Atzinums

Vispārīgs iebildums. Aicinām IZM nekavējoties virzīt grozījumus Ministru kabineta 2013.gada 16.aprīļa noteikumos Nr.202 “Kārtība, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus”, kuri neatbilst jaunajam likumā noteiktajam ciklu iedalījumam, kā arī šim projektam, un jau ir radījuši pārpratumus augstskolās. Aicinām arī izstrādāt grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 322 "Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju", kurus arī nepieciešams salāgot ar jauno ciklu iedalījumu.
 

-

Tā kā šie noteikumi skar tikai augstāko profesionālo izglītību, tad aicinām šeit un turpmāk projektā lietot terminu "studiju programma" (šādu iespēju paredz arī Profesionālās izglītības likums).
 

2. Īsā cikla profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, kas atbilst Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras (turpmāk – ietvarstruktūra) piektajam līmenim, iegūst, apgūstot īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmu.
 

1) Uzskatām, ka punkta ievadā vārds "profesionālās" jāsvītro, jo zemāk minētā bakalaura programma Augstskolu likuma terminoloģijā jālieto bez šā vārda.
2) 3.2., kā arī 3.3. un 4. punkta apakšpunktos jāsvītro vārds "programma", jo būtiska ir attiecīgās izglītības apguve, nevis konkrētas programmas absolvēšana.
3) Noteikti iestājamies pret apzīmējumu “īsā programma” un “garā programma” lietošanu. Tas radīs tikai neskaidrību un grūti uztveramu izglītības sistēmas struktūru. Ja šādus apzīmējumus ieviestu, tad būtu gan īsā cikla programma, gan īsā profesionālā programma, un šos nosaukumus noteikti bieži jauks pat nozares cilvēki, nerunājot par plašāku sabiedrību, kam būs jāsaprot šie apzīmējumi. Labāk tās saukt vienkārši par profesionālās izglītības programmām, uzreiz paskaidrojot, pēc kuras izglītības iegūšanas tās sākt apgūt. Tas būs saprotamāk visiem iesaistītajiem.
 

              “3. Pirmā cikla profesionālo augstāko izglītību un sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju (turpmāk – pirmā cikla profesionālā augstākā izglītība), kas atbilst ietvarstruktūras sestajam līmenim, iegūst, apgūstot šādas studiju programmas:
              3.1. bakalaura studiju programmu;
              3.2. profesionālo studiju programmu, kuru īsteno pēc īsā cikla profesionālās izglītības, pirmā cikla akadēmiskās vai pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības apguves;
              3.3. profesionālo studiju programmu, kuru īsteno pēc vidējās izglītības apguves.”
 

1) Uzskatām, ka uzskaitījums jāsāk ar maģistra programmu, līdzīgi kā iepriekšējā punktā ar bakalaura programmu.
2) Mūsuprāt, otrā cikla ietvaros šāda programma nevar būt, jo tas, pirmkārt, ir pretrunā ar Augstskolu likuma normu. Proti, otrā cikla programmā iegūst izglītību, kas atbilst 7. LKI līmenim. Iznāk, ka pēc 4. LKI līmeņa (t. i., vidējās izglītības) kā nākamo iegūs uzreiz 7. līmeņa izglītību. Likuma 57. panta 6. daļa nosaka, ka "(6) Studiju turpināšana nākamajā ciklā atbilstoši Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim iespējama pēc iepriekšējā cikla pabeigšanas un valsts atzīta augstāko izglītību apliecinoša dokumenta saņemšanas.". Tātad nav atļauta šāda pārlēkšana pāri pirmajam ciklam, apakšpunkts ir jāsvītro, un otrajā ciklā paliek divi apakšpunkti – maģistra programma un profesionālā pēc pirmā cikla apguves.
3) Ja standartā plānots aprakstīt programmas, kuru ilgums pārsniedz pirmā cikla robežas (piemēram, ārsti, veterinārāsti u.tml.), tad šīm programmām izstrādājamas atsevišķas normas, kas regulē to īstenošanu, jo tās ir izņēmumi no vispārējās kārtības.
 

