Atzinums

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma projekta 9.lpp ietverto teikumu "Vienlaikus IZM sadarbībā ar LM izstrādā un apstiprina Finanšu ministrijā vienotu vienas vienības izmaksu metodiku, nodrošinot publiskā finansējuma salīdzināmību un efektīvāku resursu izmantošanu.", jo  atbilstoši Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 11.panta trešās daļas 9.punktam atbildīgā iestāde izstrādā vienkāršoto izmaksu metodiku. Izstrādājot vienkāršoto izmaksu metodikas, iestādes ir atbildīgas par atbilstošu aprēķinu un datu izmantošanu, metodiku apstiprināšanu, uzraudzību un kontroli. Eiropas Savienības fondu vadošā iestāde neapstiprina atbildīgās iestādes vienkāršoto izmaksu metodiku, taču sniedz viedokli par to. 
Ņemot vērā minēto, no teikuma ir dzēšami vārdi “Finanšu ministrijā”.


 

Vienlaikus IZM sadarbībā ar LM izstrādā un apstiprina vienotu vienas vienības izmaksu metodiku, nodrošinot publiskā finansējuma salīdzināmību un efektīvāku resursu izmantošanu.

Lūdzam precizēt ziņojuma sadaļu “UZDEVUMI MINISTRIJĀM VIENOTAS PĀRVALDĪBAS IEVIEŠANAI LĪDZ 2027. GADA 31. DECEMBRIM”, skaidri definējot konkrētās darbības, kas veicamas vienotās pārvaldības ieviešanai, īpaši attiecībā uz Eiropas Savienības fondu ietvaros jau īstenošanā esošajiem pieaugušo izglītības atbalsta pasākumiem.

No ziņojuma nav pietiekami skaidrs:
1) kā vienotās pārvaldības modelis tiks praktiski piemērots jau uzsāktajiem Eiropas Savienības fondu projektiem,
2) kādi konkrēti pārvaldības, procesu vai nosacījumu grozījumi tiem būs jāveic,
3) kā tiks nodrošināta šo projektu integrācija vienotajā sistēmā.

Ņemot vērā minēto, aicinām papildināt ziņojumu ar konkrētu informāciju par plānotajām darbībām, to īstenošanas secību un sagaidāmo ietekmi uz esošajiem Eiropas Savienības fondu projektiem, kā arī paredzētajiem risinājumiem, lai pārejas periodā netiktu veidotas paralēlas pārvaldības pieejas, vienlaikus saskaņot veiktos precizējums ar Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju.

-

Informatīvā ziņojuma projekta sadaļas “Galvenie secinājumi” 8.punktā ir norādīts, ka vienotas pārvaldības ieviešana īstermiņā var prasīt papildu ieguldījumus institucionālās kapacitātes stiprināšanai un IT risinājumu pielāgošanai, galvenokārt pārdalot esošos resursus un izmantojot ES fondu finansējumu. Norādām, ka Ministru kabineta 14.04.2026. sēdē ir izskatīts informatīvais ziņojums “Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028. gadam 2026. gada Progresa ziņojums” un ar to ir pieņemts zināšanai, ka pie šī brīža prognozēm un atbilstoši definētajiem fiskālajiem nosacījumiem, novērtētā indikatīvā 2027.-2030. gada budžeta ietvara sagatavošanai pieejamā fiskālā telpa pozitīva tikai 2027. gadā ir 80,3 milj. euro, bet parējos gados tā ir negatīva, proti, 2028. gadā -153,3 milj. euro, 2029. gadā -191,1 milj. euro un 2030. gadā -883,5 milj. euro, kas nozīmē, ka papildu finansējums turpmākajiem gadiem bez kompensējošiem pasākumiem, kas, lai nodrošinātu atbilstību fiskālajiem nosacījumiem, primāri sedz negatīvo fiskālo telpu, nebūs pieejams. Pat pieņemot, ka tuvākajā laikā izdosies atrisināt konflikta situāciju Tuvajos Austrumos, šīs krīzes situācijas seku noregulēšanai būs nepieciešams zināms laika periods, attiecīgi aktuālās prognozes nedod pamatu uzskatam, ka situācija ar pieejamās fiskālās telpas apmēru ievērojami uzlabosies rudens posmā. Līdz ar to, balstoties uz šī brīža prognozēm, iespējas piešķirt papildu valsts budžeta finansējumu turpmākajos gados būs ierobežotas, kas ministrijām un citām centrālajām iestādēm jāņem vērā arī informatīvā ziņojuma projektu izstrādē, papildu nepieciešamo finansējumu rodot esošā finansējuma ietvaros, pārskatot un optimizējot esošos līdzekļus. Ņemot vērā minēto, lūdzam iepriekš minētajā secinājumā svītrot vārdu “galvenokārt”.

