Atzinums

Piezīme: Ņemot vērā, ka Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) atzinumam par likumprojektu “Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums” ir pievienojami pieci pielikumi, ko LPS nevar izdarīt TAP portālā, esam nosūtījuši atzinumu Finanšu ministrijai ar lūgumu to kopā ar pielikumiem publicēt TAP portālā.

LPS informē, ka pašvaldības ir paudušas krasi atšķirīgus viedokļus par Finanšu ministrijas izstrādāto jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) modeli, līdz ar to nav iespējams sniegt vienotu viedokli par likumprojektu “Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums” (tālāk Likumprojekts).

No pašvaldībām saņemtie viedokļi par jauno PFI modeli / Likumprojektu:
1. Rīgas valstspilsētas pašvaldība norāda: izvērtējot Likumprojektā ietvertos jaunās PFI sistēmas pamatprincipus un piedāvātā jaunā PFI modeļa ietekmi uz Rīgas valstspilsētas pašvaldības finanšu situāciju tuvākā un vidējā termiņa perspektīvā, pašvaldība pašreizējā Likumprojekta redakcijā neredz pietiekamu motivāciju atbalstīt piedāvāto PFI modeli. (Rīgas valstspilsētas pašvaldības 25.02.2026. vēstuli RD-26-383-nd pilnībā skat. pielikumā).
Rīgas valstspilsētas pašvaldība atzīmē, ka Finanšu ministrijas piedāvātais jaunais PFI modelis ietver vairākas pozitīvas iezīmes, piemēram, visi nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi paliek pašvaldības rīcībā, tiek atcelts pašvaldību dalījums PFI fonda donoros un dotāciju saņēmējos. Tomēr, kā norāda pašvaldība, balstoties uz pašreizējiem aprēķiniem par 2027. gadu, kopējā jaunā modeļa finanšu ietekme uz Rīgas valstspilsētas pašvaldību ir negatīva. Ieviešot modeli tā pašreizējā variantā, Rīgas pašvaldības ieņēmumi pēc izlīdzināšanas būtu par 4,6 milj. euro mazāki nekā saglabājot esošo PFI modeli. Negatīva ietekme prognozējama arī citām Rīgas reģiona pašvaldībām – to potenciālie ieņēmumi pēc izlīdzināšanas samazinātos par 15,3 milj. euro, savukārt Jūrmalas pašvaldībai – par 1,9 milj. euro. Tādējādi tā dēvētā “donora” pašvaldību statusa zaudēšana faktiski nozīmētu papildu finansiālu slogu šīm pašvaldībām, vismaz īstermiņā.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības vēstulē tiek norādīts, ka:
1) jaunais PFI modelis nesatur būtiskus un uz sistēmas ilgtspējīgu darbību vērstus izlīdzināšanas sistēmas uzlabojumus. Piemēram, modelis neparedz infrastruktūras izbūves un atjaunošanas vajadzību iekļaušanu PFI kritērijos, bet joprojām balstās uz demogrāfiskajiem rādītājiem. Tas nozīmē, ka izlīdzināšanā joprojām netiek ņemta vērā infrastruktūras uzturēšanas un attīstības slodze. Rezultātā veidojas situācija, ka Rīga ik gadu būtisku daļu līdzekļu, kas nepieciešami pilsētas infrastruktūras atjaunošanai un attīstībai, novirza citu Latvijas pašvaldību administratīvo izdevumu segšanai. Savukārt Rīgas infrastruktūras uzturēšanai nepieciešamos līdzekļus pašvaldībai jāaizņemas, maksājot no Rīgas budžeta administratīvajiem izdevumiem aizņēmumu procentus;
2) ar jaunā PFI modeļa palīdzību netiek risināts jautājums, kas ilgus gadus ir dienaskārtībā – par Rīgas kā galvaspilsētas funkciju izdevumu segšanu, paredzot tam īpašu PFI kritēriju vai citā veidā;
3) pašvaldība iebilst pret interešu izglītības programmu un 1.–4. klašu izglītojamo ēdināšanas finansējuma iekļaušanu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mehānismā šādā formā, jo šādu mērķētu pasākumu iekļaušana kopējā izlīdzināšanas modelī apgrūtina to ietekmes izvērtēšanu un salīdzināmību, kā arī mazina sistēmas caurskatāmību attiecībā uz tās pamatuzdevumu – pašvaldību ieņēmumu atšķirību mazināšanu.
Kā norāda Rīgas valstspilsētas pašvaldība, lai jauno PFI modeli varētu atbalstīt, nepieciešamas šādas izmaiņas tā koncepcijā:
1) izlīdzināšanas sistēmā iekļauti infrastruktūras un galvaspilsētas funkciju izdevumu aspekti;
2) paredzēta vismaz 30% iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadale pēc darba vietas principa, padarot to par ekonomiskās attīstības un nodarbinātības veicināšanas instrumentu;
3) skaidri nostiprinātas pašvaldību tiesības noteikt NĪN likmes un atlaides;
4) pārskatīta interešu izglītības un 1.–4. klašu izglītojamo ēdināšanas finansējuma iekļaušana pašvaldību finanšu izlīdzināšanā.
Līdz minēto priekšnosacījumu izpildei Rīgas valstspilsētas pašvaldība piedāvā turpināt darbu ar esošo PFI modeli, vienlaikus izlīdzināšanas mehānismā integrējot speciālo dotāciju IIN reformas negatīvo seku mazināšanai, kas pēc būtības atbilst izmaiņām IIN sadalē starp reģioniem.

2. Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas Metropole” neatbalsta Likumprojekta tālāku virzību un pieņemšanu pašreizējā redakcijā. (Rīgas Metropoles 25.02.2026. vēstuli pilnībā skat. pielikumā).
Rīgas Metropoles ieskatā Likumprojekta 1. pantā deklarētais mērķis mazināt ieņēmumu atšķirības un veicināt pašvaldību iniciatīvu un patstāvību neatbilst Likumprojekta turpmākajam saturam. Piedāvātais mehānisms faktiski samazina pašvaldību finanšu patstāvību un palielina atkarību no valsts budžeta lēmumiem un centralizētas pārdales un nostiprina pārdales mehānismu bez pietiekamas prognozējamības un līdzsvara starp solidaritāti un attīstības kapacitāti. Savukārt pašvaldību attīstības plānošana vidējā un ilgākā termiņā ar šādu mehānismu vispār nav iespējama.
Rīgas Metropoles vēstulē izteiktie iebildumi:
1) nav korekti PFI ietvaros izlīdzināmos ieņēmumos iekļaut valsts budžeta finansējumu interešu izglītības un 1.–4. klašu ēdināšanai, kā rezultātā konkrētai funkcijai paredzētais valsts finansējums faktiski kļūst par pārdales elementu. Tāpat Likumprojektā nav paredzēts skaidrs šo dotāciju indeksācijas mehānisms, kas nodrošinātu finansējuma atbilstību aizvien pieaugošu izmaksu apstākļos;
2) Likumprojektā piedāvātais modelis palielina donoru pašvaldību faktisko slogu. Rīgas Metropoles pašvaldības kļūst par vēl lielākiem neto maksātājiem PFI, bet valsts līdzdalība proporcionāli aizvien samazinās. Tas tieši un negatīvi ietekmē investīciju piesaistes kapacitāti, infrastruktūras attīstību, līdzfinansējuma iespējas un pakalpojumu kvalitāti galvaspilsētas reģionā, kas ir Latvijas ekonomikas dzinējspēks;
3) Likumprojekts palielina ieņēmumu neprognozējamību. Piedāvātais IIN sadalījuma princips palielina pašvaldību ieņēmumu atkarību no ikgadējiem politiskiem lēmumiem ik gadu valsts budžeta ietvaros. Tas samazina budžeta prognozējamību un apdraud vidēja termiņa finanšu plānošanu, investīciju projektu īstenošanu un saistību uzņemšanos. Rīgas Metropoles ieskatā sabalansētāks risinājums būtu veidot stabilu bāzes ieņēmumu daļu, bet atbilstoši izlīdzināšanas koeficientiem tiktu sadalīti līdz 60% no IIN;
4) koeficientos netiek iekļauta visa pašvaldību funkciju struktūra. Pašreizējā redakcijā pārmērīga nozīme piešķirta teritorijas lielumam, nevis iedzīvotāju skaitam un faktiskajai pakalpojumu slodzei. Izlīdzināšanas sistēmai jābalstās uz objektīviem rādītājiem, kas atspoguļo reālo pakalpojumu pieprasījumu, nevis formāliem platības kritērijiem. Rīgas Metropoles pašvaldībās darbaspēka, infrastruktūras un pakalpojumu nodrošināšanas izmaksas ir augstākas konkurences un urbanizācijas ietekmē. Vienlaikus jāņem vērā, ka pašvaldību funkcijās ietilpst arī sasniedzamības nodrošināšana un ceļu infrastruktūra, kuru uzturēšanas apjoms un izmaksas būtiski atšķiras atkarībā no teritorijas ģeogrāfiskajām un attīstības īpatnībām – intensīvi piegāžu ceļi, darbaspēka mobilitāte, piejūras (ierobežotas attīstības) teritorijas ar īpašu uzturēšanas funkciju, dārzkopības ciemi utt. Piemēram, Rīgas Metropoles pašvaldībās infrastruktūras izmantošanas intensitāte ir daudzkārt lielāka nekā citos reģionos, kas rada papildu slodzi un attiecīgi augstākas uzturēšanas izmaksas.
Apvienības vēstulē norādīts, ka līdz šim Rīgas Metropoles pašvaldībām ir bijušas būtiski ierobežotas iespējas piesaistīt ES fondu finansējumu salīdzinājumā ar citiem Latvijas reģioniem. Praktiski galvaspilsētas reģiona attīstība balstās, galvenokārt, uz pašu pašvaldību finanšu kapacitāti un nodokļu ieņēmumiem. Vienlaikus citos reģionos ar ES fondu atbalstu tiek veidota jauna, atsevišķos gadījumos pat ekskluzīva infrastruktūra, kuras uzturēšanas izmaksas ilgtermiņā tiek segtas arī caur PFI mehānismu, t.i. no Rīgas Metropoles pašvaldību iemaksām. Šāda situācija rada sistēmisku paradoksu: reģions, kas ģenerē būtisku daļu valsts nodokļu ieņēmumu un kuram būtu jākonkurē ar citām metropolēm starptautiskajā arēnā, finansē izlīdzināšanas sistēmu, saņem ierobežotu investīciju atbalstu un vienlaikus piedalās citu reģionu attīstības infrastruktūras uzturēšanā. Rīgas Metropole uzskata, ka šāda pieeja nav uzskatāma par līdzsvarotu reģionālās attīstības politiku un nevar tikt nostiprināta ar jauno PFI modeli.
Rīgas Metropoles ieskatā Likumprojekta tālāka virzība jāaptur un tas jāpārstrādā, līdz tiks novērstas konstatētās metodiskās neatbilstības un tiks nodrošināta objektīva, ekonomiski pamatota un prognozējama PFI ar līdzvērtīgu valsts finansējuma iesaisti sistēmā. Izlīdzināšanas mehānismam jābalstās skaidros, pārbaudāmos kritērijos un jārespektē gan solidaritātes princips, gan pašvaldību tiesības uz ilgtspējīgu attīstību.
Rīgas Metropoles vēstulē norādīts: “Mēs neapstrīdam solidaritātes principu un atbalsta nepieciešamību tām pašvaldībām, kurām objektīvi nepietiek nodokļu ieņēmumu likumā noteikto funkciju izpildei. Taču solidaritāte nedrīkst pārvērsties par attīstības bremzēšanu reģionam, kas veido būtisku daļu valsts ekonomikas izaugsmes un nodokļu ieņēmumu.”

3. Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) norāda, ka lielākā daļa valstspilsētu pašvaldību atbalsta jaunā PFI modeļa tālāku virzību, bet atsevišķas valstspilsētu pašvaldības neatbalsta pāreju uz jauno modeli kopumā, uzsverot nepieciešamību pēc papildu izvērtējuma (LLPA 23.02.2026. vēstuli Nr. 5-1/17 pilnībā skat. pielikumā).
Vienlaikus LLPA uzsver, ka pašvaldībām ir atšķirīga nostāja attiecībā uz valsts budžeta mērķdotācijas interešu izglītībai integrāciju PFI. Daļa pašvaldību norāda uz būtiskiem fiskāliem riskiem, īpaši: valsts dotācijas stabilitātes zuduma iespēja; garantiju trūkums par finansējuma saglabāšanu ilgtermiņā; indeksācijas mehānisma neesamība pie izmaksu pieauguma; risks, ka funkcijas pakāpeniski tiktu pilnībā pārceltas uz pašvaldību budžetiem. LLPA aicina interešu izglītības jautājumu izvērtēt atsevišķi pēc detalizēta fiskālās ietekmes aprēķina un pārejas mehānisma precizēšanas.
Tāpat LLPA aicina Finanšu ministriju turpināt diskusijas ar pašvaldībām, precizējot aprēķina parametrus, pārejas nosacījumus un ilgtermiņa finanšu stabilitātes garantijas, lai nodrošinātu sabalansētu un fiskāli ilgtspējīgu risinājumu.

