Atzinums

Latvijas Universitāšu asociācija ir izvērtējusi saskaņošanas procesā esošo tiesību akta projektu nr. 23-TA-2275 "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā" un nesaskaņo likumprojektu, sniedzot iebildumus un priekšlikumus (skatīt konkrētajos pantos).
 

Skatīt pie konkrētajiem pantiem.

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 39.³ panta otrās un ceturtās daļas papildinājumi, kuri nosaka, ka “valsts zinātniskā institūcija piemēro komercdarbības atbalsta regulējumu mantisko tiesību ieguvējam, ja attiecināms” sasaistē ar anotācijā klāstīto saistīto informāciju, nerada nepārprotamu tiesību akta interpretāciju, kas potenciāli mazinās konkrētās normas pielietošanu praksē, tādējādi pasliktinot izgudrotāju tiesības, kā arī pozitīvu valsts zinātniskās institūcijās (turpmāk – VZI) radītu intelektuālo īpašumu komercializācijas gadījumu skaitu (t.sk., samazinot atdevi no publiskām investīcijām ilgtermiņā).

Minētie papildinājumi sasaistē ar anotācijā definēto rada priekšstatu, ka gadījumos, kad VZI, pamatojoties uz iekšējiem normatīviem aktiem, atsakās izmantot mantiskās tiesības uz intelektuālo īpašumu, jo tam nav komerciāla potenciāla – VZI tik un tā ir jāievēro procedūras, kuras ir noteiktas intelektuālo īpašumu komercializējot, apliecinot, ka tirgus cena ir 0, piem., rīkojot izsoli, piesaistot neatkarīgo ekspertu un īstenojot citas darbības, kas noteiktas ar  Eiropas Komisijas paziņojuma "Pētniecībai, izstrādei un inovācijai piešķiramā valsts atbalsta nostādnes" (2022/C 414/01) 30.punktu. Pēc būtības tas tikai palielinās administratīvo un birokrātisko slogu VZI, samazinot normas pielietošanu praksē.

Ierosinām, ka lēmums par intelektuālā īpašuma, kuram nav komerciāls potenciāls, mantisko tiesību nodošanu tā autoram tiek pieņemts atbilstoši valsts zinātniskās institūcijas iekšējos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, lieki to nepapildinot ar elementiem, kas konkrētajā gadījumā nav relevanti. Praksē tas varētu izpausties kā VZI intelektuālā īpašuma komisijas lēmums, nepieciešamības gadījumā piesaistot attiecīgās jomas vai uzņēmējdarbības ekspertus no pašas VZI vai ārpus tās, kuri nav saistīti ar konkrēto intelektuālo īpašumu.LUA piekrīt, ka lēmumam par mantisko tiesību nodošanu intelektuālā īpašuma autoram ir jābūt argumentētam un pieņemtam tikai tādos gadījumos, kad VZI neredz iespēju vai potenciālu konkrētā intelektuālā īpašuma komercializācijai, ņemot vērā, ka intelektuālais īpašums ir radīts par publiskiem līdzekļiem. LUA piekrīt Tieslietu ministrijas iepriekš piedāvātajam risinājumam, kurš noteikts ar 39.³ panta piekto daļu, t.i., ka gadījumos, kad tiek identificēts, ka intelektuālajam īpašumam nav komercializācijas potenciāla - starp VZI un intelektuālā īpašuma autoru tiktu slēgta vienošanās par mantisko tiesību pāriešanu intelektuālā īpašuma autoram. Vienošanās saturā būtu jāiekļauj prasība izmaksāt daļu no komercializācijas ienākumiem VZI no intelektuālā īpašuma autora, gadījumā, ja intelektuālā īpašuma komercializācija pēc mantisko tiesību pārejas tomēr īstenotos sekmīgi. Tādā gadījumā būtu izmantots pilnīgs intelektuālā īpašuma komercializācijas potenciāls, vienlaicīgi nodrošinot maksimālo atdevi publiskām investīcijām par intelektuālā īpašuma izstrādi, tādējādi mazinot risku attiecībā par publisku līdzekļu nelietderīgu izmantošanu (t.sk., mazinot risku par neatļauta valsts atbalsta piešķiršanu komercdarbībai).

Kontekstā ar 39.³ panta piekto daļu LUA ir piedāvājusi redakcionālus labojumus, kā arī izņemt ārā termiņu (pieci gadi), kuru laikā VZI ir tiesības uz taisnīgu atlīdzību. LUA uzskata, ka katrs gadījums ir vērtējams individuāli, pamatojoties uz VZI iekšējiem normatīviem aktiem.
 

