Projekta ID
24-TA-2704Atzinuma sniedzējs
Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība "RĪGAS METROPOLE"
Atzinums iesniegts
11.11.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Ņemot vērā, ka Informatīvā ziņojuma 3.1.sadaļā ir norādīta atsauce uz Informatīvā ziņojumā “Par Latvijas dzelzceļa tīkla attīstību 2021. – 2027. gada Eiropas Savienības daudzgadu budžeta periodā” 3.7.1. sadaļā norādīto par fondu līdzekļu pārdali, vēršam uzmanību, ka šā gada 22. janvāra Valdības koalīcijas sanāksmē un 23. janvāra Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu tematiskās komitejas sēdē tika lemts par 1.1.1.2.i. investīcijas ietvaros “Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā” plānotā projekta finansējuma pārvirzīšanu Rail Baltica projekta izdevumu segšanai, Rīgas valstspilsētas pašvaldība Informatīvā ziņojuma 3.7.1. sadaļā minēto iesniegumu par Metrobusa projektu nevirzīja vērtēšanai Centrālās finanšu un līgumu aģentūrā.
Vienlaikus informējam, Rīgas valstspilsētas pašvaldība turpina darbu pie Metrobusa projekta un no tā realizācijas nav atteikusies, kā arī tas joprojām tiek uzskatīts kā augstas gatavības projekts, kas realizējams ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā noteiktajos izpildes termiņos.
Vienlaikus informējam, Rīgas valstspilsētas pašvaldība turpina darbu pie Metrobusa projekta un no tā realizācijas nav atteikusies, kā arī tas joprojām tiek uzskatīts kā augstas gatavības projekts, kas realizējams ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā noteiktajos izpildes termiņos.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Lai nodrošinātu Rail Baltica projekta (turpmāk – Projekts) efektīvu sasaisti ar Rīgas pilsētu un tā mērķa grupu piekļuvi pilsētas infrastruktūrai, būtu vēlams prioritāri attīstīt posmu Upeslejas–Rīgas centrālā stacija. Šādas prioritātes noteikšana atbilstu pilsētas ilgtermiņa attīstības plāniem un sekmētu Rīgas aglomerācijas mobilitāti.
Tāpat vēršam uzmanību, Informatīvais ziņojums nesniedz konkrētu informāciju par “Rail Baltica” plānotajām aktivitātēm, ja izpētes rezultātā tiek izvēlēts realizēt posmu Upeslejas – Rīgas centrālā stacija (turpmāk - RCS), jo nav skaidrs konkrēts laika grafiks, kad šis Projekts tiktu realizēts un kāds būtu tā tvērums (vai tiktu iekļauti arī pašvaldības tehniskajos noteikumos ietvertie gājēju/velo un transporta šķērsojumi).
Informatīvā ziņojuma ietvaros ir neskaidrības par finansējuma pieejamību un Projekta realizācijas laiku tieši tam posmam, kas saistīts ar RCS Ziemeļu daļas pabeigšanu un visa posma Rīgas lidostas (turpmāk – RIX) – RCS izbūvi, tāpēc lūdzam Informatīvā ziņojuma ietvaros norādīt aptuveno periodu, kad varētu būt pieejams finansējums, tostarp dzelzceļa tilta pār Daugavu pabeigšanai, lai Rīgas valstspilsētas pašvaldība varētu savlaicīgi plānot veicamos pasākumus, kas saistīti ar gājēju un velo infrastruktūras izveidi, nodrošinot infrastruktūras savienojamību pilsētā.
Tāpat šī brīža Informatīvajā ziņojumā nav detalizētas informācijas par posmu starp RCS un RIX turpmāko attīstību, bet Rīgas valstspilsētas pašvaldībai ir nepieciešama informācija par šo Rail Baltica projekta posmu, lai veiktu plānoto infrastruktūras objektu, tostarp īpaši Altonavas, Friča Brīvzemnieka un Torņkalna ielas pārvadu turpmāko darbību (rīcības) plānošanu. Vēršam uzmanību, ka iepriekš minētie pārvadi Rail Baltica projekta ietvaros bija plānots demontēt. Ņemot vērā, ka šo pārvadu tehniskais stāvoklis ir šobrīd kritisks, līdz ar to turpmākā rīcība ir nepieciešama jau turpmāko piecu gadu laikā nevis pēc 2035. gada. Attiecīgi lūdzam sniegt precizētu informāciju par iepriekš minēto pārvadu atjaunošanas vai demontāžas laiku un plānotajiem resursiem, lai nodrošinātu infrastruktūras drošību un pilsētas ilgtspēju.