              4. Otrā cikla profesionālo augstāko izglītību un septītā līmeņa profesionālo kvalifikāciju (turpmāk – otrā cikla profesionālā augstākā izglītība), kas atbilst ietvarstruktūras septītajam līmenim, iegūst, apgūstot šādas studiju programmas:
              4.1. maģistra studiju programmu;
              4.2. profesionālo studiju programmu, kuru īsteno pēc pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības apguves;
              4.3. profesionālo studiju programmu, kuru īsteno pēc vidējās izglītības apguves un kura iekļauj pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības apguvi.
 

Augstskolu likuma 56. panta 1-1. daļa nosaka: “(1-1) Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu un pirmā un otrā cikla augstākās izglītības programmu daļas var īstenot kā darba vidē balstītas mācības. Kārtību, kādā organizē un īsteno darba vidē balstītas mācības augstākās izglītības programmās, nosaka Ministru kabinets.”
Profesionālās izglītības likuma 1. panta otrā daļa darba vidē balstītas mācības definē kā klātienes izglītības procesa daļu, kurā izglītības programmai noteiktie mācīšanās rezultāti atbilstoši mācību plānam pārmaiņus tiek sasniegti izglītības iestādē un pie darba devēja.
Lūdzam attiecīgi papildināt projektu vai sniegt skaidrojumu par ministrijas plāniem noteikt prasības darba vidē balstītām mācībām.
 

-

Aicinām papildināt ar vārdu “studiju”.
 

II. Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas stratēģiskie mērķi

Aicinām 5. punkta ievaddaļu papildināt ar vārdu “studiju”.
 

5. Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas stratēģiskie mērķi ir: (..)
 

5.1. apakšpunktā saglabāts Ministru kabineta 2014. gada 26. augusta noteikumos Nr. 512 "Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu" lietots termins “praksē piemērojamas profesionālās studijas”. Aicinām šo terminu pārskatīt, jo piedāvātais formulējums ir neskaidrs – ne jau pašas studijas ir piemērojamas praksē.
 

-

Aicinām papildināt ar vārdu “studiju”.
 

“5.5. nodrošināt, ka īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas absolventi (..)”
 

Aicinām precizēt punktu.
 

“6. Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmu īsteno augstskola vai koledža. Atbilstoši stratēģiskajiem mērķiem īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmā nosaka tās specifiskos mērķus un uzdevumus.”
 

Aicinām papildināt ar vārdu “studiju”.
 

III. Pirmā un otrā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas stratēģiskie mērķi

Aicinām tekstu punkta ievadā papildināt ar vārdu “studiju”.
 

“7. Pirmā un otrā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas stratēģiskie mērķi ir: (..)”
 

7.1. apakšpunktā lietots jēdziens “profesionālajā darbībā piemērojamas profesionālās studijas”. Aicinām šo terminu pārskatīt, jo piedāvātais formulējums ir neskaidrs – ne jau pašas studijas ir piemērojamas profesionālajā darbībā.
 

-

Aicinām precizēt iekavās lietoto formulējumu, veidojot to atbilstoši Profesionālās izglītības likuma terminoloģijai (1. panta otrās daļas 8-1. apakšpunkts: “profesionālā kompetence — profesionālās darbības veikšanai nepieciešamo zināšanu, prasmju, profesionālās patstāvības un atbildības kopums”).
 

“7.3. nodrošināt pirmā un otrā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas studiju rezultātu (profesionālās kompetences) sasniegšanu atbilstoši ietvarstruktūras sestā un septītā profesionālās kvalifikācijas līmeņa zināšanām, prasmēm un profesionālām kompetencēm;”
 

Aicinām precizēt apakšpunktu.
 

“7.5. radīt motivāciju tālākizglītībai un sniegt iespēju sagatavoties, lai iegūtu attiecīgu nākamā cikla profesionālo augstāko izglītību un attiecīga līmeņa profesionālo kvalifikāciju.”
 

Aicinām precizēt nosaukumu. Līdzīgi kā pārējās šo noteikumu nodaļas, arī šī runā par programmas saturu.
 

IV. Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas obligātais saturs

Aicinām precizēt punkta ievaddaļu.
 

“9. Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas obligāto saturu ietver šādās programmas pamatdaļās: (..)”
 

Aicinām precizēt apakšppunktu.
 

“10.2.3. konkrētā profesijas standarta noteiktie.”
 

Aicinām precizēt punktu.
 