-

Lūdzam precizēt ziņojumā paredzēto pilotprojektu pieeju vienotās pārvaldības modeļa ieviešanā, jo no pašreizējā formulējuma nav skaidrs to saturs, tvērums un praktiskā īstenošana, kā arī nav identificējams:
1) kas konkrēti tiek saprasts ar pilotprojektu pieeju šajā kontekstā;
2) kādi konkrēti pilotprojekti tiks īstenoti, kāds ir to tvērums un mērķa grupas;
3) kā šie pilotprojekti sasaistās ar jau īstenošanā esošajiem pieaugušo izglītības atbalsta pasākumiem, t.sk. Eiropas Savienības fondu ietvaros;
4) no kādiem finanšu avotiem plānots nodrošināt pilotprojektu īstenošanu.

Ņemot vērā minēto, aicinām papildināt ziņojumu ar skaidru pilotprojektu pieejas aprakstu, tai skaitā paredzētajām darbībām, finansējuma avotiem un sagaidāmajiem rezultātiem, lai nodrošinātu to praktisku piemērojamību un izvairītos no neskaidrībām vienotās pārvaldības modeļa ieviešanā.

-

Lūdzam precizēt ziņojumā ietverto uzdevumu Ekonomikas ministrijai “koordinēt starpnozaru sadarbību cilvēkkapitāla attīstībā, nodrošinot ES programmu un investīciju kartēšanu (2028–2035) un saskaņotu plānošanu vienotas pieejas ietvarā”, skaidri nosakot, ka Ekonomikas ministrijas uzdevums ir nodrošināt cilvēkkapitāla attīstības jomas starpnozaru koordināciju atbilstoši spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei un pilnvarojumam, vienlaikus paredzot, ka minētā koordinējošā funkcija tiek īstenota horizontāli attiecībā uz atbalsta pasākumu plānošanu un īstenošanu neatkarīgi no finansējuma avota.

-

Lūdzam papildināt MK sēdes protokollēmuma projektu ar jaunu punktu piedāvātajā redakcijā, attiecīgi precizējot arī informatīvā ziņojuma projektā sniegto informāciju.

x. Ministrijām informatīvajā ziņojumā paredzēto pasākumu īstenošanu nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, pārdalot esošos resursus, vai piesaistot ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansējumu.