Vēršam uzmanību, ka šī brīža Informatīvajā ziņojumā nav detalizētas informācijas un argumentācijas par prioritārāk realizējamo 1435 mm dzelzceļa savienojumu. Attiecīgi nepieciešams ietvert skaidrojumu, uz kādiem argumentiem balstoties notiks izpēte par prioritārāk realizējamo 1435 mm dzelzceļa savienojumu – vai nu posmam Upeslejas – RCS, vai posmam Misa – RIX, un vai šajā izpētē tiks iesaistīta arī Rīgas valstspilsētas pašvaldība un citas Rīgas metropoles pašvaldības, kuras skars realizējamie savienojumi.
Norādām, ka Rīgas Metropoles pašvaldībām ir nepieciešama informācija turpmākas rīcības noteikšanai, lai tās saprastu, vai pirms 1435 mm dzelzceļa līnijas būvniecības būtu iespējams realizēt, piemēram, mobilitātes punktus to pieturas punktu/staciju integrēšanai, kur līdz 2029. gadam “Latvijas dzelzceļš” plāno atjaunot esošo sliežu peronus (un būvēt jaunus), kā arī realizēt citus ārtelpas un infrastruktūras projektus potenciālās “Rail Baltica” trases tuvumā.
Tāpat vēršam uzmanību, Informatīvais ziņojums nesniedz konkrētu informāciju par “Rail Baltica” plānotajām aktivitātēm, ja izpētes rezultātā tiek izvēlēts realizēt posmu Upeslejas – Rīgas centrālā stacija (turpmāk - RCS), jo nav skaidrs konkrēts laika grafiks, kad šis Projekts tiktu realizēts un kāds būtu tā tvērums (vai tiktu iekļauti arī pašvaldības tehniskajos noteikumos ietvertie gājēju/velo un transporta šķērsojumi).
Informatīvā ziņojuma ietvaros ir neskaidrības par finansējuma pieejamību un Projekta realizācijas laiku tieši tam posmam, kas saistīts ar RCS Ziemeļu daļas pabeigšanu un visa posma Rīgas lidostas (turpmāk – RIX) – RCS izbūvi, tāpēc lūdzam Informatīvā ziņojuma ietvaros norādīt aptuveno periodu, kad varētu būt pieejams finansējums, tostarp dzelzceļa tilta pār Daugavu pabeigšanai, lai Rīgas valstspilsētas pašvaldība varētu savlaicīgi plānot veicamos pasākumus, kas saistīti ar gājēju un velo infrastruktūras izveidi, nodrošinot infrastruktūras savienojamību pilsētā.
Tāpat šī brīža Informatīvajā ziņojumā nav detalizētas informācijas par posmu starp RCS un RIX turpmāko attīstību, bet Rīgas valstspilsētas pašvaldībai ir nepieciešama informācija par šo Rail Baltica projekta posmu, lai veiktu plānoto infrastruktūras objektu, tostarp īpaši Altonavas, Friča Brīvzemnieka un Torņkalna ielas pārvadu turpmāko darbību (rīcības) plānošanu. Vēršam uzmanību, ka iepriekš minētie pārvadi Rail Baltica projekta ietvaros bija plānots demontēt. Ņemot vērā, ka šo pārvadu tehniskais stāvoklis ir šobrīd kritisks, līdz ar to turpmākā rīcība ir nepieciešama jau turpmāko piecu gadu laikā nevis pēc 2035. gada. Attiecīgi lūdzam sniegt precizētu informāciju par iepriekš minēto pārvadu atjaunošanas vai demontāžas laiku un plānotajiem resursiem, lai nodrošinātu infrastruktūras drošību un pilsētas ilgtspēju.
Vēršam uzmanību, ka šī brīža Informatīvajā ziņojumā nav detalizētas informācijas un argumentācijas par prioritārāk realizējamo 1435 mm dzelzceļa savienojumu. Attiecīgi nepieciešams ietvert skaidrojumu, uz kādiem argumentiem balstoties notiks izpēte par prioritārāk realizējamo 1435 mm dzelzceļa savienojumu – vai nu posmam Upeslejas – RCS, vai posmam Misa – RIX, un vai šajā izpētē tiks iesaistīta arī Rīgas valstspilsētas pašvaldība un citas Rīgas metropoles pašvaldības, kuras skars realizējamie savienojumi.
