Atzinums

Ņemot vērā Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 1. aprīļa noteikumos Nr. 199 "Valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā radušos zaudējumu kompensācijas noteikumi"" (turpmāk – projekts) sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (turpmāk – anotācija) 1.3. apakšsadaļā ietvertās atsauces uz konkrētiem Eiropas Savienības tiesību aktiem un dokumentiem (sk. citstarp norādi, ka "Noteikumi Nr. 199 jāpapildina ar 10.¹ punktu, kurā nosakāmas uz noslēguma dezinfekciju attiecināmās izmaksas, pamatojoties uz Eiropas Komisijas vadlīnijās noteikto"), lūdzam izvērtēt, vai kādā projekta normā vai normās ir ieviestas vai pārņemtas konkrētas Eiropas Savienības tiesību aktu vai dokumentu prasības, un nepieciešamības gadījumā saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 9.19. apakšpunktu aizpildīt anotācijas 5. sadaļu, tostarp 5.4. apakšsadaļas 1. tabulu (attiecībā uz regulas prasību ieviešanu, kā arī lēmuma normu pārņemšanu), kā arī 5.3. apakšsadaļu (attiecībā uz vadlīnijām). Aicinām norādīt konkrētas Eiropas Savienības tiesību aktu vai dokumentu vienības arī anotācijas 1.3. apakšsadaļā.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 56. panta pirmā daļa noteic, ka iesniegumu var iesniegt mutvārdos vai rakstveidā, arī elektroniski bez droša elektroniskā paraksta, ja iestāde nodrošina, ka fiziskās personas identitāte ir pārbaudīta saskaņā ar Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumu. Iesniegumā norādāms iesniedzēja vārds un uzvārds, dzīvesvieta (juridiskajai personai – nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs), prasījums; uz tā jābūt iesniedzēja parakstam. Mutvārdu iesniegumu iestāde tūlīt noformē rakstveidā, un iesniedzējs to paraksta.
Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 3. panta pirmā daļa noteic, ka šo likumu piemēro administratīvajā procesā iestādē, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikta cita kārtība.
Līdz ar to, ja nepieciešams paredzēt, ka iesniegumu par zaudējumu kompensāciju var iesniegt tikai Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā, šāds regulējums jāietver Veterinārmedicīnas likumā, vienlaikus attiecīgi pamatojot šāda regulējuma nepieciešamību.
No anotācijā ietvertās informācijas neizriet, ka projekta 7. punktā paredzētajā Ministru kabineta 2021. gada 1. aprīļa noteikumus Nr. 199 "Valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā radušos zaudējumu kompensācijas noteikumi" (turpmāk – noteikumi) 16. punktā ietvertais regulējums atbilst kādai Veterinārmedicīnas likuma tiesību normai.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 7. punktā paredzētajā noteikumu 16. punktā ietverto regulējumu vai papildināt anotāciju ar izvērstu skaidrojumu par to, no kuras Veterinārmedicīnas likuma tiesību normas izriet Ministru kabineta tiesības noteikt citādāku regulējumu, nekā to paredz Administratīvā procesa likums, proti, noteikt, ka persona var iesniegt iesniegumu par zaudējumu kompensāciju tikai Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā.
 