4. Reģionālo attīstības centru un novadu apvienība (RACA) konceptuāli atbalsta uzsākto PFI sistēmas reformu, kas vērsta uz pašvaldību atšķirīgo ieņēmumu līmeņu un administratīvā sloga mazināšanu. (RACA 19.02.2026. vēstuli Nr. V26-8 pilnībā skat. pielikumā). Vienlaikus RACA:
1) noraida Finanšu ministrijas iepriekš izteikto priekšlikumu daļu no IIN ieņēmumiem dalīt arī pēc darba vietas. RACA pauž viedokli, ka jāveido jauns mehānisms (ārpus PFI modeļa), kas paredzētu daļu uzņēmuma ienākumu nodokļa novirzīt pašvaldībām, kas piesaistījušas jaunas investīcijas vai arī veicinājušas esošo uzņēmumu paplašināšanos. Savukārt reģionālās attīstības veicināšanai būtu jāatjauno valsts investīciju programma;
2) norāda, ka nepieciešams rast risinājumu to skolēnu finansēšanai, kas mācās privātās, akreditētās un pašvaldības izglītības ekosistēmai nepieciešamās skolās;
3) aicina ņemt vērā unikālo pārrobežu situāciju Valkas novada pašvaldībā. Valka un Valga funkcionāli ir viena pilsēta, taču atrodas dažādās nodokļu juridikcijās. RACA ierosina papildināt Likumprojektu, PFI aprēķinā Valkas novada iedzīvotāju skaitam piemērojot papildu koeficientu 1,2. Vēstulē norādīts, ka līdzīgi mehānismi pastāv dvīņu pilsētās pie Vācijas–Polijas (Gērlice/Zgožeļeca) un Francijas–Šveices robežām, kur nacionālās valdības piešķir speciālas dotācijas pierobežas pašvaldībām, lai kompensētu “pārrobežu svārstmigrācijas” radītos zaudējumus;
4) aicina tām pašvaldībām, kurām jaunais PFI modelis ir finansiāli neizdevīgāks, ieņēmumu samazinājumu kompensēt.

5. Latgales plānošanas reģiona attīstības padome (LPRAP) konceptuāli atbalsta pāreju uz jauno PFI modeli (LPRAP 24.02.2026. vēstuli Nr. 2.4.1/26/142 pilnībā skat. pielikumā). Vienlaikus LPRAP:
1) noraida Finanšu ministrijas iepriekš izteikto priekšlikumu daļu no IIN ieņēmumiem dalīt arī pēc darba vietas. Vēstulē izteikts aicinājums veidot jaunu mehānisms (ārpus PFI modeļa), kas paredzētu daļu uzņēmuma ienākumu nodokļa novirzīt pašvaldībām, kas piesaistījušas jaunas investīcijas vai arī veicinājušas esošo uzņēmumu paplašināšanos;
2) aicina saglabāt īpašo valsts budžeta dotāciju ES ārējās robežas pašvaldībām;
3) ierosina reģionālās attīstības veicināšanai atjaunot valsts investīciju programmu vai izveidot īpašu programmu Eiropas Savienības un NATO ārējai robežai (Austrumu pierobežas teritorijām) Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām un Alūksnes novadam ar iezīmētu finansējumu ilglaicīgo sociāli ekonomisko izaicinājumu risināšanai;
4) aicina tām pašvaldībām, kurām jaunais PFI modelis ir finansiāli neizdevīgāks, ieņēmumu samazinājumu kompensēt.
LPRAP aicina Finanšu ministriju turpināt dialogu ar pašvaldībām, precizējot aprēķina parametrus, pārejas nosacījumus un ilgtermiņa finanšu stabilitātes garantijas, lai nodrošinātu sabalansētu un fiskāli ilgtspējīgu risinājumu.

