Atzinums

Terminu “trokšņu rādītājus” aizvietot ar “trokšņu indikatorus”.
Pamatojums: Termina harmonizēšana ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK (2002. gada 25. jūnijs) par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību (turpmāk tekstā – Direktīva) terminoloģiju.
Paskaidrojums:
Termina “trokšņa rādītājs” harmonizēšana ar Direktīvas terminoloģiju nepieciešama, jo Latvijas likums nav prioritārs un ar lielāku juridisko spēku par Eiropas Savienības Direktīvu. Termina “trokšņa rādītājs” izcelsme ir likums “Par piesārņojumu” (1.panta 14) punkts), kurā terminam “trokšņu rādītājs” piedēvēta Direktīvā noteiktā termina “trokšņa indikators” definīcija (“trokšņa indikators” nozīmē fizikālu lielumu, ar ko raksturo to troksni vidē, kam ir saistība ar kaitīgām sekām (Direktīvas 3.panta d) apakšpunkts)). Jāņem vērā, ka nestandarta termins “trokšņa indikators” Eiropas Savienībā ir speciāli radīts kā trokšņa ar kaitīgām sekām līmeņa mērs, lai noteiktu kopējas vērtēšanas metodes attiecībā uz vides troksni un trokšņa robežvērtību definīciju, ņemot vērā saskaņotus indikatorus trokšņa līmeņa noteikšanai Lden un Lnight, vai papildus arī Lday un Levening. Piedēvējot terminam “trokšņa rādītājs” (trokšņa raksturotājs, Noise Descriptor) specifiskas, tikai trokšņa kartēšanai paredzētas īpašības – raksturot to troksni, kas rada kaitīgas sekas, tiek radīts tehniski-tiesisks paradokss gadījumā, ja “trokšņa rādītājs” ir mazāks par pieļaujamo robežvērtību un nerada kaitīgas sekas. Tādā gadījumā trokšņa rādītājs (trokšņa raksturotājs, Noise Descriptor) nav uzskatāms par fizikālu lielumu ar mērvienību, šajā gadījumā, decibelu [dB], bet neko neizsakošs skaitlis.

-

Terminu “akustiskā plānošana” aizvietot ar “prettrokšņa plānošana”.
Pamatojums: Termina harmonizēšana ar Direktīvas terminoloģiju.
Paskaidrojums:
Terminam “akustiskā plānošana” piedēvēta Direktīvā noteiktā termina “prettrokšņa plānošana” definīcija visā tās pilnībā.

-

Terminu “kaitīgās sekas” aizvietot ar “kaitīgas sekas”.
Pamatojums: Termina harmonizēšana ar Direktīvas terminoloģiju.
Paskaidrojums:
Terminam “kaitīgās sekas” piedēvēta Direktīvā noteiktā termina “kaitīgas sekas” definīcija visā tās pilnībā.

-

2.9. un 2.10., 2.11., 2.12., 2.16., 5., 9.4., 11.1., 11.2., 11.3., 14.4., 15.2., 15.4., 25.4., 25.8. un 25.9. klusais rajons aglomerācijā – attiecīgās pašvaldības noteikta teritorija, kur trokšņa rādītāja vērtība ir mazāka par šo noteikumu 1.pielikuma 5.punktā attiecīgajai apbūves teritorijai noteikto trokšņa rādītāja vērtību;

Visā šīs Izziņas turpmākajā tekstā terminus “trokšņu rādītājs” visos locījumos aizvietot ar terminu “trokšņu indikators” saskanīgā locījumā (16 vietās).
Pamatojums: Termina harmonizēšana ar Direktīvas terminoloģiju.

-

2.13. un 9.2., 11.2., 14.3., 15.1., 16.1.4., 16.2.3. trokšņa robežlielums – pieļaujamā trokšņa rādītāja vērtība, kuru pārsniedzot attiecīgā institūcija izskata iespēju veikt vai veic pasākumus, kas samazina trokšņa rādītāja vērtību;

Visā šīs Izziņas turpmākajā tekstā terminus “trokšņa robežlielums” visos locījumos aizvietot ar “trokšņa robežvērtība” saskanīgā locījumā (7 vietās)..
Pamatojums: Termina harmonizēšana ar Direktīvas terminoloģiju.

-

Vārdu kopu: “trokšņa un iedarbības sakarība” izteikt kā “trokšņa devas (enerģijas) un iedarbības sakarība”
Pamatojums: Termina harmonizēšana ar Direktīvas terminoloģiju.

-

Saskaņā ar normatīvā akta projekta 5.punktu trokšņa rādītājus nosaka atbilstoši  Eiropas Komisijas 2015. gada 19. maija Direktīvā (ES) 2015/996 (turpmāk – Direktīva)  un Eiropas Komisijas 2020. gada 21. decembra Deleģētajā direktīvā (ES) 2021/1226 (turpmāk – Deleģētā direktīva) noteiktajām kopīgām trokšņa novērtēšanas metodēm.
Direktīvas pielikums “Trokšņa indikatoru vērtēšanas metodes” (819 lpp.) aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīvas 2002/49/EK II pielikuma “Trokšņa indikatoru vērtēšanas metodes” tekstu.  Savukārt Deleģētā direktīva groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīvas 2002/49/EK II pielikumu saskaņā ar tās pielikumu (78 lpp.).
Grozījumu apjoms ievērojami apgrūtina uztveramību, tādējādi, ierosinām iestrādāt no minētajām direktīvām izrietošās tiesību normās Ministru kabineta noteikumu projektā, tādējādi efektivizējot praktisko pielietošanu.
 