-

 
    Vēršam uzmanību, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk - Datu regula) piemērošana tika uzsākta 2018. gada 25. maijā. Ņemot vērā, ka Datu regula satur deleģējumu dalībvalstīm veidot normatīvo regulējumu attiecīgajā jomā arī nacionālajā līmenī un satur noteiktus uzdevumus dalībvalstīm sevišķus noteikumus noteikt nacionālajos normatīvajos aktos, tika izstrādāts un 2018.gada 21.jūnijā stājās spēkā Fizisko personu datu apstrādes likums. Līdz ar to likumā ir atrunāti noteikumi, kuri ir nepieciešami Regulas piemērošanas nodrošināšanai.
     Vēlamies norādīt, ka Datu regula nosaka vispārīgus principus un pamata noteikumus personas datu aizsardzības jomā, savukārt nacionālais regulējums ir nepieciešams, lai noteiktu sevišķus noteikumus, ko paredz Datu regula un nodrošinātu Datu regulas piemērošanu.
     Datu regulas 6. panta 3. punktā noteikts, ka šā panta 1. punkta c) un e) apakšpunktā minēto apstrādes pamatu nosaka ar dalībvalsts tiesību aktiem, kas piemērojami pārzinim. Apstrādes nolūku nosaka minētajā juridiskajā pamatā vai – attiecībā uz 1. punkta e) apakšpunktā minēto apstrādi – tas ir vajadzīgs, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras. Minētajā juridiskajā pamatā var būt ietverti konkrēti noteikumi, lai pielāgotu šīs regulas noteikumu piemērošanu, cita starpā vispārēji nosacījumi, kas reglamentē pārziņa īstenotu apstrādes likumību; apstrādājamo datu veidi; attiecīgie datu subjekti; vienības, kurām personas dati var tikt izpausti, un mērķi, kādiem tie var tikt izpausti; apstrādes nolūka ierobežojumi; glabāšanas termiņi; un apstrādes darbības un apstrādes procedūras, tostarp pasākumi, lai nodrošinātu likumīgu un godprātīgu apstrādi.
     Jānorāda, ka arī Fizisko personu datu apstrādes likuma anotācijā ir sniegts skaidrojums, ka dalībvalsts savos nacionālajos normatīvajos aktos var noteikt datus apstrādes regulējumu, ko veic valsts institūcijas, veidojot un uzturot valsts informācijas sistēmas, kā arī veicot personas datu apstrādi. Līdz ar to katras nozares normatīvajos aktos būtu jānosaka minētais datu apstrādes regulējums. Minētais attiecās uz visiem nozaru normatīvajiem aktiem. Ministru kabineta noteikumu līmenī tiek atrunāti konkrēti apstrādājamo datu veidi, apjoms, specifiskie datu glabāšanas termiņi, institūciju piekļuves tiesības, datu apjoms, ko iegūst katra institūcija. Spēkā esošie normatīvo aktu noteikumi ir saistoši visiem pārziņiem, līdz tie netiek mainīti vai atcelti.
      Ievērojot minēto, tiesiskajam pamatam un personas datu apstrādes nolūkam būtu jātiek noteiktam ar likumdevēja pieņemtu normatīvo aktu, kas konkrētajā gadījumā ir jau izdarīts noteikumu 21. un 22. punktā.
       Anotācijā ir norādīts, ka noteikumu 21. un 22. punkts dublē Datu regulas, Personas datu apstrādes likumā (droši vien bija domāts, Fizisko personu datu apstrādes likums), Oficiālās elektroniskās adreses likumā, Arhīvu likumā un Ministru kabineta 2012. gada 6. novembra noteikumos Nr. 748 "Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi" noteiktās prasības.
       Ņemot vērā iepriekš minēto, ierosinām vai nu atstāt negrozītu noteikumu 21. un 22. punktu, vai nu sniegt izsmeļošu skaidrojumu anotācijā, precīzi norādot, kuras normas un kādos normatīvajos aktos tiek dublētas.

 

-

Anotācijā cita starpā norādīts: "Administratīvā pārkāpuma uzsākšanas mērķis, pamatojoties uz Administratīvās atbildības likumā noteikto, ir veicināt tiesību normu labprātīgu ievērošanu un personas audzināšanu likuma ievērošanas garā, savukārt iestādes pašmērķis ir nevis personu, bet gan nodrošināt, ka tiek novērsts novēršamais pārkāpums jeb neatbilstība."
Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai, aicinām precizēt anotāciju, ierakstot iztrūkstošo darbības vārdu.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Veterinārmedicīnas likumā tiek lietots termins "dzīvnieku novietnes noslēguma dezinfekcija". Ievērojot minēto, nav skaidrs, kādēļ projektā (piemēram, projekta 1., 2., 3. un 4. punktā paredzētajā grozījumā) tiek lietots termins "noslēguma dezinfekcija" un "novietnes noslēguma dezinfekcija". Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektu vai papildināt anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.

-

Ievērojot, ka projekta 8. punktā paredzētajā noteikumu 17.1. apakšpunktā ir minēta sākotnējā dezinfekcija, lūdzam izvērtēt, vai projekta 14. punktā paredzētajā noteikumu 24.6. apakšpunktā arī būtu jānorāda sākotnējā dezinfekcija, un nepieciešamības gadījumā attiecīgi precizēt projektu.

-