Atzinums

Ministru kabineta 2018. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 619 "Zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma organizēšanas kārtība" tika izstrādāti laikā, kad Eiropas augstākās izglītības un pētniecības telpā nebija uzsākta darbība veidot vienotus zinātnisko institūciju darbības novērtēšanas principus. Šobrīd ir būtiski atšķirīga situācija, 2022. gada janvārī vairāk nekā 350 organizācijas no vairāk nekā 40 valstīm vienojās, lai reformētu pētniecības un zinātnes novērtēšanu, izveidojot CoARA ( Coalition for Advancing Research Assessment ) https://coara.eu/. Cita starpā, CoARA ir formulējusi 10 apņemšanās (The Commitments - https://coara.eu/agreement/the-commitments/  ), kuras ir jāievēro, īstenojot pētniecības un zinātnes novērtēšanu un kurām būtu jāatspoguļojas arī Latvijas zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma metodoloģijā, lai nodrošinātu, ka Latvijas zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējums norit atbilstoši Eiropas pētniecības telpā vispāratzītiem principiem.
Vienlaikus, ņemot vērā, ka Latvijas zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējumu ir paredzēts izmantot augstskolu institucionālai akreditācijai, metodoloģijā ir jāparedz tas, ka tajā tiek iekļauti kritēriji, rīki un procesi, kas to ļauj izmantot augstskolu institucionālai akreditācijai, ieskaitot to metodoloģisko sasaisti ar Eiropas standartiem un vadlīnijām augstskolu kvalitātes nodrošināšanas procesos un nodrošinot caurskatāmu komunikāciju, vadlīnijas un apmācību par augstskolu novērtēšanas kritērijiem un procesiem, to izmantošanu institucionālai akreditācijai, kā arī informējot visas augstskolas un visus novērtējumā iesaistītos ekspertus par visiem novērtējuma izmantošanas aspektiem, tai skaitā par tā izmantošanu augstskolu institucionālā akreditācijā.
Lai nodrošinātu Latvijas zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma atbilstību minētajiem principiem, aicinām izdarīt sekojošus grozījumus izsakot 2. un 4. pantu jaunā redakcijā. Vienlaikus piedāvājot papildinājumus vairākos no pantiem, kuri tiek piedāvāti grozījumos.

-

1. Izteikt 2. pantu jaunā redakcijā
"Ministrija novērtējuma organizēšanai atbilstoši šiem noteikumiem piesaista novērtējuma izpildītāju – juridisku personu, kurai ir profesionāla pieredze un kompetence zinātnisko institūciju zinātniskās darbības novērtējumu organizēšanā, tai skaitā kompetence Eiropas pētniecības telpas zinātnes novērtējuma reformēšanas procesā, kā arī laba reputācija un atbilstoša kapacitāte (turpmāk – izpildītājs). Izpildītāju ministrija piesaista atbilstoši normatīvo aktu prasībām publisko iepirkumu jomā. Ministrija organizē to zinātnisko institūciju novērtējumu, kas sniegušas šo noteikumu 16. un 17. punktā minēto informāciju."

Ministrija novērtējuma organizēšanai atbilstoši šiem noteikumiem piesaista novērtējuma izpildītāju – juridisku personu, kurai ir profesionāla pieredze un kompetence zinātnisko institūciju zinātniskās darbības novērtējumu organizēšanā, tai skaitā kompetence Eiropas pētniecības telpas zinātnes novērtējuma reformēšanas procesā, kā arī laba reputācija un atbilstoša kapacitāte (turpmāk – izpildītājs). Izpildītāju ministrija piesaista atbilstoši normatīvo aktu prasībām publisko iepirkumu jomā. Ministrija organizē to zinātnisko institūciju novērtējumu, kas sniegušas šo noteikumu 16. un 17. punktā minēto informāciju.

Aicinām izvērtēt apakšpunktos 10.3. un 10.4. minēto “konsolidēto vidējo institūcijas vērtējumu” jēgu un lietderību. Vidējam vērtējumam (kā jebkuram vidējam parametram) nozīme ir tikai tad, ja tiek apkopoti dati par visu kopu vai (ja elementu ir ļoti daudz) vismaz pēc noteikta izlases principa izvēlētie. Tendenciozas izlases (piem., paņemti elementi ar lielāko vērtību) iegūtais rezultāts neraksturos reālo situāciju kopā, šajā gadījumā konkrētajā zinātniskajā vai augstākās izglītības institūcijā, līdz ar to šāds “konsolidētais vērtējums” faktiski var būt maldinošs. Jāņem vērā, ka arī starp vērtētajiem virzieniem ir iespējama būtiska atšķirība to apjomā un līdz ar to arī ietekmē uz augstākās izglītības institūcijas darbības kvalitāti.  

-

Lūdzam precizēt 10.4. ļoti skaidri un nepārprotami aprakstot kārtību, kādā augstskolām, kuras starptautiskajā novērtējumā piedalās ar vairākām vērtējamajām vienībām, tiek noteikts konsolidētais vidējais vērtējums. Svarīgi šo vērtējumu piešķirt nevis matemātiski, bet ekspertīzes ietvaros. Tāpēc piedāvājam precīzāk noteikt, ka konsolidētais vērtējums nāk no ekspertu kopēja lēmuma, nosakot "10.4. piešķirot zinātniskajai institūcijai konsolidēto vērtējumu, organizē visu vērtējamo vienību ekspertīzē iesaistīto ekspertu grupu pārstāvju kopīgu vērtējumu, kas ņem vērā katras vērtējamās vienības vērtējumu, ekspertu grupas ziņojumu un konsolidēto ziņojumu, šo vienību zinātniskās pētniecības kapacitāti un zinātnes nozaru grupu specifiku;"

10.4. piešķirot augstskolai konsolidēto vērtējumu, organizē visu vērtējamo vienību ekspertīzē iesaistīto ekspertu grupu pārstāvju kopīgu vērtējumu, kas ņem vērā katras vērtējamās vienības vērtējumu, ekspertu grupas ziņojumu un konsolidēto ziņojumu, šo vienību zinātniskās pētniecības kapacitāti un zinātnes nozaru grupu specifiku, ņemot vērā to, ka konsilodētais vērtējums tiks izmantots augstskolu institucionālajā akreditācijā.