“11. Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas obligātajā saturā iekļauj studiju moduli uzņēmējdarbības profesionālo kompetenču veidošanai (uzņēmumu organizācija un dibināšana, vadīšanas metodes, projektu izstrādes un vadīšanas pamati, lietvedības un finanšu uzskaites sistēma, zināšanas par sociālā dialoga veidošanu sabiedrībā un darba tiesisko attiecību regulējošajiem normatīvajiem aktiem). Studiju moduli iekļauj studiju programmā ne mazāk kā deviņu kredītpunktu apjomā.”
 

Aicinām punktu papildināt ar jaunu apakšpunktu (mainot sekojošo punktu numerāciju), paredzot arī izvēles kursus, tādējādi nodrošinot atbilstība likuma prasībām.
 

“12.2. izvēles daļas studiju kursi;”
 

Aicinām precizēt punktā lietotos jēdzienus.
 

“12.4. (12.5.) studiju procesā ne mazāk kā 30 % no studiju kursu apjoma īsteno praktiski. Patstāvīgā darba uzdevumus un to izpildes kontroles veidus nosaka studiju kursu aprakstos.”
 

Aicinām precizēt punktu.
 

“13. Papildus šo noteikumu 12. punktā noteiktajam, īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas obligātajā saturā ietver arī Vides aizsardzības likumā un Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā noteiktās studiju kursu satura prasības.”
 

Aicinām precizēt punktu.
 

“14. Studiju kursu izvēli studiju programmā, studiju kursu un prakses saturu atbilstoši iegūstamās profesionālās kvalifikācijas pamatprasībām un specifiskajām prasībām, kas nepieciešamas pienākumu un galveno darba uzdevumu veikšanai attiecīgajā profesijā, nosaka attiecīgie profesiju standarti.”
 

Aicinām precizēt punktu, t.sk. iekavās lietoto formulējumu, veidojot to atbilstoši Profesionālās izglītības likuma terminoloģijai.
 

“16. Bakalaura studiju programmas saturs nodrošina studiju rezultātu sasniegšanu (profesionālās kompetences) atbilstoši ietvarstruktūras sestā profesionālās kvalifikācijas līmeņa zināšanām, prasmēm un kompetencei.”
 

Punktā minēts arī bakalaura studiju programmas pilna laika studiju ilgums gados. Ilgums gados izriet no kredītpunkta definīcijas un kredītpunktu skaita; līdz ar to minēt tiešā veidā to ir lieki. Arī projekta 12. punktā netiek norādīti gadi. Aicinām punkta otro teikumu svītrot.
 

“17. Bakalaura studiju programmas apjoms ir ne mazāk kā 240 kredītpunkti.”
 

Aicinām precizēt apakšpunktu.
 

“20.1. studiju kursi obligātajā apjomā ne mazāk kā 30 kredītpunkti – humanitāro un sociālo zinātņu studiju kursi, tai skaitā studiju kursi, kas attīsta sociālās, komunikatīvās un organizatoriskās pamatiemaņas, tostarp studiju modulis uzņēmējdarbības profesionālās kompetences veidošanai (inovācijas, uzņēmumu organizācija un dibināšana, vadīšanas metodes, biznesa ekonomikas, projektu izstrādes un vadīšanas pamati, lietvedības un finanšu uzskaites sistēma, zināšanas par darba tiesisko attiecību regulējumu, tai skaitā par sociālā dialoga veidošanu sabiedrībā, kā arī zināšanas par citām novitātēm uzņēmējdarbības vai iestādes vadīšanā). Studiju moduli vismaz deviņu kredītpunktu apjomā iekļauj visās bakalaura studiju programmās, ja tas nav iekļauts bakalaura studiju programmas nozares (profesionālās darbības jomas) teorētiskajos pamatkursos. Studējošais studiju moduli apgūst, ja tas nav apgūts iepriekšējā profesionālās augstākās izglītības studiju programmā;”
 

Aicinām precizēt apakšpunktu.
 

“20.3. nozares (profesionālās darbības jomas) atbilstošas specializācijas studiju kursi vismaz 90 kredītpunktu apjomā;”
 

Aicinām precizēt punktu.
 

“23. Bakalaura studiju programmas apguves laikā studējošais izstrādā un aizstāv vismaz trīs studiju projektus / darbus.”
 

Aicinām precizēt punktā iekavās lietoto formulējumu, veidojot to atbilstoši Profesionālās izglītības likuma terminoloģijai.
 

