Atzinums

Regulators vērš uzmanību, ka Likumprojektā ietvertā enerģijas kopīgošanas organizatora definīcija ir pretrunā ar Likumprojekta 14. un 15.pantu, kā arī Elektroenerģijas tirgus likuma 1. panta otrās daļas 16.punktu,  kas noteic, ka:
37.⁶ panta septītās daļas jaunā redakcija noteic, ka “(..) var slēgt līgumu ar enerģijas kopīgošanas organizatoru vai citu trešo personu par enerģijas kopīgošanas organizēšanu”, t.i., kā kopīgošanas organizators ir arī trešā persona;
37.⁷ pantā jaunā 4.1 daļa, kas noteic, ka “energokopiena var būt enerģijas kopīgošanas organizators”;
Elektroenerģijas tirgus likuma 1.panta otrās daļas 16.punkts noteic, ka elektroenerģijas kopīgošana ir aktīvā lietotāja saražotās un sistēmā nodotās elektroenerģijas nodošana citiem galalietotājiem, tajā skaitā aktīvajiem lietotājiem, vai elektroenerģijas energokopienā saražotās un sistēmā nodotās elektroenerģijas nodošana elektroenerģijas energokopienas biedriem vai daļu turētājiem.

-

Elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas operatori tiek licencēti un to darbība, tiesības un pienākumi (tostarp attiecībā uz sistēmas pieslēgumiem un izcelsmes apliecinājumiem) ir ierobežoti ar licencē noteikto licences darbības zonu (skat. Elektroenerģijas tirgus likuma 9.panta pirmo un otro daļu). Latvijas elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmu operatoriem ir ekskluzīvas tiesības sniegt pakalpojumu to licences darbības zonā (skat. Elektroenerģijas tirgus likuma 11.panta pirmo daļu un 18.panta otro daļu), kura akciju sabiedrības “Augstsprieguma tīkls” gadījumā ir Latvijas Republikas teritorija, bet sadales sistēmas operatoru gadījumā ir noteikta (ekskluzīva) teritorija Latvijas Republikas ietvaros.
Ņemot vērā minēto, nav atbalstāms Likumprojektā noteikt tādu regulējumu, saskaņā ar kuru citas valsts teritorijā izbūvētas elektroenerģijas ražošanas vai uzkrāšanas iekārtas tiktu pieslēgtas Latvijas elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmai vai otrādi - Latvijas Republikas teritorijā izbūvētas elektroenerģijas ražošanas vai uzkrāšanas iekārtas tiktu pieslēgtas citas valsts elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmai.
Atbilstoši anotācijā minētajam piedāvātie grozījumi ir nepieciešami, lai risinātu situācijas, kurās elektroenerģijas ražošanas iekārtas atrodas vienlaikus divu valstu teritorijā, t.i., uz divu valstu robežas. Regulators vērš uzmanību, ka šādā situācijā jautājums ir ne tikai par elektroenerģijas ražošanas iekārtas atbilstību attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem, bet arī par to, kuras valsts regulatīvās iestādes kompetencē būs šāda elektroenerģijas ražotāja uzraudzība. Jāatgādina, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 27.oktobra noteikumu Nr.1227 “Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem” 2.1.apakšpunktu elektroenerģijas ražošana elektrostacijās, kuru uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par vienu megavatu, ir regulējams sabiedriskais pakalpojums.
Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams detalizētāk skaidrot, kādas problēmas risināšanai ir nepieciešams ieviest šādu pārrobežu iekārtu regulējumu, tiesību normu izstrādē ņemt vērā jau spēkā esošo regulējumu attiecībā uz sistēmas operatoru licenču darbības zonām  un elektroenerģijas ražotāju regulēšanu (kas ir cieši saistīts ar Regulatora kompetences robežām) un, Regulatora ieskatā, minētais jautājums ir jārisina, konsultējoties ar kaimiņvalstu regulatīvajām iestādēm.
Regulators uzskata, ka šādos pārrobežu gadījumos noteicošajam apstāklim būtu jābūt tam, kuras valsts elektroenerģijas sistēmai tiks pieslēgta elektrostacija. Tai pat laikā ir jābūt skaidri noteiktam, ka elektrostacijai kopā ar tai piederošo teritoriju ir jāatrodas abu valstu teritorijā un ka šādā gadījumā elektrostacija ir uzskatāma par vienu ražošanas objektu.  
 