39.3 pants. Lēmumu pieņemšana par mantisko tiesību uz jaunu izgudrojumu vai augu šķirni reģistrēšanu

(2) Valsts zinātniskā institūcija, izvērtējusi attiecīgās zinātības un tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirnes komercializācijas potenciālu, trīs mēnešu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanas pieņem lēmumu par to, vai iesniegt patenta pieteikumu vai iesniegumu selekcionāra tiesību piešķiršanai uz augu šķirni vai jebkādā citā veidā pieteikt vai izmantot mantiskās tiesības uz zinātības un tehnoloģijas vai izgudrojuma tiesībām, kā arī paziņo darbiniekam, kas ir radījis zinātību un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, par savu nodomu šīs mantiskās tiesības izmantot. Ja valsts zinātniskā institūcija trīs mēnešu laikā nepaziņo darbiniekam par savu nodomu izmantot šīs mantiskās tiesības vai no tām atsakās, tiesības uz izgudrojumu, zinātību un tehnoloģiju vai selekcionāra tiesības uz augu šķirni var izmantot darbinieks, kas ir radījis zinātību un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni. Paziņošanas kārtību regulē valsts zinātniskās institūcijas iekšējie normatīvie akti, t.sk. nodrošinot, ka valsts zinātniskā institūcija piemēro komercdarbības atbalsta regulējumu mantisko tiesību ieguvējam, ja attiecināms.

(4) Valsts zinātniskajai institūcijai, kura ir reģistrējusi mantiskās tiesības uz zinātību un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, ir tiesības no šīm tiesībām atteikties, ja tā pieņēmusi lēmumu, ka turpmāka tiesību uzturēšana nav komerciāli izdevīga vai mantisko tiesību uz zinātību un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni reģistrāciju ir atteikusi iestāde, kas nodrošina šo tiesību reģistrāciju. Šādā gadījumā valsts zinātniskā institūcija var vienoties ar darbinieku, kurš ir radījis attiecīgo zinātību un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, par mantisko tiesību pāreju, atbilstoši valsts zinātniskās institūcijas iekšējos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, t.sk. nodrošinot, ka valsts zinātniskā institūcija piemēro komercdarbības atbalsta regulējumu mantisko tiesību ieguvējam, ja attiecināms.

(5) Ja tiesības uz zinātību un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, kas izgudrotājam vai selekcionāram nodotas saskaņā ar šā panta otro un ceturto daļu, ir uzsāktas komerciāli izmantot piecu gadu laikā komerciāli, valsts zinātniskajai institūcijai brīdī, kad izgudrotājs vai selekcionārs ir uzsācis zinātības un tehnoloģiju, izgudrojuma vai augu šķirnes komerciālu izmantošanu, ir tiesības uz taisnīgu atlīdzību, kas līdzvērtīga tirgus cenai.

 

LUA aicina atbildīgo ministriju pārskatīt un koriģēt likumprojekta anotāciju, nodrošinot nepārprotamu skaidrojumu likumprojekta normu izmaiņām (t.sk., skaidrojot iesaistītajām pusē, kādas izmaiņas praksē tas ieviesīs). Piemēram, likumprojekta anotācijas sadaļā “Mantisko tiesību nodošana un atlīdzības kārtība”: skatīt konkrētajā sadaļā.
 

-

1) Otrajā rindkopā ir minēts, ka “Paziņošanas kārtību regulē valsts zinātniskās institūcijas iekšējie normatīvie akti, t.sk. nodrošinot, ka tajos ir noregulēts, ka ar valsts zinātniskās institūcijas starpniecību netiek piešķirts komercdarbības atbalsts mantisko tiesību ieguvējam (ievērojot līdzvērtīgu tirgus cenu) vai arī, ja valsts zinātniskā institūcija atsavina tai piederošās mantiskās tiesības uz zinātību un tehnoloģijām, izgudrojumu vai augu šķirnēm saimnieciskās darbības veicējam par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu, tā paredz komercdarbības atbalsta regulējuma piemērošanu šī komercdarbības atbalsta sniegšanā”. Aicinām skaidrot ko ministrija, kura ierosināja konkrēto papildinājumu, ir domājusi ar to, ka iekšējos normatīvos aktos ir noregulēts, ka ar valsts zinātniskās institūcijas starpniecību netiek piešķirts komercdarbības atbalsts mantisko tiesību ieguvējam. Pirmšķietami šāds papildinājums iekļauj rīcību VZI pusē, labojot vai pat veidojot jaunus iekšējos normatīvos aktus.

2) Piektajā rindkopā ir apkopojums ar potenciālajiem intelektuālā īpašuma atsavināšanas veidiem, t.sk. otrais punkts, kurš nosaka, ka viens no veidiem ir efektīvās pārrunas un trešais punkts, kurš nosaka, ka VZI var dibināt kapitālsabiedrību (spin-off). Tādējādi tiek veidots maldīgs priekšstats par to, ka tas arī notiek praksē. LUA vēlas uzsvērt, ka pie esošajiem normatīvajiem aktiem minētie procesi nav iespējami un tādēļ arī ir konkrētie Zinātniskās darbības likuma grozījumi, nosakot, ka ir jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi, kuri ļautu minētās procedūras.

3) Astotajā un devītajā rindkopā ir minēts skaidrojums par 39.³ panta otrās un ceturtās izmaiņām (kas aprakstītas šī atzinuma iebildumā nr.1), tomēr tur nav pieminēta aktuālā normas redakcija, kas nosaka, ka “valsts zinātniskā institūcija piemēro komercdarbības atbalsta regulējumu mantisko tiesību ieguvējam, ja attiecināms”. Tādējādi rodas maldīgs priekšstats, ka jaunās normas nav papildinātas ar šī atzinuma 1.iebildumā klāstīto papildu informāciju.

-