Atzinums

4. TĀLĀKĀS DARBĪBAS UN LAIKA GRAFIKS. JAUNA FINANSĒŠANAS MODEĻA IEVIEŠANAI:
Ņemot vērā sākumskolas izglītības principu “izglītība tuvāk mājām” nepieciešams precizēt 4. sadaļas 2.2. punktu.

 

(4. sadaļas 2.2. punkts)
Līdz 2023. gada 30. novembrim organizēt sarunas ar katru pašvaldību par finansēšanas modeļa “Programmas skolā” ietekmi uz situāciju konkrētās pašvaldības izglītības iestādēs, ņemot vērā sākumskolas izglītības pieejamību tuvāk mājām un nosakot 25% izglītojamo svārstību, paredzot valsts budžeta finansējumu.

4. TĀLĀKĀS DARBĪBAS UN LAIKA GRAFIKS 1. ILGTSPĒJĪGA IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU TĪKLA IZVEIDEI(36.lpp.):Informatīvais ziņojums nerisina Izglītības un zinātnes ministrijas 30.05.2023. prezentācijas “Ilgtspējīgs un efektīvs skolu tīkls” Ministru kabinetā paredzētos izņēmumu gadījumus, lai nodrošinātu izglītības pieejamību un sociālekonomisko attīstību.
 

(Ziņojuma 4. sadaļas 1.6. punktu izteikt šādā redakcijā):
“Līdz 2023. gada 31. decembrim izstrādāt finansēšanas koncepciju atsevišķiem pamatotiem izņēmuma gadījumiem, lai atbalstītu pierobežas esošās pašvaldības, pašvaldības  latviešu vēsturisko zemju identitātes, kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpas saglabāšanas dēļ un pašvaldības reģionālās sociālekonomiskās attīstības apsvērumu dēļ, saglabājot izglītības iestādi, neskatoties uz to, ka konkrētajā izglītības iestādē skolēnu skaits neatbilst valstī noteiktajiem kvantitatīvajiem kritērijiem ar mērķi nodrošināt finansējumu kvalitatīvas izglītības īstenošanai”.

4. TĀLĀKĀS DARBĪBAS UN LAIKA GRAFIKS 1. ILGTSPĒJĪGA IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU TĪKLA IZVEIDEI(36.lpp.):
Ziņojuma 4. sadaļas 1.5. punkts paredz valsts un pašvaldību budžeta 2024.-2026. gadam veidošanas ietvaru, nosakot, ka finansējums pieejams pašvaldībām, kuras pieņēmušas lēmumus par izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu.
Ņemot vērā, ka pašvaldību izglītības ekosistēmas ir nepārtrauktā attīstībā, ko ietekmē izglītojamo mobilitāte, pedagogu pieejamība, demogrāfija u.c. lietas, tad – nav pieļaujama lineāra izglītības iestāžu slēgšana vai izglītības pakāpju maiņa.
Modelējot lineāru pieeja IZM piedāvātajam modelim, lai sakārtotu pašvaldības izglītības ekosistēmu, Cēsu novadā paliktu viena valsts ģimnāzija, trīs pamatskolas un desmit sākumskolas. Tas skartu minimāli 840 skolēnus obligātajā izglītības posmā. Taču potenciāli uzņemošo iestāžu infrastruktūras (t.sk. digitālās infrastruktūras) un pedagoģiskā resursa kapacitāte, nemaz nerunājot par mobilitātes iespējām, nav pietiekama.
Jāatzīmē, ka  piedāvātais pārejas periods neatspoguļo minimālo investīciju projekta dzīves ciklu, kas ietver publisko iepirkumu veikšanu, tehnisko projektu izstrādi, ekspertīzi, būvniecību.


 

1.5. Valsts un pašvaldību budžeta 2024. – 2027. gadam veidošanas ietvaros rast investīciju (piemēram, Valsts kases aizdevumu) risinājumus izglītības infrastruktūras pilnveidošanai, nosakot, ka pašvaldībām, kuras apstiprinājušas novada izglītības attīstības stratēģijas, kas izstrādātas sadarbībā ar IZM, tiek nodrošināts valsts atbalsts.

