu grupai.
Turklāt, ja šāds atbalsts ir samērīgs, ir jānosaka arī kritēriji šī atbalsta saņemšanai, nosakot to kā izņēmumu gadījumu noteiktās situācijās, lai nesasniegtu pretēju efektu, ka radošās personas nav ieinteresētas piedalīties valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā un veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
 

-