Ņemot vērā, ka informatīvā ziņojuma projekta 2. pielikumā jau ir identificēti normatīvie akti, kuros plānoti grozījumi, tostarp Ministru kabineta noteikumi, kas regulē Eiropas Savienības fondu specifisko atbalsta mērķu un Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (turpmāk - Atveseļošanas fonds) investīciju īstenošanu, lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma projektā noteikto plānoto izmaiņu saturisko tvērumu un ietekmi uz attiecīgo pasākumu ieviešanas nosacījumiem (t.sk. mērķa grupām, institucionālo sadalījumu un atbalsta piešķiršanas principiem, kritērijiem). Tāpat lūdzam skaidrot, vai ņemot vērā informatīvā ziņojuma projekta saturu tiks nodrošināta plānoto izmaiņu atbilstība Eiropas Savienības fondu un Atveseļošanas fondu horizontālajam regulējumam (t.i. Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likums un Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr.621 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība”), kā arī kāda ir ietekme uz jau  apstiprinātiem Eiropas Savienības fondu un Atveseļošanas fondu investīciju īstenotajiem projektiem. Vienlaikus informējam, ka tuvojas Atveseļošanas fonda investīciju noslēgums. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt lietderību attiecīgo grozījumu nepieciešamībai un vai tie negatīvi neietekmēs sasniedzamos rādītājus.

 

-

Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma projekta 20.lpp piekto punktu ar informāciju, ka, izvērtējot Eiropas Savienības fondu finansējuma iespējas, jāņem vērā Eiropas Savienības fondu 2028.–2034. gada plānošanas perioda regulējums, kas šobrīd ir izstrādes procesā un kurā paredzētas izmaiņas attiecībā uz vienkāršoto izmaksu metodiku piemērošanas slieksni un obligātumu.

-

Ņemot vērā, ka jau vairākos 2021.–2027. gada plānošanas perioda Eiropas Sociālā fonda Plus pasākumos pieaugušo izglītības piedāvājums tiek plānots, balstoties uz darba tirgus prognozēm un nozaru pieprasījumu, aicinām Ekonomikas ministriju pārskatīt un aktualizēt ziņojumā ietvertos secinājumus par esošajām sistēmiskajām problēmām, izvērtējot jau ieviestos risinājumus un faktiskos rezultātus, lai nodrošinātu objektīvu esošās situācijas atspoguļojumu un izvairītos no nepamatotas problēmu identificēšanas.

-

Ņemot vērā Ministru kabineta 2024.gada 10.decembra instrukcijas Nr. 5 "Kārtība, kādā īsteno atbalsta pasākumus nozaru vajadzībās balstītai darba devēju darbinieku profesionālajai pilnveidei" 14. punktā paredzēto kārtību, kas nosaka nozaru ministriju ikgadēju ziņošanu un Apvienotās pieaugušo izglītības koordinācijas komisijas (turpmāk - Komisija) veikto mācību jomu izvērtēšanu un aktualizāciju, aicinām ziņojumu papildināt ar informāciju par šī mehānisma ieviešanas statusu, tostarp vai jau ir saņemta un izvērtēta informācija par 2024./2025. gada atbalsta pasākumiem, kādi lēmumi pieņemti attiecībā uz mācību jomu aktualizāciju un vai mehānisms praksē darbojas.

-

Aicinām Ekonomikas ministriju papildināt ziņojumu ar skaidru informāciju par Cilvēkkapitāla attīstības padomes (turpmāk - CAP) un Komisijas lomu vienotajā pieaugušo izglītības pārvaldības modelī, tostarp norādot:
1) vai un kādas prioritātes CAP jau ir definējusi,
2) kādā kārtībā un cik regulāri tiek nodrošināta šo prioritāšu aktualizācija,
3) kādi konkrēti rezultāti līdz šim ir sasniegti CAP un komisijas darbībā, kā arī skaidrojot, kā tiek nodrošināta pieaugušo izglītības atbalsta pasākumu uzraudzība, izvērtēšana un atgriezeniskā saite par sasniegtajiem rezultātiem.

Vienlaikus aicinām izvērtēt, vai CAP definētās prioritātes izriet no un ir saskaņotas ar 2026.gada 28.maijā pieņemtajā valdības deklarācijā “Deklarācija par Andra Kulberga vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību” noteiktajām prioritātēm, lai nodrošinātu caurspīdīgu, secīgu un vienotā pārvaldībā balstītu pieaugušo izglītības sistēmas attīstību.