4.TĀLĀKĀS DARBĪBAS UN LAIKA GRAFIKS (35.lpp)
Izglītības un zinātnes ministrijas organizētās darba grupās un apspriedēs ar Latvijas pašvaldībām tika akcentēts, ka nepieciešams analizēt vispārējo izglītības iestāžu apvienību (klasteru) modeļu iespējamību Latvijas izglītības telpā, kas netiek atspoguļots izstrādātajā ziņojuma projekta laika grafikā un tālākās darbībās. Tas neatspoguļojas nedz ziņojuma 3., nedz 4. sadaļā.
 

Papildināt ziņojuma 4. sadaļu ar jaunu darbību šādā redakcijā: Līdz 2023. gada 1. decembrim veikt labo prakšu analīzi un izstrādāt vienotu izglītības iestāžu apvienību (klasteru) veidošanas metodiskās vadlīnijas pašvaldībām. Atbildīgais: Izglītības un zinātnes ministrija.

4TĀLĀKĀS DARBĪBAS UN LAIKA GRAFIKS (35.lpp)
Ņemot vērā nepieciešamību izstrādāt efektīvu un ilgtspējīgu pašvaldību izglītības ekosistēmas, kas nav balstītas lineārā pieejā, izteikt jaunā redakcijā ziņojuma 4. sadaļas 1.2.1. punktu.

Priekšlikums
1.2.1. ņemot vērā pašvaldības datus un to analīzi (demogrāfija, migrācija, valsts pārbaudījumu darba rezultāti, mobilitāte utt.), dažādus nacionālus un starptautiskus pētījumus, izveidot pašvaldības izglītības ekosistēmu, nosakot nepieciešamo darbību un lēmumu grafiku, pārejas periodus, pamatotus īpašus izņēmuma gadījumus un finansējuma kalendāro grafiku un avotus, precizējot vai izstrādājot jaunas pašvaldību izglītības attīstības stratēģijas.
 

-

3.2. JAUNS PEDAGOGU ATALGOJUMA FINANSĒŠANAS MODELIS (32.lpp.)
1) Ziņojuma 3.2. apakšsadaļā nav informācija par turpmāku Izglītības pārvalžu iestāžu darbu daļēju finansēšanu no valsts budžeta mērķdotācijas. Lai nodrošinātu Izglītības likuma 18.panta otrajā daļā minēto funkciju veikšanu un saskaņā ar Izglītības likuma 18.panta trešo daļu, nepieciešams precizēt informatīvo ziņojumu.Reforma ir īstenojama kopā tikai ar izdiskutētu finansēšanas modeli, t.sk. par savstarpējiem pašvaldību norēķiniem.

Piedāvātā redakcija
Modeļa koncepts paredz, ka valsts budžeta finansējums mērķdotācijai pedagogu atalgojumam tiks aprēķināts tām izglītības iestādēm, kuras atbilst noteiktiem kritērijiem par optimālo skolēnu skaitu izglītības iestādē, saglabājot valsts budžeta mērķdotācijas finansējumu Izglītības pārvalžu iestādēm saskaņā ar Izglītības likuma 18.panta trešo daļu.
Precizēt ziņojuma 3.2. apakšsadaļu, definējot atbalsta personāla finansējumu.

-

3.1.3. IEGULDĪJUMI IZGLĪTĪBAS INFRASTRUKTŪRAS KAPACITĀTĒ(30.lpp.): “Plānojot 10 izglītības iestāžu un 10 piebūvju celtniecību, kopējās izmaksas ir ap 300 milj. eiro.” Ņemot vērā indikatīvās infrastruktūras izmaksas 300 milj. eiro, papildināt ziņojumu ar 1 kv.m. prognozētajām izmaksām un Latvijas Bankas inflācijas prognozi tuvākajiem gadiem, lai būtu pamatojums šādām izmaksām.
Nepieciešams precizēt, kāds būs finansēšanas modelis, kāda ir paredzēta valsts loma un kāda pašvaldību loma jaunu ēku būvniecībā. Lūdzam pamatot skolu aprīkošanai noteiktās indikatīvās izmaksas, ņemot vērā, ka šobrīd vidējās celtniecības izmaksas ir aptuveni 1700 EUR/kv.m. Uzskatām, ka mērķtiecīgāk būtu ieguldīt līdzekļus esošo izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanā, ceļu sakārtošanā un jaunu autobusu iegādē, nevis jaunu ēku vai piebūvju būvēšanā, tādejādi spiežot ģimenes ar bērniem no laukiem pārcelties uz pilsētām. 
Lūdzam papildināt ziņojumu jau ar konkrētiem risinājumiem investīcijām izglītības infrastruktūras attīstībai un izglītības iestāžu tīkla turpmākai kārtošanai.
 

