Projekta ID
25-TA-1327Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
30.09.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Lūdzam izvērtēt administratīvās atbildības regulējumu un precizēt anotācijā minēto informāciju.
1. Anotācijā ir ietverts šāds teikums: "Attiecībā uz administratīvo atbildību par piekļuves nenodrošināšanu elektronisko sakaru tīklam tiek piemērotas tiesiskā regulējuma normas, kas piekritīgas konkrētam gadījumam."
Lūdzam plašāk paskaidrot, kādas normas tiks piemērotas, ja dzīvojamajā mājā atrodas citām personām piederošas iekārtas un inženiertīkli un dzīvojamās mājas pārvaldītājs nenodrošina iespēju attiecīgā inženiertīkla īpašniekam piekļūt tam piederošajiem inženiertīkliem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, lai veiktu ar šo inženiertīklu un iekārtu nodrošināšanu saistītus darbus, tai skaitā, lai nodrošinātu to tehnisko apkopi, vizuālo apskati un tehnisko apsekošanu.
2. Elektronisko sakaru likuma 121. panta otrajā daļā ir noteikta administratīvā atbildība par publisko elektronisko sakaru tīklu darbības traucēšanu, tai skaitā nenodrošinot piekļuvi attiecīgajā īpašumā, arī liegumzonā, slēgtā teritorijā vai ēkā esošajiem elektronisko sakaru tīkliem un to infrastruktūras inženierbūvēm, lai veiktu šo tīklu un attiecīgo infrastruktūras inženierbūvju pārbūvi, renovāciju, atsevišķa abonentlīnijas pieslēguma ierīkošanu pie ēkā esošā elektronisko sakaru tīkla vai ar to ekspluatāciju saistītus darbus. Pienākumi, par kuru neīstenošanu, ir piemērojama administratīvā atbildība ir ietverti Elektronisko sakaru likuma 30. pantā. Šā panta sestajā daļā ir noteikts, ka nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai – attiecīgos gadījumos – pārvaldītājs nedrīkst veikt darbības, kas kavētu nekustamajā īpašumā izvietotā elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanu vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, tai skaitā galalietotāju un patērētāju pieslēgumu veikšanu.
Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumi Nr. 907 "Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu" regulē noteiktas obligāti veicamās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības. Turklāt tie neattiecas uz viendzīvokļa mājām. Administratīvā atbildība par obligāti veicamu pārvaldīšanas darbību neveikšanu ir noteikta Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 29. pantā.
Pieņemot, ka piekļuve inženiertīkliem skar sabiedrības intereses un šādā gadījumā būtu piemērojama administratīvā atbildība, secināms, ka ir izveidots grūti saprotams, nesistēmisks un pretrunīgs regulējums. Turklāt Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 29. pantā noteiktā administratīvā atbildība ir smagāka, salīdzinot ar Elektronisko sakaru likuma 121. panta otro daļu.
3. Neskatoties uz to, ka administratīvie pārkāpumi šobrīd ir ietverti dažādos nozaru likumos, joprojām nepieciešams saglabāt administratīvo atbildību kā vienotu sistēmu. Nav pieļaujama pārkāpumu dublēšanās, un novēršamas to iespējamās kolīzijas (sk. arī Kūtris G. Administratīvās atbildības reforma: būtiskākie jauninājumi. Jurista Vārds, 17.12.2019., Nr. 50/51/52). Šajā gadījumā vai nu pastāv sistēmiski neatbilstoši izveidots pamatregulējums, vai arī pārskatāms administratīvās atbildības regulējums.
Principā nevarētu pastāvēt situācija, ka par dzīvojamo māju pārvaldīšanas jomā noteiktu pienākumu būtu piemērojama Elektronisko sakaru likumā noteikta administratīvā atbildība. Administratīvās atbildības sistēmas konceptuāls pamatprincips ir, ka personas pienākumi ("spēles noteikumi") un par to neievērošanu piemērojamā administratīvā atbildība ir nosakāma vienā nozares likumā (Kūtris G. Administratīvās atbildības reforma: būtiskākie jauninājumi. Jurista Vārds, 17.12.2019., Nr. 50/51/52; Medina L. Administratīvā atbildība un sods nozaru likumos. Jurista Vārds, 17.12.2019., Nr. 50/51/52).