Papildu LPS komentāri par jauno PFI modeli un Likumprojektu:
1. LPS vērš uzmanību, ka no pašvaldību finanšu sistēmas prognozējamības un ilgtspējas viedokļa jaunajā PFI piedāvājumā ir divi būtiski aspekti, kas var radīt riskus ilgtermiņā un kas būtu novēršami Likumprojektā:
1) nepietiekama valsts budžeta līdzdalība PFI sistēmā. Valsts budžeta dotācija izlīdzināšanas sistēmā gandrīz nav mainījusies desmit gadus, līdz ar to tās daļa PFI fondā ar katru gadu samazinās. Ja 2017.gadā valsts budžeta dotācijas daļa PFI fondā veidoja 27%, tad 2026.gadā – tikai 14%. Arī turpmāk, kā diskusijās pauda Finanšu ministrija, valsts līdzdalību PFI sistēmā nav paredzēts palielināt.
Jaunajā PFI modelī valsts budžeta dotāciju izlīdzināšanai paredzēts sadalīt starp pašvaldībām ar salīdzinoši zemākiem ieņēmumiem, līdz ar to – jo mazāks valsts budžeta finansējums izlīdzināšanas sistēmā, jo mazāks atbalsts šīm pašvaldībām (jaunais PFI modelis paredz, ka valsts budžeta atbalsta dotāciju saņems tās pašvaldības, kurām ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību būs mazāki par vidējiem ieņēmumiem uz vienu izlīdzināmo vienību). LPS aicina Likumprojektā paredzēt ikgadējo valsts budžeta finansējuma indeksācijas mehānismu;
2) jaunais PFI likumprojekts būtībā ir tikai vispārīgs apraksts par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas principiem, Likumprojektā nav pat PFI aprēķina formulas. Likumprojekts paredz, ka būtiskākie PFI aprēķina parametri, kas tieši ietekmē katras pašvaldības izlīdzinātos ieņēmumus, tiks paredzēti citos normatīvajos aktos, ārpus PFI likuma – Ministra kabineta rīkojumā, Ministru kabineta noteikumos, ikgadējā valsts budžeta likumā vai valsts budžeta kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvara likumā:
a) izlīdzināmo vienību vērtības apstiprinās ar Ministra kabineta rīkojumu;
b) pašvaldībām piekritīgo IIN ieņēmumu sadalījumu starp to IIN daļu, kas tiks sadalīta starp pašvaldībām atbilstoši īpatsvara koeficientiem (katram atšķirīgi), un to IIN daļu, kuru sadalīs visiem vienādi uz vienu izlīdzināmo vienību (izlīdzināmo IIN ieņēmumu daļu), noteiks ikgadējā valsts budžeta likumā;
c) kopējais valsts budžeta finansējuma apmērs PFI sistēmai (interešu izglītības programmām, 1.-4.klases izglītojamo ēdināšanai un atbalsta dotācijai pašvaldībām (pašreizējā valsts budžeta dotācija PFI fondam)) tiks noteikts valsts budžeta kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvara likumā, bet šī finansējuma sadales nosacījumi starp pašvaldībām katru gadu tiks noteikti Ministru kabineta noteikumos.
Ja visi svarīgākie PFI “atslēgas jautājumi” tiks lemti katru gadu, veidojot ikgadējo valsts budžeta likumu, tad pašvaldībām būs problemātiski plānot finanses un investīcijas pat vidējā termiņā. Tas ir absolūtā pretrunā pašvaldību prasībai par finanšu stabilitāti un prognozējamību ilgtermiņā;

2. Neatkarīgi no tā, kā katra pašvaldība individuāli vērtē jauno PFI modeli, pašvaldībām kopumā ir vienots redzējums, ka:
1) joprojām ļoti būtisks jautājums ir finanšu resursu apjoms pašvaldībām kopumā tām noteikto funkciju un uzdevumu izpildei;
2) nepieciešams paplašināt un dažādot pašvaldību ieņēmumu avotus, nosakot jaunus maksājumus no pasākumiem un veiktajām darbībām, kas saistītas ar attiecīgās pašvaldības teritoriju (piemēram, gūt papildu pašu ieņēmumus no tādām uzņēmējdarbības nozarēm kā mežsaimniecība un lauksaimniecība), kā arī paplašināt pašvaldību tiesības NĪN politikas veidošanā – piemēram, dodot tiesības pašvaldībām noteikt NĪN likmi virs 3% īpašumiem, kas ilgstoši netiek izmantoti vai rada degradētu vidi.