-

3.1.3. IEGULDĪJUMI IZGLĪTĪBAS INFRASTRUKTŪRAS KAPACITĀTĒ(30.lpp.)
Lūgums papildināt  informatīvā ziņojuma 3.1.3. apakšsadaļu ar skaidrojumu, kas tiek saprasts ar “pašvaldība ir pieņēmusi attiecīgos lēmumus par ilgtspējīgu izglītības iestāžu tīklu”. Ņemot vērā, ka pašvaldību izglītības ekosistēmas ir nepārtrauktā attīstībā, ko ietekmē izglītojamo mobilitāte, pedagogu pieejamība, demogrāfija u.c. lietas, tad – nepieciešams definēt kritēriju, kas apliecina, ka pašvaldība ir pieņēmusi attiecīgos lēmumus.
Jāatzīmē, ka šī tēze, kas minēta 3.1.3. apakšsadaļā par finansējuma pieejamību infrastruktūras attīstību gadījumos tikai tad, ja pašvaldība ir pieņēmusi lēmumus, ir pretrunā ar ziņojuma 3.1.2. apakšsadaļas 2.5. un 2.6. punktiem, kas paredz lēmumu atlikšanu, ja ir ierobežotas kapacitātes problēmas. Lai pieņemtu lēmumus par izglītības tīklu, tad primāri ir nepieciešams atrisināt infrastrukūras un pedagogu pieejamības jautājumu.
Modelējot lineāru pieeja IZM piedāvātajam modelim, lai sakārtotu izglītības iestāžu tīklu, Cēsu novadā paliktu viena Valsts ģimnāzija, trīs pamatskolas un desmit sākumskolas. Tas skartu minimāli 840 skolēnus obligātajā izglītības posmā. Taču potenciāli uzņemošo iestāžu infrastruktūras (t.sk. digitālās infrastruktūras) un pedagoģiskā resursa kapacitāte, nemaz nerunājot par mobilitātes iespējām, nav pietiekama.
Papildus vēršam uzmanību, ka Izglītības likumā tiek definēts un lietots termins “pašvaldības izglītības ekosistēma”, tādēļ visā ziņojumā  korektāk ir lietot šo terminu, nevis “izglītības iestāžu tīkls”. Turklāt pašvaldības izglītības ekosistēma ir daudz visaptverošāks termins, kas nodrošina kompleksus, efektīvus un ilgtspējīgus risinājumus. Tātad pašvaldības izglītības ekosistēma tā ir tāda sistēma, kuru pašvaldība veido, lai nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes mūža garumā. Pašvaldība attīsta tās vadībā un pārraudzībā mērķtiecīgi strādājošu institūciju kopu, izglītības jomā sadarbojoties ar pašvaldības, privātajām un valsts izglītības iestādēm, darba devējiem, sociālajiem partneriem, nevalstiskajām organizācijām, citām pašvaldībām un to teritorijās esošām izglītības iestādēm, koordinējot izglītības īstenošanu visās izglītības programmās un pakāpēs.
 

-

Risinājumi. 3.1.2. KRITĒRIJI ILGTSPĒJĪGA SKOLU TĪKLA IZVEIDEI.3. Pedagoģiskā personāla kapacitāte: (30.lpp.)
Ziņojuma 3.1.2. apakšsadaļas 3. punktā nav saprotams, kā tiek paredzēts risināt pedagoģiskā personāla kapacitātes problemātiku.
Lūgums papildināt ziņojumu ar šādu informāciju:
Kuri mācību priekšmeti būtu mācāmi vienam pedagogam;
Kādā periodā un kurās augstākās izglītības iestādēs paredzēts veikt šādas izmaiņas;
Kāda ir ietekme uz augstāko izglītības iestāžu budžetiem, ieviešot izmaiņas pedagoģijas studiju programmās;
Labāko praksi, ka šāda pieeja nepazemina izglītības kvalitāti.
Pedagogu trūkuma problēmas risinājums varētu būt sekojošs: nekavējoties ieviest skolotāju profesijas apguvi veicinošas programmas valstiskā līmenī. Tie varētu būt dažādi modeļi, piemēram, deficītajās skolotāju specialitātēs (matemātika, fizika, ķīmija u.c.) palielināt budžeta vietu skaitu augstskolās un paredzēt būtiski lielāku stipendijas apmēru, ja topošais pedagogs 5 gadus nostrādā izvēlētajā profesijā kādā no IZM akreditētām izglītības iestādēm.

