Projekta ID
22-TA-871Atzinuma sniedzējs
Finanšu ministrija
Atzinums iesniegts
17.05.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu konsolidētā versija
8. Norēķinus starp piegādātāju un lietotāju par piegādāto siltumenerģiju veic, pamatojoties uz faktiskā patēriņa vai siltummaksas sadalītāja rādījumiem balstītu un uzticamu informāciju. Siltumenerģijas skaitītāju iegādi, uzstādīšanu, nomaiņu, remontu un apkopi lietotājam nodrošina piegādātājs (ja piegādātājs un lietotājs nav vienojušies citādi).
Iebildums
Noteikumu 8. punktā noteikts, ka norēķins veicams pamatojoties uz faktiskā patēriņa vai siltummaksas sadalītāja rādījumiem balstītu un uzticamu informāciju.
Lūdzam skaidrot, kas šo noteikumu ietvaros ir jāsaprot ar jēdzieniem "faktisko patēriņu"un "uzticama informācija", nepieciešamības gadījumā precizējot noteikumu projektu.
Lūdzam skaidrot, kas šo noteikumu ietvaros ir jāsaprot ar jēdzieniem "faktisko patēriņu"un "uzticama informācija", nepieciešamības gadījumā precizējot noteikumu projektu.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu konsolidētā versija
8.2 Daudzdzīvokļu un nedzīvojamajās ēkās, kurās, neskaitot koplietošanas telpu grupas, atrodas vairākas citas telpu grupas, kam savstarpēji jādala rēķins par patērēto siltumenerģiju, daudzdzīvokļu nama apsaimniekotājs, pārvaldītājs, biedrība (vai citai pilnvarota persona) vai piegādātājs sadala ēkā patērēto siltumenerģijas apjomu, izmantojot lietotāju dzīvokļos, mākslinieku darbnīcās vai nedzīvojamajās telpās uzstādītus individuālus uzskaites mēraparātus (ar kuriem mēra siltumenerģijas patēriņu katrā radiatorā). Uzskaites mēraparāts apkopo patērētās siltumenerģijas daudzumu, siltuma slodzi un siltumnesēja parametru kontroli un uzskaiti. Ja šādu mēraparātu vai mēraparātu sistēmu izmantošana nav tehniski iespējama vai nav rentabla, izmanto siltuma maksas sadalītājus. Karstā ūdens patēriņa noteikšanai dzīvoklī, nedzīvojamajā telpā vai mākslinieka darbnīcā izmanto karstā ūdens patēriņa skaitītājus.
Iebildums
Prasība par visu objektu siltuma patēriņa dalīšanu saskaņā ar individuāliem uzskaites mēraparātiem var būt tehniski neiespējama un nesamērīgi dārga.
Lūgums paredzēt ar citu dalīšanas veidu, piemēram, uz kv.m., vai citā veidā.
Lūgums paredzēt ar citu dalīšanas veidu, piemēram, uz kv.m., vai citā veidā.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Noteikumu konsolidētā versija
8.2 Daudzdzīvokļu un nedzīvojamajās ēkās, kurās, neskaitot koplietošanas telpu grupas, atrodas vairākas citas telpu grupas, kam savstarpēji jādala rēķins par patērēto siltumenerģiju, daudzdzīvokļu nama apsaimniekotājs, pārvaldītājs, biedrība (vai citai pilnvarota persona) vai piegādātājs sadala ēkā patērēto siltumenerģijas apjomu, izmantojot lietotāju dzīvokļos, mākslinieku darbnīcās vai nedzīvojamajās telpās uzstādītus individuālus uzskaites mēraparātus (ar kuriem mēra siltumenerģijas patēriņu katrā radiatorā). Uzskaites mēraparāts apkopo patērētās siltumenerģijas daudzumu, siltuma slodzi un siltumnesēja parametru kontroli un uzskaiti. Ja šādu mēraparātu vai mēraparātu sistēmu izmantošana nav tehniski iespējama vai nav rentabla, izmanto siltuma maksas sadalītājus. Karstā ūdens patēriņa noteikšanai dzīvoklī, nedzīvojamajā telpā vai mākslinieka darbnīcā izmanto karstā ūdens patēriņa skaitītājus.
