Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar Tieslietu ministrijas precizēto Ministru kabineta noteikumu projektu “Interešu pārstāvības reģistra un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmas noteikumi” (ID 23-TA-1472) (turpmāk – Projekts) un paužam būtiskus iebildumus Projekta sakarā.

LTRK turpina uzstāt, ka pamatā interešu pārstāvības reģistrā būtu nepieciešams reģistrēt juridiskas personas (organizācijas, uzņēmumi), kuras konkrētās sanāksmēs pārstāv to pārstāvji, bet šiem pārstāvjiem nav pienākums atsevišķi reģistrēties reģistrā kā fiziskām personām (izņemot gadījumus, kad fiziska persona sistemātiski pārstāv savas vai klientu intereses). Vēršam uzmanību, ka LTRK ir lielākā uzņēmēju organizācija Latvijā, kuras biedri, darbinieki, padomes un valdes locekļi regulāri tiek deleģēti pārstāvēt LTRK intereses dažādos formātos, kuri lielākā daļa to dara vismaz trīs reizes 12 mēnešu laikā. Uzsveram, ka deleģētie pārstāvji darbojas LTRK vārdā un interesēs, nevis pārstāvot atsevišķu biedru un/vai dalīborganizāciju intereses. Lai novērstu potenciāli milzīgu administratīvo slogu visām iesaistītajām pusēm, uzskatām, ka samērīgi būtu reģistrēt organizāciju vai uzņēmumu, nevis katru personu atsevišķi, ja tiek pārstāvētas vienīgi organizācijas vai uzņēmuma intereses. Savukārt deklarēšanas sistēmā publiskās varas pārstāvis norāda organizāciju vai uzņēmumu un tā identifikācijas numuru, papildus norādot, kurš konkrētais pārstāvis piedalījās sanāksmē (bez atsevišķa identifikācijas numura).

Ņemot vērā, ka Tieslietu ministrija ir norādījusi, ka konkrētais regulējums izriet no Interešu pārstāvības atklātības likuma (turpmāk – Likums), līdz ar to tos nav iespējams risināt Projekta ietvaros, bet ar tiem ir jāvēršas pie likumdevēja, LTRK aicina uztvert nopietni LTRK un citu pušu iebildumus un Projektu virzīt tikai kopā ar Interešu pārstāvības atklātības likuma grozījumiem.

-

Projekts paredz, ka papildus Likuma 4. panta otrajā daļā uzskaitītajām publicējamajām ziņām Deklarēšanas sistēmā publicējamas ziņas par interešu pārstāvi, kas nav reģistrēts interešu pārstāvības reģistrā. Par šādu interešu pārstāvi publicējamas visas tās pašas ziņas, kas uzskaitītas Likuma 3. panta ceturtajā daļā, izņemot minētā panta 4. punktā noteikto, tātad vārdu, uzvārdu un personas kodu, kā arī pastāvīgās dzīvesvietas valsti.

LTRK ieskatā Tieslietu ministrija ar šādu piedāvājumu pārmērīgi paplašina likumdevēja noteikto informācijas tvērumu. Vispirms jau norādāms, ka ar šo Projektu tiek noteikts, ka interešu pārstāvja personas kodu iekļauj pārstāvības reģistra nepubliskajā daļā. Vienlaikus tiek norādīts, ka interešu pārstāvja, kurš vēl nav reģistrēts pārstāvības reģistrā, personas kods tiks publicēts deklarēšanas sistēmā, kas būs publiski pieejams bez maksas. Otrkārt norādām, ka ar šādu priekšlikumu jau kārtējo reizi tiek pierādīts arguments, ka tas ir absolūti lieks birokrātisks slogs likt katram interešu pārstāvim reģistrēties pārstāvības reģistrā, ja visa tā pati informācija tiks ierakstīta jau deklarēšanās sistēmā.

LTRK iebilst Projektam pēc būtības un aicina Tieslietu ministriju neturpināt apaudzēt Projektu ar papildu administratīvām darbībām, bet gan palīdzēt nodrošināt vieglu, veiksmīgu, demokrātisku un sadarbību veicinošu interešu pārstāvības procesu, aicinot likumdevēju veikt atbilstošus Likuma grozījumus pirms tālākas Projekta virzības.
 

-

LTRK iepriekš pauda iebildumu informatīvā ziņojuma “Par Interešu pārstāvības atklātības likuma mērķa sasniegšanu un turpmāk iecerēto darbību” projektā, kur sākotnējā redakcijā tika iekļauts, ka būtu vērtējams jautājums par valsts nodevu par ieraksta izdarīšanu interešu pārstāvības reģistrā. Lai arī informatīvā ziņojuma projektā LTRK iebildums tika ņemts vērā un teikums par valsts nodevu tika dzēsts, šī Projekta anotācijas 4.2. sadaļā ir norādīts, ka “būtu izvērtējams jautājums par šādas valsts nodevas paredzēšanu”. LTRK atkārtoti pauž kategoriskus iebildumus valsts nodevas ieviešanai, jo īpaši, ja netiktu grozīts Likums un būtu nepieciešams veikt ierakstus par katru organizācijas vai uzņēmuma pārstāvi. Likums pieņemts nevis, lai ierobežotu, bet gan veicinātu pilsoniskās sabiedrības aktivitāti, tomēr valsts nodevas ieviešana radītu pretēju efektu. LTRK uzsver, ka jebkādas jaunas sistēmas izveide nedrīkst radīt negatīvu ietekmi uz līdz šim brīdim veiksmīgo nevalstiskā sektora saziņu ar valsts pārvaldi, kā arī mazināt sabiedrības iesaisti demokrātiskajos procesos.

-