Atzinums

Rīgas vācu kultūras biedrība un Latvijas Vācu savienība iebilst pret to, ka FM ignorē NVO jau pirms gada pausto priekšlikumu par vienlīdzīgu principu NVO darba kā amatpersonu atlīdzības paredzēšanai. FM argumenti par taupību nav nopietni ņemami. Grozījumiem ir absolūti minimāla ietekme uz valsts budžetu, bet ievērojama ietekme uz vienlīdzības un taisnīguma principu par valsts labā veiktu amatpersonas darbu un tam sekojošu atbildību. 

Iekopējam šeit pirms gada rakstīto. Aktualitāte saglabājas identiska. 
Rīgā, 10.03.2025. Nr.2025.04.
STEIDZAMI
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai
Finanšu ministrijai

Par vienlīdzīgiem atlīdzības nosacījumiem NVO pārstāvjiem valstiski nozīmīgās komisijās



Sabiedriskā labuma komisijas[1] locekļi – NVO deleģētie pārstāvji – augstu novērtē pēdējos gados veiktās izmaiņas normatīvajos aktos, lai paredzētu samaksu NVO pārstāvjiem, kuri līdzdarbojas valstiski nozīmīgās padomēs un komisijās (ir amatpersonas statuss) un politikas plānošanas dokumentu u.c. uzraudzības komitejās (nav amatpersonas statuss).
Neskatoties uz to, ka jautājuma par NVO pārstāvju darba apmaksu situācijas apzināšanā, problēmu definēšanā un normatīvo aktu projektu izstrādē piedalījās daudzas valsts iestādes un NVO, netika veikta fundamentāla un vispusīga šī jautājuma sakārtošana. Proti pašreiz esam “de facto” situācijā, kurā Sabiedriskā labuma komisija ir kļuvusi par ķīlnieku ilgstoši izstrādājama (jau kopš 2023.gada), liela apjoma reformas negatavā fāzē, proti, likumprojekts «Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā»
22-TA-3618 vēl tikai tiks izskatīts Ministru kabinetā, un šī likumprojekta izstrādes gaitā tikuši izteikti daudzu NVO iebildumi un priekšlikumi. Ir pamats prognozēt, ka 2025.gadā šis likumprojekts netiks Saeimā pieņemts.
Likumprojekta ietvarā ticis paredzēts papildināt likuma 6.pantu ar septīto daļu:

“(7) Komisijas locekļi, kas nav pilnvarotas amatpersonas, par darbu komisijā saņem atlīdzību, kuras apmēru un izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets”.

No likumprojekta anotācijas ir viennozīmīgi konstatējams, ka Finanšu ministrija jau 2023.gada sākumā bija gan veikusi aprēķinus, gan jau ieplānojusi SLO komisijas darba apmaksu jau no 2024.gada:
Ikgadēji, sākot ar 2024. gadu nepieciešamais finansējums NVO deleģēto pārstāvju atlīdzībai aprēķināts saskaņā ar tabulu (visi aprēķini noapaļoti līdz veseliem euro).
(tabula)  Eur 45 026.


Pašreiz spēkā esošais normatīvais regulējums mūs, SLO komisijas pārstāvjus, ir nostādījis acīmredzami un nepamatoti nevienlīdzīgā situācijā, kas neatbilst tiesību sistēmas vienotības principam. Proti, pašreiz ir sakārtots visu formātu NVO pārstāvju iesaistes valstisku uzdevumu veikšanas finansējuma jautājums neatkarīgi no tā, vai pārstāvis kļūst par amatpersonu vai nē.
NVO  pārstāvji, kas, piemēram, darbojas Sabiedrības integrācijas fonda padomē, IR amatpersonas un SAŅEM atlīdzību par savu darbu.
NVO pārstāvji, kas NAV  amatpersonas (piemēram, Sociālo uzņēmumu komisijas locekļi, Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padomes locekļi, ES fondu uzraudzības apakškomisiju locekļi u.c.) SAŅEM atlīdzību par savu darbu.
Vienīgie NVO pārstāvji, kas IR valsts amatpersonas un NESAŅEM atlīdzību par savu darbu, ir SLO komisija. Kā atkārtoti norādījusi viena no SLO komisijas loceklēm, valstij nebūtu jāizmanto brīvprātīgais darbs valsts funkciju veikšanai.  
Šāda nevienlīdzība ir uzskatāma par tiesību sistēmas robu un novēršama nekavējoties, veicot tīri tehniskus, nepilnību novērsošus grozījumus likumā tikai attiecībā uz samaksas paredzēšanu SLO komisijas locekļiem.
Norādām, ka 2023.gada sākumā likumprojekta anotācijā izteiktais pieņēmums “Šobrīd Komisijas locekļi, kas ir nevalstisko organizāciju pārstāvji par darbu komisijā samaksu nesaņem, kas iespējams ir pamats tam, kāpēc bieži vien nevalstisko organizāciju pārstāvji komisijas sēdēs nepiedalās vai piedalās daļēji” absolūti neatbilst patiesībai attiecībā uz tagadējo SLO komisijas sastāvu. NVO pārstāvji aktīvi piedalās komisijas darbā, patstāvīgi rosina diskusijas un uzlabojumus komisijas darbā un izpratnē par sabiedriskā labuma būtību.
Tomēr vēršam uzmanību, ka kopš 2025.gada sākuma, kad atalgojumu saņem arī NVO pārstāvji, kas izvirzīti Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes deleģētajās sēdēs un/vai sanāksmēs (un NAV amatpersonas), mēs nepiekrītam gaidīt uz apjomīgās SLO reformas pabeigšanu, lai arī uz mums tiktu attiecināts samērīgs atalgojums par ieguldīto darbu un atbildību, ko nes amatpersonas statuss.
Lai nodrošinātu vienlīdzību, uzskatām, ka uz SLO komisijas locekļiem ir attiecināma atlīdzība vismaz sākot no 2025.gada 1. janvāra.
Uzskatām, ka šādu grozījumu veikšana iespējama, īstenojot Saeimas deputātu likumdošanas iniciatīvu, Ministru kabineta saskaņošanas līmenī atstājot SLO fundamentālās reformas jautājumu pakāpenisku diskusiju un analīzi.
Sagaidām, ka šādu grozījumu veikšana Sabiedriskā labuma organizāciju likumā ir veicama līdz Saeimas pavasara sesijas slēgšanai. 

Cieņā, Sabiedriskā labuma komisijas locekļi – NVO deleģētie pārstāvji: (uzvārdi un biedrību nosaukumi)



[1] Ministru kabineta rīkojums Nr. 261 (10.05.2023., prot. Nr. 25 9. §)

 

papildināt likuma 6.pantu ar septīto daļu:

“(7) Komisijas locekļi, kas nav pilnvarotas amatpersonas, par darbu komisijā saņem atlīdzību, kuras apmēru un izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets”.