-

Skat. Regulatora iebildumu par Likumprojekta 2.pantu.
 

-

Skat. Regulatora iebildumu par Likumprojekta 2.pantu.
 

-

Regulators vērš uzmanību, ka:
Elektroenerģijas tirgus likumā nav ietverta definīcija vai skaidrojums, kas ir viedās uzlādes funkcija un divvirzienu uzlādes funkcija, kā arī, kas ir uzlādes punkta operators.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 13.septembra Regulas (ES) 2023/1804 par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Direktīvu 2014/94/ES (turpmāk – AFIR) preambulas 29. un 30.punkts paskaidro, ko nodrošina viedās uzskaites sistēma un divvirzienu uzlāde, kā arī ietvertas definīcijas, kas ir viedā uzlāde un  divvirzienu uzlāde. Ir arī paredzēts (AFIR 5.panta 8.punkts), ka uzlādes punktu operatori nodrošina, lai visi to apkalpotie publiski pieejamie uzlādes punkti, kas uzbūvēti pēc 2024.gada 13.aprīļa vai renovēti pēc 2024.gada 14.oktobra spēj veikt viedo uzlādi. Šie nosacījumi attiecas uz publiski pieejamiem uzlādes punktiem.
Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka AFIR ir tieši piemērojama Latvijā, t.sk., arī AFIR ietverto par viedo uzlādes funkciju un divvirzienu uzlādes funkciju, Regulators lūdz izvērtēt, vai ir nepieciešams papildināt Elektroenerģijas tirgus likuma 20.⁴pantu ar trešo daļu, vai papildināt anotāciju ar skaidrojumu, ko tieši papildu AFIR noteiktajam jānosaka Elektroenerģijas tirgus likumā. 
Lai nerastos pārpratumi saistībā ar to, ko tieši dara sadales sistēmas operators, nodrošinot viedo uzlādes funkciju, Regulators piedāvā precizēt redakciju, nosakot, ka tā funkcija, kas jānodrošina sadales sistēmas operatoram, ir informācijas plūsmas nodrošināšana, kas nepieciešama, lai uzlādes stacija spētu nodrošināt viedo un divvirziena uzlādi.

“(3) Sadales sistēmas operators pēc elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkta operatora pieprasījuma nodrošina elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktiem nepieciešamo informācijas plūsmu, lai nodrošinātu elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkta viedās un divvirzienu uzlādes funkcionalitāti.”
 

Skat. Regulatora iebildumu par Likumprojekta 2.pantu. Lūdzu ņemt vērā arī attiecībā uz Elektroenerģijas tirgus likuma 29.⁷ panta pirmās daļas 2.punkta grozījumiem.
 

-

Regulators vērš uzmanību, ka anotācijā skaidrots, ka elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai elektroenerģijas uzkrātuves pēc to dzīves cikla kļūst par nederīgām un ir attiecīgi demontējamas, taču normatīvais regulējums neparedz skaidru rīcību elektroenerģijas ražotājiem un elektroenerģijas uzkrātuves operatoriem. Savukārt Elektroenerģijas tirgus likuma 31.⁸ panta redakcija neietver visas elektroenerģijas ražošanas iekārtas, bet attiecas tikai uz atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtām. Lūdzam skaidrot anotācijā, kāpēc jaunajā Elektroenerģijas tirgus likuma 31.⁸ pantā minētā demontāža netiek prasīta elektroenerģijas ražošanas iekārtām, kas izmanto fosilo kurināmo, vai arī attiecināt pantā noteikto demontāžu uz visām elektroenerģijas ražošanas iekārtām.
 

