Atzinums

LSUA turpina uzturēt viedokli, ka norēķini par piegādāto siltumenerģiju pilnā apjomā ir nepieciešami ne tikai, lai turpinātu sniegt siltumenerģijas piegādes pakalpojumu, bet arī savlaicīgi norēķinātos ar kurināmā piegādātājiem. Maksājumu par piegādāto enerģiju savlaicīgas nesaņemšanas gadījumā, laikā, kad par energoresursiem var būt jāmaksā priekšapmaksa 100% apmērā, tiek radīti papildus draudi CSA uzņēmumu maksātspējai.
Attiecībā uz Anotācijā minēto pamatojumu, kādēļ grozījumu projektā iekļauts rosinājums papildināt noteikumus ar 26.¹2 punktu, kur norādīts, ka [..] siltumenerģijas apgādes komersants ar lielu aktīvu un apgrozījuma apjomu var uzņemties finansiālo risku par siltumenerģijas piegādes pakalpojuma sniegšanu, nesaņemot par to noteiktu apjomu samaksas[..], AS Rīgas siltums norāda sekojošo: “AS “RĪGAS SILTUMS” jau tā ir pakļauta kredītriskam un likviditātes riskam. AS “RĪGAS SILTUMS” kontrolē savu kredītrisku pastāvīgi uzraugot debitoru parādu atlikumus, lai mazinātu nedrošo parādu iespēju. AS “RĪGAS SILTUMS” ir kredītriska koncentrācija attiecībā uz vienu darījumu partneri - SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, kura parādi veido vairāk kā pusi no visu klientu parādiem par siltumenerģiju. AS “RĪGAS SILTUMS” kontrolē savu likviditātes risku, uzturot atbilstošu naudas daudzumu vai nodrošinot finansējumu, izmantojot banku piešķirtos kredītus. Siltumenerģijas tarifa metodika neparedz, ka procentus par kredītu izmantošanu var iekļaut tarifa aprēķinā.
AS “RĪGAS SILTUMS” 80% apjomu no siltumenerģijas tarifa veido iepirktie energoresursi un tikai 20% pastāvīgās izmaksas. Savukārt tarifu ieņēmumi jeb ieņēmumi no pārdotās siltumenerģijas ir 93% no  kopējiem ieņēmumiem (iepriekšējā finanšu gada peļņa bija  EUR 5,9 milj. EUR). Peļņas daļa tarifā ir 3%, kas pret sniegtā pakalpojuma (izrakstīto rēķinu) apjomu ir nesamērīgi maza. Faktiski, legalizējot ilgstošu pakalpojuma neapmaksāšanu 20% apmērā (iepriekšējā finanšu gadā tie būtu gandrīz 21milj. EUR), faktiski tiktu apdraudēta sabiedrības maksātspēja, kā rezultātā netiktu veiktas investīcijas energoapgādes infrastruktūrā, kas, savukārt, radītu avāriju draudus energoapgādes objektos, uzņēmums nespētu norēķināties ar energoresursu piegādātājiem, kā rezultātā šīs piegādes tiktu pārtrauktas. Minētā rezultātā tiktu apdraudēta Rīgas pilsētas centralizētā siltumapgāde vispār, kas nav pieņemami, it īpaši aukstajā (apkures) periodā.”
 

Izteikt punktu sekojošā redakcijā:
“Piegādātājam ir tiesības pārtraukt pilnīgi vai daļēji siltumenerģijas piegādi daudzdzīvokļu mājai, ja norēķini par piegādāto siltumenerģiju nav veikti pilnā apjomā divu mēnešu laikā pēc paziņojuma par parāda esamību nosūtīšanas. Par paziņojumu uzskatāms arī rēķins, ja tajā papildus norādīta visa Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.6 panta pirmajā un otrajā  daļā minētā informācija.”
 

Anotācijā ir norādīts, ka punkta grozījumu sagatavoti pēc viena namu apsaimniekošanas uzņēmuma lūguma. Norādām, ka pilsētās un ciemos, kur ir centralizētā siltumapgāde, norēķini veiksmīgi notiek saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, t.i. līdz 20.datumam. Uzskatām, ka norēķinu datuma maiņa ne tikai radīs nevajadzīgu administratīvo slogu visiem CSA uzņēmumiem Latvijā, bet arī palielinās risku, ka tiks negatīvi ietekmēta uzņēmumu naudas plūsma, spēja iegādāties nepieciešamos energoresursus.
 

Atstāt punktu spēkā esošajā redakcijā:
36. Norēķinus par iepriekšējā mēnesī izlietoto siltumenerģiju veic saskaņā ar rēķinu, kuru līdz nākamā mēneša piektajam datumam izraksta piegādātājs. Ja lietotāja siltumapgādes sistēmas atļautā maksimālā slodze ir lielāka par diviem megavatiem, piegādātājam ir tiesības pieprasīt lietotājam veikt starpnorēķina maksājumus. Galīgo norēķinu veic līdz nākamā mēneša divdesmitajam datumam, ņemot vērā siltumenerģijas skaitītāju rādījumus un starp­norēķinu maksājumus.
 

LSUA aicina svītrot šo punktu un turpina uzturēt iepriekš pausto viedokli, ka šāda prasība ir izpildāma tikai, ja siltumenerģijas ražotājs un piegādātājs ir viena persona. Ir situācijas, kad piegādātājs var būt siltumtīklu operators, kas iepērk siltumenerģiju no vairākiem neatkarīgiem ražotājiem, attiecīgi, piegādātāj rīcība ir tikai informācija par siltumavotos izmantotajiem kurināmā veidiem un iepirktās siltumenerģijas apjomu. Savukārt par pārējo informāciju, kas saskaņā ar punkta redakciju būtu jāpublisko, nav normatīvā regulējuma, kas liktu neatkarīgajiem ražotājiem to publiskot – tā tiek klasificēta kā komercnolēpums, kas nav izpaužams trešajām personām, un līdz ar to piegādātājam nav pieejama.
 

Svītrot punktu.

Svītrot punktu no Grozījumu projekta, jo spēkā esošajos noteikumos ir šāds punkts identiskā redakcijā

-

Aicinām precizēt redakciju, labojot pārrakstīšanās kļūdas.

8.⁴ Šo noteikumu 8.² punktā minēto individuālo siltumenerģijas skaitītāju un siltuma maksas sadalītāju iegādi, uzstādīšanu, nomaiņu, remontu un apkopi daudzdzīvokļu un nedzīvojamajās ēkās, kurās, neskaitot koplietošanas telpu grupas, atrodas vairākas citas telpu grupas, kam savstarpēji jādala maksājums par patērēto siltumenerģiju, nodrošina un nedzīvojamajās ēkas īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopība vai tās pilnvarota persona, kura darbojas visu dzīvojamās mājas īpašnieku vārdā.