Atzinums

Lūdzam papildināt anotāciju, ietverot papildus skaidrojumu par 13. prim punktu, norādot kādiem kritērijiem vienlaikus jāizpildās, lai uz pieejamās informācijas bāzes izglītības iestādes vadītājs varētu pieņemt lēmumu, ka līdz vienam mēnesim nav pieļaujama nepilngadīga izglītojamā atrašanās ar saviem grupas, klases vai kursa biedriem vai arī ar citiem izglītības iestādes izglītojamiem vai darbiniekiem. Lūgums minēt arī piemēru. 
 

-

Atbilstoši sniegtajiem iebildumiem par noteikumu projektu, lūdzam anotācijā papildināt sadaļu Risinājuma apraksts, ietverot informāciju par iespējamajiem riskiem uz izglītojamo veselību, ja izglītības iestādes vadītājs pieņem lēmumu izstrādāt izglītojamam individuālā izglītības programmas apguves plānu un īstenošanu citā telpā vai citā laikā izglītības iestādes pedagoga klātbūtnē vai īstenojot attālinātās mācības līdz vienam mēnesim (ar iespēju pagarināt līdz vienam mēnesim). Vienlaikus, vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 12.punkts nosaka rīcību gadījumos, ja izglītojamā uzvedībā nav novērojami uzlabojumi vai vecāki nesadarbojas ar izglītības iestādi, tādēļ lūdzam papildināt anotāciju, norādot, ka nepieciešams nodrošināt papildus atbalsta pasākumu īstenošanu izglītojamajam un izglītojamā grupas, klases vai kursa biedriem, kas vērsti uz uzvedības maiņu.
Lai nenonāktu līdz vardarbības gadījumiem, izglītības iestādei nepieciešams īstenot dažādus vardarbības prevencijas pasākumus, tādēļ lūdzam izvērtēt iespēju papildināt anotāciju, norādot iespējamos prevencijas pasākumus, ko izglītības iestāde var īstenot, lai nodrošinātu vardarbības, tai skaitā ņirgāšanās izplatības mazināšanu. Piemēram, Veselības ministrijas izstrādātās ņirgāšanās izplatības mazināšanas vadlīnijas divām vecuma grupām: 1) pirmsskolas un sākumskolas vecuma grupai (https://www.esparveselibu.lv/sites/default/files/2023-04/PII-SSK%20makets.pdf) un 2) pamatskolas un vidusskolas, t.sk. profesionālās izglītības iestādes vecuma grupai (https://www.esparveselibu.lv/sites/default/files/2023-04/PSK-VSK%20makets.pdf) u.c.

 

-

Lūdzam papildināt anotāciju, norādot noteikuma projekta ietekmi uz izglītojamo veselību, tai skaitā psihisko veselību, ja izglītības iestādes vadītājs pieņem lēmumu nošķirt izglītojamo no saviem grupas, klases vai kursa biedriem, izstrādājot izglītojamam individuālu izglītības programmas apguves plānu un tā īstenošanu citā telpā vai citā laikā izglītības iestādes pedagoga klātbūtnē vai attālinātā formā.

-

Balstoties uz Pasaules Veselības organizācijas sniegto informāciju, tiek definēts, ka indivīda psihisko veselību vienmēr nosaka vairāki sociālie, psiholoģiskie un bioloģiskie faktori. Psihiskās veselības sarežģījumi var rasties, ja tiek piedzīvotas straujas sociālas pārmaiņas, ilgstošs stress, dzimumu diskriminācija, sociāla izslēgšana, ar fizisko veselību saistītas slimības, cilvēktiesību pārkāpumi vai piekopts neveselīgs dzīvesveids. Būtiska ietekme psihiskās veselības problēmu attīstībai ir bērnībā vai pusaudžu vecumā gūta nelabvēlīga pieredze, piemēram, barga audzināšanas metode, vardarbība, fiziska vai emocionāla bērna sodīšana, kā arī izglītības vidē piedzīvota ņirgāšanā jeb bulings. Psihiskās veselības traucējumi izpausties var visos dzīves posmos.[1]” 
[1] https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/mental-health-strengthening-our-response

