Atzinums

LBN 003-19 nav jāiekļauj dati, kuri nav izmantojami ēku projektēšanas un energoefektivitātes novērtēšanas vajadzībām, piemēram:
“- viskarstākā  mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra un tās varbūtība (°C);
-              visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūru un tās varbūtība (°C);”
 

-

Latvijas būvnormatīvā LBN 003 -19 "Būvklimatoloģija" (turpmāk - LBN 003-19) noteiktas datu sastāvs un apjoms neatbilst augstas energoefektivitātes ēku projektēšanas un energoefektivitātes novērtēšanas standartiem un Eiropas Komisijas Priekšlikumā [COM(2021) 802 final] “ES direktīvai par ēku energosniegumu (pārstrādāta redakcija)” 1.pielikuma “Kopīgs  vispārīgais ēku energosnieguma aprēķina satvars” 2.punkta prasībām, kurā noteikts, ka: “2.  Enerģētiskās vajadzības  un enerģijas izmantojumu telpu apkurei, telpu dzesēšanai, mājsaimniecības karstā ūdens apgādei, ventilācijai, apgaismojumam un citām ēkas inženiertehniskajām sistēmām aprēķina, izmantojot stundu vai par stundu īsākus laika aprēķina intervālus, lai ņemtu vērā dažādus apstākļus, kas būtiski ietekmē sistēmas darbību un sniegumu, un iekštelpu apstākļus un  optimizētu veselības, telpu gaisa kvalitātes un komforta līmeņus, ko dalībvalstis noteikušas valsts vai reģionālā līmenī.”
Ņemot vērā, ka Latvijas būvnormatīvā LBN 003-19 noteiktais datu sastāvs neatbilsts ēku projektēšanas un energoefektivitātes novērtēšanas vajadzībām, LBN 003-19 jānosaka informācijas avoti, kuros pieejama un izmantojama attiecīgā informācija:
-              VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”;
-              Eiropas Komisijas izveidotā informācija sistēma PVGIS (Photovoltaic Geographical Information System, https://re.jrc.ec.europa.eu/pvg_tools/en/#TMY );
-              Citas globālas informācijas sistēmas, kuras satur aprēķiniem nepieciešamo informāciju saskaņā ar standartu grupas LVS EN ISO 15927 “Ēku higrotermiskie raksturlielumi - Klimatisko izejlielumu aprēķināšana un izteikšana” standartu daļām”.
 

-

Saskaņā ar Informatīvajā ziņojumā sniegto informāciju atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 27. aprīļa sēdes protkollēmumu (protokols Nr. 36, 4.§) 2.punktā dotajam uzdevumam  Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iesniegusi Ekonomikas ministrijai iztrūkstošos meteoroloģisko novērojumu datus, tostarp datus par maksimālo vēja ātrumu, vēja virzienu, un augsnes temperatūru dažādos dziļumos atbilstoši meteoroloģiskā monitoringa programmai. Saskaņā ar minētā Ministru kabineta sēdes protokollēmuma Nr.36, 4.§, 2. un 3.punktā dotajiem uzdevumiem Ekonomikas ministrijai līdz 2021.gada 30.novembrim bija jānodrošina klimatisko datu pārrēķins, izmantojot šī protokollēmuma 2.punktā saņemtos meteoroloģisko novērojumu datus, nodrošinot kopējo noteikumu datu homogenitāti un kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju līdz 2021.gada 30.decembrim jāizvērtē klimatisko datu pārrēķina ietekme uz noteikumos ietvertajiem klimatiskajiem datiem .
No Informatīvajā ziņojumā sniegtās informācijas nav saprotams, vai Ministru kabineta sēdes protokollēmuma Nr.36 4.§ 2. un 3.punktā dotie uzdevumi ir izpildīti arī attiecībā uz datiem par par maksimālo vēja ātrumu, vēja virzienu, un augsnes temperatūru dažādos dziļumos.
 

-

Informatīvā ziņojuma 3.lpp. norādīts: “Pastāv maza varbūtība, ka atlikušie dati, kas tiks pārskatīti un aktualizēti līdz 2023.gada beigām būs tādi, kas pēc būtiski ietekmēs būvniecības procesa vajadzībām šobrīd nostiprinātos rādītājus."
Lūdzam tehniski precizēt minēto secinājumu, lai viennozīmīgi ir skaidrs, vai līdz 2023.gadam pārskatītie un aktualizētie dati būtiski ietekmēs vai neietekmēs šobrīd nostiprinātos rādītājus.
 

-