Norādām, ka Rīgas Metropoles pašvaldībām ir nepieciešama informācija turpmākas rīcības noteikšanai, lai tās saprastu, vai pirms 1435 mm dzelzceļa līnijas būvniecības būtu iespējams realizēt, piemēram, mobilitātes punktus to pieturas punktu/staciju integrēšanai, kur līdz 2029. gadam “Latvijas dzelzceļš” plāno atjaunot esošo sliežu peronus (un būvēt jaunus), kā arī realizēt citus ārtelpas un infrastruktūras projektus potenciālās “Rail Baltica” trases tuvumā.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Ņemot vērā Informatīvā ziņojuma sniegto informāciju un vispārīgo raksturu, Rīgas valstspilsētas pašvaldība norāda, ka šādā redakcijā sagatavotais Informatīvais ziņojums nav atbalstāms, t.sk. fakts, ka Rail Baltica trase nešķērso Rīgas valstspilsētas administratīvo teritoriju, kas būtiski ietekmē Rīgas valstspilsētas pašvaldības publiskās ārtelpas un sabiedriskā transporta sistēmas attīstību kopumā, t.sk. pilnvērtīgi funkcionējoša starptautiskā mezgla izveidi Rīgas centrā.
Rīgas Metropoles biedrs - Rīgas valstspilsētas pašvaldība norāda, ka ar Informatīvā ziņojuma iekļautajām aktivitātēm un iezīmēto finansējuma apjomu netiks sasniegts Informatīvajā ziņojumā norādītais mērķis, proti, konkurētspējīga pasažieru dzelzceļa transporta nodrošināšana un pilna sākotnēji plānotās infrastruktūras kapacitāte.
Informatīvā ziņojumā iekļautie priekšlikumi Latvijas vienotā dzelzceļa tīkla attīstībai 2021. – 2027. gada Eiropas Savienības daudzgadu budžeta periodam ietver tikai šauru tvērumu esošas dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai, kas ietver esošā platuma dzelzceļa sliežu intensīvāku noslodzi, neparedzot kompensējošos pasākumus pilsētas saistītajai infrastruktūrai. Informatīvais ziņojums pilnībā ignorē obligāti veicamos esošās satiksmes infrastruktūras pielāgošanas darbus gan no laika resursu, gan no finansējuma viedokļa. Esošā Rīgas satiksmes infrastruktūra nav pielāgota Informatīvajā ziņojumā paredzētajām aktivitātēm un Ziņojuma iekļautās aktivitātes nav īstenojamas bez esošās infrastruktūras pielāgošanas. Pirmsšķietami Informatīvā ziņojuma saturā ir identificējamas Projekta plānošanas posmā pieļautās nepilnības.
Vienlaikus norādām, ka nav iespējams novērtēt Informatīvā ziņojumā iekļauto risinājumu detalizētu ietekmi uz esošo pilsētas ielu tīklu un infrastruktūru, kā arī uz nekustamajiem īpašumiem. Līdzšinējā Projektā tika plānoti vairāklīmeņu gājēju un autotransporta šķērsojumi, kas nodrošinātu dzelzceļa integrāciju un drošību, kā arī veicinātu pilsētas transporta tīkla savienojamību un dzelzceļa pakalpojuma pieejamību. Informatīvajā ziņojumā nav ietverta nekāda informācija par plānotās infrastruktūras šķērsojumu risinājumiem un piekļuvēm modernizētajiem dzelzceļa staciju peroniem. Līdz ar to Rīgas valstspilsētas pašvaldība aicina papildināt Informatīvo ziņojumu, norādot kā šajā pagaidu risinājumā, līdz Eiropas platuma sliežu izbūvei, plānots risināt dzelzceļa infrastruktūras sasaisti ar esošo pilsētas ielu un gājēju ceļu tīklu un vai plānojot pagaidu infrastruktūru tiks ievērtēta iespēja tās tālākai attīstībai.