Iebildums
Lūdzam izvērtēt nepieciešmību precizēt noteikumu 8.2 punktu, ievērojot to, ka:
1) Regulējums siltumenerģijas un karstā ūdens patēriņa sadalei starp lietotājiem jau ir noteikts Ministru kabineta 15.09.2015. noteikumos Nr.524 “Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem”;
2) Saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES preambulu (28) “Individuālu skaitītāju vai siltummaksas sadalītāju izmantošana, lai uzskaitītu individuālo siltuma patēriņu daudzdzīvokļu ēkās, kurās ir centralizēta siltumapgāde vai kopīga centrālā siltumapgāde, ir lietderīga tajos gadījumos, kad galalietotāju rīcībā ir resursi, ar kuru palīdzību kontrolēt savu individuālo patēriņu. Tāpēc to izmantošana ir lietderīga tikai tajās ēkās, kurās radiatori ir aprīkoti ar termostatiskajiem vārstiem”.
Turklāt vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2002 (2018. gada 11. decembris), ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti preambulas 25.pantā noteikto zemākus patērētāju izdevumus par enerģiju būtu jāpanāk, palīdzot patērētājiem samazināt enerģijas izmantošanu, samazinot enerģijas vajadzības ēkās;
3) Lūdzam skaidrot, kas par ierīci ir “individuālus uzskaites mēraparāts (ar kuru mēra siltumenerģijas patēriņu katrā radiatorā)”.
1) Regulējums siltumenerģijas un karstā ūdens patēriņa sadalei starp lietotājiem jau ir noteikts Ministru kabineta 15.09.2015. noteikumos Nr.524 “Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem”;
2) Saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES preambulu (28) “Individuālu skaitītāju vai siltummaksas sadalītāju izmantošana, lai uzskaitītu individuālo siltuma patēriņu daudzdzīvokļu ēkās, kurās ir centralizēta siltumapgāde vai kopīga centrālā siltumapgāde, ir lietderīga tajos gadījumos, kad galalietotāju rīcībā ir resursi, ar kuru palīdzību kontrolēt savu individuālo patēriņu. Tāpēc to izmantošana ir lietderīga tikai tajās ēkās, kurās radiatori ir aprīkoti ar termostatiskajiem vārstiem”.
Turklāt vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2002 (2018. gada 11. decembris), ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti preambulas 25.pantā noteikto zemākus patērētāju izdevumus par enerģiju būtu jāpanāk, palīdzot patērētājiem samazināt enerģijas izmantošanu, samazinot enerģijas vajadzības ēkās;
3) Lūdzam skaidrot, kas par ierīci ir “individuālus uzskaites mēraparāts (ar kuru mēra siltumenerģijas patēriņu katrā radiatorā)”.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Noteikumu konsolidētā versija
10. Siltumenerģijas skaitītājus uzstāda saskaņā ar pieslēgšanas tehniskajiem noteikumiem.
Iebildums
Modernizējot esošas vai būvējot jaunas ēkas, tās bieži aprīko ar ēkas automatizētas vadības sistēmu, kas nodrošina inženiertehnisko sistēmu vadību, kontroli, uzraudzību, kā arī efektīvai ēkas pārvaldībai un uzturēšanai, ievieš enerģijas patēriņa monitoringu. Lai nodrošinātu ēku enerģijas patēriņa monitoringu, ir nepieciešama piekļuve siltumenerģijas patēriņa datiem, kas mērīti īsos laika sprīžos (vismaz reizi stundā). Šobrīd vairums siltumapgādes komersantu (tostarp, AS Rīgas siltums) nenodrošina iespēju klientam saņemt siltumenerģijas patēriņa datus ar stundas precizitāti. Problēmu var atrisināt uzliekot par pienākumu siltumapgādes komersantam (piegādātājam) atļaut klientam pieslēgties ēkās uzstādītiem siltumenerģijas skaitītājam, izmantojot skaitītāja datu komunikācijas brīvās ligzdas (izejas).