 

-

3. Risinājumi., 3.1.2. KRITĒRIJI ILGTSPĒJĪGA SKOLU TĪKLA IZVEIDEI (29.lpp.) 2.7. punkts. Lūdzam precizēt ”Pašvaldības, kas atrodas pie Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas” šī ziņojuma izpratnē. Lūdzam par pierobežu atzīt visas pierobežu pašvaldības.

-

3.1. ILGTSPĒJĪGS SKOLU TĪKLS. (4. tabula Kvantitatīvie kritēriji izglītības iestādēm pa klašu grupām un atrašanās vietas), 29.lpp.
Uzturam iebildumu:  RACA piedāvātais kompromisa skaitlis ir 80bērni sākumskolas posmā ārpus administratīvajiem centriem,  nedalot pa klašu grupām un paredzot 10% "koridoru". Jo īpaši lūdzam neizdalīt  7.-9. klases posmu, šāds skaitlis (60) RACA pašvaldībām nav sasniedzams, kā arī ziņojumā tam nav loģiska pamatojuma (lūdzam to sniegt izziņā, ja 60 tiek saglabāts). Ņemot vērā, ka Izglītības likuma 4. pantā pamatizglītība ir noteikta par valstī obligāti sasniedzamu izglītības līmeni, savukārt, saskaņā ar Pašvaldību likuma 4.pantu, tās nodrošināšana ietilpst vietvaru autonomajās funkcijās, izvirzot no IZM neizpildāmus nosacījumus pamatizglītības nodrošināšanai (t.i., 7.-9.klašu posmā nosakot RACA pašvaldībās daudzviet nesasniedzamu izglītojamo skaitu, 60) pastāv būtisks pašvaldību autonomo funkciju izpildes kavēšanas risks. 
Kā arī: nevar pielietot vienus un tos pašus kritērijus valstspilsētām un administratīvajiem centriem , līdz ar to lūgums ir paredzēt atsevišķu kolonnu administratīvajiem centriem, nosakot atbilstošākus rādītājus: 1)administratīvajos centros, kuros ir valsts ģimnāzija, vidusskolas 10.-12.klasēs būtu jānosaka nevis 120, bet 60 skolēnu piepildījums. Savukārt 10.-12.klašu posmā administratīvajos centros skolēnu skaits - 90, ārpus administratīvajiem centriem 10.-12.klašu posmā -60, taču izvērtējot individuāli katras pašvaldības izglītības pieejamību (attālums, iespēja apmesties internātā, izmaksas) un paredzot atkāpšanās iespēju.
Ja nav iespējama piekāpšanās neizdalīt atsevišķi 7.-9.klašu posmu, tad lūdzam ņemt vērā iepriekš norādīto: ka šāds skolēnu skaita kāpums no 1. -6. klašu posma nav reāli izpildāms. Potenciālais rezultāts – pašpietiekami funkcionējošu pamatskolu ( 1. – 9. klase) pārveidošana par sākumskolām ( 1. – 6. klase). Tas rada risku izjaukt mazo skolu iekšējo ekosistēmu, kurā pedagogi strādā visos izglītības posmos. Reorganizējot pamatskolas par sākumskolām, viena skolēna izmaksas reorganizētajās skolās palielināsies (ēkas izmaksas, administratīvās izmaksas un tml.) Priekšlikums: samazināt skolēnu skaita “normu” līdz 30 skolēniem, ja nav iespējams nedalīt pa klašu grupām. Tomēr mūsu aicinājums joprojām būtu pamatskolas posmā izglītojamos pa klašu grupām nedalīt (tas var izrādīties problemātiski arī kontekstā ar demogrāfiskā stāvokļa svārstībām).
 