-

Aicinām izvērtēt plānoto lietotāja ceļu mācību pieejai, īpaši attiecībā uz pašvaldības mācīšanās iespēju nodrošināšanu un institucionālās slodzes sadalījumu. No ziņojuma izriet, ka Nodarbinātības valsts aģentūrai tiek piešķirta centrāla loma personu profilēšanā un virzīšanā uz mācībām, kas var ierobežot personu iespējas patstāvīgi piekļūt mācību piedāvājumam, kā arī radīt institucionālās kapacitātes noslodzes risku pieaugot pieprasījumam pēc konsultatīvā atbalsta. Ņemot vērā minēto, aicinām izvērtēt, kā tiks nodrošināta elastīga piekļuve mācībām, tostarp bez obligāta starpniecības mehānisma.

-

Ņemot vērā, ka Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija 2021.–2027. gada plānošanas periodā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.4. specifiskā atbalsta mērķa 4.2.4.3. pasākumu “Digitālo prasmju pilnveide”, aicinām precizēt tās lomu vienotajā pieaugušo izglītības pārvaldības modelī, skaidri nodalot funkcijas starp IT arhitektūras un sistēmu integrācijas koordinēšanu un atbalsta pasākumu īstenošanu, kā arī definēt minētā pasākuma integrāciju vienotajā sistēmā, lai novērstu funkciju pārklāšanos un paralēlu risinājumu veidošanu.

-

Lūdzam precizēt, kas tiek piedāvāts ar risinājumu "Izveidot vienotus digitālās piekļuves (t.sk. integrācijas, ja lietderīgi) punktus visām iesaistītajām pusēm – iedzīvotājiem, izglītības pakalpojumu sniedzējiem un darba devējiem.".

-

Lūdzam precizēt ziņojumā ietverto formulējumu par sadarbību ar LUMII, jo no tā nav skaidrs šīs institūcijas konkrētais lomas ietvars, līdzšinējais ieguldījums un plānotie rezultāti darba tirgus prognozēšanas un monitoringa sistēmas attīstībā.
Ņemot vērā minēto, aicinām:
1) skaidrot, kādos projektos vai iniciatīvās ir uzsākta sadarbība ar LUMII;
2) norādīt, kādi konkrēti rezultāti līdz šim ir sasniegti (t.sk. attiecībā uz mākslīgā intelekta risinājumu izstrādi);
3) precizēt, kā LUMII iesaiste tiks integrēta vienotajā prognozēšanas un monitoringa ietvarā un kā tā sasaistīta ar citu institūciju (t.sk. CSP) funkcijām.

-

Lūdzam precizēt ziņojuma saturu, tai skaitā attiecībā uz 2. pielikumu, jo ziņojumā nav ietverta skaidra atsauce uz tā saturu, piemērošanas kontekstu un izmantošanas kārtību vienotās pārvaldības ieviešanā.

Vienlaikus aicinām izvērtēt nepieciešamību papildināt 2. pielikumu, izvērtējot nepieciešamību iekļaujot tajā arī Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros īstenotos pieaugušo izglītības atbalsta pasākumu īstenošanas noteikumus par:
1) 4.2.4.1. pasākuma “Atbalsts nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai” 1. kārtas un 2. kārtas;
2) 4.2.4.3. pasākuma “Digitālo prasmju pilnveide”;
3) 4.3.3.1. pasākuma “Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu kvalifikācijas un prasmju paaugstināšana”;
4) 4.3.3.2. pasākuma “Nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanās darba tirgū sekmēšana” īstenošanu, lai nodrošinātu pilnīgu un salīdzināmu priekšstatu par visiem esošajiem pieaugušo izglītības atbalsta pasākumiem, kā arī to integrāciju vienotajā pārvaldības modelī. Nepilnīga pasākumu atspoguļošana rada risku veidot fragmentētu pārvaldības pieeju un nepieļauj pilnvērtīgu esošo pasākumu savstarpējo sasaisti.

-