Atzinums

Lūdzam visā noteikumu projektā (11.3. apakšpunktā un, ja attiecināms, cituviet) simbolu "/” aizstāt ar saikli "un" vai saikli "vai", jo no noteikumu projekta nav skaidrs, vai ar simbolu "/" tiek saprasts saiklis "un" vai saiklis "vai". Pamatojoties uz juridiskās tehnikas prasībām, tiesību normai ir jābūt skaidrai, lai tās lietotājs un piemērotājs gūtu nepārprotamu priekšstatu par saviem pienākumiem un tiesībām.
 

-

Lūdzam noteikumu projekta 17. punktā svītrot vārdus "kas ir atbildīgas par investīcijas ieviešanu saskaņā ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) AF plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību", ņemot vērā, ka attiecīgā norāde dublē iepriekš šajā punktā ietverto norādi par atbildīgo nozares ministriju, kā arī ir deklaratīva, jo nozares ministrijai jebkurā gadījumā attiecīgi pienākumi, kuri cita starpā izriet no noteikumu projekta būs jāievēro.

-

Lūdzam noteikumu projekta 18.6. apakšpunktā neatsaukties uz starpresoru vienošanos, bet ciktāl projekta īstenošanas uzraudzība skar privātpersonas, izsmeļoši norādīt CFLA pienākumus, nedublējot Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumus Nr. 621 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība" (sk. 9.1. apakšpunktu).

-

Atkārtoti lūdzam izvērtēt un salāgot noteikumu projekta 28.1. apakšpunktu ar 44.3. apakšpunktu  (nepieciešamības gadījumā arī citas noteikumu projekta vienības), kas paredz atšķirīgu tiesību subjektu loku, proti, attiecībā uz pašvaldības kapitālsabiedrībām, kuras ir noslēgušas pakalpojumu līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu.

-

Atkārtoti lūdzam noteikumu projekta 31.3. apakšpunktā un nepieciešamības gadījumā arī cituviet izdarīt korektas atsauces uz normatīvajiem aktiem noteiktā jomā (nevis tiesību aktiem), atsaucoties uz normatīvajiem aktiem, tai skaitā tieši piemērojamiem Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.

-

Norādām, ka saskaņā ar Komerclikuma 18. pantu termins "uzņēmums” apzīmē organizatoriski saimniecisku vienību un nevis komercdarbības vai saimnieciskās darbības subjektu. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt noteikumu projekta 35.3.. apakšpunktu, termina „uzņēmums” vietā izmantojot terminu „komersants” vai „saimnieciskās darbības veicējs”.
 

-

Lūdzam izvērtēt un svītrot noteikumu projekta 35.5. apakšpunktā ietverto atsauci uz Korporatīvās pārvaldības kodeksu vai izvērsti skaidrot noteikumu projekta anotācijā tā pieejamību un saistošo spēku iepretim privātpersonām.

-

Atkārtoti lūdzam noteikumu projekta 62. punktā skaidri norādīt, kāda informācija publicējama oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", tādējādi nodrošinot objektīvu, taisnīgu un caurspīdīgu projektu iesniegumu atlasi. Salīdzinājumam norādām, ka Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.—2020.gada plānošanas perioda vadības likums 21. panta ceturtā daļa skaidri paredz, kāda informācija ir publicējama.

-

Uzturam izziņas 101. punktā ietverto iebildumu. Izziņā minēts, ka atbilstoši noteikumu projekta 69.punktam attiecībā uz visiem atbilstības kritērijiem (kas ir noteikti kā precizējami) projektu vērtēšanas laikā ir atļauts vienu reizi precizēt projekta iesniegumu. Ja projekta iesniedzējs neizpilda atkārtotajā lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu ietvertos nosacījumus vai neizpilda tos noteiktajā termiņā, projekta iesniegumu noraida. Tomēr vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 70.2. apakšpunktā ir runa par gadījumu, kad nepilnības novēršana ietekmētu projekta iesniegumu pēc būtības, bet atkārtota prasību neizpilde pati par sevi neietekmē projekta iesniegumu pēc būtības. No 70.2. apakšpunkta izriet, ka tas pēc būtības attiecas uz neprecizējamiem kritērijiem. Ierosinām izvērtēt, vai visos gadījumos kritēriji patiešām ir precizējami, piemēram, kritērijs, ka projekta iesniedzējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) atbilst Ministru kabineta noteikumos par investīcijas īstenošanu noteiktajam projekta iesniedzēja un sadarbības partnera veidam.
 