-

LPS informē, ka RACA lūdz papildināt Likumprojekta 2.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:
"(5) Aprēķinot šā panta pirmās daļas 1. punktā minēto kritēriju, Valkas novada pašvaldībai piemēro papildu koeficientu 1,2".

Pamatojums: Valka un Valga funkcionāli ir viena pilsēta, taču atrodas dažādās nodokļu jurisdikcijās. Koeficients nepieciešams, lai kompensētu "pārrobežu svārstmigrācijas" radītos zaudējumus pašvaldības budžetam.
 

"(5) Aprēķinot šā panta pirmās daļas 1. punktā minēto kritēriju, Valkas novada pašvaldībai piemēro papildu koeficientu 1,2".
 

LPS informē, ka par Likumprojekta 2.panta pirmās daļas 4.punktu iebildumus iesniegušas divas pašvaldības -  Ventspils valstspilsētas pašvaldība un Bauskas novada pašvaldība.

Ventspils valstspilsētas pašvaldība lūdz izslēgt no Likumprojekta 2.panta pirmās daļas 4.punktu.
Pamatojums:
1) interešu izglītība ir neatņemama valsts izglītības sistēmas sastāvdaļa, kas nodrošina bērnu un jauniešu radošo, intelektuālo un sociālo prasmju attīstību, veicina talantu izkopšanu un sekmē pilsonisko līdzdalību, tādēļ tās nodrošināšana ir skatāma kā valsts mēroga izglītības politikas jautājums ar ilgtermiņa ietekmi uz sabiedrības attīstību, nevis tikai kā atsevišķu pašvaldību brīvprātīga iniciatīva vai papildu atbalsta mehānisms;
2) ja interešu izglītības finansēšana primāri tiek atstāta pašvaldību kompetencē, pastāv būtisks risks veidoties nevienlīdzībai starp pašvaldībām izglītojamo iespējās apgūt interešu izglītības programmas;
3) ja valsts normatīvajos aktos tiek noteikti konkrēti kritēriji, kvalitātes prasības un standarti, bet netiek nodrošināts finansējums to izpildei, tas rada papildu fiskālo slogu pašvaldībām. Savukārt situācijā, kad kritēriji un finansēšanas principi nav skaidri definēti, veidojas atšķirīga pieeja un interpretācija starp pašvaldībām, kas apdraud interešu izglītības mērķtiecību, kvalitātes vienotību un attīstības stratēģiju valstiskā mērogā;
4) iekļaujot finansējumu PFI sistēmā bez skaidras mērķdotācijas principa, interešu izglītībai paredzētais finansējums katrai atsevišķai pašvaldībai vairs nav identificējams un izsekojams.

Savukārt Bauskas novada pašvaldība lūdz precizēt Likumprojekta 2.panta pirmās daļas 4.punkta redakciju, proti,  kritērija par izglītojamo skaitu interešu izglītībā formulējumam izmantot Ministru kabineta 28.08.201. noteikumu Nr.382 “Interešu izglītības programmu un valsts nozīmes interešu izglītības iestāžu finansēšanas kārtība” 8.2. punkta formulējumu: izglītojamo skaits vispārējās pamata un vispārējās vidējās izglītības programmās attiecīgajā administratīvajā teritorijā.
Pašvaldība norāda, ka Likumprojekta 2.panta pirmās daļas 4. punkta redakcijā PFI aprēķinā izglītojamo skaits interešu izglītībā būs mazāks nekā šobrīd paredzētais. Bauskas novadā ir divas tālmācības izglītības iestādes, par kurām pašvaldība saņem finansējumu interešu izglītībai un arī šīm izglītības iestādēm mērķdotācija tika piešķirta interešu izglītības programmu īstenošanai.
Vienlaikus pašvaldība norāda, ka interešu izglītības programmās reģistrēto izglītojamo skaits uz 1.septembri nebūs precīzs, jo interešu izglītības grupu veidošana notiek vēl visu septembra mēnesi.
Priekšlikums Likumprojekta 2.panta pirmās daļas 4. punktu izteikt šādā redakcijā: "4) izglītojamo skaits interešu izglītībā, kuri apgūst vispārējās pamata un vispārējās vidējās izglītības programmas pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs;"
 