Izvērtējot Informatīvā ziņojumā minēto, secināms, ka ziņojums nesatur informāciju par to, kādā veidā varētu tikt risināti Rīgas pilsētai virkne ļoti svarīgi jautājumi, kas izriet no plānotajām izmaiņām Projektā, proti:
(1) netiek sniegta informācija, kas tiek plānots attiecībā uz komponentēm, kuru izbūve vairs nav nepieciešama un nav iespējama vidējā termiņā. Galvenā šāda komponente ir jaunais dzelzceļa tilts pār Daugavu. Esošajā situācijā tā būvniecība būtiski negatīvi ietekmē satiksmes plūsmas Ģenerāļa Radziņa un 11. novembra krastmalās, radot sabiedrībai papildus laika un brauciena izmaksas daudzu miljonu eiro apmērā ik gadus. Ja projekta izmaiņas tiek realizētas tādā veidā, ka Informatīvais ziņojums to paredz, tad ir nepieciešams paredzēt nekavējošu tilta darbu pārtraukšanu, būvlaukuma likvidēšanu, Ģenerāļa Radziņa krastmalas seguma pilnvērtīgu atjaunošanu, kā arī nepabeigtās infrastruktūras iekonservēšanu vizuāli pieņemamā veidā, tādējādi, samazinot tās degradējošo ietekmi uz pilsētas ainavisko vidi;
(2) tilta būvniecības pārtraukšana nozīmē, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldības projekta “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” (finansēts no SAM 6.1.7.1. 2014.–2020. gada plānošana periodā) plānotie mērķi netiks pilnībā sasniegti un būtiski pieaug risks, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldībai monitoringa periodā varētu tikt piemērota finanšu korekcija. Ņemot vērā, ka projekta iespējamā nefunkcionalitāte izriet no trešo personu rīcības, ir nepieciešams risināt to, ka finanšu korekcijai Rīgas valstspilsētas pašvaldībai netiek piemērota;
(3) par Projekta attīstības posmiem nav sniegta informācija arī par “Rail Baltica” līdz šim plānotajām reģionālajām stacijām Rīgas pilsētā (Dārzciems, Torņakalns, Stradiņu slimnīca, Zasulauks, Imanta). Ņemot vērā, ka tās Informatīvajā ziņojumā netiek pieminētas, lūdzam sniegt skaidrojumu, vai plānots atteikties no šo staciju izbūves un dzelzceļa staciju integrācijas pilsētvidē risinājumi turpmāk plānojami tikai kontekstā ar “Latvijas Dzelzceļa” peronu modernizācijas projektu. Tāpat vēršam uzmanību, ka no Informatīvā ziņojumā iekļautās atsauces uz Informatīvo ziņojumu “Par Latvijas dzelzceļa tīkla attīstību 2021. – 2027. gada Eiropas Savienības daudzgadu budžeta periodā” ir saprotams, ka bateriju elektrovilcienu vienību (BEMU) izveides projekts tiek atcelts, kas nozīmē, ka dzelzceļa pasažieru maršruts “Bolderāja – Sigulda”, visdrīzāk, arī netiks izveidots. Šāds pieņēmums ir balstīts uz publiski pieejamo informāciju par AS “Pasažieru vilciens” dīzeļvilcienu sastāvu pieejamību un nepieciešamību veikt tā atjaunošanā nozīmīgas investīcijas. Vēlamies norādīt, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldības projekta “Pilsētas sabiedriskā transporta savienojuma punktu izbūve dzelzceļa stacijās – Bolderāja, Dauderi, Sarkandaugava, Šķirotava, Zemitāni un Ziemeļblāzma” (finansēts no AF) ietvaros jau ir ticis noslēgts līgums ar būvuzņēmēju par Bolderājas apkaimes mobilitātes punkta izveidi, kura centrālais fokuss ir BEMU pasažieru vilciena sasniedzamības nodrošināšana. Tādējādi, ja maršruts “Bolderāja – Sigulda” netiek izveidots, tad ir risināms jautājums par Bolderājas mobilitātes punkta izslēgšanu no AF projekta, kā arī izmaksu finansēšanu pārcelt vai nu uz citiem 2021.–2027. gada plānošanas perioda specifiskajiem atbalsta mērķiem vai arī valsts budžetu;
(4) esošajā situācijā AS “Pasažieru vilciens” nodrošina 95 (deviņdesmit piecu) manevru skaitu darba dienā posmā stacija “Torņakalns” – stacija “Imanta”. Tas jau esošajā situācijā rada milzīgus satiksmes aizkavējumus Liepājas ielas un Zolitūdes ielu pārbrauktuvēs, kur būtiski sastrēgumi var veidoties līdz pat 14 stundām diennaktī. Rīgas lidosta dzelzceļa stacijas sasniedzamības nodrošināšanai būs būtisks papildus kursējošo vilcienu skaits. Balstoties uz to kādā veidā funkcionē lidostu sasniedzamību nodrošinošie vilcieni citur Eiropā ir iespējams pirmšķietami prognozēt, ka tie būs 70 līdz 90 papildus manevri diennaktī. Šāds papildus manevru skaits paralizēs satiksmi Liepājas un Zolitūdes ielu pārbrauktuvju plašākā ietekmes areālā. Rīgas valstspilsētas pašvaldība šeit saredz tikai divas iespējamās alternatīvas:
a. Divu līmeņu pārbrauktuves izbūves Liepājas un Zolitūdes ielās;
b. Dzelzceļa operacionalitāti regulējošās likumdošanas maiņa, paredzot būtiski samazināt pārbrauktuves slēgšanas laiku pirms un pēc vilciena manevra pārbrauktuvē. Esošajā situācijā gaidīšanas laiks līdz vilciena ierašanās brīdim un gaidīšanas laiks pēc vilciena aizbraukšanas daudzkārt pārsniedz paša vilciena atrašanās laiku pārbrauktuvē. Vienlaikus norādot, ka šī alternatīva izskatāma tikai kā īslaicīgs pagaidu risinājums.
