Atzinums

Lūdzam papildināt anotāciju ar izvērtējumu par to, vai par ugunsdrošību meža objektā atbildīgajai personai (kas lielākajā gadījumā, visticamāk, būs mežu īpašnieki) uzliktais pienākums ne retāk kā reizi kalendārajā gadā izstrādāt un saskaņot ar Valsts meža dienestu meža ugunsdrošības plānu nav nesamērīgs pienākums un vai to personas (neatkarīgi no personu veida, neatkarīgi no meža platības) bez īpašam zināšanām ugunsdrošības jomā - meža īpašnieki - paši spēs īstenot. Ņemot vērā, ka kritēriji pēc kuriem būs jāizstrādā minētais plāns vēl nav zināmi (tos atbilstoši likumprojektam noteiks Ministru kabinets) šobrīd no anotācijas nav iespējams noprast paredzētā pienākuma smagums un finansiālā ietekme un meža īpašniekiem. 
 

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu par to, kam un vai būs pienākums atlīdzināt iespējamo nodarīto kaitējumu, ja tas tiks nodarīts, brīvprātīgajam ugunsdzēsējam, veicot ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbus. 

-

Atkārtoti lūdzam papildināt anotāciju ar projekta 21. panta piektajā daļā minētās piespiedu izpildes kārtību, norādot, kāds administratīvais akts tiks izpildīts piespiedu kārtā. Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma D daļā noteiktajā kārtībā piespiedu kārtā izpilda administratīvos aktus. No projekta 21. panta piektajā daļā ietvertā regulējuma nav secināms, kāds administratīvais akts tiks izdots, kas tiks izpildīts piespiedu kārtā, izmantojot aizvietotājizpildi vai piespiedu naudu.

-

Projektā nav regulējumi administratīvās atbildības piemērošanas priekšnoteikumi, tostarp pienākums vērtēt noteiktus apstākļus administratīvā pārkāpuma procesā.

Tieslietu ministrijas 2024. gada 10. maija atzinuma 9. punktā norādīts, ka projekta 34. panta ceturtā daļa ir izslēdzama. Attaisnojams profesionālais risks ir noteikts kā administratīvo atbildību un kriminālatbildību izslēdzošs apstāklis. Izziņā skaidrots, ka projekta mērķis ir "panākt, ka gadījumos, kad par dienesta pienākumu pildīšanas rezultātā veiktajām darbībām tiek veikta jebkāda veida izmeklēšana, ir noteikti vērtējams arī profesionālais risks. Redakcija ir paredzēta kā speciāla norma attiecībā uz VUGD amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas specifiski ir saistīta ar dienesta pienākumu veikšanu".

Tieslietu ministrija uztur minēto iebildumu. Tas, kādi apstākļi ir vērtējami, ir sodu tiesību jautājums. Vērtēšanas pienākumu nevar noteikt t. s. nozari regulējošajā likumā. Piemēram, kā tas tieši norādīts Administratīvās atbildības likuma 2. panta otrajā daļā, administratīvās atbildības vispārīgos noteikumus (tostarp administratīvo atbildību izslēdzošos apstākļus), kā arī administratīvā pārkāpuma procesa norisi iestādē un tiesā nosaka Administratīvās atbildības likums.
 

-

Nav pienācīgi izvērtēti administratīvās atbildības kritēriji, nav pamatota soda veida un apmēra izvēle, kā arī projekta anotācijā nav iekļauts pārkāpumu satura skaidrojums. Tāpat projektā nav pietiekami precīzi noteiktas pārkāpuma pazīmes, un projekts nesatur arī prasību ugunsdrošības jomā pamatregulējumu.

Tieslietu ministrija uztur 2024. gada 10. maija atzinuma 10. un 12. punktā minētos iebildumus. Aicinām pievērst uzmanību arī turpmāk norādītajiem aspektiem.

1. Anotācijā ietverams viegli uztverams, pilnīgs un sistēmisks administratīvās atbildības kritēriju izvērtējums par katru administratīvo pārkāpumu.

1.1. Šo prasību neietekmē tas, ka spēkā esošajā Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā vai citos likumos ir iekļauts tāds pats vai līdzīgs administratīvās atbildības regulējums. Pirmkārt, valsts pārvaldei ir pienākums pastāvīgi pārbaudīt un pilnveidot normatīvo regulējumu (sal. sk. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta 10. daļu). Otrkārt, ir nepieciešams regulāri veikt spēkā esošo tiesību aktu ietekmes pēcpārbaudi, lai pārliecinātos, vai normatīvais regulējums joprojām ir nepieciešams, nerada nelabvēlīgas sekas, atbilst tā izstrādes mērķim, pašreizējai sociālajai un tiesiskajai situācijai (Krūmiņa I. Kādi faktori kavē efektīvu tiesību aktu un rīcībpolitiku ex-post izvērtēšanu Latvijā? Pētījuma galaziņojums. Rīga: Latvijas Republikas Saeima, 2024, 2. lpp.).