1. Anotācijā ir ietverts šāds teikums: "Attiecībā uz administratīvo atbildību par piekļuves nenodrošināšanu elektronisko sakaru tīklam tiek piemērotas tiesiskā regulējuma normas, kas piekritīgas konkrētam gadījumam."
Lūdzam plašāk paskaidrot, kādas normas tiks piemērotas, ja dzīvojamajā mājā atrodas citām personām piederošas iekārtas un inženiertīkli un dzīvojamās mājas pārvaldītājs nenodrošina iespēju attiecīgā inženiertīkla īpašniekam piekļūt tam piederošajiem inženiertīkliem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, lai veiktu ar šo inženiertīklu un iekārtu nodrošināšanu saistītus darbus, tai skaitā, lai nodrošinātu to tehnisko apkopi, vizuālo apskati un tehnisko apsekošanu.
2. Elektronisko sakaru likuma 121. panta otrajā daļā ir noteikta administratīvā atbildība par publisko elektronisko sakaru tīklu darbības traucēšanu, tai skaitā nenodrošinot piekļuvi attiecīgajā īpašumā, arī liegumzonā, slēgtā teritorijā vai ēkā esošajiem elektronisko sakaru tīkliem un to infrastruktūras inženierbūvēm, lai veiktu šo tīklu un attiecīgo infrastruktūras inženierbūvju pārbūvi, renovāciju, atsevišķa abonentlīnijas pieslēguma ierīkošanu pie ēkā esošā elektronisko sakaru tīkla vai ar to ekspluatāciju saistītus darbus. Pienākumi, par kuru neīstenošanu, ir piemērojama administratīvā atbildība ir ietverti Elektronisko sakaru likuma 30. pantā. Šā panta sestajā daļā ir noteikts, ka nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai – attiecīgos gadījumos – pārvaldītājs nedrīkst veikt darbības, kas kavētu nekustamajā īpašumā izvietotā elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanu vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, tai skaitā galalietotāju un patērētāju pieslēgumu veikšanu.
Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumi Nr. 907 "Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu" regulē noteiktas obligāti veicamās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības. Turklāt tie neattiecas uz viendzīvokļa mājām. Administratīvā atbildība par obligāti veicamu pārvaldīšanas darbību neveikšanu ir noteikta Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 29. pantā.
Pieņemot, ka piekļuve inženiertīkliem skar sabiedrības intereses un šādā gadījumā būtu piemērojama administratīvā atbildība, secināms, ka ir izveidots grūti saprotams, nesistēmisks un pretrunīgs regulējums. Turklāt Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 29. pantā noteiktā administratīvā atbildība ir smagāka, salīdzinot ar Elektronisko sakaru likuma 121. panta otro daļu.
3. Neskatoties uz to, ka administratīvie pārkāpumi šobrīd ir ietverti dažādos nozaru likumos, joprojām nepieciešams saglabāt administratīvo atbildību kā vienotu sistēmu. Nav pieļaujama pārkāpumu dublēšanās, un novēršamas to iespējamās kolīzijas (sk. arī Kūtris G. Administratīvās atbildības reforma: būtiskākie jauninājumi. Jurista Vārds, 17.12.2019., Nr. 50/51/52). Šajā gadījumā vai nu pastāv sistēmiski neatbilstoši izveidots pamatregulējums, vai arī pārskatāms administratīvās atbildības regulējums.
Principā nevarētu pastāvēt situācija, ka par dzīvojamo māju pārvaldīšanas jomā noteiktu pienākumu būtu piemērojama Elektronisko sakaru likumā noteikta administratīvā atbildība. Administratīvās atbildības sistēmas konceptuāls pamatprincips ir, ka personas pienākumi ("spēles noteikumi") un par to neievērošanu piemērojamā administratīvā atbildība ir nosakāma vienā nozares likumā (Kūtris G. Administratīvās atbildības reforma: būtiskākie jauninājumi. Jurista Vārds, 17.12.2019., Nr. 50/51/52; Medina L. Administratīvā atbildība un sods nozaru likumos. Jurista Vārds, 17.12.2019., Nr. 50/51/52).
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu konsolidētā versija
Priekšlikums
Lūdzam precizēt projekta 1.punktā iekļautā Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 907 "Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu" 7.punktā paredzēto atsauci uz normatīvajiem aktiem, ņemot vērā Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 134. un 137.punktā noteikto.
Piedāvātā redakcija
-