Atzinums

Satiksmes ministrija norāda, ka likumprojekts skar Latvijas starptautiskās saistības. Ar likumprojektu no likuma “Par piesārņojumu” tiek izslēgtas tiesību normas, kas nodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa regulas (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza direktīvu 2009/16/EK (turpmāk — Regula Nr. 2015/757) izrietošo Latvijas saistību izpildi (likumprojekta 1., 3., 28. un 29. pants).
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 “Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība” 9.19. apakšpunktu, lūdzam noteikumu projekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulā norādīt attiecīgās Klimata likuma normas, ar kurām turpmāk tiks nodrošināta Regulā Nr. 2015/757 noteikto saistību izpilde.

-

Likuma "Par piesārņojumu" 57. pants noteic, ka par pieļaujamā vides trokšņa vai elektromagnētiskā lauka starojuma robežlieluma pārsniegšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.
Norādām, ka valsts autoceļu pārvaldība, uzturēšana, būvniecība un attīstība netiek pietiekami finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, neskatoties uz to, ka likumā "Par autoceļiem" ir noteikts, kā būtu jāfinansē. Trokšņa ierobežošanas pasākumu īstenošanai finansējums vēsturiski ir bijis ļoti ierobežots un arī vidēja termiņa valsts budžeta ietvarā nevar tikt nodrošināts vajadzīgā apjomā. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu autoceļu radītā vides trokšņa robežlieluma pārsniegšanas rīcības plāna īstenošanu, ir nepieciešami vairāki simti milj. euro, kas vidēja termiņa budžetā nav paredzēti. Ņemot vērā, ka trokšņa ierobežošanas pasākumu veikšanai nepieciešams gan veikt sagatavošanās darbus, gan būvprojekta izstrādi un būvdarbus, kas kopsummā var prasīt kā minimums divus gadus, nav iespējams īstermiņā veikt trokšņa ierobežošanas vai pat samazināšanas pasākumus gadījumos, ja tiktu konstatēts vides trokšņa robežlieluma pārsniegums un piemērots administratīvais sods. Šādā situācija valsts autoceļu pārvaldītājs (VSIA "Latvijas Valsts ceļi") ir likuma 57. panta piedāvātās normas un situācijas, kurā no valsts budžeta nav pieejams finansējums trokšņa ierobežošanas pasākumu veikšanai pilnā apmērā un jebkuru darbību veikšanai ir nepieciešams ilgs laiks, ķīlnieks, kuram var atkārtoti piemērot administratīvos sodus, ja tiek konstatēti trokšņa robežlieluma pārsniegumi, bet nav iespējams veikt pārsniegumu novēršanu. Vienlaikus norādām, ka par teritoriju plānojumiem, tostarp apbūves tuvināšanu valsts autoceļu tuvumā neatbild ne valsts autoceļu īpašnieks (valsts Satiksmes ministrijas personā), ne pārvaldītājs (VSIA "Latvijas Valsts ceļi"), bet gan pašvaldības. Gar valsts autoceļiem ir daudzas teritorijas, kur apbūve, uz kuru attiecas trokšņa robežlielumi, ir tuvināta autoceļiem, neņemot vērā Satiksmes ministrijas un VSIA "Latvijas Valsts ceļi" iebildumus, pēc 2004. gada, proti, no brīža, kad stājās spēkā normatīvie akti par vides troksni un robežlielumiem. Vienlaikus ar apbūves tuvināšanu daudzviet pašvaldību teritorijas plānošanas rezultātā ir likvidētas (pārveidotas par sarkanajām līnijām) valsts autoceļu aizsargjoslas. Šādās situācijas nav pamatots un samērīgs regulējums, kas nosaka administratīvo atbildību valsts autoceļu pārvaldītājam, kas ir iebildis par apbūvētu teritoriju veidošanu valsts autoceļu aizsargjoslās vai par aizsargjoslu aizstāšanu ar sarkanajām līnijām, bet tāda izveidota atbilstoši pašvaldības lēmumam.
Vēršam uzmanību, ka Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2022.gada 22.decembra spriedumā lietā Nr. A420162919, SKA-278/2022 20. punktā saistībā par vides trokšņa robežlielumu rūpniecības apbūves teritorijā esošai dzīvojamai mājai ir secināts, ka tā kā pastāv kolīzija starp atšķirīgām interesēm, kuras atbilstoši interešu saskaņotības principam pašvaldībām bija jālīdzsvaro jau teritorijas plānošanas gaitā, Senāts vērš uzmanību arī uz pašvaldību līdzatbildību. Konkrētā situācija ir radusies tādas teritorijas plānošanas rezultātā, kad plānošanas dokumenta atbilstība teritorijas plānošanas attīstības principiem teritorijas plānošanas procesā nav bijusi pietiekami izsvērta un izvērtēta. 
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt likuma "Par piesārņojumu" 57. pantu, nosakot, ka sods par pieļaujamā vides trokšņa vai elektromagnētiskā lauka starojuma robežlieluma pārsniegšanu netiek piemēroti attiecīgajiem transporta infrastruktūras objektu pārvaldītājiem un īpašniekiem.

-

Ņemot vērā to, ka Klimata likums nav vēl pieņemts, lūdzam aizstāt likumprojekta anotācijā vārdu "likums" ("Klimata likums") ar vārdu "likumprojekts" un norādīt Saeimā iesniegtā likumprojekta identifikācijas numuru.

-