1.2. Anotācijā ir norādīts: "Augstākminētajos gadījumos ugunsdrošības prasību pārkāpumus norādīt administratīvajā aktā nav objektīvi, jo novēršanas termiņiem jābūt daudz īsākiem par Administratīvā procesa likuma procesuāliem termiņiem. Pēc būtības šādos gadījumos pārkāpums jānovērš nekavējoties, pretējā gadījumā tas var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību." Tāpat pieminēti sprādzieni Beirūtas ostā.

Administratīvajā procesā ir iespējama arī tāda situācija, ka administratīvo aktu var izpildīt piespiedu kārtā jau spēkā stāšanās brīdī, negaidot, kad tas kļuvis neapstrīdams un līdz piespiedu izpildes sākumam nav vēl izpildīts labprātīgi (piemēram, Administratīvā procesa likuma 69. panta pirmā daļa un 360. panta otrā un trešā daļa). Līdz ar to nevar piekrist anotācijā norādītajam skaidrojumam par atkāpšanos no administratīvā akta (procesa) prioritātes principa. Turklāt likumsakarīgi rodas jautājums, kā soda piemērošana šajā gadījumā spētu novērst draudus cilvēku dzīvībai vai veselībai. Salīdzinājumam tiesībsargs ir konstatējis, ka no tiesību sistēmas efektivitātes viedokļa tikai ar sodoša rakstura mehānismiem (sodiem) nav iespējams nodrošināt efektīvu pamattiesību aizsardzību. Pat soda piemērošana pati par sevi neattur no pārkāpuma turpināšanas (Tiesībsarga 2024. gada 17. jūnija atzinums pārbaudes lietā Nr. 2022-56-22B par izklaides trokšņa tiesisko regulējumu). Tāpat naudas soda samaksa vismaz samazina personai pieejamos līdzekļus, ko varētu izmanto, lai novērstu pārkāpumu.

Administratīvās atbildības nepieciešamību varētu vērtēt gadījumos, kad ugunsgrēks jau ir izcēlies (sal. Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 55. lpp.).

2. Soda veida un izvēles pamatojums nav norāde, ka soda apmēru robežas "ir saglabātas šobrīd spēkā esošajos apmēros, tikai ar lielāku detalizācijas pakāpi". Tas neatklāj, kāpēc sākotnēji bija noteikti tieši tāda apmēra sodi, vai tie atbilst pašreizējai situācijai un kā tiek veidota projektā paredzētā "detalizācija". Anotācijā nav nekādas vajadzības un nozīmes pārrakstīt projektā ietvertos soda veidus un apmērus.

Ja anotācijā norāda, ka soda apmērs ir paredzēts līdzvērtīgs (analoģisks u. tml.) sodam par citu pārkāpumu, ir jāpamato, ka šo pārkāpumu smagums arī ir līdzvērtīgs (aizsargātās tiesiskās intereses, citi nozīmīgi apstākļi).

Aicinām pievērst uzmanību projekta 35. panta piektajai daļai, 36. panta pirmajai daļai, 37. pantam u. tml., kur ietvertā sankcija nozīmē, ka brīdinājums ir piemērojams arī juridiskajai personai. Taču vienlaikus ir paredzēts salīdzinoši augsts juridiskajām personām piemērojamā naudas soda minimālais apmērs.

3. Projekta 38. panta otrajā daļā paredzēta dalītā kompetence par projekta 35. panta devītajā daļā minēto pārkāpumu (kūlas dedzināšana). Šajā gadījumā nav saskatāms pamatojums, kāpēc administratīvā pārkāpuma lietu nevarētu izskatīt tā pati Valsts policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests vai pašvaldības policija. Dalītā kompetence ir izņēmuma gadījums, kam nepieciešams argumentēts pamatojums, tostarp, no efektivitātes principa skatpunkta.