-

Ziņojumā figurē 7 dažādi urbanizācijas līmeņi, lūdzam precizēt.
Ziņojuma 2.1.1. apakšsadaļas 2.1. attēlā lietoti šādi urbanizācijas līmeņi:
Rīga;
Valstpilsētas;
Novadu pilsētas;
Lauku teritorijas.
Tālāk ziņojum 2.3. attēlā tiek lietota jau cita urbanizācijas tipoloģija:
Lielās pilsētas;
Novadu pilsētas;
Lauku teritorijas;
Tālāk ziņojuma 2.1.2.apakšsadaļas 2.6. attēlā ir lietoti cita tipoloģija:
Rīga,
Lielās pilsētas,
Mazās pilsētas,
Lauku teritorijas.
Jau 2.7. attēlā ir lietota pavisam cita terminoloģija un tipoloģija:
urbāni-blīvi apdzīvota,
suburbānā-pieguļošā urbānajai,
vidēja lielpilsēta vai liela pilsēta,
maza pilsēta vai ciems,
attālināta lauku teritorija.
Ziņojuma 2.4. apakšsadaļas analīzē tiek lietota vēl citādāka urbanizācijas tipoloģija:
pilsētas (blīvi apdzīvotas vietas),
mazpilsētas (vidēji blīvuma apgabali),
lauku teritorijas (mazapdzīvotas vietas).
Ziņojuma 2.11. attēlā tiek lietota šāda tipoloģija:
pilsētu skolas;
lauku skolas.
Savukārt ziņojuma 3.1.1.apakšadaļā, runājot par iespējamajiem risinājumiem, tiek lietota pavisam cita urbanizācijas tipoloģija, kā visos iepriekšējos pieminētajos gadījumos:
valstspilsētas un administratīvie centri,
teritorijas ārpus administratīvajiem centriem un pašvaldības bez administratīvajiem centriem (Dienvidkurzemes novads, Rēzeknes novads, Jelgavas novads;
pierobeža un citi reti apdzīvotas pašvaldības (Ventspils novads).
Ziņojumā nav saprotama šādu dažādu urbanizācijas tipoloģiju izmantošana un nav saprotams, kura Latvijas pašvaldība ir kurā tipoloģijā. Nelietojot vienotu tipoloģiju un arī terminoloģiju, nav iespējams izsekot situācijas analīzei un piedāvātajiem risinājumiem. Nav iespējams konstatēt, vai piedāvātais modelis risina situācijas analīzē konstatēto problemātiku Latvijas pašvaldībās. Nav izprotams, kādēļ kritēriji ilgtspējīga skolu tīkla izveidei apskata kopā valstspilsētas un administratīvos centrus, kam ir cits urbanizācijas līmenis. Tāpat nav saprotams, kā tiek noteikta tipoloģija “ārpus administratīvajiem centriem” un “reti apdzīvotas pašvaldības”. Nav saprotami statistikas avoti un robežšķirtnes, lai tiktu definēti “reti apdzīvotas pašvaldības”, “lielas pilsētas”, “mazas pilsētas” utt.

Šāds teritoriālā tipoloģija ir pretrunā ar 2017. gada 12. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 2017/2391 par vietējo administratīvo vienību (LAU) urbanizācijas pakāpju (DEGURBA) noteikšanu. Ziņojuma projektā netiek izmantots LR Centrālās statistikas pārvaldes izstrādātā urbanizācijas pakāpes tipoloģija, kas ir spēkā no 01.01. 2022.
Nepieciešams lietot prezīcu urbanizācijas pakāpes tipoloģiju, kas nosaka šādas urbanizācijas pakāpes:
blīvi apdzīvotas teritorijas,
vidēji blīvi apdzīvotas teritorijas,
mazapdzīvotas teritorijas.
 

-

AUGSTVĒRTĪGA IZGLĪTĪBAS NODROŠINĀŠANA UN EFEKTĪVA PĀRVALDĪBA, 6.lpp.
1) “SĀKUMSKOLAS izglītības posmā (1. - 6. klase) tiek nodrošināts mācību process, kurā, respektējot katra izglītojamā mācīšanās vajadzības un iekļaujošas izglītības pamatprincipus, izglītojamajiem tiek nodrošināta: iespēja apgūt mācību saturu, saņemot nepieciešamo atbalstu vai individualizāciju (t.sk. talantīgiem izglītojamajiem, izglītojamajiem ar mācību grūtībām, mācīšanās traucējumiem vai garīgās attīstības traucējumiem)"
Sacītais ir pretrunā ar 7. lpp. piedāvāto, jo, lai  to nodrošinātu, tad pedagoga palīgam jābūt ne tikai 1.-3.klašu posmā, bet arī 4.-6.klasēs. Arī 33.lpp. tiek runāts par palīga lomu, lūdzam precizēt (iepriekšējā ziņojuma versijā  bija norādīts 1.-3.klasē. Vai tagad “sākumskolā” nozīmē 1.-6.klasei?)