-

Regulators vērš uzmanību, ka Baltijas valstu elektroenerģijas tirdzniecības zonās no 2022.gada vairs nav pieejami Nordic EPAD produkti, tā kā nebija vairs pieprasījuma (atvērtās pozīcijas – open interest), taču joprojām ir pieejami NASDAQ elektroenerģijas derivatīvi citās elektroenerģijas tirdzniecības zonās. Paralēli cenu starpības nodroses instruments starp Somijas – Igaunijas un Igaunijas – Latvijas elektroenerģijas tirdzniecības zonām ir ilgtermiņa finansiālās pārvades tiesības. Tomēr jāatzīmē, ka jauniem elektroenerģijas tirgus dalībniekiem šie instrumenti var izrādīties par dārgu, ja nav pietiekoša sākotnējā finansiālā nodrošinājuma un arī vēl nav piesaistīts pietiekošs lietotāju daudzums. Prasība šādiem tirgotājiem iegādāties kādus no nodroses instrumentiem var kļūt par būtisku šķērsli mazākiem komersantiem iekļūt tirgū, ņemot vērā gan augstās izmaksas, gan bieži vien arī ierobežotās zināšanas. Rezultātā tas var mazināt konkurenci elektroenerģijas tirgū.
Direktīvas Nr.2024/1711 18.a pantā minētās nodroses stratēģijas (hedging strategies), lai ierobežotu elektroenerģijas vairumtirdzniecības piegādes izmaiņu riska ietekmi, var būt ļoti dažādas: tirgus nākotnes līgumi (futures), divpusēji līgumi ar ražotājiem vai citiem tirgus dalībniekiem; vertikālā integrācija, ja tirgotājam ir piekļuve savai ražošanai; daļēja nodrose, lai segtu tikai fiksēto cenu līgumus; kā arī spekulatīva pieeja, pārapdrošinoties vai nenodrošinoties vispār.
Ņemot vērā dažādo elektroenerģijas tirgotāju elektroenerģijas apjomu un piesaistīto lietotāju skaitu, kā arī dažādos komercdarbības modeļus, tieši pašiem elektroenerģijas tirgotājiem ir vislabākās iespējas novērtēt savus riskus un izvēlēties piemērotāko stratēģiju. Šīs stratēģijas laika gaitā var mainīties, piemēram, atkarībā no elektroenerģijas cenas svārstīguma biržā, lietotāju pieprasījuma pēc konkrētiem līgumu veidiem, u.c. faktoriem.
Pašlaik elektroenerģijas tirgotājiem nav pienākuma iesniegt Regulatoram informāciju par savām nodroses stratēģijām. To uzraudzība prasītu būtisku papildu administratīvo slogu – gan Regulatoram, kuram būtu individuāli jāizvērtē vairāk nekā 60 elektroenerģijas tirgotāju nodroses stratēģijas, gan arī pašiem komersantiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Regulators iebilst pret to, ka elektroenerģijas tirdzniecības līgumu risku vadības pasākumi tiktu noteikti kā obligāti pilnīgi visiem tirgotājiem. Atbilstoši lietderības un samērīguma principam Regulators rosina šos pienākumus un uzraudzību piemērot tikai tādiem tirgotājiem, kas sniedz pakalpojumus vairāk nekā 10 000 galalietotājiem. Saskaņā ar Regulatora rīcībā esošo informāciju šobrīd šim kritērijam atbilst trīs elektroenerģijas tirgotāji, kas kopumā apkalpo aptuveni 97 % no elektroenerģijas galalietotājiem (73% no pārdotā elektroenerģijas apjoma). 
Piebilstams, ka tiem elektroenerģijas tirgotājiem, kuriem ir mazāk par 10 000 lietotāju, to riskus (piem., nespēju vairs nodrošināt elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumu elektroenerģijas cenu pieauguma gadījumā), kas var rezultēties elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma izbeigšanā (līguma laušanā) nosedz pēdējās garantētās piegādes pakalpojums galalietotājiem, kuriem nav spēkā esoša elektroenerģijas tirdzniecības līguma, un Ministru kabineta 2024.gada 3.septembra noteikumi Nr.592 “Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta noteikumi”, kas paredz nosacījumus, ar kādiem mājsaimniecībām sniedzams atbalsts maksas samazinājumam par Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma 2.panta otrajā daļā minētajiem patērētajiem energoresursiem, sniedzamā atbalsta apmēru, kā arī šā atbalsta finansēšanas un uzraudzības kārtību.
 