Esošie noteikumu projekta grozījumi paredz izglītojamajam nodrošināt individuāla izglītības programmas apguves plāna izstrādi (ne ilgāk kā uz vienu mēnesi) un minētā programmas apguves plāna aktualizēšanu (ne ilgāk kā uz vienu mēnesi) praktiski paredzot iespēju izolēt izglītojamo no grupas, klases vai kursa biedriem uz diviem mēnešiem, bet neparedz atbalsta pasākumu organizēšanu un problēmas risināšanu. Vēršam uzmanību, ka izglītojamo izolēšana neveicina izglītojamā uzvedības maiņu. Svarīgi atzīmēt, ka iespēja savstarpēji socializēties un attīstīt savas komunikācijas prasmes ir viena no būtiskākajām lietām, kas tiek nodrošināta arī izglītības iestādēs. Covid-19 pandēmijas ierobežojumu sekas, tai skaitā attālināto mācību organizēšana, atstāja nozīmīgu iespaidu uz bērnu un jauniešu psihisko veselību, ko pierāda arī vairāku pētījumu dati. Analizējot indikatīvos datus par Latviju tika secināts, ka 2021. gada rudenī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnika (BKUS BPK) pieredzēja vēsturiski lielāko pacientu pieaugumu: ambulatorajos pakalpojumos bija vērojams 18% pieaugums, dienas stacionārā pacientu skaits palielinājās par 27%, bet stacionēšana bija nepieciešama par 12% vairāk pacientu nekā 2020. gadā. Signalizējošs rādītājs ir arī psihiatrisko konsultāciju pieprasījums BKUS uzņemtajiem pacientiem, kas slimnīcā vai tās uzņemšanā vismaz sākotnēji nonākuši ar psihoneiroloģiskiem iemesliem nesaistītiem iemesliem – pagājušajā gadā šādu konsultāciju skaits BKUS audzis par 185%. Līdztekus šiem datiem, pētnieki  analizējuši izmaiņas BKUS BPK stacionēto pacientu profilā (pētījumi tiks publicēti tuvāko mēnešu laikā). Tie uzrāda sekojošas tendences – pandēmijas laikā BKUS BPK stacionārā pieaudzis pacientu vecums, tie pēc palīdzības vērsās smagākā stāvoklī un līdz ar to viņiem iestādē bija jāpavada ilgāks laiks, kas var atstāt nelabvēlīgu efektu uz atveseļošanās un turpmāku jauniešu dzīves gaitu. Tāpat secināts, ka pandēmijas laikā BKUS to pusaudžu skaits, kas stacionēti ar diagnozi “tīšs paškaitējums” proporcionāli ievērojami audzis - no 11,5% uz 25,4%. Novērots arī proporcionāls pieaugums tajā pacientu grupā, kas BKUS hospitalizēti ēšanas traucējumu dēļ. Līdz ar to secināms, ka 2021. gadā audzis ne tikai pacientu skaits un palielinājies hospitalizēto pacientu smagums, bet pieaug arī specifisku, dzīvību apdraudošu diagnožu proporcija, ar ko jārēķinās ne tikai veselības aprūpes sistēmai, bet arī tām sistēmām, kas nodrošina atbalstu vidēs, kur šie pusaudži atrodas – ģimenē, izglītības iestādē, kopienā.  

