Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir izvērtējusi Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (25-TA-2349), kas izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa direktīvu (ES) 2024/1203, kas paredz noteikumus par vides krimināltiesisko aizsardzību un aizstāj Direktīvas 2008/99/EK un 2009/123/EK.

LTRK vērš ministrijas uzmanību, ka vides jomā izdarīti noziedzīgi nodarījumi ir plaši interpretējams gan termins “Vides joma”, gan “noziedzīgs nodarījums”, jo piedāvātās izmaiņas, attiecināmas arī uz Sugu un biotopu aizsardzības likumu. Šī likuma 12. panta norma attiecībā uz īpaši aizsargājamo sugu augiem, sēnēm un ķērpjiem vai to daļām visās attīstības stadijās nosaka aizliegumu t.sk. veikt šādas darbības: lasīšana, noplūkšana un izrakšana, kā arī dzīvotņu postīšana.
LTRK ieskatā 12. panta tvērums likumā nav precīzi noteikts un saistībā ar Meža likumu tiek pretrunīgi interpretēts. Proti,:
12. pants attiecināms uz visu Latvijas Republikas teritoriju, ne tikai uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (ĪADT), mikroliegumiem vai aizsargjoslām, kuri reģistrēti DAP Dabas datu pārvaldības sistēmā “OZOLS”;
12. pants attiecināms arī tādu darbību veikšanai, kā, piemēram, ugunsdzēsība, kaitēkļu un slimību apkarošana, pretmobilitāte;
Tiesiski veikta mežsaimnieciskā darbība atbilstoši Meža likumam tiek interpretēta kā dzīvotņu postīšana atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likumam;
Faktu par īpaši aizsargājamo sugu augiem, sēnēm un ķērpjiem konstatē sertificēts eksperts, kura darbība (lēmumi) nav civiltiesiski apdrošināta (neatbild par sekām). Ekspertus sertificē Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk – DAP). Atzinuma sagatavošana ir komerciāla (tirgū nopērkams pakalpojums), piemēram, viena atzinuma izmaksas par mikrolieguma izveidi ir 534 – 1330 euro (bez PVN). Ekspertu lēmumi ietekmē ar valsts īpašumu apsaimniekošanu un kapitāla vērtību, bet eksperti nav valsts amatpersonas, kuru pienākums būtu iesniegt gada ienākumu deklarācijas.

Normatīvo aktu interpretācijas prakse neveicina tiesiskās paļāvības principa ievērošanu un LTRK biedri norādījuši, ka šobrīd DAP piemēro pretrunīgas prasības sugas īpatņu indivīdu līmenī.
LTRK ieskatā Latvijā jau šobrīd mežsaimniecības jomā ir ļoti stingri regulēta saimnieciskā darbība, tai skaitā paredzot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvos sodus (piemēram, Meža likums, Sugu un biotopu aizsardzības likums, kā arī Ministru kabineta  2020. gada 17. decembra noteikumi Nr. 774 “Mežam nodarīto zaudējumu noteikšanas kārtība”), turklāt jau spēkā esošajā Krimināllikuma redakcijā ir paredzēta kriminālatbildība.

LTRK vērš Tieslietu ministrijas uzmanību, ka, nosakot brīvības atņemšanu par Sugu un biotopu aizsardzības likuma 12.panta pārkāpšanu, vienlaicīgi nepārkāpjot Meža likumu, kriminālatbildības riskam pakļauti tūkstošiem Latvijas meža īpašnieku, meža darbinieku un Latvijas iedzīvotāju, apdraudot cilvēka tiesības uz brīvību, ja meža īpašnieks savā zemē ir pieļāvis cilvēcisku kļūdu vai pēc saimnieciskās darbības trešā puse konstatē īpaši aizsargājamo augu, sēni, ķērpju, dzīvnieku sugu vai sugu dzīvotni, biotopu.
Pirms turpmākas likumprojekta virzības vispirms ir nepieciešamas izmaiņas Sugu un biotopu aizsardzības likumā, Meža likumā un noteikumos par koku ciršanu mežā, kā arī meža inventarizācijas noteikumos, jo šie normatīvie akti tieši skar šī likumprojekta jomu. Vispirms ir jānovērš dažādās interpretācijas iespējas.

Papildus minētajam, LTRK ieskatā ar likumprojektu paredzētās izmaiņas būtu attiecināmas tikai uz ĪADT, mikroliegumiem vai vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslām, kuri reģistrēti DAP Dabas datu pārvaldības sistēmā “OZOLS”.
LTRK ieskatā ir jāparedz, ka par darbībām, kurām ir saņemts Valsts meža dienesta ciršanas apliecinājums koku ciršanai vai tiek veikti ugunsapsardzības darbi, koku ciršana ārkārtējās situācijās vai Meža aizsardzības pasākumi atbilstoši Meža likumam, valsts aizsardzības un pretmobilitātes pasākumi, netiek attiecināts Krimināllikuma regulējums.
 

-