“32.⁴ pants. Elektroenerģijas tirdzniecības līgumu risku vadība
(1) Elektroenerģijas tirgotāji, kas sniedz elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumu vairāk nekā desmit tūkstošiem lietotāju, ievieš un īsteno pasākumu kopumu elektroenerģijas tirdzniecības līgumu risku vadībai, lai ierobežotu elektroenerģijas vairumtirdzniecības piegādes izmaiņu riska ietekmi uz ar lietotājiem noslēgto līgumu ekonomisko dzīvotspēju, vienlaikus saglabājot likviditāti un cenu signālus no īstermiņa elektroenerģijas tirgiem.
(2) Elektroenerģijas tirgotāji, kas sniedz elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumu vairāk nekā desmit tūkstošiem lietotāju, veic visus pasākumus, kas ir pamatoti nepieciešami, lai samazinātu vai ierobežotu finanšu riskus, kas saistīti ar elektroenerģijas cenu vai citu finansiālu svārstību izmaiņām.
(3) Regulators uzrauga šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto pienākumu izpildi attiecībā uz tiem elektroenerģijas tirgotājiem, kas sniedz elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumu vairāk nekā desmit tūkstošiem lietotāju.”
 

Ņemot vērā, ka elektroenerģijas tirdzniecības līgums ir divpusējs līgums, kas tiek noslēgts tirgotājam un lietotājam savstarpēji vienojoties, Likumprojektā paredzētajā 35.panta 1.² daļā nebūtu pamata noteikt vienpusējas tirgotāja tiesības fiksētas elektroenerģijas cenas līgumos paredzēt maksu par līguma pirmstermiņa izbeigšanu. Pārņemot Direktīvā Nr.2019/944 noteikto regulējumu, Regulatora ieskatā, būtu jāņem vērā, ka saskaņā ar minētās direktīvas 12.panta 3.punktu maksu par līguma (pirmstermiņa) izbeigšanu dalībvalstis var izvēlēties atļaut līgumos, kur vienlaikus noteikta gan fiksēta elektroenerģijas cena, gan fiksēts līguma termiņš. Atļaujot šādu maksu, Regulatora ieskatā, Likumprojektā būtu jāietver arī Direktīvas Nr.2019/944 12.panta 3.punktā noteiktais princips, kas ierobežo maksas par līguma (pirmstermiņa) izbeigšanu apmēru.
Saskaņā ar Regulatora rīcībā esošo informāciju vismaz mājsaimniecību lietotāji nereti  izvēlas noslēgt (turpināt) beztermiņa elektroenerģijas tirdzniecības līgumu ar fiksētu elektroenerģijas cenu, kurā noteiktas tirgotāja tiesības mainīt elektroenerģijas cenu, piemēram, ne biežāk kā divas reizes kalendārā gada laikā, vismaz 30 dienas iepriekš par to paziņojot lietotājam. Nepiekrišanas gadījumā lietotājam līgumā ir paredzētas tiesības izvēlēties citu tirgotāja produktu vai izbeigt līgumu.
Regulatora ieskatā, nebūtu pamata liegt tirgotājiem vienpusēji grozīt šādu līgumu nosacījumus (tikai attiecībā uz elektroenerģijas cenu), jo šādā gadījumā lietotājam nav nepieciešams noslēgt jaunu līgumu vai veikt darbības, lai akceptētu jauno elektroenerģijas cenu, kas samazina administratīvo slogu gan lietotājam, gan tirgotājam. Vienlaikus ir pamats uzskatīt, ka šādu līgumu slēgšanas (turpināšanas) iespēja novērš arī to, ka neuzmanīgāki lietotāji kļūst par pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma saņēmējiem, jo izbeidzies līguma termiņš.
Ievērojot minēto, Likumprojektā paredzēto 35.panta 1.⁴ daļu nepieciešams precizēt, norādot, uz kādiem līgumiem attiecas aizliegums tirgotājam vienpusēji grozīt fiksētas elektroenerģijas cenas līguma nosacījumus.