Noteikumu projekta 12.punktā atrunāta rīcība, gadījumos, ja izglītojamā uzvedībā nav uzlabojumu vai vecāki nesadarbojas ar izglītības iestādi, tādēļ vēršam uzmanību, ka plānotie noteikumu projekta grozījumi neparedz kompleksus pasākumus situācijas uzlabošanai, piemēram, psihiskās veselības veicināšanai, kas ietver tādas darbības, kas vērstas uz psihoemocionālās labklājības uzlabošanu un drošas, atbalstošas vides radīšanu izglītojamajiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam precizēt noteikumu projekta 12.punktu paredzot arī atbalsta pasākuma plāna izstrādi izglītojamajam un izglītojamā grupas, klases vai kursa biedriem, kā arī noteikt, ka izglītības iestādes dibinātājam līdz konkrētā gadījuma izskatīšanai šo noteikumu 13. punktā noteiktajā kārtībā, jānodrošina (jāpiesaista) speciālistu komandu atbalsta pasākumu īstenošanai.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 13. prim punktu skaidrojot, kādiem kritērijiem vienlaikus jāizpildās, lai liegtu vai ierobežotu tiesības izglītojamajam atrasties ar saviem grupas, klases vai kursa biedriem vai arī ar citiem izglītības iestādes izglītojamiem vai darbiniekiem. Vienlaikus, vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 12.punkts nosaka rīcību gadījumos, ja izglītojamā uzvedībā nav novērojami uzlabojumi vai vecāki nesadarbojas ar izglītības iestādi, tādēļ lūdzam precizēt 13. prim punktu nosakot papildus atbalsta pasākumu īstenošanu izglītojamajam un izglītojamā grupas, klases vai kursa biedriem, kā arī noteikt, ka izglītības iestādes dibinātājam līdz konkrētā gadījuma izskatīšanai šo noteikumu 13. punktā noteiktajā kārtībā, jānodrošina (jāpiesaista) speciālistu komandu atbalsta pasākumu īstenošanai un turpmākai prevencijas pasākumu plānošanai. 

-

Lūdzam papildināt noteikumu projektu un tajā iekļauto rīcību izglītības iestādēm ne tikai preventīvos un atkarību izraisošo vielu lietošanas, izplatīšanas, glabāšanas u.tml. gadījumos, bet arī aizdomu gadījumos, kad izglītības iestādes pārstāvjiem ir radušās aizdomas, ka izglītojamais ir lietojis, uzglabājis, vai mēģinājis izplatīt atkarību izraisošas vielas.
 

-

Ņemot vērā, ka vardarbība bieži ir cieši saistīta ar atkarību izraisošo vielu lietošanu un tā kļūst aizvien aktuālāka problēma sabiedrībā, ir nepieciešama koordinēta rīcība atkarību profilakses jautājumos izglītības iestādēs. Šobrīd spēkā esošajos noteikumos aprakstītā rīcība izglītības iestādēm atkarību izraisošo vielu lietošanas, izplatīšanas, glabāšanas u.tml. gadījumos ir iekļauta  vairākos punktos sadrumstalotā un grūti uztveramā veidā.  Līdz ar to lūdzam papildināt noteikumu projektu ar jaunu punktu, ka izglītības iestādes vadītājs, balsoties uz šajos noteikumos noteikto kārtību, nodrošina rīcības plāna izstrādi, kas nosaka preventīvus pasākumus tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un tabakas aizstājējproduktu, alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu atkarību izraisošu vielu lietošanas uzsākšanas risku novēršanai, kā arī rīcību gadījumā, ja izglītības iestādē konstatē vai ir aizdomas, ka izglītojamie lietojuši, glabājuši vai izplatījuši atkarību izraisošas vielas. Papildus izglītības iestādes vadītājs nozīmē atbildīgo personu rīcības plāna īstenošanas koordinēšanai un uzraudzībai. 
Vēršam uzmanību, ka, lai sniegtu atbalstu izglītības iestādēm atkarību profilakses īstenošanā skolu vidē, sniedzot ieteikumus rīcības plāna izstrādē, Veselības ministrija ar ESF atbalstu ir izstrādājusi materiālu “Atkarību profilakses rīcības plāna izstrādāšana, īstenošana un uzraudzība izglītības iestādēs”[1]. "  
[1] https://esparveselibu.lv/sites/default/files/2023-06/Metodiskais-materials-web.pdf
 

-