-

Punktu izteikt šādi: 5.1. Ldiena – A-izsvarotais kompleksais diennakts vērtēšanas līmenis, kas definēts standartā LVS ISO 1996-1:2017 un kas noteikts, ņemot vērā visas dienas – diennakts daļas – viena gada laikā;
Pamatojums: Termina harmonizēšana ar Direktīvas terminoloģiju, ievērojot novecojuša un spēku zaudējuša ISO standarta (ISO 1996-2:1987) aizvietošanu ar jaunu spēkā esošu standartu.

-

Punktu izteikt šādi: 5.2. Lden – A-izsvarotais kompleksais diennakts vērtēšanas līmenis, kas definēts standartā LVS ISO 1996-1:2017 un kas noteikts, ņemot vērā visas diennaktis viena gada laikā;
Pamatojums: Termina harmonizēšana ar Direktīvas terminoloģiju, ievērojot novecojuša un spēku zaudējuša ISO standarta (ISO 1996-2:1987) aizvietošanu ar attiecīgu jaunu spēkā esošu standartu.

-

Punktu izteikt šādi: 5.3. Lnakts – A-izsvarotais kompleksais diennakts vērtēšanas līmenis, kas definēts standartā LVS ISO 1996-1:2017 un kas noteikts, ņemot vērā visas naktis – diennakts daļas – viena gada laikā;
Pamatojums: Termina harmonizēšana ar Direktīvas terminoloģiju, ievērojot novecojuša un spēku zaudējuša ISO standarta (ISO 1996-2:1987) aizvietošanu ar attiecīgu jaunu spēkā esošu standartu.

-

Punktu izteikt šādi: 5.4. Lvakars – A-izsvarotais kompleksais diennakts vērtēšanas līmenis, kas definēts standartā LVS ISO 1996-1:2017 un kas noteikts, ņemot vērā visus vakarus – diennakts daļas – viena gada laikā;
Pamatojums: Termina harmonizēšana ar Direktīvas terminoloģiju, ievērojot novecojuša un spēku zaudējuša ISO standarta (ISO 1996-2:1987) aizvietošanu ar attiecīgu jaunu spēkā esošu standartu.

-

Vārdus “trokšņa kontūras” aizvietot ar “trokšņa līmeņu kontūras”.
Pamatojums: Redakcijas precizēšana.

-

Vārdus “trokšņa rādītāju vērtībām” aizvietot ar “trokšņa līmeņu vērtībām”.
Pamatojums: Trokšņa stratēģiskās kartes “zīmē”, attēlojot trokšņa A-izsvarotos kompleksos diennakts vērtēšanas līmeņus, kas definēti standartā LVS ISO 1996-1:2017. Šie līmeņi, pēc tam, kad attiecināti uz konkrētu diennakts laiku un vidināti visa gada garumā, tiek uzskatīti par trokšņa indikatoriem konkrētam diennakts laikam.

-

[1] Dublējas 18. un 29. punkts.
[2] Ievērot, ka saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likumu attīstības programmu un teritorijas plānojumu apstiprināšanas kārtība ir atšķirīga (nosaka attiecīgi 22.panta trešā daļa un 25.pants).
[3] Lūdzam lietot terminu “attīstības programma” atbilstoši normatīvajos aktos lietotajai terminoloģijai.
[4] Priekšlikumu precizēt 18.punktu un 29.punktu, nosakot kārtību, kādā apstiprina aglomerācijas trokšņa stratēģisko karti un rīcības plānu. Pašreizējā redakcijā paredzēts minētos dokumentus apstiprināt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kādā apstiprina pašvaldības teritorijas attīstības programmu un teritorijas plānojumu, kam ir būtiski atšķirīga apstiprināšanas, spēkā stāšanās un pārsūdzēšanas kārtība.
 

-

Priekšlikums precizēt 24.punktu paredzot, ka izstrādājot rīcības plānu ir nepieciešams pieprasīt nosacījumus no trokšņa ietekmētās pašvaldības.
 

-

Nolūkā novērst  traucējumus iedzīvotāju rekreācijas aktivitātēm pilsētvidē, ierosinām pielikuma tabulas “Vides trokšņa robežlielumi” 5.punktā “Teritorijas ar īpašiem noteikumiem attiecībā uz vides trokšņa robežlielumu (klusais rajons aglomerācijā)” kā atsevišķu apakškategoriju noteikt publiskās ārtelpas kategorijas, kuru funkcijas izvirza augstas prasības pēc akustiskās vides (piemēram, pasīvās rekreācijas funkcija), nosakot tām zemākus trokšņa līmeņa robežlielumus (veicot mērījumus un aprēķinus jāievēro cilvēka dzirdes orgāna augstums). 

 

-