“(1²) Maksu par līguma pirmstermiņa izbeigšanu var noteikt elektroenerģijas tirdzniecības līgumos, kuros tiek noteikts fiksēts līguma termiņš un fiksēta elektroenerģijas cena. Šāda maksa ir samērīga un nepārsniedz tiešos ekonomiskos zaudējumus, kas rodas tirgotājam, saistībā ar to, ka lietotājs izbeidz līgumu.”
 

Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 1.panta otrās daļas 25.punktam ir elektroenerģijas tirgus dalībnieki nevis tirgus dalībnieki.
 

“(31)Elektroenerģijas tirgus dalībnieki un balansatbildīgās puses sadarbojas ar elektroenerģijas kopīgošanas nodrošinātājiem nediskriminējošā veidā.”
 

Ievērojot, ka Latvijas pievienošanās kontinentālās Eiropas sinhronajai zonai ir notikusi 2025.gada 9.februārī, kā arī, lai izvairītos no tiesiskās nenoteiktības Likumprojekta tekstā, Regulators ierosina Elektroenerģijas tirgus likuma pārejas noteikumu 103.punktā ietvert konkrētu datumu, proti, 2028.gada 9.februāri, tādējādi novēršot iespējamās domstarpības par AS “Augstsprieguma tīkls” piederošo uzkrātuvju ekspluatēšanas beigu termiņu. Tāpat, ievērojot, ka saskaņā ar faktiskajiem apstākļiem elektroenerģijas uzkrātuves izmantošanas noteikumi vēl nav apstiprināti, Regulators aicina 2025.gada 31.janvāri aizstāt ar 2025.gada 1.septembri.
 

“103. Ja pārvades sistēmas operatoram, ievērojot šā likuma 11. panta otrajā daļā minēto ierobežojumu un Ministru kabineta 2021. gada 24. septembra rīkojumu Nr. 674 “Par atļauju akciju sabiedrībai “Augstsprieguma tīkls” iegādāties, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuves”, elektroenerģijas piegādes drošības saglabāšanai ir nepieciešams turēt īpašumā, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt enerģijas uzkrāšanas iekārtas bez atklātas, pārredzamas un nediskriminējošas konkursa procedūras ilgāk par 2028.gada 9.februāri (t.i., ilgāk nekā trīs gadus pēc tam, kad Igaunija, Latvija un Lietuva ir pievienojušās kontinentālās Eiropas sinhronajai zonai), trīs gadu termiņu var pagarināt Eiropas Komisija atbilstoši Direktīvā 2019/944 noteiktajam. Šādā gadījumā pārvades sistēmas operatoram nav nepieciešama šā likuma 16.³ panta pirmajā daļā minētā regulatora atļauja. Pārvades sistēmas operatoram piederošas elektroenerģijas uzkrātuves izmantošanas noteikumus izstrādā pārvades sistēmas operators un apstiprina regulators līdz 2025. gada 1. septembrim.”
 

Ievērojot minimālās piekļuves principu personas datu aizsardzībā, Regulators rosina minētā panta 4.¹ daļu izteikt redakcijā, kas uzsver, ka piekļuve datu platformas informācijai ir pieļaujama tikai tādā apjomā, kas nepieciešams attiecīgo funkciju izpildei, nevis visiem platformā uzglabātajiem datiem.
 

“(41) Pārvades sistēmas operatoram ir tiesības piekļūt datu platformā uzglabātajiem datiem, kas ir nepieciešami tā funkciju izpildei. Pārvades sistēmas operatoram ir pienākums nodrošināt komercnoslēpuma un personas datu aizsardzību.”