(5) no Informatīvā ziņojuma nav secināms, kādā veidā tiks risināti citi ierobežojumi, kas radīsies Rīgas pilsētas iedzīvotājiem. Piemēram, uzbēruma būvniecības sākšana uzreiz pēc dzelzceļa stacijas Imanta virzienā uz Rīgas lidostas dzelzceļa staciju varētu padarīt Mūkupurva apkaimes un Beberbeķu ziemeļu daļas apkaimes sasniedzamību ļoti apgrūtinošu un radītu šeit dzīvojošiem pilsētas iedzīvotājiem būtiskas papildus izmaksas. Tas varētu būt risināms uzbērumā papildus izbūvējot arī paredzēto Nīkrāces ielu posmā līdz Vilkupurva ielai.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, norādām, ka attīstot dzelzceļa infrastruktūru, tostarp pieturvietu modernizāciju Rail Baltica trases posmā, neparedzot saistītos pasākumus (projektus, piem., divlīmeņu šķērsojumu izbūve, gājēju infrastruktūras izbūve, pievedceļu izbūve u.c. saistītās aktivitātes) Rīgas valstspilsētas pašvaldības infrastruktūras integrēšanai ar plānoto dzelzceļa infrastruktūras attīstību, netiks sasniegts Informatīvajā ziņojumā norādītais mērķis: sekmēta sabiedriskā transporta koncepcijas attīstība, kas paredz, ka dzelzceļš kļūs par sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaulu.
Lai papildus sekmētu Projekta integrēšanu pilsētas teritorijā, Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbildīgās institūcijas ir savlaicīgi un pastāvīgi informējušas Projekta ieviesēju - sabiedrību ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS”, kā arī Satiksmes ministriju par Rail Baltica saistītās infrastruktūras projektu norisi, tajā skaitā, organizējot tikšanās, taču patreiz Informatīvā ziņojumā Rīgas valstspilsētas pašvaldības sniegtais viedoklis un informācija nav iekļauta.
Kopumā, lai Rīga kā valsts galvaspilsēta un nozīmīgs galamērķis varētu nodrošināt sekmīgu un savlaicīgu Projekta integrēšanu un ar Projekta ieviešanu saistīto procesu tālāko virzību pilsētas administratīvajā teritorijā, tostarp tehnisko risinājumu salāgošanu un pēctecību, lūdzam Satiksmes ministriju, kā Projekta pārraugošo institūciju, pēc iespējas īsākā laika posmā informēt Rīgas valstspilsētas pašvaldību par aktuālo Projekta statusu, to tehniskajiem risinājumiem un ieviešanas termiņiem, tajā skaitā, sniedzot informāciju par visiem dzelzceļa trases posmiem pilsētas administratīvajā teritorijā, lai sekmētu dzelzceļa tīklam kļūt par sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaulu.
