Atzinums

Biedrība Latvijas Arhitektu savienība izsaka šādus iebildumus:
Iebildums (Par projektu kopumā)
Iebilstam pret Noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumos Nr. 693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21”” (turpmāk – projekts) kopumā, un uzskatām to par neatbilstošu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīvas (ES) Nr. 2024/1275 par ēku energoefektivitāti (turpmāk – direktīva) regulējumam. Mūsu ieskatā projekts būtu virzāms vienlaikus ar grozījumiem Ēku energoefektivitātes likumā, ņemot vērā, ka pastāv regulējuma atšķirības starp direktīvas regulējumu, Ēku energoefektivitātes likumu un projektu. Tāpat direktīvas 4. pants cita starpā paredz, ka dalībvalstis piemēro ēku energosnieguma aprēķina metodoloģiju, kas atbilst I pielikumā noteiktajam kopīgajam vispārīgajam satvaram. Minēto metodoloģiju pieņem valsts vai reģionu līmenī. Savukārt projekts nesatur metodoloģiju, kuru paredzēts piemērot ēku energosnieguma aprēķinam. Projekts nesatur arī izņēmumus atsevišķām ēku funkcijām, gadījumos, kad ēkas lietošanas mērķis paredz ievērojamu enerģijas patēriņu, piemēram, sporta hallēs, rūpnīcās u.tml., vai tieši pretēji mazām vai nelielām un īslaicīgas lietošanas ēkām, kaut gan direktīva pieļauj šādu izņēmumu noteikšanu. Vienlaikus projekts pretēji direktīvai nesatur arī direktīvas 10. panta 4. punktā paredzētos izņēmumus. Proti, direktīvas 10. panta 4. punktā paredzēts, ka dalībvalstis valsts līmenī nosaka un dara publiski pieejamus kritērijus šajā pantā noteikto pienākumu praktiskai īstenošanai un iespējamiem izņēmumiem no minētajiem pienākumiem attiecībā uz konkrētiem ēku veidiem, ņemot vērā tehnoloģiskās neitralitātes principu attiecībā uz tehnoloģijām, kuras nerada emisijas uz vietas, un saskaņā ar saules enerģijas iekārtu novērtēto tehnisko un ekonomisko potenciālu un to ēku raksturlielumiem, uz kurām attiecas šis noteikums. Dalībvalstis attiecīgā gadījumā ņem vērā arī strukturālo integritāti, zaļos jumtus un bēniņu un jumta izolāciju. Ņemot to vērā, lūdzam nevirzīt projektu.
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumos Nr. 693 "Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijā) (turpmāk – projekta anotācija) 2.1. punktā noteikts, ka saistītās prasības ēkas vadības sistēmas jomā veicina sistēmu integrāciju, kur saules invertors “sarunājas” ar siltumsūkni. Šāda integrācija var pielikt vēl 500 – 1 000 EUR pie automātikas izmaksām. Vēršam uzmanību, ka koncentrējoties tikai uz saules enerģijas ieviešanas prasībām, ka būvniecības izmaksas vidējai jaunbūvei palielināsies vismaz par 10 000 – 20 000 EUR, ievērojot 2026. gada vidējās patēriņa cenas. Vēršam uzmanību, ka papildu nepieciešamo ieguldījumu 10 000 – 20 000 EUR apmērā var izlietot nevis saules enerģijas nodrošināšanai, bet citiem, daudz piemērotākiem risinājumiem direktīvas mērķu sasniegšanai, kā piemēru norādot zemes siltumsūkni, kas apkures rēķinus vienai mājsaimniecībai ievērojami samazinās, salīdzinot ar saules enerģijas ieviešanu. Vienlaikus, Latvijas apstākļos, pretēji, piemēram Spānijas Karalistei, būvniecības ierosinātāju un mājsaimniecību izmaksas saules enerģijas ieviešanai ievērojami pārsniedz ieguvumus, kādus sabiedrība iegūst, ņemot vērā, ka Latvijā saulainas dienas ar augstu saules intensitāti novērojamas tikai vasaras periodā, proti 3 mēnešus gadā. Tādējādi saules enerģijas ieviešana nesasniedz direktīvas mērķus. Savukārt projekta regulējuma piemērošana praksē vienlaikus palielinās būvniecības un ēku ekspluatācijas izmaksas. Tāpat, lai nodrošinātu projekta anotācijas 2.1. punktā norādīto saules invertora “sarunāšanos” ar siltumsūkni nepieciešams izbūvēt papildus sistēmas, ieviest specializētu programmatūru un nodrošināt ekspertu, lai aprēķinātu būvmateriālu izmaksas no ražošanas līdz utilizācijai un ekspluatācijas radīto oglekļa pēdu, kas vēl vairāk sadārdzinās jaunu būvju būvniecību, kā arī esošo ēku ekspluatāciju, tādējādi ievērojami samazinot pirktspējas līmeni un palielinot reālos izdevumus un patēriņa cenas.
Ņemot to vērā, lūdzam nevirzīt projektu.

Iebildums (Projekta 1.4. apakšpunkts)
Iebilstam pret projekta 1.4. apakšpunktā piedāvāto Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumu Nr. 693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21” ar 6.2 punktu, ņemot vērā, ka nav samērīgi piedāvātajā regulējumā noteiktās prasības paredzēt kā obligātas, ņemot vērā izmaksas atbilstības prasību izpildei, kā arī faktu, ka šis regulējums būtiski ierobežo Satversmes 105. pantā paredzētās personu tiesības uz īpašumu. No projekta vai anotācijas tāpat nav izsecināms šīs normas izvertējums, atbilstoši Satversmes 105. panta pirmajam un otrajam teikumam. Vienlaikus piedāvātais regulējums tā spēkā stāšanās gadījumā rada risku nesamērīgu un pēc būtības neizpildāmu prasību noteikšanai būvniecības ierosinātājiem, to neizpildes gadījumā norādot, ka būvniecības ierosinātāju iesniegtajos būvniecības dokumentos paredzētā ēka nav būvēta tā, lai izmakslietderīgā veidā varētu uzstādīt saules enerģijas tehnoloģijas. Ņemot to vērā, lūdzam svītrot projekta 1.4. apakšpunktā piedāvāto Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumu Nr. 693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21” 6.2 punktu.

Iebildums (Projekta 1.8. apakšpunkts)
Iebilstam pret projekta 1.8. apakšpunktā piedāvāto regulējumu, ņemot vērā, ka piedāvātais regulējums ir pretrunā Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumos Nr. 222 “Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi” noteiktajam ēku uzskaitījumam, uz kurām attiecas prasības gandrīz nulles enerģijai un augstas efektivitātes sistēmu izmantošanai. Piedāvātais regulējums tiesību piemērošanas praksē radīs pretrunas ar Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumu Nr. 222 “Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi” regulējumu, tādējādi pārkāpjot no Satversmes 90. panta izrietošo tiesiskās noteiktības un tiesiskās skaidrības principu. Līdz ar to lūdzam svītrot projekta 1.8. apakšpunktu.

-