2. Izteikt 4. pantu jaunā redakcijā
"Izpildītājs, ievērojot šo noteikumu prasības un konsultējoties ar nozaru ministrijām, kuru padotībā ir zinātniskās institūcijas, zinātniskās institūcijas pārstāvošajām organizācijām un Latvijas Zinātnes padomi, izstrādā un ministrija apstiprina novērtējuma metodoloģiju, kas cita starpā paredz arī to, ka Latvijas zinātnisko institūciju darbības starptautisko novērtējumu ir paredzēts izmantot augstskolu institucionālai akreditācijai, tajā iekļaujot kritēriji, rīki un procesi, kas to ļauj izmantot augstskolu institucionālai akreditācijai, ieskaitot to metodoloģisko sasaisti ar Eiropas standartiem un vadlīnijām augstskolu kvalitātes nodrošināšanas procesos un nodrošinot caurskatāmu komunikāciju, vadlīnijas un apmācību par augstskolu novērtēšanas kritērijiem un procesiem."

Izpildītājs, ievērojot šo noteikumu prasības un konsultējoties ar nozaru ministrijām, kuru padotībā ir zinātniskās institūcijas, zinātniskās institūcijas pārstāvošajām organizācijām un Latvijas Zinātnes padomi, izstrādā un ministrija apstiprina novērtējuma metodoloģiju, kas cita starpā paredz arī to, ka Latvijas zinātnisko institūciju darbības starptautisko novērtējumu ir paredzēts izmantot augstskolu institucionālai akreditācijai, tajā iekļaujot kritēriji, rīki un procesi, kas to ļauj izmantot augstskolu institucionālai akreditācijai, ieskaitot to metodoloģisko sasaisti ar Eiropas standartiem un vadlīnijām augstskolu kvalitātes nodrošināšanas procesos un nodrošinot caurskatāmu komunikāciju, vadlīnijas un apmācību par augstskolu novērtēšanas kritērijiem un procesiem.

3. Papildināt ar 9.6. apakšpunktu šādā redakcijā:
"9.6. ja zinātniskā institūcija vai šo noteikumu 15.2. apakšpunktā minētās vērtējamās vienības īsteno doktora studiju programmas, tad ekspertu grupas izvērtē arī doktora studiju programmu zinātnisko kvalitāti un zinātniskās darbības rezultātus attiecībā pret īstenojamo zinātnes nozares grupu, paredzot to, kā veiktais izvērtējams tiks izmantots augstskolu institucionālajā akreditācijā"

9.6. ja zinātniskā institūcija vai šo noteikumu 15.2. apakšpunktā minētās vērtējamās vienības īsteno doktora studiju programmas, tad ekspertu grupas izvērtē arī doktora studiju programmu zinātnisko kvalitāti un zinātniskās darbības rezultātus attiecībā pret īstenojamo zinātnes nozares grupu, paredzot to, kā veiktais izvērtējams tiks izmantots augstskolu institucionālajā akreditācijā

4. Izteikt 14.4. apakšpunktu šādā redakcijā:
"14.4. vērtējot pētniecības infrastruktūru un tās atbilstību zinātniskās institūcijas darbībai, vērtē atbilstību institucionālajai pārvaldībai, atvērtās pieejas nodrošināšanai, ilgtermiņa attīstībai un resursu plānošanai, papildus ņemot vērā dalību starptautiskos infrastruktūru tīklos un platformās, kā arī, ja institūcija īsteno studiju procesu, pētniecības infrastruktūras sasaisti ar studiju darbu".

14.4. vērtējot pētniecības infrastruktūru un tās atbilstību zinātniskās institūcijas darbībai, vērtē atbilstību institucionālajai pārvaldībai, atvērtās pieejas nodrošināšanai, ilgtermiņa attīstībai un resursu plānošanai, papildus ņemot vērā dalību starptautiskos infrastruktūru tīklos un platformās, kā arī, ja institūcija īsteno studiju procesu, pētniecības infrastruktūras sasaisti ar studiju darbu.

Priekšlikuma būtība ir tajā, ka, ja zinātniskās institūcijas starptautiskā izvērtējuma rezultātus ir paredzēts izmantot institucionālajai akreditācijai, tad kādas augstskolas struktūrvienības izvērtējuma trūkums (pat tad, ja šīs sturktūrvienības vērtējumu varētu arī neiekļaut kopējā augstskolas vērtējumā), neļaus veicot augstskolas institucionālo akreditāciju balstīties inātniskās institūcijas starptautiskā izvērtējuma rezultātos.

23. 2025. gadā kā novērtējuma gadā, šo noteikumu 15.2. apakšpunktā noteiktajā zinātniskās institūcijas vērtējamo vienību skaitā kā atsevišķu vērtējamo vienību neieskaita šajā zinātniskajā institūcijā laika posmā no 2022. gada 31. oktobra līdz 2026. gada 31. maijam Eiropas Savienības budžeta programmas Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanai augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reformas ietvaros citas integrētās vai integrējamās zinātniskās institūcijas. Tomēr izpildītājs sagatavo indikatīvu pārskatu par attiecīgo integrēto vai integrējamo zinātnisko institūciju, paredzot to, ka tas var kalpot attiecīgās augstskolas institucionālo akreditācijas procesā.