Ņemot vērā minēto, lūdzu papildināt noteikumu projektu – Noteikumu 10.punktu papildināt ar teikumu šādā redakcijā:
“Pieslēgšanas tehniskajos noteikumos ietver nosacījumus kā lietotājs var pieslēgties piegādātāja siltumenerģijas skaitītājam, lai veiktu datu nolasīšanu no skaitītāja.”
Ņemot vērā minēto, lūdzu papildināt noteikumu projektu – Noteikumu 10.punktu papildināt ar teikumu šādā redakcijā:
“Pieslēgšanas tehniskajos noteikumos ietver nosacījumus kā lietotājs var pieslēgties piegādātāja siltumenerģijas skaitītājam, lai veiktu datu nolasīšanu no skaitītāja.”
Piedāvātā redakcija
Siltumenerģijas skaitītājus uzstāda saskaņā ar pieslēgšanas tehniskajiem noteikumiem. Pieslēgšanas tehniskajos noteikumos ietver nosacījumus kā lietotājs var pieslēgties piegādātāja siltumenerģijas skaitītājam, lai veiktu datu nolasīšanu no skaitītāja
5.
Noteikumu konsolidētā versija
23.3. reizi gadā pēc saskaņošanas ar piegādātāju veikt siltumtīklu, siltumpunktu, apkures, ventilācijas un karstā ūdens apgādes sistēmu vispārējo pārbaudi un hidrauliskās pārbaudes;
Iebildums
Lūdzam precizēt siltumtīklu, siltumpunktu, apkures, ventilācijas un karstā ūdens apgādes sistēmu vispārējo pārbaudes laikā veicamo darbu apjomu.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Noteikumu konsolidētā versija
27.1. Piegādātājam ir tiesības pārtraukt pilnīgi vai daļēji siltumenerģijas piegādi daudzdzīvokļu mājai, ja norēķinus par siltumenerģijas saņemšanu nav veikuši vismaz 20% daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji un pret parādniekiem nav uzsākts aktīvs parādu piedziņas process divu mēnešu laikā pēc brīdinājuma par parādu nosūtīšanas.
Iebildums
Lūdzam skaidrot, kādi ir kritēriji siltumenerģijas pilnīgi vai daļējai atslēgšanai?
Piedāvātā redakcija
-
7.
Noteikumu konsolidētā versija
27.1. Piegādātājam ir tiesības pārtraukt pilnīgi vai daļēji siltumenerģijas piegādi daudzdzīvokļu mājai, ja norēķinus par siltumenerģijas saņemšanu nav veikuši vismaz 20% daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji un pret parādniekiem nav uzsākts aktīvs parādu piedziņas process divu mēnešu laikā pēc brīdinājuma par parādu nosūtīšanas.
Iebildums
Lūdzam skaidrot ko nozīmē jēdziens “nav uzsākts aktīvs parādu piedziņas process”, kādas darbība ietvertas šajā procesā, kā arī , kuram šajā situācijā jāuzsāk parāda piedziņas process pret parādnieku (vai siltumenerģijas piegādātājam?).
Piedāvātā redakcija
-
8.
Noteikumu konsolidētā versija
27.1. Piegādātājam ir tiesības pārtraukt pilnīgi vai daļēji siltumenerģijas piegādi daudzdzīvokļu mājai, ja norēķinus par siltumenerģijas saņemšanu nav veikuši vismaz 20% daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji un pret parādniekiem nav uzsākts aktīvs parādu piedziņas process divu mēnešu laikā pēc brīdinājuma par parādu nosūtīšanas.
Iebildums
Lūdzam sniegt pamatojumu 27.1.apakšpunktā norādītās proporcijas (20%) noteikšanai.
Piedāvātā redakcija
-