-

Uzturam izziņas 83.  punktā ietverto iebildumu. Norādām, ka šobrīd noteikumu projekta 71. punkts dublē Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 2. punktu. Ierosinām izvērtēt, vai uz projekta iesnieguma vērtēšanas procesu nav attiecināms Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 5. punktā minētais (sal. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2014.gada 18.jūnija spriedums lietā Nr. A420469712).

-

Lūdzam noteikumu projektā (84.3. apakšpunktā un nepieciešamības gadījumā cituviet) konsekventi izmantot noteikumu projekta 18.4. apakšpunktā atrunāto, kā arī Komercdarbības atbalsta kontroles likumā lietoto terminoloģiju un norādīt uz nelikumīgu komercdarbības atbalstu, kas ir definēts minētajā likumā.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam noteikumu projekta 87. punktā vai noteikumu projekta anotācijā skaidrot, kas saprotams par būtiskiem pārkāpumiem (tai skaitā, kā konkrēti pārkāpumiem, t.i., vienošanās , līguma vai citiem), kā arī ar ko konkrētie pārkāpumi atšķiras no neizpildes. Norādām, ja ar minētajiem terminiem saprotams viens un tas pats, lūdzam atbilstoši vienveidot noteikumu projektā lietoto terminoloģiju, svītrojot norādi uz neizpildi.

-

Lūdzam salāgot noteikumu projekta 89.4. apakšpunktu ar 89. punkta ievaddaļu, nodrošinot skaidras tiesību normas. Norādām, ka atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām tiesību normai ir jābūt skaidrai, lai tās lietotājs un piemērotājs gūtu nepārprotamu priekšstatu par saviem pienākumiem un tiesībām.

-

Lūdzam izslēgšanas kritērijos Nr. 1.3.-1.9.:
pirmkārt, izvairīties no norādēm uz personām un subjektiem, bet atsaukties uz attiecīgo projekta iesniedzēja juridisko statusu, nepieciešamības gadījumā konkretizējot to, jo minētos terminus var saprast kā sinonīmus, kuru lietošana atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām nav atbalstāma. Kā arī lūdzam skaidrot, vai attiecīgie kritēriji attiecas tikai uz projekta iesniedzējiem vai to pārvaldes u.c. institūciju locekļiem (piemēram, valdes locekļiem u.tml.), vai nav ņemami vērā izņēmumi vai ierobežojumi attiecībā uz konkrēto kritēriju piemērošanu (noilgumu u.tml. tiesību institūtiem līdzīgi kā struktūrfondu  un Kohēzijas fonda regulējuma gadījumā);
otrkārt, neatsaukties uz Eiropas Savienības direktīvām un Pamatlēmumiem, piemērojamiem tiesību aktiem, bet tā vietā atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām atsaukties uz normatīvajiem aktiem noteiktā jomā, ar kuriem attiecīgo tiesību aktu prasības ir pārņemtas;
treškārt, konkretizēt un konsekventi paredzēt, uz kāda veida projekta iesniedzējiem neattiecas izslēgšanas kritēriji, piemēram, kritērijs, ka ar galīgu spriedumu ir atzīts, ka pašvaldība ir vainīga teroristu nodarījumā, acīmredzami neattiecas uz pašvaldībām. Norādām, ka pretēji izziņā minētajam, ja kritēriji nav norādīti kā neattiecināmi, tie ir izvērtējami un to izvērtējums ir jāatspoguļo. 

-

Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām atkārtoti lūdzam noteikumu projektā neizmantot kā saīsinājumus abreviatūras, ja tās nav vispārzināmas (piemēram, AF nav vispārzināma abreviatūra).

-

Aicinām strukturēt noteikumu projekta 1. punktu apakšpunktos, tādējādi nodrošinot, ka attiecīgais regulējums ir pārskatāms un viegli uztverams.

-