-

LPS iebilst pret Likumprojekta 3. panta otro daļu, kas paredz, ka izlīdzināmo vienību vērtības apstiprina tikai ar Ministru kabineta rīkojumu.
Ņemot vērā, ka izlīdzināmo vienību vērtības var būtiski ietekmēt katras atsevišķās pašvaldības izlīdzinātos ieņēmumus – gan pieauguma, gan samazinājuma virzienā, ir būtiski precīzi aprakstīt izlīdzināmo vienību vērtību aprēķina metodiku, lai jebkura pašvaldība varētu pārbaudīt aktualizēto vērtību atbilstību aprēķina metodikai. Līdz ar to nav pieņemams, ka vērtību aprēķina secība ir aprakstīta Likumprojekta anotācijā, bet ar Ministru kabineta rīkojumu tiek paziņotas tikai aktualizētās vērtības. Izlīdzināmo vienību vērtību aprēķina metodika būtu pievienojama kā pielikums Likumprojektam (un tad reizi trīs gados ar Ministru kabineta rīkojumu apstiprinot aprēķinātās aktualizētās vērtības) var arī apstiprināma ar Ministru kabineta noteikumiem.
 

-

LPS informē, ka RACA lūdz precizēt Likumprojekta 3.panta trešo daļu, to izsakot šādā redakcijā:
"(3) Pašvaldības izlīdzināmo vienību skaitu iegūst, summējot šā likuma 2. panta pirmajā daļā minēto pašvaldības izdevumu raksturojošo kritēriju (ievērojot šā likuma 2. panta piektajā daļā noteikto izņēmumu) un attiecīgo izlīdzināmo vienību vērtību reizinājumus."

Pamatojums: Nepieciešama tehniska norāde uz iepriekš ierosināto 2.panta papildinājumu, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāju skaita aprēķinā Valkai tiek automātiski piemērots palielinātais svars pirms vienību summēšanas.

"(3) Pašvaldības izlīdzināmo vienību skaitu iegūst, summējot šā likuma 2. panta pirmajā daļā minēto pašvaldības izdevumu raksturojošo kritēriju (ievērojot šā likuma 2. panta piektajā daļā noteikto izņēmumu) un attiecīgo izlīdzināmo vienību vērtību reizinājumus."

LPS informē, ka Ventspils valstspilsētas pašvaldība iesniegusi šādu iebildumu: 
izslēgt Likumprojekta 4.panta otrās daļas 1.punktā vārdus “interešu izglītības programmām un”

1) 1., 2., 3. un 4. klases izglītojamo ēdināšanai;

LPS lūdz precizēt Likumprojekta anotācijas 3.sadaļu, kurā norādīts, ka 2027.gadā, 2028.gadā un 2029.gadā kopējais valsts budžeta finansējums PFI ir par 61 187 721 euro lielāks salīdzinājumā ar vidēja termiņa budžeta ietvara likumā paredzēto finansējumu PFI attiecīgajam gadam.
Pašvaldībām paredzētais valsts budžeta finansējums vidējā termiņā netiek mainīts, tikai trīs valsts budžeta dotācijas pašvaldībām tiek apvienotas vienā, tādēļ lūdzam papildināt sadaļu ar skaidrojumu, ka 61 187 721 euro palielinājums PFI veidojas, pārvirzot uz budžeta resoru “64.Dotācija pašvaldībām” 22 211 550 euro no Izglītības un zinātnes ministrijas apakšprogrammas 01.07.00 “Dotācija brīvpusdienu nodrošināšanai 1., 2., 3. un 4. klases izglītojamiem” un 38 976 171 euro no budžeta resora “62. Mērķdotācijas pašvaldībām” programmas 05.00.00 “Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”.
Likumprojekts nerada papildu izdevumus valsts budžeta pusē, tādēļ lūdzam labot anotācijas 3.sadaļu “Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem”.
 