“24. Praksi īsteno saskaņā ar prakses līgumu par prakses vietas nodrošināšanu vai saskaņā ar augstskolas lēmumu par prakses vietu nodrošināšanu pašā augstskolā. Prakses līgumu augstskola slēdz ar darba devēju. Prakses līgumā vai augstskolas lēmumā par prakses vietu nodrošināšanu ietver prakses mērķus, uzdevumus, prakses norises plānojumu, prakses sasniegumu vērtēšanas kārtību, kā arī pušu pienākumus un atbildību. Prakses mērķi studējošais sasniedz, pamatojoties uz iegūtajiem studiju rezultātiem (profesionālo kompetenci) un iepriekšējo darba pieredzi, ja tāda ir. Prakses mērķu un uzdevumu noteikšanā, kā arī prakses izvērtējumā piedalās to organizāciju pārstāvji, ar kurām noslēgts līgums par prakses īstenošanu. Augstskola noteiktu prakses daļu var īstenot arī studiju sākuma posmā.”
 

Aicinām precizēt punktu.
 

“25. Ja bakalaura studiju programmā imatrikulē studējošos ar iepriekš iegūtu īsā cikla profesionālo augstāko izglītību, tad bakalaura studiju programmas saturu un apjomu, kā arī studiju kursu saturu un apjomu savstarpēji saskaņo, ievērojot bakalaura studiju programmas studiju satura un īstenošanas aprakstu. Atbilstošos īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmā iegūtos kredītpunktus ieskaita bakalaura studiju programmas apjomā.”
 

Aicinām precizēt punktu.
 

“27. Bakalaura grāds dod tiesības turpināt izglītību maģistra studiju programmā, izpildot attiecīgās maģistra programmas uzņemšanas prasības.”
 

Aicinām precizēt punktu. Aicinām nenorādīt gadu skaitu, jo to jau nosaka kredītpunktu apjoms; līdzīgi kā 12. punktā, kur gadi nav minēti.
 

“28. Maģistra studiju programmas apjoms ir ne mazāk kā 60 kredītpunkti, ar noteikumu, ka kopējais bakalaura un maģistra studiju apjoms nav mazāks par 300 kredītpunktiem.”
 

Aicinām precizēt punktā iekavās lietoto formulējumu, veidojot to atbilstoši Profesionālās izglītības likuma terminoloģijai.
 

“29. Maģistra studiju programmas saturs nodrošina studiju rezultātu sasniegšanu (profesionālās kompetences), kas nepieciešama profesionālās darbības veikšanai atbilstoši ietvarstruktūras septītā profesionālās kvalifikācijas līmeņa zināšanām, prasmēm un kompetencei.”
 

Aicinām precizēt apakšpunktu.
 

“31.3. prakse vismaz 39 kredītpunktu apjomā, ja tā ir paredzēta akadēmiskās bakalaura studiju programmas beidzējiem, vai vismaz deviņu kredītpunktu apjomā, ja tā ir paredzēta bakalaura studiju programmas beidzējiem. Praksi īsteno saskaņā ar šo noteikumu 24. punktu;”
 

Aicinām precizēt punktu.
 

“32. Papildus šo noteikumu 31. punktā minētajam maģistra studiju programmas obligātajā saturā ietver arī studiju kursus, kuri nodrošina profesionālās kompetences sasniegšanu uzņēmējdarbībā (inovācijas, uzņēmumu organizācija un dibināšana, vadīšanas metodes, projektu izstrādes un vadīšanas pamati, lietvedības un finanšu uzskaites sistēma, zināšanas par darba tiesisko attiecību regulējumu, tai skaitā par sociālā dialoga veidošanu sabiedrībā, kā arī zināšanas par citām novitātēm uzņēmējdarbības vai iestādes vadīšanā), ja tie nav apgūti zemāka cikla studiju programmā.”
 

Aicinām precizēt punktu.
 

“33. Ja studējošais Vides aizsardzības likumā un Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā noteiktās prasības nav apguvis zemāka cikla studiju programmā, viņš tās apgūst papildus maģistra studiju programmai.”
 

Projekta 34. punktā noteikts nepieciešamais studiju programmas ilgums gados. Aicinām precizēt punktu, un ilgumu izteikt kredītpunktos.
 

