Atzinums

AS "Latvijas valsts meži" (turpmāk - LVM) ieskatā ir atbalstāms Latvijas mežu sertifikācijas padomes ierosinājums, kas balstīts uz Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" veiktā pētījuma “Vecu mežu loma klimata pārmaiņu kontekstā: informācijas sagatavošana un izplatīšana lēmumpieņēmējiem” atziņām, izsakot 2.24.¹ punktu šādā redakcijā: "Senie meži – vecu, dabiski atjaunojušos vietējo koku sugu mežaudžu vai dabisko traucējumu ietekmē no tādām veidojušos jaunāku mežaudžu kopas vismaz 50 ha vienlaidus platībā, kurām raksturīga liela strukturālā kompleksitāte, liels atmirušās koksnes apjoms, kas iekļautas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un tikai ierobežotā to platības daļā (līdz 15%) var būt redzamas pakāpeniski izzūdošas agrākās cilvēka darbības pazīmes;". 

Noteikumu grozījumu projekta anotācijā norādīts, ka “vienlaikus definīcija netiek sašaurināta uz Eiropas Savienības (turpmāk - ES) nozīmes meža biotopu”, bet pēc būtības definīciju var viegli pārprast un interpretēt, ka jebkurš meža biotops, t.sk. Eiropas Savienības nozīmes meža biotops (jebkura vides eksperta pasludināts un sistēmā pievienots biotops, kas netiek izveidots atbilstoši Latvijas Republikas tiesību aktiem noteiktajā kārtībā) ir senie meži.

Noteikumu grozījumos piedāvātā definīcija ir pārāk vispārīga un pretrunā ar EK vadlīnijās noteiktajiem seno mežu definēšanas, izdalīšanas nosacījumiem (Guidelines for Defining, Mapping, Monitoring and Strictly Protecting EU Primary and Old-Growth Forests (SWD(2023)62)). Ar šīm vadlīnijām saistīts arī seno mežu izdalīšanas termiņš un jēga – nodrošināt patstāvīgi pieejamu (aizsargātu) dzīves vidi tām sugām, kurām ir ierobežotas pārvietošanās spējas un ir nepieciešama ar vecām mežaudzēm saistīta vide.

Norādām, ka EK vadlīnijām neatbilstošas definīcijas iekļaušana noteikumu grozījumos atstās būtisku ietekmi uz meža nozari, jo definīcija tiks attiecināta ne tikai uz biomasas ieguvi, bet tā var tikt izmantota citu brīvprātīgo sertifikācijas sistēmu ietvaros, attiecinot uz citiem koksnes produktiem.

2.24.¹ senie meži – vecu, dabiski atjaunojušos vietējo koku sugu mežaudžu vai dabisko traucējumu ietekmē no tādām veidojušos jaunāku mežaudžu kopas vismaz 50 ha vienlaidus platībā, kurām raksturīga liela strukturālā kompleksitāte, liels atmirušās koksnes apjoms, kas iekļautas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un tikai ierobežotā to platības daļā (līdz 15%) var būt redzamas pakāpeniski izzūdošas agrākās cilvēka darbības pazīmes;

LVM ieskatā noteikumu grozījumu projektā piedāvātā "virsāja" definīcija nav viennozīmīgi formulēta, tādēļ paver plašas interpretācijas iespējas. Norādām, ka Ministru kabineta 03.02.2009. noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 121. punkts noteic, ka noteikumu projektā terminus skaidro, lai konkretizētu terminā izteiktā jēdziena izpratnes robežas, ja termins nav skaidrots vai lietots augstāka juridiskā spēka normatīvajā aktā, savukārt 39. punkts, ka terminu skaidro, minot tajā izteiktā jēdziena būtiskās pazīmes. Attiecīgi aicinām precizēt noteikumu projekta 2.27. punktu.

2.27. virsājs – platība, ko primāri klāj Calluna vulgaris un kas normatīvos aktos noteiktajā kārtībā iekļauta īpaši aizsargājamas dabas teritorijā vai mikroliegumos.

Ar tiesību aktiem šādu noteikumu projekta 9. punktā minēto informāciju var uzlikt par pienākumu iesniegt tikai valsts kompetentajām iestādēm. Attiecībā uz sugu un biotopu aizsardzību tiek lietota ļoti plaša interpretācija, tādēļ aprobežojums biomasas ieguvei būtu attiecināts uz tādām teritorijām, kas izveidotas normatīvo aktu kārtībā (ĪADT, mikroliegumi).

Ņemot vērā minēto, aicinām izteikt noteikumu projekta 10. punktu zemāk norādītajā redakcijā.

10. Šo noteikumu 9. punktā minētās izejvielas var iegūt no zemes platībām, kas atrodas šo noteikumu 9. punktā minētajās teritorijās, ja to ieguve nav pretrunā ar īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem izveidoto īpaši aizsargājamo teritoriju un mikroliegumu regulējošiem normatīvajiem aktiem un ir nepieciešama bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai šajās teritorijās. Minēto teritoriju ģeotelpiskos datu turētājs - valsts kompetentā iestāde iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldei, kas tos publicē atvērto datu veidā Latvijas Atvērto datu portālā.