2) “Lai īstenotu šādus mērķus, izglītības iestādes veido plašāku atbalsta personāla pieejamību un iesaisti mācību procesā”
Sacītais ir pretrunā ar tālāk tekstā piedāvāto, jo nav iespējams nodrošināt atbalsta personāla pieejamību, ja tiek palielināts izglītojamo skaits uz 1 atbalsta personāla likmi. 
Aicinām rast risinājumu IZM palielināt finansējumu interešu un profesionālās ievirzes izglītībai, un atbalsta personāla  slodžu palielināšanai.

-

TĀLĀKĀS DARBĪBAS UN LAIKA GRAFIKS (35.lpp)
Ziņojuma 4. sadaļas sakārtot secīgi laika līnijai un visām tālākajām darbībām noteikt atbildīgo institūciju (procesa īpašnieku).
 

-

Kvantitatīvais kritērijs – minimālais skolēnu skaits klašu grupā atkarībā no urbanizācijas līmeņa jeb izglītības iestādes atrašanās vietas (29.lpp.)
Administratīvajos centros minimālais skolēnu skaits katrā klašu grupā jānosaka visas pašvaldības līmenī un pašvaldība atbilstoši situācijai un pieprasījumam plāno un sabalansē visu pašvaldības teritorijā esošo iestāžu telpu pieejamību un noslodzi, nodrošinot kopējo skolēnu skaitu klašu grupās.
 

-

Kvantitatīvais kritērijs – minimālais skolēnu skaits klašu grupā atkarībā no urbanizācijas līmeņa jeb izglītības iestādes atrašanās vietas (29.lpp.)
Noteikt mazāku skolēnu skaitu, ja pamatskolā īsteno kādu no speciālajām izglītības programmām.

-

3.Risinājumi. Papildināt ziņojumu 3. sadaļu ar valsts ģimnāziju un ģimnāziju kvalitātes un kvantitātes kritērijiem.  Izstrādāt arī kvalitatīvos rādītājus ( ne tikai kvantitatīvos) skolu tīkla pilnveidei (izglītības kvalitātes nodrošināšanai un tās novērtēšanai skatīt kompleksi skolu akreditācijas rezultātus, OECD pētījumus, CE rezultātus).
 

-

2.4.3. MĀCĪBU TELPU NOSLODZE UN IZGLĪTĪBAS IESTĀDES KAPACITĀTE (25. lpp.)
Vērtējot izglītības iestāžu kapacitāti, ir jāizvērtē telpu mācību procesa nodrošināšanai atbilstību izglītojamo skaitam klasē, nevis vidējo iestādes telpu platību uz vienu izglītojamo!Šī ir datu interpretācija. Lūdzam precizēt, no kurienes ņemti dati par izglītības iestāžu telpu platībām? 

-

Informatīvā ziņojuma 1.sadaļā “Augstvērtīga izglītības nodrošināšana” pie plaša un daudzveidīga izglītības piedāvājuma norādīts, ka katrā vispārizglītojošā vispārējās izglītības iestādē jānodrošina “plašs interešu izglītības piedāvājums, akcentējot dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju jomu”, kā arī “skolēnu nodarbināšana līdz ~16.00”.   
Saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 10.panta trešās daļas 1.punktu interešu tālākizglītības īstenošana ir tikai vispārējās izglītības iestādes tiesība, nevis pienākums. Atbilstoši Izglītības likuma noteikumiem, pašvaldība savas kompetences ietvaros dibina speciālas interešu izglītības iestādes, kas pašvaldības iedzīvotājiem sniedz daudzveidīgu un kvalitatīvu interešu izglītības programmu piedāvājumu, tā nodrošinot personas individuālo izglītības vajadzību un vēlmju īstenošanu neatkarīgi no vecuma un iepriekš iegūtās izglītības.
Ja, atbilstoši informatīvajā ziņojumā paredzētajam, turpmāk katrai izglītības iestādei būs jānodrošina plašs interešu izglītības piedāvājums un jānodarbina skolēni līdz plkst. 16.00, zudīs pašvaldības interešu izglītības iestāžu darbības jēga. Dažādu interešu izglītības programmu īstenošana tam radītā speciālā izglītības iestādē nodrošina vienuviet pieejamu plašu un specializētu interešu izglītības piedāvājumu, tādējādi tas vienmēr būs kvalitatīvāks pakalpojums nekā to būs spējīgas īstenot vispārējās izglītības iestādes.
Uzskatām, ka interešu izglītības piedāvāšana vispārējās izglītības iestādēs saglabājama kā tiesība, nevis nosakāms kā pienākums. Tāpat skolēnu nodarbināšana līdz plkst.16.00 saglabājama kā papildu iespēja, ļaujot skolēniem  doties prom no izglītības iestādes uzreiz pēc mācību stundām un nodrošinot iespēju brīvi apmeklēt profesionālās ievirzes izglītības iestādes (mūzikas skolas, mākslas skolas, sporta skolas utml.) un interešu izglītības pulciņus citur.
 