-

Aicinām precizēt punktu.
 

“38. Maģistra grāds dod tiesības turpināt izglītību doktora studiju programmā, izpildot šīs programmas uzņemšanas prasības.”
 

Aicinām precizēt nosaukumu.
 

“VII. Profesionālās studiju programmas, kuru īsteno pēc vidējās izglītības apguves, obligātais saturs”

Iebildums par 39.-45. punktu. Aicinām 39.-45. punktu precizēt, un jēdzienu jeb vārdus “garā profesionālā studiju programma” (attiecīgajā locījumā) aizstāt ar vārdiem “profesionālā studiju programma, kuru īsteno pēc vidējās izglītības apguves” (attiecīgajā locījumā). Pieļaujama arī cita saīsināta jēdziena izvēle, tomēr neieviešot jaunu jēdzienu “garā profesionālā studiju programma”, sk. iebildumu pret MK noteikumu projekta 3. punktu.
 

-

Aicinām precizēt punktu.
 

“43. Profesionālās studiju programmas, kuru īsteno pēc vidējās izglītības apguves, apguves laikā studējošais izstrādā un aizstāv vismaz trīs studiju projektus / darbus.”
 

Aicinām precizēt punktu, norādot – pie kādiem nosacījumiem tiks izvēlēts piešķiramās profesionālās kvalifikācijas līmenis.
 

“45. Pēc garās profesionālās studiju programmas apguves piešķir sestā (ja iepriekš apgūta tikai vidējā izglītība) vai septītā (ja iepriekš apgūta pirmā cikla profesionālās augstākās izglītība)  līmeņa profesionālo kvalifikāciju.”
 

Aicinām precizēt nosaukumu.
 

“VIII. Profesionālās studiju programmas, kuru īsteno pēc pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības apguves obligātais saturs”

Aicinām precizēt punktu, nenorādot gadu skaitu, jo to jau nosaka kredītpunktu apjoms. Līdz ar to, aicinām svītrot punkta otro teikumu.
 

-

Iebildums pret 46.-52. punktu. Aicinām 46.-52. punktu precizēt, un jēdzienu jeb vārdus “īsā profesionālā studiju programma” (attiecīgajā locījumā) aizstāt ar vārdiem “profesionālā studiju programma, kuru īsteno pēc pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības apguves” (attiecīgajā locījumā). Pieļaujama arī cita saīsināta jēdziena izvēle, tomēr nelietojot jēdzienu “īsā profesionālā studiju programma”, sk. iebildumu pret MK noteikumu projekta 3. punktu.
 

-

Aicinām papildināt punktu ar jaunu apakšpunktu, mainot turpmāko apakšpunktu numerāciju: “48.2. izvēles studiju kursi”.
 

-

Aicinām precizēt punktu, norādot – pie kādiem nosacījumiem tiks izvēlēts piešķiramās profesionālās kvalifikācijas līmenis.
 

“52. Pēc īsās profesionālās studiju programmas apguves piešķir sestā (ja iepriekš apgūta tikai vidējā izglītība) vai septītā (ja iepriekš apgūta pirmā cikla profesionālās augstākās izglītība) līmeņa profesionālo kvalifikāciju.”
 

Aicinām precizēt punktu:
1) vārdu “zināšanas, prasmes un kompetences” vietā lietojot “sasniegtie studiju rezultāti”;
2) lietojot jēdzienu “studiju programma”, nevis “programma”;
3) precizējot 56.10. apakšpunkta formulējumu.
 

