Atzinums

Precizēt Ziņojuma 97.punktu šādā redakcijā:

97. Kultūras ministrija īsteno mazākumtautību NVO līdzdalības veicināšanas programmu Latvijas reģionos. Īstenoto projektu ietvaros tiek stiprināta mazākumtautību NVO ilgtspēja un attīstība, veicināta pilsoniskā līdzdalība un jauniešu iesaiste, atbalstīta starpkultūru komunikācija un nodrošināta mazākumtautību kultūras tradīciju saglabāšana. Programmas ietvaros tiek nodrošināti kultūras pasākumi, apmācības, semināri, metodisko materiālu izdošana u.c. aktivitātes.
Kultūras ministrija sadarbībā ar  Latvijas Nacionālo kultūras centru (LNKC) atbalsta mazākumtautību kolektīvu dalību tādos nozīmīgos pasākumos kā  folkloras festivāls "Baltica" un Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki. LNKC īsteno Latvijas kultūras vēstnieku programmu (t.sk. vasaras nometnes), veicina kultūras organizāciju un kolektīvu profesionālo izaugsmi. Mazākumtautību festivāli 2021. gadā (515 dalībnieki, 55 kolektīvi, 8 tautības, >900 apmeklētāju) un 2024. gadā (1500 dalībnieki, 90 kolektīvi, 17 mazākumtautības) ir kļuvuši par Dziesmu un deju svētku kustības sastāvdaļu. KM Mazākumtautību NVO pārstāvju konsultatīvajā padomē darbojas 16 mazākumtautību NVO pārstāvji.

Precizēt Ziņojuma 9.punktu šādā redakcijā:

9. Latvija ir panākusi nozīmīgu progresu iedzīvotāju līdzdalības un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā. Latvijā ir 27,5 tūkstoši reģistrētu NVO, tostarp 2024.gadā dibinātas 1085 jaunas organizācijas; sektorā nodarbināti 21,6 tūkstoši cilvēku. 2023.gadā biedrību un nodibinājumu kopējie ieņēmumi sasniedza 680 miljonus eiro.Kopš 2016. gada darbojas valsts budžeta programma "NVO fonds”, kuras mērķis ir pilsoniskās sabiedrības ilgtspēja. 2024. un 2025.gadā katru gadu NVO pieejami 2 350 000 eiro, attiecīgi 2024.gadā atbalstīti 97 projekti (t.sk. 48 makro projekti, kas tiek slēgti uz 2 gadiem) un 2025.gadā - 59 projekti.
2023.–2025.gadā Kultūras ministrija (KM) īstenoja valsts pētījumu programmu “Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstība”, kurā 9 darba grupas pēta sabiedrības saliedētību, līdzdalību, valodas politiku un medijpratību. Pētījumi rāda, ka Latvijas sabiedrības saliedētību visvairāk ietekmē valodas lietojums, mediju vide un atšķirīga uzticēšanās valsts institūcijām dažādās sabiedrības grupās. Vienlaikus programmas ietvaros redzams, ka pilsoniskā līdzdalība un NVO kapacitāte pakāpeniski stiprinās, taču ilgtermiņa ietekmei nepieciešams konsekvents un mērķtiecīgs atbalsts. 

Precizēt Ziņojuma 60.punktu šādā redakcijā:

60. Žurnālistu drošība kopumā saglabājās stabila, taču tiešsaistes vidē pieaug naidīgas komunikācijas un uzmākšanās gadījumi, kas nesamērīgi ietekmē žurnālistus un sabiedrisko mediju darbiniekus. Atbildot uz situāciju, 2024.gadā KM kopā ar plašu institūciju un mediju pārstāvju grupu izveidoja darba grupu žurnālistu drošības stiprināšanai un pasūtīja pētījumu ar priekšlikumiem, tostarp par ES SLAPP direktīvas transponēšanu. Darba grupas sagatavoto Žurnālistu un citu mediju profesionāļu drošības plānu 2025–2027 ar konkrētiem pasākumiem, tai skaitā mediju un policijas sadarbības stiprināšanu, vadlīnijām policijas un mediju profesionāļiem, kiberdrošības apmācībām, datu vākšanu un monitoringu par apdraudējumiem, Ministru kabinets apstiprināja 2025. gada 11. novembrī.  

Precizēt Ziņojuma 59.punktu šādā redakcijā:

59. Mediju atbalsta fonds  pārskata periodā nodrošināja sistemātisku finansiālu atbalstu kvalitatīva satura veidošanai. Piecu gadu laikā finansēts 501 projekts, ar pieejamo finansējumu 19 miljonu eiro apmērā,  atbalstot sabiedriski nozīmīgu žurnālistiku nacionālajos, reģionālajos un diasporas medijos. Tas būtiski stiprinājis Latvijas informatīvo telpu un ļāva palielināt neatkarīgas satura veidošanas kapacitāti. 

Precizēt Ziņojuma 42.punktu šādā redakcijā:

42. Integrācija un mazaizsargāto grupu iekļaušana: ar Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādnēm 2021–2027 un Plāniem romu stratēģiskā ietvara īstenošanai (2022–2023; 2024–2027) tiek veicināta romu iekļaušana izglītībā, nodarbinātībā un sabiedriskajā dzīvē. ES programmas ietvaros kopš 2016.gada nepārtraukti īstenots projekts “Latvijas romu platforma”, kura 8.cikla ietvaros (2025–2027) darbojas romu mediatori pašvaldībās, notiek mācības romu sievietēm un jauniešiem, kā arī turpinās sabiedrības informēšana. Savukārt projekta 6.ciklā (2021-2023) izveidoto izstādi “Romi Latvijā” turpina eksponēt Latvijas reģionos, kā arī sociālajos tīklos publicēti 7. projekta cikla (2023-2025) ietvaros sagatavotie 10 videostāsti un Latvijas bibliotēkās ir pieejama grāmata “Romi Latvijā” (latviešu un angļu valodā). 2024.gada aptaujā 90% izglītības iestāžu atzina, ka nodrošina pietiekamu atbalstu romu izglītojamiem. 

Precizēt Ziņojuma 27. punktu šādā redakcijā:

27. Latvijā 2022.gadā tika identificētas 529 aktīvas NVO (biedrības un nodibinājumi), kas būtu attiecināmas uz mazākumtautību sektoru, kas apliecina kopienu kultūras aktivitāti un daudzveidību. Aktīvo mazākumtautību organizāciju kodols ir 100–120 NVO (pētījuma autoru aplēses), kas regulāri īsteno kultūras, radošās un amatiermākslas aktivitātes. 70% organizāciju īsteno kultūras pasākumus, 55% informē sabiedrību par savu darbību, 53% radošās aktivitātes, 51% amatiermākslu, 45% pieredzes apmaiņu. Organizāciju biedru kopskaits sasniedz 16 654 personas (kā darbībā aktīvas norādītas 8 438 personas). 

Lūdzam precizēt Latvijas nacionālā ziņojuma projekta Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vispārējā periodiskā pārskata ceturtā cikla ietvaros (turpmāk – Ziņojums) par laika posmu no 2021. līdz 2025.gadam 17.punktu šādā redakcijā.

17. 2025. gadā Mediju atbalsta fonda finansējums sasniedza 4,5 miljonus eiro. Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda ietvaros nodrošināti 13 miljoni eiro mediju digitalizācijai un modernizācijai. 2025.gadā pabeigta sabiedrisko mediju apvienošana vienotā Latvijas sabiedriskajā medijā (LSM), nodrošinot līdz šim lielāko finansējuma pieaugumu un stiprinot redakcionālo neatkarību.