Ierosinām saglabāt pašreizējo MK noteikumu versiju, jo tad paludikultūru biomasu, kura iegūta atjaunojot nosusinātu purvu ūdens rēžīmu, uzskatām par ilgtspējīgu. Varētu papildināt ar izņēmumu, ka nevar attiecināt uz purviem, kuri nosusināti pēc 2025. gada 1. janvāra, lai nebūtu iespēja, ka apzināti nosusina purvus kūdras ieguvei ar domu pēc tam audzēt paludikultūras.

Biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais, biomasas degviela, biogāze un biomasas kurināmais, kas ražots no lauksaimniecības biomasas, nedrīkst būt ražots no izejvielām, kas iegūtas no zemes platībām, kuras 2008. gada janvārī bija kūdrājs, ja vien nav pierādīts, ka šīs izejvielas audzēšanas un novākšanas laikā nenotiek iepriekš nenosusinātas zemes nosusināšana vai ka šīm zemes platībām piemērojams mitrāju statuss atbilstoši šo noteikumu 11.3. apakšpunktā minētajai definīcijai. Mitrāju statusa atkāpi nevar piemērot kūdrājiem, kuri nosusināti pēc 2025. gada 1. janvāra.

Noteikumu projekta 9.1. un 9.2. punktu patreizējās prasības ir neskaidras un dažādi interpretējamas, tādēļ aicinām pieturēties pie Direktīvas 2023/2413 formulējuma, paskaidrojot citas mežiem vai kokiem klātas teritorijas būtību, jo esošajos tiesību aktos šāds termins netiek lietots. Vienlaikus aicinām precizēt noteikumu projekta 9.4. apakšpunktu, salāgojot terminu lietojumu ar citiem Latvijas Republikas tiesību aktiem.

Ņemot vērā minēto, aicinām izteikt 9.1., 9.2. un 9.4. punktus zemāk piedāvātajā redakcijā.   
 

9.1. pirmatnēji meži un citas ar kokiem klātas teritorijas, tas ir mežs un citas ar kokiem klātas teritorijas ar vietējām sugām, kur nav skaidri saskatāmu cilvēka darbības pazīmju un ekoloģiskie procesi nav būtiski traucēti, un senie meži;
9.2. mežs ar lielu bioloģisko daudzveidību un citas ar kokiem klātas teritorijas, kas ir sugām bagātas un nav degradētas vai kuras ir atzītas par zemēm ar lielu bioloģisko daudzveidību un iekļautas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vai mikroliegumos, ja vien nav pierādījumu, kas liecina, ka attiecīgās izejvielas ražošana netraucē sasniegt šos dabas aizsardzības mērķus;
9.4. īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzībai izveidotie mikroliegumi, kuros tiek aizsargātas īpaši aizsargājamas sugas un dzīvotnes, kas par aizsargājamām ir atzītas starptautiskos nolīgumos vai iekļautas starpvaldību organizāciju vai Starptautiskās dabas aizsardzības organizācijas sastādītajos sarakstos un ar Eiropas Savienības vai Latvijas normatīvajiem aktiem iekļautas Natura 2000 teritoriju tīklā, ja vien nav pierādījumu, ka šīm platībām ir nepieciešama biomasas novākšana, lai saglabātu biotopu un sugu dzīvotnes ar lielu bioloģisko daudzveidību statusu;

Aicinām precizēt terminu lietojumu. Latvijas Republikas tiesību aktos tiek lietots termins “īpaši aizsargājamas dabas teritorijas”.

15.3. ka tiek aizsargātas platības, tai skaitā, mitrājos, pļavās, virsājos un kūdrājos, kas ar starptautiskiem un konkrētās valsts tiesību aktiem ir noteiktas par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām vai mikroliegumiem, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, sugas un dzīvotnes;

Meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas principi ir ļoti plaši interpretējami, tādēļ aicinām norādīt, ka šī punkta kontekstā ar ilgtspējīgas apsaimniekošanas principiem saprot noteikumu projekta 15.4.1., 15.4.2., 15.4.3. un 15.4.4. punktos uzskaitītās prasības.

Gadījumā, ja punktā ir domāts plašāks ilgtspējīgas apsaimniekošanas tvērums, tad aicinām to uzskaitīt un precizēt, atbilstoši normatīvo aktu prasībām. 

Aicinām precizēt 15.4.2. punkta redakciju atbilstoši Direktīvas 2023/2413 oriģinālajai prasībai (in accordance with sustainable forest management principles, with the aim of preventing any adverse impact, in a way that avoids harvesting of stumps and roots, degradation of primary forests, and of old growth forests as defined in the country where the forest is located, or their conversion into plantation forests, and harvesting on vulnerable soils).
 