-

Ievads. 4. lpp. Ņemot vērā, ka Latvijas iesaistītās pašvaldības neatbalstīja IZM sagatavotos kritērijus un sagatavoto informāciju MK š.g. 30. maijā, kā arī to, ka darbs darba grupā pie kritēriju izstrādes principā nenotika, ņemot vērā, ka IZM pēc sarunām ar LPS un Latvijas pašvaldībām š.g. 2. jūnijā pārtrauca un neturpināja darba grupas darbu, kā arī to, ka izstrādātais ziņojums ir atšķirīgs no darba grupas dažiem apskatītiem modeļiem, vai nu dzēst atsauci uz darba grupu “Bērncentrēta un cilvēkresursu efektīva skolu tīkla izveide”, kas izveidota 2023. gada 15. martā, vai atspoguļot pilnīgi visu procesu un to, ka nav saņemts pašvaldību saskaņojums darba grupā.
 

-

Ievads. 3.lpp.
“Apkopojot izglītības programmu akreditācijā pieejamos stundu vērošanas statistiskos rezultātus un izlases veidā atlasītus starptautiskajā vidē publicētos pētījumus pedagoģijā, secināts, ka izglītības kvalitātei ir saistība ar skolēnu skaitu klasē un ka optimālais skolēnu skaits klasē ir intervālā no 12 līdz 36 skolēniem, atkarībā no izglītības pakāpes.”

Kāpēc, nosakot kvantitatīvo (skolēnu skaita) kritēriju, netiek ņemts vērā izglītības kvalitātes ekspertu, starptautisko pētījumu un pašvaldību ieteikumi par skolēnu skaita samazināšanu  uz 15 – 17 skolēniem klasē, nevis 20?

 

-

Ievads, 4.lpp.
Ņemot vērā, ka Latvijas iesaistītās pašvaldības neatbalstīja IZM sagatavotos kritērijus un sagatavoto informāciju MK š.g. 30. maijā, kā arī to, ka darbs darba grupā pie kritēriju izstrādes principā nenotika, ņemot vērā, ka IZM pēc sarunām ar LPS un Latvijas pašvaldībām š.g. 2. jūnijā pārtrauca un neturpināja darba grupas darbu, kā arī to, ka izstrādātais ziņojums ir atšķirīgs no darba grupas dažiem apskatītiem modeļiem, vai nu dzēst atsauci uz darba grupu “Bērncentrēta un cilvēkresursu efektīva skolu tīkla izveide”, kas izveidota 2023. gada 15. martā, vai atspoguļot pilnīgi visu procesu un to, ka nav saņemts pašvaldību saskaņojums darba grupā.

 

-

Ievads. Papildināt ziņojuma ievadu ar atsauci uz Deklarāciju par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, kuras mērķis ir ekonomikas transformācija, kur izglītība ir pamats valsts ekonomikas transformācijai. Kā uzsvērts Deklarācijas ievadā - kvalitatīva un pieejama izglītība ir būtiska tautsaimniecības izaugsmes, katra cilvēka, visas sabiedrības un valsts sekmīgas attīstības un ilgtspējas pamats.
Kā arī, lai nodrošinātu informatīvajā ziņojumā ietvertos kompleksos risinājumus augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā, nepieciešams saprast, kādu finansiālo ietekmi tas atstāj ne tikai uz valsts budžetu, bet arī pašvaldību budžetiem, tādēļ informatīvais ziņojums bez finanšu modeļa un aprēķiniem tālāk nav virzāms.

 

-