“56. Studiju rezultātus vērtē 10 ballu skalā:
              56.1. izcili (10) – sasniegtie studiju rezultāti pārsniedz studiju programmas, studiju moduļa vai studiju kursa apguves prasības, liecina par spēju veikt patstāvīgus pētījumus un dziļu problēmu izpratni;
              56.2. teicami (9) – sasniegtie studiju rezultāti pilnībā atbilst studiju programmas, studiju moduļa vai studiju kursa apguves prasībām, iegūta prasme patstāvīgi lietot iegūtās zināšanas;
              56.3. ļoti labi (8) – pilnīgi izpildītas studiju programmas, studiju moduļa vai studiju kursa apguves prasības, tomēr atsevišķos jautājumos nav pietiekami dziļas izpratnes, lai zināšanas patstāvīgi lietotu sarežģītāku problēmu risināšanā;
              56.4. labi (7) – kopumā izpildītas studiju programmas, studiju moduļa vai studiju kursa apguves prasības, tomēr dažkārt konstatējama neprasme iegūtās zināšanas izmantot patstāvīgi;
              56.5. gandrīz labi (6) – izpildītas studiju programmas, studiju moduļa vai studiju kursa apguves prasības, tomēr vienlaikus konstatējama nepietiekami dziļa problēmas izpratne un neprasme izmantot iegūtās zināšanas;
              56.6. viduvēji (5) – kopumā apgūta studiju programma, studiju modulis vai studiju kurss, tomēr konstatējama nepietiekama dažu problēmu pārzināšana un neprasme izmantot iegūtās zināšanas;
              56.7. gandrīz viduvēji (4) – kopumā apgūta studiju programma, studiju modulis vai studiju kurss, tomēr konstatējama nepietiekama dažu pamatkoncepciju izpratne, ir ievērojamas grūtības iegūto zināšanu praktiskā izmantošanā;
              56.8. vāji (3) – zināšanas ir virspusējas un nepilnīgas, studējošais nespēj tās lietot konkrētās situācijās;
              56.9. ļoti vāji (2) – ir virspusējas zināšanas tikai par atsevišķām problēmām, lielākā daļa studiju programmas, studiju moduļa vai studiju kursa nav apgūta;
              56.10. ļoti, ļoti vāji (1) – nav izpratnes par studiju kursa pamatproblemātiku, nav gandrīz nekādu zināšanu studiju programmā, studiju modulī vai studiju kursā.”
 

Aicinām precizēt punktu.
 

“57. Novērtējot studiju rezultātus studiju programmā, studiju modulī vai studiju kursā 10 ballu skalā, augstskola vai koledža var paredzēt arī papildu kritērijus konkrēta vērtējuma noteikšanai 10 ballu skalā.”
 

Aicinām precizēt punktu.
 

“58. Šo noteikumu 56. punktā minētās prasības studiju rezultātu vērtējumiem 10 ballu skalā var piemērot arī, novērtējot profesionālo kompetenci augstskolas noteiktajos pārbaudījumos studiju kursu ietvaros.”
 

Aicinām precizēt punktu.
 

“59. Ar vērtējumu "ieskaitīts" vai "neieskaitīts" novērtē atkarībā no tā, vai studējošā uzrādītā profesionālā kompetence attiecīgajā pārbaudījumā atbilst vai neatbilst augstskolas vai koledžas noteiktajam līmenim.”
 

Aicinām papildināt punktu ar diviem jauniem apakšpunktiem, kas precizē rīcību pārejas posmā 

“65. Pāreju uz šajos noteikumos noteikto kredītpunktu apjomu augstskolas un koledžas veic Augstskolu likuma pārejas noteikumu 93. punktā noteiktajā termiņā, ievērojot, ka:
65.1. augstskolas un koledžas dokumentos, kas stājās spēkā līdz šim termiņam, atļauts lietot terminu "Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmas kredītpunkts" vai "EKPS kredītpunkts";
65.2. dokumentos, kas saistīti ar studiju virzienu novērtēšanu un akreditāciju, līdz šim termiņam atļauts lietot kredītpunkta termina skaidrojumu, kas bija spēkā līdz 2022. gada 15. septembra grozījumiem Augstskolu likumā.”
 

Projekta anotācijā norādīts: “Tiesību akta projekts tikai aktualizē regulējumu, nemainot saturu, kas jau tika noteikts ar Ministru kabineta 2001. gada 20. marta noteikumiem Nr. 141 "Noteikumi par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu" un Ministru kabineta 2014. gada 26. augusta noteikumiem Nr. 512 "Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu".” Aicinām minēto teikumu svītrot, jo projekts satur arī oriģinālu regulējumu un ievieš jaunus terminus (piemēram, “garā profesionālā studiju programma”).

-

Aicinām precizēt apakšpunktu.
 

“8. Pirmā un otrā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas īsteno augstskola. Katras studiju programmas specifiskos mērķus un uzdevumus nosaka atbilstoši šo noteikumu 7. punktā noteiktajiem stratēģiskajiem mērķiem sadarbībā ar attiecīgās nozares speciālistiem un darba devējiem.”