4. Lai noteiktu administratīvo atbildību, projektā pamatā ir izmantotas blanketas normas. Tomēr, pirmkārt, norāde "normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību neievērošana" ir ārkārtīgi plaša, nenoteikta un neļauj paredzēt sodīšanas risku. Vārdi "normatīvajos aktos noteikto" arīdzan ir lieki no juridiskās tehnikas aspekta, tipiskā gadījumā citviet šādas prasības nemaz nevar būt noteiktas. Otrkārt, jāievēro, ka administratīvie pārkāpumi ir jānosaka formālajam likumdevējam (Saeimai). Nav pieļaujama situācija, ka administratīvā pārkāpuma saturu būtībā noteic izpildvara (Ministru kabinets). Neskatoties uz to, ka projekta 6. pantā šķietami ir ietverti pienākumi un prasības ugunsdrošības jomā, būtībā tas satur gandrīz tikai norādi uz "normatīvajos aktos noteiktām ugunsdrošības prasībām". Neskaitot atsevišķus pienākumus (evakuēties, ziņošanas pienākumus), projektā prasības ugunsdrošības jomā nav noteiktas. Arī ietvertais pilnvarojums Ministru kabinetam neļauj pietiekami konkrēti identificēt iespējamo prasību saturu. Līdz ar to nevar uzskatīt, ka administratīvo atbildību (pārkāpumu saturu) šajā gadījumā būtu noteicis likumdevējs.

Līdzīgi apsvērumi attiecināmi arī uz projekta 7. panta otro daļu kopsakarā ar projekta 37. pantu. Likuma saturs nesatur nekādas vadlīnijas Ministru kabinetam, kā rezultātā "atbilstoša izglītība vai apmācība" būs pilnībā atkarīga no izpildvaras.

5. Projekta 35. panta devītajā daļā paredzēta administratīvā atbildība fiziskām personām par kūlas dedzināšanu. Ja administratīvās atbildības subjekts ir fiziska persona, tad to likumā nenorāda (neietver pantā vārdus "fiziska persona"). Likumā ir īpaši jāparedz vien tie gadījumi, kad administratīvā atbildība piemērojama juridiskām personām. Tāpat rodas jautājums, kāpēc administratīvo atbildību šajā gadījumā nevarētu piemērot arī juridiskām personām.
 

-

Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 2.8. apakšnodaļa nosaka kārtību, kādā likumprojektā ietver atsauces uz normatīvajiem aktiem. Ievērojot minētajās normās noteikto, atkārtoti aicinām attiecīgi precizēt projekta 1. panta 8. un 11. punktu, 5. panta pirmās daļas 1. punktu, otrās daļas 1. punktu un trešās daļas 1. un 6. punktu, 6. panta pirmās daļas 1. punktu, 7. panta trešās daļas 1. punktu, 10. panta pirmās daļas 5. punktu un otrās daļas 1. un 2. punktu, 11. panta otrās daļas ievaddaļu, piektās daļas 1. punktu un septītās daļas 1. un 2. punktu, 13. panta pirmo daļu, 17. panta otro daļu, 21. panta trešo daļu, 22. panta pirmās daļas 4. punktu un otrās daļas 1. un 3. punktu, 26. panta pirmās daļas 4. un 5. punktu, 27. panta pirmo daļu. Vēršam uzmanību uz to, ka atsauce uz normatīvajiem aktiem noteiktā jomā ietverta, piemēram, projekta 4. panta trešajā daļā "ugunsdrošību regulējošie normatīvie akti". Savukārt, piemēram, ar vārdu savienojumu "normatīvajos aktos noteiktās ugunsdrošības prasības" šāda atsauce nav veidota.

-

Aicinām papildināt anotāciju ar informāciju par to, kādas darbības būs jāveic par ugunsdrošību meža objektā atbildīgajai personai, ja saskaņā ar projekta 5. panta trešās daļas 5. punktā noteikto Valsts meža dienesta amatpersona pieprasīs, lai minētā persona veic meža ugunsgrēka vietas uzraudzību pēc meža ugunsgrēka likvidācijas. Saskaņā ar projekta 21. panta pirmajā daļā noteikto meža objektā valsts ugunsdrošības uzraudzību veic Valsts meža dienesta amatpersonas. Vienlaikus 21. panta piektā daļa pilnvaro Ministru kabinetu noteikt ugunsgrēka uzraudzības kārtību un kārtību kādā aprēķināmi un atlīdzināmi izdevumi un zaudējumi, kas radušies Valsts meža dienestam, veicot meža uzraudzību pēc ugunsgrēka likvidācijas, par ugunsdrošību atbildīgās personas vietā, ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs neveic meža uzraudzību. Ņemot vērā to, ka meža objektā valsts ugunsdrošības uzraudzību veic Valsts meža dienests, aicinām izvērtēt, kādā apjomā šo pienākumu var uzlikt veikt par meža objektu atbildīgajai personai, kas visticamāk nav speciāli apmācīta persona un var nespēt nodrošināt attiecīgo pienākumu izpildi nepieciešamajā kvalitātē.

-