Vienlaikus norādām, ka Informatīvais ziņojums nesniedz informāciju kādus normatīvos aktus ir plānots grozīt, lai nodrošinātu veiksmīgu pirmās kārtas īstenošanu līdz 2030. gada beigām. Tāpat Informatīvais ziņojums nesniedz informāciju par nākamās Rail Baltica būvniecības kārtas 2030+ plānoto īstenošanu, proti, projektēšanas plāniem un termiņiem, nav iezīmēts finansējumus projektēšanai. Kopā Informatīvā ziņojuma ietvaros ir nepilnīga informācija par Projekta risinājumiem un realizācijas laiku, kas kavē Rīgas pilsētas attīstību vismaz plānotās Rail Baltica trases tuvumā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām neatbalstīt Informatīvā ziņojuma tālāku virzību bez korekciju veikšanas un Rīgas valstspilsētas pašvaldības iesaistes Informatīvā ziņojuma sagatavošanā, kas līdz šim nav notikusi.
Rīgas Metropoles biedrs - Rīgas valstspilsētas pašvaldība norāda, ka ar Informatīvā ziņojuma iekļautajām aktivitātēm un iezīmēto finansējuma apjomu netiks sasniegts Informatīvajā ziņojumā norādītais mērķis, proti, konkurētspējīga pasažieru dzelzceļa transporta nodrošināšana un pilna sākotnēji plānotās infrastruktūras kapacitāte.
Informatīvā ziņojumā iekļautie priekšlikumi Latvijas vienotā dzelzceļa tīkla attīstībai 2021. – 2027. gada Eiropas Savienības daudzgadu budžeta periodam ietver tikai šauru tvērumu esošas dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai, kas ietver esošā platuma dzelzceļa sliežu intensīvāku noslodzi, neparedzot kompensējošos pasākumus pilsētas saistītajai infrastruktūrai. Informatīvais ziņojums pilnībā ignorē obligāti veicamos esošās satiksmes infrastruktūras pielāgošanas darbus gan no laika resursu, gan no finansējuma viedokļa. Esošā Rīgas satiksmes infrastruktūra nav pielāgota Informatīvajā ziņojumā paredzētajām aktivitātēm un Ziņojuma iekļautās aktivitātes nav īstenojamas bez esošās infrastruktūras pielāgošanas. Pirmsšķietami Informatīvā ziņojuma saturā ir identificējamas Projekta plānošanas posmā pieļautās nepilnības.
Vienlaikus norādām, ka nav iespējams novērtēt Informatīvā ziņojumā iekļauto risinājumu detalizētu ietekmi uz esošo pilsētas ielu tīklu un infrastruktūru, kā arī uz nekustamajiem īpašumiem. Līdzšinējā Projektā tika plānoti vairāklīmeņu gājēju un autotransporta šķērsojumi, kas nodrošinātu dzelzceļa integrāciju un drošību, kā arī veicinātu pilsētas transporta tīkla savienojamību un dzelzceļa pakalpojuma pieejamību. Informatīvajā ziņojumā nav ietverta nekāda informācija par plānotās infrastruktūras šķērsojumu risinājumiem un piekļuvēm modernizētajiem dzelzceļa staciju peroniem. Līdz ar to Rīgas valstspilsētas pašvaldība aicina papildināt Informatīvo ziņojumu, norādot kā šajā pagaidu risinājumā, līdz Eiropas platuma sliežu izbūvei, plānots risināt dzelzceļa infrastruktūras sasaisti ar esošo pilsētas ielu un gājēju ceļu tīklu un vai plānojot pagaidu infrastruktūru tiks ievērtēta iespēja tās tālākai attīstībai.
