Atzinums

LPS jau iepriekš ir norādījusi, ka teritoriju plānošanas dokumentu izstrāde notiek saskaņā ar attiecīgo atbildīgo institūciju, t.sk. Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvalžu izsniegtajiem nosacījumiem.  Ja atbildīgā institūcija par ietekmes uz vidi novērtējumu ir pieņēmusi lēmumu par stratēģiskās ietekmes uz vidi procedūras piemērošanu plānošanas dokumentam, sagatavotais vides pārskats tiek iesniegt Vides pārraudzības valsts birojā atzinumam.  Savukārt, jebkura jauna objekta, kas varētu radīt ietekmi uz apkārtējo vidi, izveidei atkarībā no tā ietekmes uz vidi būtiskumu, veicama ietekmes uz vidi novērtējuma vai sākotnējā novērtējuma procedūra, kurā cita starpā tiek vērtēta arī ietekme uz gaisa kvalitāti.   Līdz ar to var secināt, ka  prasībai, jebkurā teritoriju plānošanas procesā, tai skaitā lokālplānojuma un detālplānojuma izstrādes procesā) veikt “…gaisa piesārņojuma izkliedes modelēšanu…”  nav pamata, jo šāda prasība nepamatoti palielina pašvaldības un nekustamo  īpašumu attīstītāju administratīvo un finansiālo slogu, kā  arī ir pretrunā ar valsts politiku ievērojami samazināt birokrātisko slogu.

Vēršam uzmanību arī uz to, ka  lokālplānojumu izstrādi ierosina ne tikai pašvaldība, bet arī privātpersonas. Savukārt detālplānojumu izstrādi  gandrīz vienmēr ierosina privātpersonas, attīstot savus īpašumus. Ja šāda prasība tomēr  tiek atstāta likumā, tad tā  būtu attiecināma uz plānošanas dokumenta ierosinātāju.
 

-

Likumprojekta anotācijā ir minēts, 18. pants dod iespēju pašvaldībām, kuru teritorijās pastāv gaisa kvalitātes problēmas, izdot saistošos noteikumus transporta radītā gaisa piesārņojuma samazināšanai. Vēršam uzmanību uz to, ka 18. panta redakcija nevis dod iespēju, bet uzliek pienākumu pašvaldībai ne vēlāk kā divu gadu laikā no pārsnieguma konstatēšanas savā administratīvajā teritorijā vai tās daļā noteikt nodevu par ceļu lietošanu atbilstoši ceļu nodevas regulējošajiem normatīvajiem aktiem vai izveidot atbilstošas zemo emisiju zonas vai bezemisiju zonas.

-

LPS nepiekrīt, ka papildus izmaksas var rasties tikai attiecībā uz likumprojekta 16.-18. pantā noteikto. Pirmkārt, izmaksas nevis "var rasties", bet radīsies, otrkārt, papildus finansējums būs nepieciešams gan pašvaldību gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu izstrādei, gan gaisa kvalitātes modelēšanai u.c., un tās nav saistītas tikai ar  pašvaldību saistošo noteikumu izstrādi.

-

LPS atkārtoti norāda, ka anotācijas 3.sadaļā “Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem” nav atspoguļots izmaksu aprēķins pašvaldību papildus funkciju īstenošanai. ietekme ir novērtēta ar "0". Vēršam uzmanību uz to, ka Pašvaldību likuma 4. pantā ir noteikts, ka  (5) Nododot pašvaldībai jaunu autonomo funkciju vai uzdevumu, kura izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos, vienlaikus pašvaldībai nosakāmi finansējuma avoti šīs funkcijas vai uzdevuma izpildes nodrošināšanai. Šajā gadījumā pašvaldībām tiek noteikti jauni uzdevumi, kas saistīti ar izdevumu palielināšanos. Pašvaldību likuma anotācijā ir minēts, ka izmaiņas pašlaik noteiktajā pašvaldību funkciju saturā un apjomā iespējams veikt tikai pēc minēto institūciju kopīgi veikta katras funkcijas izvērtējuma. Šāds izvērtējums nav veikts un izmaksas anotācijā nav atspoguļotas. LPS kategoriski nepiekrīt, ka likumprojektā noteikto prasību ieviešanai nav ietekmes uz pašvaldību budžetiem, tādēļ lūdzam norādīt nepieciešamo papildus līdzekļu apjomu un iespējamos finanšu avotus.

-