-

LPS informē, ka, ņemot vērā izteiktos iebildumus par Likumprojekta 2.panta pirmās daļas 4.punktu un Likumprojekta 4.panta otrās daļas 1.punktu, Ventspils valstspilsētas pašvaldība lūdz Ministru kabineta protokollēmuma projekta 8.punktu izteikt jaunā redakcijā: 
"8. Izglītības un zinātnes ministrijai pēc likumprojekta “Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums” pieņemšanas sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā ne vēlāk kā līdz 2026.gada 30.oktobrim grozījumus:
1) Ministru kabineta 2019.gada 10.decembra noteikumos Nr. 614 “Kārtība, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžetā paredzētos līdzekļus izglītojamo ēdināšanai”;
2) Izglītības likumā."

Pamatojums:
1) Lai nodrošinātu normatīvo aktu stāšanos spēkā ar 2027.gada 1.janvāri un dotu pašvaldībām pietiekamu laiku kvalitatīvi iepazīties ar plānotajiem grozījumiem, izvērtēt to ietekmi un sagatavot argumentētu viedokli, attiecīgie projekti Ministru kabinetā būtu jāiesniedz ne vēlāk kā divus mēnešus pirms paredzētā spēkā stāšanās termiņa;
2) Izglītības likumā ir noteiktas normas attiecībā uz valsts finansējuma nodrošināšanu izglītojamo ēdināšanai (piemēram, 14.panta 44.punkts un 59.panta (3¹) daļa). Ņemot vērā, ka 1., 2., 3. un 4. klašu izglītojamo ēdināšanas izdevumi tiek iekļauti PFI sistēmā, attiecīgi ir precizējamas arī Izglītības likuma normas;
3) Vienlaikus veicot grozījumus Ministru kabineta 10.12.2019. noteikumos Nr. 614 “Kārtība, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžetā paredzētos līdzekļus izglītojamo ēdināšanai”, būtu nepieciešams paredzēt arī lielāku pašvaldību rīcības brīvību izglītojamo ēdināšanas organizēšanā. Pašvaldībām būtu iespēja elastīgi veidot savu ēdināšanas politiku, ņemot vērā vietējo sociālekonomisko situāciju, izglītības iestāžu tīklu, skolēnu skaitu un ģimeņu atbalsta vajadzības.

"8. Izglītības un zinātnes ministrijai pēc likumprojekta “Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums” pieņemšanas sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā ne vēlāk kā līdz 2026.gada 30.oktobrim grozījumus:
1) Ministru kabineta 2019.gada 10.decembra noteikumos Nr. 614 “Kārtība, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžetā paredzētos līdzekļus izglītojamo ēdināšanai”;
2) Izglītības likumā."

LPS informē, ka RACA, ņemot vērā ierosinātos papildinājumus Likumprojekta 2.pantā un 3.pantā, lūdz papildināt anotāciju (pie Pašvaldību izdevumus raksturojošie kritēriju apraksta), norādot, ka Likumprojekts paredz specifisku izņēmumu Valkas novadam, ņemot vērā unikālo pārrobežu situāciju, kas kavē tās dabisko attīstību.

ES Kohēzijas politika pieļauj specifiskus izņēmumus teritorijām ar unikāliem ģeogrāfiskiem vai vēsturiskiem apstākļiem. Piemēram, analoģiski mehānismi pastāv dvīņu pilsētās pie Vācijas–Polijas un Francijas–Šveices robežām.
 

-

Bauskas novada pašvaldība lūdz precizēt Likumprojekta anotācijas 1.3.sadaļu.
Sadaļā norādīta formula pašvaldību izlīdzinātos ieņēmumu aprēķinam ( F_i=I_i^IIN+I_i^PF+D_i+I_i^NĪN), kurā iekļauti arī NĪN ieņēmumi. Pašvaldība lūdz precizēt norādīto formulu, jo atbilstoši Likumprojektam pašvaldību NĪN ieņēmumi nepiedalīsies PFI aprēķinā, līdz ar to nav korekti tos norādīt pie pašvaldību izlīdzinātajiem ieņēmumiem.
 

-