Izvērtējot Informatīvā ziņojumā minēto, secināms, ka ziņojums nesatur informāciju par to, kādā veidā varētu tikt risināti Rīgas pilsētai virkne ļoti svarīgi jautājumi, kas izriet no plānotajām izmaiņām Projektā, proti:
(1) netiek sniegta informācija, kas tiek plānots attiecībā uz komponentēm, kuru izbūve vairs nav nepieciešama un nav iespējama vidējā termiņā. Galvenā šāda komponente ir jaunais dzelzceļa tilts pār Daugavu. Esošajā situācijā tā būvniecība būtiski negatīvi ietekmē satiksmes plūsmas Ģenerāļa Radziņa un 11. novembra krastmalās, radot sabiedrībai papildus laika un brauciena izmaksas daudzu miljonu eiro apmērā ik gadus. Ja projekta izmaiņas tiek realizētas tādā veidā, ka Informatīvais ziņojums to paredz, tad ir nepieciešams paredzēt nekavējošu tilta darbu pārtraukšanu, būvlaukuma likvidēšanu, Ģenerāļa Radziņa krastmalas seguma pilnvērtīgu atjaunošanu, kā arī nepabeigtās infrastruktūras iekonservēšanu vizuāli pieņemamā veidā, tādējādi, samazinot tās degradējošo ietekmi uz pilsētas ainavisko vidi;
(2) tilta būvniecības pārtraukšana nozīmē, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldības projekta “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” (finansēts no SAM 6.1.7.1. 2014.–2020. gada plānošana periodā) plānotie mērķi netiks pilnībā sasniegti un būtiski pieaug risks, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldībai monitoringa periodā varētu tikt piemērota finanšu korekcija. Ņemot vērā, ka projekta iespējamā nefunkcionalitāte izriet no trešo personu rīcības, ir nepieciešams risināt to, ka finanšu korekcijai Rīgas valstspilsētas pašvaldībai netiek piemērota;
(3) par Projekta attīstības posmiem nav sniegta informācija arī par “Rail Baltica” līdz šim plānotajām reģionālajām stacijām Rīgas pilsētā (Dārzciems, Torņakalns, Stradiņu slimnīca, Zasulauks, Imanta). Ņemot vērā, ka tās Informatīvajā ziņojumā netiek pieminētas, lūdzam sniegt skaidrojumu, vai plānots atteikties no šo staciju izbūves un dzelzceļa staciju integrācijas pilsētvidē risinājumi turpmāk plānojami tikai kontekstā ar “Latvijas Dzelzceļa” peronu modernizācijas projektu. Tāpat vēršam uzmanību, ka no Informatīvā ziņojumā iekļautās atsauces uz Informatīvo ziņojumu “Par Latvijas dzelzceļa tīkla attīstību 2021. – 2027. gada Eiropas Savienības daudzgadu budžeta periodā” ir saprotams, ka bateriju elektrovilcienu vienību (BEMU) izveides projekts tiek atcelts, kas nozīmē, ka dzelzceļa pasažieru maršruts “Bolderāja – Sigulda”, visdrīzāk, arī netiks izveidots. Šāds pieņēmums ir balstīts uz publiski pieejamo informāciju par AS “Pasažieru vilciens” dīzeļvilcienu sastāvu pieejamību un nepieciešamību veikt tā atjaunošanā nozīmīgas investīcijas. Vēlamies norādīt, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldības projekta “Pilsētas sabiedriskā transporta savienojuma punktu izbūve dzelzceļa stacijās – Bolderāja, Dauderi, Sarkandaugava, Šķirotava, Zemitāni un Ziemeļblāzma” (finansēts no AF) ietvaros jau ir ticis noslēgts līgums ar būvuzņēmēju par Bolderājas apkaimes mobilitātes punkta izveidi, kura centrālais fokuss ir BEMU pasažieru vilciena sasniedzamības nodrošināšana. Tādējādi, ja maršruts “Bolderāja – Sigulda” netiek izveidots, tad ir risināms jautājums par Bolderājas mobilitātes punkta izslēgšanu no AF projekta, kā arī izmaksu finansēšanu pārcelt vai nu uz citiem 2021.–2027. gada plānošanas perioda specifiskajiem atbalsta mērķiem vai arī valsts budžetu;
(4) esošajā situācijā AS “Pasažieru vilciens” nodrošina 95 (deviņdesmit piecu) manevru skaitu darba dienā posmā stacija “Torņakalns” – stacija “Imanta”. Tas jau esošajā situācijā rada milzīgus satiksmes aizkavējumus Liepājas ielas un Zolitūdes ielu pārbrauktuvēs, kur būtiski sastrēgumi var veidoties līdz pat 14 stundām diennaktī. Rīgas lidosta dzelzceļa stacijas sasniedzamības nodrošināšanai būs būtisks papildus kursējošo vilcienu skaits. Balstoties uz to kādā veidā funkcionē lidostu sasniedzamību nodrošinošie vilcieni citur Eiropā ir iespējams pirmšķietami prognozēt, ka tie būs 70 līdz 90 papildus manevri diennaktī. Šāds papildus manevru skaits paralizēs satiksmi Liepājas un Zolitūdes ielu pārbrauktuvju plašākā ietekmes areālā. Rīgas valstspilsētas pašvaldība šeit saredz tikai divas iespējamās alternatīvas:
a. Divu līmeņu pārbrauktuves izbūves Liepājas un Zolitūdes ielās;
b. Dzelzceļa operacionalitāti regulējošās likumdošanas maiņa, paredzot būtiski samazināt pārbrauktuves slēgšanas laiku pirms un pēc vilciena manevra pārbrauktuvē. Esošajā situācijā gaidīšanas laiks līdz vilciena ierašanās brīdim un gaidīšanas laiks pēc vilciena aizbraukšanas daudzkārt pārsniedz paša vilciena atrašanās laiku pārbrauktuvē. Vienlaikus norādot, ka šī alternatīva izskatāma tikai kā īslaicīgs pagaidu risinājums.
