Atzinums

Informatīvā ziņojuma 4.2.2.apakšpunkts paredz papildināt noteikumus Nr.409, nosakot publiskās apspriešanas procedūras kārtību, kā arī sabiedrībai nozīmīgus gadījumus, kad rīko publisko apspriešanu. Norādām, ka pašvaldībās ir ļoti atšķirīga situācija un sabiedrībai nozīmīgie gadījumi katrā pašvaldībā būtiski atšķiras. Zemkopības ministrijas ieskatā noteikt visiem vienādus gadījumus, kas būtu nozīmīgi visās pašvaldībās, ir praktiski neiespējami. Papildus tam norādām, ka atbilstoši Tieslietu ministrijas izteiktajiem iebildumiem, lai Ministru kabinets varētu noteikt gadījumus, kad ir veicama publiskā apspriešana un kad tā nav nepieciešama, tam ir jābūt ietvertam deleģējumā. Tāpēc lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar pašvaldību viedokli par to, ka visām pašvaldībām tiks noteikti vienādi sabiedrībai nozīmīgi gadījumi, kad rīkojama publiskā apspriešana. Ja pašvaldības piekrīt šādam vienādam regulējumam, lūdzam attiecīgi precizēt informatīvo ziņojumu par nepieciešamajiem papildinājumiem deleģējumā Ministru kabinetam izdot noteikumus par koku ciršanu ārpus meža.

-

Norādām ka Meža likuma objekts atbilstoši Meža likuma 3.panta pirmajai daļai ir:
1) zeme, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā mežs;
2) citas zemes lietošanas kategorijas zeme 0,5 hektāru un lielākā platībā, uz kuras ir izveidojusies mežaudze ar koku vidējo augstumu vismaz pieci metri un kur mežaudzes šķērslaukums ir vienāds ar vai lielāks par mežaudzes minimālo šķērslaukumu;
3) mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi un lauces, tam piegulošie un tajā ietilpstošie meža infrastruktūras objekti un purvi.
Tāpēc lūdzam izvērtēt un papildināt informatīvo ziņojumu vai piekritīgais normatīvais akts jautājumā par pilsētu un ciemu teritorijas labiekārtošanu, apstādījumu uzturēšanu un aizsardzību, kas sevī ietver arī koku ciršanu, nav Pašvaldību likums.

-

Vairums pašvaldību saistošajos noteikumos bija noteikušas, ka visi pilsētās augošie koki, arī privātīpašuma teritorijā augošie koki, ir uzskatāmi par pilsētas apstādījumiem un to uzturēšanā jāievēro saistošajos noteikumos noteiktas prasības. Šādus nosacījumus pašvaldības bija noteikušas, pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām"43. panta pirmās daļas 9. punktu. Ņemot vērā to, ka šobrīd Saeimā izskatīšanā esošais likumprojekts “Pašvaldību likums” neparedz pašvaldībām deleģējumu noteikt zaļumstādījumu uzturēšanas prasības un jautājums par koku ciršanu, lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu arī ar pašvaldību viedokli par to. Vienlaikus norādām, ka apstādījumu uzturēšanas, kopšanas (tai skaitā koku kopšanas) un aizsardzības jautājumus nevarēs iekļaut MK noteikumos par koku ciršanu ārpus meža, jo tas neatbilst Meža likuma 3.pantam un ar MK noteikumiem var risināt tikai tos jautājumus, kas risināti likumā,uz kura pamata MK noteikumi izdoti. 

-

Informatīvā ziņojuma 1.8. punkts un otrās nodaļas 4. punkts paredz visu regulējumu attiecībā uz koku ciršanu ārpus meža noteikt Ministru kabineta līmenī. Zemkopības ministrija neatbalsta to. Norādām,  ka zaļumstādījumu uzturēšana, tai skaitā  lēmuma pieņemšana par koku ciršanu pilsētās un ciemos, vēsturiski ir bijusi viena no pašvaldības autonomajām funkcijām. Vienlaikus lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar pašvaldību viedokli par visa regulējuma par koku ciršanu ārpus meža noteikšanu Ministru kabineta noteikumos.

-

Ņemot vērā to, ka informatīvais ziņojums, attiecībā uz koku ciršanu ārpus meža paredz Zemkopības ministrijai uzdevumu sagatavot un virzīt apstiprināšanai gan grozījumus Meža likumā, mainot Ministru kabinetam doto deleģējumu izdot noteikumus par koku ciršanu ārpus meža, gan arī pēc tam, atbilstoši  izmaiņām deleģējumā,  izdarīt grozījumus arī noteikumos Nr.309, Zemkopības ministrija uzskata, ka uzdevuma izpildei dotais laiks līdz 2022.gada 1.oktobrim ir nepietiekams. Tāpēc lūdzam Zemkopības ministrijai uzdevuma izpildei noteikt termiņu 2023.gada 1.jūlijs. Papildus tam, lūdzam papildināt protokollēmuma projektu ar nepieciešamību uzdevuma izpildē piesaistīt pašvaldības. 

-