15.4. ka mežizstrādes darbi tiek veikti ievērojot normatīvos aktos noteiktos meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas principus meža apsaimniekošanas jomā, tas ir:
15.4.1. rūpējoties par augsnes kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu;
15.4.2. ar mērķi novērst jebkādu nelabvēlīgu ietekmi, respektīvi nepieļaujot celmu un sakņu ieguvi, pirmatnējo un seno mežu degradāciju, vai to transformēšanu par plantāciju mežiem un augsnes neatgriezenisku bojāšanu mežizstrādes laikā uz zemas nestspējas augsnēm;
15.4.3. ievērojot maksimālās robežvērtības lielas platības kailcirtēm un vietējiem apstākļiem piemērotus un ekoloģiski atbilstošus atmirušas koksnes ieguves sliekšņus, ja tādas ir noteiktas;
15.4.4. lai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgu ietekmi uz augsnes kvalitāti, tai skaitā uz augsnes sablīvēšanos, un uz bioloģiskās daudzveidības elementiem un dzīvotnēm.

Aicinām precizēt terminu lietojumu (ĪADT).

16.3. ka tiek aizsargātas teritorijas, tai skaitā, mitrājos, pļavās, virsājos un kūdrājos, kas ar starptautiskiem un konkrētās valsts tiesību aktiem vai ar attiecīgās kompetentās iestādes lēmumu ir noteiktas par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām vai mikroliegumiem, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, sugas un dzīvotnes, izņemot gadījumu, ja ir pierādījumi, ka attiecīgo izejvielu izstrāde netraucē minētajiem dabas aizsardzības mērķiem;

Meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas principi ir ļoti plaši interpretējami, tādēļ aicinām norādīt, ka šī punkta kontekstā ar ilgtspējīgas apsaimniekošanas principiem saprot noteikumu projekta 16.4.1., 16.4.2., 16.4.3. un 16.4.4. punktos uzskaitītās prasības.

Gadījumā, ja apakšpunktā ir domāts plašāks ilgtspējīgas apsaimniekošanas tvērums, tad aicinām to uzskaitīt un precizēt, atbilstoši normatīvo aktu prasībām. 

Vienalaikus aicinām salāgot noteikumu projekta 16.4.2. punktu ar Direktīvas 2023/2413 prasībām.
 

16.4. ka mežizstrādes darbi tiek veikti ievērojot normatīvos aktos noteiktos meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas principus meža apsaimniekošanas jomā, tas ir:
16.4.1. prasības, kas noteiktas augsnes kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai;
16.4.2. ar mērķi novērst jebkādu nelabvēlīgu ietekmi, respektīvi nepieļaujot celmu un sakņu ieguvi, pirmatnējo un seno mežu degradāciju, vai to transformēšanu par plantāciju mežiem un augsnes neatgriezenisku bojāšanu mežizstrādes laikā uz zemas nestspējas augsnēm;
16.4.3. ievērojot maksimālās robežvērtības lielas platības kailcirtēm un vietējiem apstākļiem piemērotus un ekoloģiski atbilstošus atmirušas koksnes ieguves sliekšņus, ja tādas ir noteiktas;
16.4.4. lai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgu ietekmi uz augsnes kvalitāti, tai skaitā uz augsnes sablīvēšanos, un uz bioloģiskās daudzveidības elementiem un dzīvotnēm.

Ņemot vērā, ka Valsts meža dienests pieļauj arī elektronisku informācijas apriti, aicinām precizēt noteikumu projekta 47.⁶1. punkta prasību.

47.⁶1. normatīvos aktos noteiktajos gadījumos valsts kompetento iestāžu izsniegtās biomasas izejvielu ieguvei izdotās atļaujas numurs vai paziņojuma numurs;

Noteikumu projekta 47.⁷1. un 47.⁷2 punktos ir prasīts norādīt piegādes ķēdes izsekojamību, sākot ar sertifikāta pirmreizējās izdošanas datumu. Tomēr ir jāparedz, ka ir uzņēmumi, kuri brīvprātīgās sertifikācijas sistēmās sertificējušies vairāk nekā 20 gadus. Laika gaitā ir mainījušies gan sertifikāti, gan sertifikācijas sistēmas, kuras izdevušas sertifikātus. Lūgums skaidrot, vai komersantiem būtu jānodod visa vēsturiskā informācija sākot no sertifikāta pirmreizējas izdošanas un vai nepietiek, ja nodod spēkā esošā sertifikāta izdošanas un derīguma termiņa datumu vai sertifikāta numuru?

Ņemot vērā minēto, aicinām noteikumu projekta 47.⁷1. un 47.⁷2. punktus izteikt zemāk piedāvātajās redakcijās.

47.⁷1. var izmantot spēkā esošo koksnes piegādes ķēdes sertifikātu, kas komersanta kurināmā piegādātājam izsniegts meža sertifikācijas shēmas ietvaros un kas apliecina masas bilances izmantošanu un piegādes ķēdes izsekojamību, nododot sertifikāta izsniegšanas un derīguma termiņu vai sertifikāta numuru;
47.⁷2. var izmantot Regulas 2022/996 2. panta 4. punktā minēto sertifikātu (atbilstības apliecinājumu), kas komersantam vai tā kurināmā piegādātājam izsniegts brīvprātīgās shēmas vai nacionālās shēmas ietvaros un kas apliecina masas bilances izmantošanu un piegādes ķēdes izsekojamību, nododot sertifikāta izsniegšanas un derīguma termiņu vai sertifikāta numuru;