(5) no Informatīvā ziņojuma nav secināms, kādā veidā tiks risināti citi ierobežojumi, kas radīsies Rīgas pilsētas iedzīvotājiem. Piemēram, uzbēruma būvniecības sākšana uzreiz pēc dzelzceļa stacijas Imanta virzienā uz Rīgas lidostas dzelzceļa staciju varētu padarīt Mūkupurva apkaimes un Beberbeķu ziemeļu daļas apkaimes sasniedzamību ļoti apgrūtinošu un radītu šeit dzīvojošiem pilsētas iedzīvotājiem būtiskas papildus izmaksas. Tas varētu būt risināms uzbērumā papildus izbūvējot arī paredzēto Nīkrāces ielu posmā līdz Vilkupurva ielai.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, norādām, ka attīstot dzelzceļa infrastruktūru, tostarp pieturvietu modernizāciju Rail Baltica trases posmā, neparedzot saistītos pasākumus (projektus, piem., divlīmeņu šķērsojumu izbūve, gājēju infrastruktūras izbūve, pievedceļu izbūve u.c. saistītās aktivitātes) Rīgas valstspilsētas pašvaldības infrastruktūras integrēšanai ar plānoto dzelzceļa infrastruktūras attīstību, netiks sasniegts Informatīvajā ziņojumā norādītais mērķis: sekmēta sabiedriskā transporta koncepcijas attīstība, kas paredz, ka dzelzceļš kļūs par sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaulu.
Lai papildus sekmētu Projekta integrēšanu pilsētas teritorijā, Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbildīgās institūcijas ir savlaicīgi un pastāvīgi informējušas Projekta ieviesēju - sabiedrību ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS”, kā arī Satiksmes ministriju par Rail Baltica saistītās infrastruktūras projektu norisi, tajā skaitā, organizējot tikšanās, taču patreiz Informatīvā ziņojumā Rīgas valstspilsētas pašvaldības sniegtais viedoklis un informācija nav iekļauta.
Kopumā, lai Rīga kā valsts galvaspilsēta un nozīmīgs galamērķis varētu nodrošināt sekmīgu un savlaicīgu Projekta integrēšanu un ar Projekta ieviešanu saistīto procesu tālāko virzību pilsētas administratīvajā teritorijā, tostarp tehnisko risinājumu salāgošanu un pēctecību, lūdzam Satiksmes ministriju, kā Projekta pārraugošo institūciju, pēc iespējas īsākā laika posmā informēt Rīgas valstspilsētas pašvaldību par aktuālo Projekta statusu, to tehniskajiem risinājumiem un ieviešanas termiņiem, tajā skaitā, sniedzot informāciju par visiem dzelzceļa trases posmiem pilsētas administratīvajā teritorijā, lai sekmētu dzelzceļa tīklam kļūt par sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaulu.
Vienlaikus norādām, ka Informatīvais ziņojums nesniedz informāciju kādus normatīvos aktus ir plānots grozīt, lai nodrošinātu veiksmīgu pirmās kārtas īstenošanu līdz 2030. gada beigām. Tāpat Informatīvais ziņojums nesniedz informāciju par nākamās Rail Baltica būvniecības kārtas 2030+ plānoto īstenošanu, proti, projektēšanas plāniem un termiņiem, nav iezīmēts finansējumus projektēšanai. Kopā Informatīvā ziņojuma ietvaros ir nepilnīga informācija par Projekta risinājumiem un realizācijas laiku, kas kavē Rīgas pilsētas attīstību vismaz plānotās Rail Baltica trases tuvumā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām neatbalstīt Informatīvā ziņojuma tālāku virzību bez korekciju veikšanas un Rīgas valstspilsētas pašvaldības iesaistes Informatīvā ziņojuma sagatavošanā, kas līdz šim nav notikusi.
Piedāvātā redakcija
-