Atzinums

Noteikumu 28. punkts noteic darbības, nozares un komersantus, kam atbalsts nav pieejams. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk - LTRK) aktīvi iesaistījusies noteikumu izstrādē un vairākkārt Ekonomikas ministrijai norādījusi, ka noteikumus vajag pilnveidot, nosakot, ka atbalstu var saņemt visas nozares, izņemot tās nozares, kurām atbalsta saņemšanas aizliegums noteikts starptautiskās tiesību normās.

LTRK norāda uz to, ka līdzšinējā redakcijā noteikumi nesasniedz izvirzīto mērķi, bet novirza mērķim paredzētos līdzekļus noteiktai saņēmēju grupai, neievērojot vienlīdzības principus. Proti, netiek vērtēts lielākais guvums energoefektivitātē starp visām nozarēm.
Vērtējot citu nozaru nozīmi tautsaimniecībā, Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka, piemēram, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta nozaru IKP faktiskajās cenās pirmajā pusgadā bija 1 211 238 tūkst. euro, kas otrs lielākais nozaru IKP rādītājs aiz rūpniecības ar 1 614 661 tūkst. euro. [1] No minētā izriet, ka tirdzniecībai ir būtisks pienesumus tautsaimniecībā. Savukārt vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības (izņemot automobiļus un motociklus) eksports 2022. gada trešajā ceturksnī sastādīja attiecīgi 1 931 391 un 113 198 tūkst. euro.[2] LTRK atgādina, ka Latvija ir vienotajā Eiropas Savienības tirgū, kur ir brīva preču, pakalpojumu un cilvēku kustība, kas kopsakarā ar minētajiem eksporta rādītājiem nozīmē, ka tirdzniecības nozares komersanti savu darbību neveic tikai iekšējā tirgū un ir svarīga arī šīs nozares konkurētspēja ārējos tirgos.
Kaut arī Latvijā nav oficiālas statistikas par reeksportu, LTRK norāda, ka diskusijās ar ekonomistiem reeksporta apjomi absolūtos radītājos Latvijā 2021. gadā bija 5,8 miljardi euro, un reeksports vistiešākajā mērā saistīts ar tirdzniecības nozari.

Tāpat Eiropas Komisija 2022. gada 18. maijā nāca klajā ar plānu REPowerEU jeb  Eiropas Komisijas risinājumu grūtībām un pasaules enerģijas tirgus traucējumiem, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā. Komisijas ieskatā ir divi iemesli, kāpēc Eiropas energosistēmas pārveide nevar gaidīt, proti, ir jādara gals ES atkarībai no Krievijas fosilā kurināmā, ko tā izmanto kā ekonomisku un politisku ieroci un kas Eiropas nodokļu maksātājiem izmaksā gandrīz 100 miljardus euro gadā, un ir jāstājas pretī klimata krīzei. Komisija ierosina veikt mērķtiecīgus grozījumus ANM regulā, lai pašreizējos dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānos (ANP) papildus lielajam skaitam attiecīgo reformu un investīciju, kas tur jau iekļautas, integrētu īpašas REPowerEU nodaļas. Tāpat Komisija nākusi klajā ar Zaļā kursa industriālo plānu, kura mērķis ir uzlabot Eiropas klimatneitrālās industrijas konkurētspēju un atbalstīt ātru pāreju uz klimatneitralitāti. Plāna mērķis ir nodrošināt labvēlīgākus apstākļus tādu klimatneitrālu tehnoloģiju un produktu ES ražošanas jaudas izvēršanai, kas vajadzīgi Eiropas vērienīgo klimatisko mērķrādītāju sasniegšanai. Lai palīdzētu dalībvalstīm piekļūt REPowerEU līdzekļiem, Komisija pieņēmusi norādījumus par atveseļošanas un noturības plāniem, kuros izskaidrots esošo plānu grozīšanas process un REPowerEU nodaļu sagatavošanas kārtība. Ņemot vērā jautājuma steidzamību un nozīmīgumu, LTRK aicina pārskatīt ANM finansējumu, lai būtu plašākas iespējas energoefektivitātes programmā, kas tādējādi ļautu pēc iespējas ātrāk un produktīvāk sasniegt Latvijai nospraustos klimata mērķu un mazinātu komersantu atkarību no fosilā kurināmā.

[1] https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VEK__IS__ISP/ISP030c/table/tableViewLayout1/

[2] https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__TIR__AT__ATN/ATN010c/sortedtable/tableViewSorted/
 

-